Māc. G.Kalmes uzruna partizānu un leģionāru saietā Jūrmalā 25.07.2015.

Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu

(2 Tim, 1, 7).

Veltīts Zemessardzes Studentu bataljonam

Ko var viens?

Par 1919. gada 18. maija Kaugurciema kaujas kritisko momentu lasām: „Savā komandpunktā rotas komandieris kapteinis Zolts redz plūstam atpakaļ rotas karavīrus. Viņš labi apzinās kritisko stāvokli. (..) Viņš steidz pie saviem kareivjiem, sapulcina tos ap sevi un pāris vārdos aprāda briesmas, kādas draud visai brigādei un ka sakarā ar patronu trūkumu atliek vienīgi vai nu pamest briesmās savus līdzcīnītājus, vai arī tuvcīņā mirt kā varoņiem cerībā uz uzvaru. „Vēl mums ir naži!” atskan kareivju atbilde. Ar rotas komandieri priekšgalā tie dodas pretim ienaidniekam, cieši sažņaugtām durkļotām šautenēm rokās. (..) Zaudētie ierakumi drīz atkal atgūti.”[1] Lasīt vairāk

Visā Latvijā vakar 14. jūnijā notika atceres pasākumi, kas veltīti Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai, godinot aptuveni 16 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri 1941.gada 14.jūnijā tika gan bez tiesas sprieduma nogalināti, gan arī deportēti uz Sibīriju.

Pēc Latvijas Valsts arhīva datiem, 1941.gada 14.jūnija otrajā deportācijas vilnī Latvija zaudēja vairāk nekā 15 425 iedzīvotājus. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda nāves sodu, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs. Lasīt vairāk

Latviešu nācijai tiek iegalvots, ka citas tautas ir nesušas tai izglītību, kultūru, prasmi un spējas, jo latvieši vienmēr bijuši tikai vergi, zemnieki un kungu kalpi. Saka, ka latvieši ir ar verga dvēselīti un lētticīgu saprašanu. Ja reiz tā ir, tad kādā veidā latviešu starpā dažādos vēsturiskos starplaikos uzrodas izcili zinātnieki, rakstnieki, spožas personības, kā arī karotprasme un augsti sasniegumi dažādās nozarēs? Latvieši nav bijusi tauta, bet vergu pūlis? Ja reiz tā ir, tad kādā veidā uzradās turīgie Kuršu ķoniņi? Kādā veidā 700 gadu laika posmā latvieši nemitīgi ar kādu karoja savas zemes aizsargāšanā, ja reiz bija vergi? Lasīt vairāk

Trešdien, 20.maijā, plkst. 17.00 Latvijas Kara muzeja lielajā zālē norisināsies grāmatas „Latviešu karotprasme 1944-1945 desmit saruna ar Latviešu leģionu” atvēršanas svētki.  Grāmata ir par Latviešu leģiona kauju piemēriem parāda latviešu virsnieku taktikas prasmi 2. pasaules kara laikā,-ziņo spektrs.com Lasīt vairāk

„Satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un,
visu uzvarējuši, varētu pastāvēt.” (Ef 6, 13)

8. maijs ir nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena.

Pasaulē cilvēki noliec galvas kritušo karavīru, un karadarbībā bojā gājušo mierīgo iedzīvotāju piemiņas priekšā. Kara zaudējumi joprojām ir līdz galam neapjēgti, vārdos neizteicami – materiālie, sociālie, kulturālie, morālie, emocionālie, garīgie. Miljoniem, desmitiem miljonu cilvēku bojā eja un pats galvainais – nopietni iedragāta uzticība cilvēcībai kā tādai. Ir par ko joprojām sāpēt, ir par ko pārdomāt. Ne velti drīz pēc kara beigām radās lozungs: „tas nedrīkst atkārtoties!” Lasīt vairāk

Māc. Dr. G.Kalmes uzruna 16.martā Latviešu leģiona atcerē sv.Jāņa baznīcā

Par prioritātēm

„Kad Jēzus bija kristīts, ..  [Dievs] no debesīm sacīja: “Šis ir Mans mīļais Dēls ..” Tad Gars Jēzu aizveda tuksnesī, ka Tas taptu velna kārdināts. .. kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst. .. kārdinātājs piestājās pie Viņa un sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, saki, lai šie akmeņi top par maizi.” Bet Viņš atbildēja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” .. [un]: “Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot” (Mt 3, 16-17; 4, 1-4; 10). „Mēs esam atzinuši un ticam mīlestībai, kas Dievam ir uz mums. Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā. .. Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes” (1 Jņ 4, 17-18). Lasīt vairāk

Otrdien, 25. martā, Rīgā, Šķirotavas stacijā un pie Brīvības pieminekļa, gan citās Latvijas vietās, tika pieminēti 1949.gada 25.marta deportāciju upuri. Pieminot 65.gadadienu kopš Latvijas pilsoņu masveida deportācijām uz Sibīriju, klātesošie devās gājienā no Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim, kur nolika ziedus izsūtīto piemiņai.  Lasīt vairāk

Vakar, 16. martā norisinājās Brīvības cīnītājiem- leģionāriem veltīts dievkalpojums, kurā Latvijas Brīvības cīnītāji ar atbalstītājiem un citiem dalībniekiem, ne tikai ieklausījās mācītāja Gunta Kalmes sprediķī, bet arī dziedāja baznīcas dziesmu, iedvesmojās solistu Evitas Zālītes un Ingusa Pētersona dziedājumos un karavīru biedrības vīru kora „Tēvija” priekšnesumā,-ziņo spektrs.com Lasīt vairāk

Guntis Kalme, teoloģijas doktors, Lutera akadēmijas docents, mācītājs, grāmatu autors: “Durvis uz mājām” un „Pēdas.
16. marta sprediķis “Doma baznīcā”.
Foto: Uģis Nastevičš. 

Šie ir mācītāja, Dāvida dēla, Jeruzālemes ķēniņa, vārdi.  Viens dzimums aiziet, un cits dzimums nāk, bet zeme pastāv mūžīgi nesatricināta. Saule uzlec un saule noriet un steidzas atpakaļ uz to pašu vietu, no kurienes tā atkal no jauna uzlec. Vējš iet uz dienvidiem un griežas pret ziemeļiem; nepārtraukti visapkārt griezdamies un pūzdams, tas aptek apkārt un nonāk atpakaļ savā vecajā vietā. Visas upes ietek jūrā, un tomēr jūra nekļūst pilnāka; bet pa to pašu vietu, pa kuru upes tek, tās tek arvien joprojām. Kas ir jau bijis, tas atkal būs, un, kas ir jau noticis, tas atkal notiks, jo nekā jauna nav zem saules (Sal māc 1, 4-7, 9.) Lasīt vairāk

Vakar Latvijai un Lietuvai kopā vajadzēja svinēt baltu vienības 777. gadadienu. Tas ir vienīgais kalendārā minētais notikums, kad atzīmējam vienību ar kaimiņu tautu. Bet nebija izkārti pat valstu karogi.

1236.gada 22. septembrī lietuviešu-zemgaļu karaspēks Saules kaujā iznīcināja Zobenbrāļu ordeni. Indriķa apraksta krustnešu likteni: “kā bābas viņus apkāva/ Man žēl ir daža varoņa,/ ko tur bez pretestības sita./ Tie citi izmisumā krita/ Un mājup bēga, ko vien spēja./ Bet zemgaļi nu nekavēja/ kā vārguļus tur apsist tos”. Lasīt vairāk