Delfi.lv žurnālists pret politiķa pārliecību

„Lai arī jaunākajā žurnālā “Playboy” par Nacionālās apvienības pelēko kardinālu dēvētais advokāts Aigars Lūsis atklāj savu skatījumu uz politikas virtuvi, lasītāju uzmanību visvairāk piesaistījuši Lūša visai vecmodīgais skatījums uz cilvēka evolūciju un Darvina teoriju,” –savas pārdomas pauž „Delfi.lv” žurnālists, kurš komentē intervijas izvilkumu.

„Delfi.lv” žurnālists turpina: ”Intervijā “Playboy”, atbildot uz jautājumu par kristīgo vērtību nostiprināšanu Satversmes preambulā, Lūsis pārsteidzis savus intervētājus, paziņojot, ka uzskata sevi par kreacionistu. ” Es esmu kreacionists, es neesmu evolucionists. Evolūcijas teoriju vispār uzskatu par kaut ko murgainu,” paziņojis bijušais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Viņaprāt, evolūcija ir iespējama tikai sugas ietvaros un nepārkāpjot tās robežas. Lūsis sevi intervētājiem raksturo kā kristieti un luterisko dogmatiķi. Taujāts, vai viņš noliedz cilvēka saistību ar pērtiķiem, viņš atbild: “Kategoriski noliedzu. Kategoriski! Lai noticētu darvinismam, ticībai ir jābūt daudz fanātiskākai, nekā lai noticētu Dievam kā radītājam.” „

Spektrs.com par politiķa pārliecību

Spektrs.com komentējot politiķa Aigara Lūša izteikumu ” Es esmu kreacionists, es neesmu evolucionists. Evolūcijas teoriju vispār uzskatu par kaut ko murgainu. Evolūcija ir iespējama tikai sugas ietvaros un nepārkāpjot tās robežas. ” atzīst, ka medija delfi.lv izvērsto „linča tiesu” grūti vērtēt kā adekvātu darbību. Šādu spriedumu var salīdzināt ar to, kā nelabvēļi no konteksta izrauj kādu pantu no Bībeles un pasludina to, par pierādījumu, kāda pieņēmuma apliecināšanai, neraugoties uz nodaļā pausto vēsturisko, sadzīvisko, vai līdzību izklāstu. Ja „Playboy” žurnālistu interesētu dotā tēma, kas izraisījusi neizpratni vai sašutumu, tad varētu pārjautāt politiķim, piemēram, ko viņš ar šo teikumu vēlējies pateikt, vai kādā veidā varētu apliecināt savu pārliecību. Turpinot uzdot citu jautājumu, acīm redzot „Playboy” žurnālistam bija skaidrs, ko politiķis pateicis un ar atbildi bija apmierināts, taču cita portāla (delfi.lv) žurnālists paužot savu sašutumu ir nekorekts, primāri, attiecībā pret „Playboy” žurnālistu, otrkārt pārkāpj žurnālistu ētiku. Ja „Delfi.lv” žurnālistu tiešām interesētu jautājums, tad varēja sarunāt ar politiķi papildus komentāra sniegšanā, nevis nodarboties ar diskreditējošiem manevru līkločiem. Turklāt nav skaidrs kādā veidā tika veikta statistika, lai pārliecinātos, ka lasītāju uzmanību visvairāk piesaistīja evolūcijas noliegšana, ja žurnāls tikko bija iznācis.

Par kreacionismu un evolūciju

2. Termodinamikas likums pret Evolūcijas teoriju

Cerība, ka Ida ir cilvēka evolūcijas “trūkstošais posms”, izgāzusies

Gigantiskai čūskai nav izdevies aprīt dinozaura mazuli

DIEVS modernās zinātnes skatījumā

Evensons pret Darvinu

Vatikāns meklē ārpuszemes cilvilizācijas

Kad piedzima Zeme?

ZEMEI NAV GAROZAS?

Ādama & Ievas DNS kods

Teleskopi Hubble un Spitzer apstiprina, ka Bībele ir patiesa

Pielūgsme ar eņģeļiem draudzē un kosmosā

Kristietis par politiķa pārliecību

Evolūcijas teorijas Ahileja papēža meklējumos

Teksta autors: Voldemārs Lauciņš. Voldemārs Lauciņš: kristīts 1979. gada 17. jūnijā, Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes evaņģēliski luteriskajā draudzē, Mežaparka draudzes loceklis, doktorands Helsinku Universitātes Teoloģijas fakultātē (akadēmiskā specializācija – vēsture, sistemātika), „Luterisma mantojums fonda” valdes loceklis un teoloģiskais redaktors. Sirdslieta – apoloģētika, mūzika.

Nedēļas nogalē Latviju pāršalca ziņa, ka kāds vadošs politiķis ir aizstāvējis biblisko pasaules izcelšanās patiesību. No kādu komentētāju puses lasām epitetus –vecmodīgs, anahronisms, utt. Šķiet, atkal pacelts arvien kā kūdras ugunsgrēks gruzdošais jautājums par reliģijas un zinātnes attiecībām. Kāds lepni uzskata, ka minētajam cilvēkam ir trāpīts viņa domāšanas vājajā punktā – Ahileja papēdī. Tomēr, vai tiešām bibliskie pasaules izcelšanās uzskati ir vājība, nepilnība? Varbūt ar Bībeli konkurējošajai evolūcijas teorijai arī ir kāds Ahileja papēdis?

Šis nebūs zinātnisks vai akadēmiski teorētisks apskats. Te būs pārdomas par, manuprāt, mazāk pamanītām, bet svarīgām niansēm saistītām ar evolūcijas teoriju. Tās kristieši, pēc maniem novērojumiem, pārāk bieži neņem vērā, diskutējot par Dievu kā visa Radītāju un Uzturētāju. Biblisko skatījumu atstāsim citai reizei, jo to lasītājs (es tā pieļauju) zina gana labi.

Strīdos starp Dieva radīšanas darba atbalstītājiem un noliedzējiem, kuri iestājas par visa evolucionāru izcelsmi bez Dieva līdzdalības, esmu pamanījis vismaz divus līmeņus.

Sarežģītais līmenis -eksakto nozaru zinātnes speciālisti

Sarežģītākajā līmenī strīdās divi eksakto nozaru zinātnes speciālisti. Jā, arī eksakti izglītotu sievu un vīru starpā ir bibliskās patiesības apliecinātāji. Šādos disputos tiek lietoti daudzi parastam cilvēkam (piemēram, man) nepazīstami termini un izpratnes. Te diskusijas dalībnieki debatē par kādām niansēm, kuras pierāda vai noraida Dieva eksistenci. Principā, man šķiet šādi strīdi tāli, jo man eksaktās zinātnes nav pārlieku labi pazīstamas. Vienu gan esmu mācījies, arī šajā līmenī Dieva Radītāja noliedzēju argumenti sastopas ar pamatotiem pretargumentiem. Proti, viņu pārstāvētais nemaz nav tik „zinātniski” nesatricināms un viennozīmīgs. Bet ko nu par šādiem augstiem līmeņiem, diez vai šādus diskutētājus varētu ieinteresētu šeit talāk rakstītais.

Ikdienas līmeņa diskusija

Es vēlētos pievērsties ikdienas līmeņa diskusijai, kādas parasti notiek studentu kopmītnēs, saviesīgos pasākumos, ekskursijas laikā, utml. Tādās domu apmaiņās parasti sastopas vidējais Bibliskās patiesības pārstāvis (piemēram, es) ar vidējo evolūcijas teorijas piekritēju. Šajā situācijā, manā vērojumā, visbiežāk notiek kā padomā: „nestrīdies ar stulbeni, jo, pirmkārt, viņš tevi novedīs līdz savam līmenim, otrkārt, sakaus ar pieredzi”. Ceru, neviens evolūcijas piekritējs šo salīdzinājumu neuzņems personīgi, tas ir lietots ilustrācijai. Bez tam, visbiežāk, pēc šādas sarunas par stulbeni tiek uzskatīts tieši Bībeles patiesības paudējs. Kaut kādā ziņā šādam evolūcijas piekritēja vērtējumam es pat varētu piekrist. Nav ko „līst diskusijā”, kur, atbilstoši dotajam salīdzinājumam, evolūcijas piekritējs kristieti vispirms ievelk savā argumentācijas sfērā, un pēc tam ar atstrādātiem paņēmieniem padara par muļķi. Iekļūstot šādā situācijā, nereti līdzināmies nejēgām, kas tankam uzbrūk ar spēļu zobenu.

Par pašu sarunu. Manā vērojumā, evolūcijas piekritēji ir gana labi sagatavoti ar visādiem skaitļiem un apgalvojumiem, lai noliegtu Dievs dalību radīšanas procesā. Tam ir divi iemesli, pirmkārt, evolūcija ir radusies kā iebildums Dieva radīšanas mācībai, tātad, jau savā saknē tā darbojas ar argumentiem pret Dievu kā Radītāju. Tātad, te runa nav par atsevišķu pretkristīgu elementu, bet domāšanas sistēmu ar noteiktu loģiku. Otrs iemesls ir tas, ka daudzi cilvēciski gudri prāti ir pēdējo gadsimtu laikā arvien meklējuši un arī atraduši parocīgas loģiskas konstrukcijas šajā domāšanas sistēmā. Bez tam, evolūcijas teorijā tiek pielāgotas daudzas pašas par sevi zinātniskas lietas, kuras nedz vajag, nedz arī ir gudri apstrīdēt. Uff … tik daudz visādu piņķeru.

Tātad, mans ierosinājums, vairīties no diskusijām ar evolūcijas piekritējiem evolūcijas zinātnes robežās, ja vien kristietis nav ļoti labs eksakto zinātņu speciālists.

Starp citu, Bībele, lai arī ir patiesa, nav zinātnes grāmata, kas kristieti nodrošina pret visiem evolūcijas teorijā apspēlētajiem argumentiem.

Tomēr es nemudinu atteikties no diskusijas kā tādas. Vēl vairāk, es uzskatu, ka katra kristieša pienākums IR apliecināt Dieva patiesību, arī Dievu kā Radītāju. Jo, ja mēs „atdodam šīs pozīcijas”, kā diemžēl ir izdarījuši jau daudzi kristieši, tad mums zūd pamats runāt par Dieva uzlikto atbildību par katru cilvēka dzīves sfēru un citām bibliskām patiesībām. Tādā gadījumā kristietība tiek reduceta uz kādu ierobežotu sfēru – subkultūru vai geto, kurā tā nožēlojami var eksistēt kā kāds pagātnes relikts. Kā pie šādā rezultāta kristietis var kalpot kā pasaules gaisma un sāls?

Pāreja – dabas zinātnē

Tātad, es piedāvāju diskusiju virzīt uz to, lai zem jautājuma par patiesu zinātiskumu noliktu pašu evolūcijas teoriju. Ne vairāk un ne mazāk.

Lai cik tas pārdroši neizklausītos, bet vai visa esošā rašanās skaidrojums tik tiešām var būt zinātnisks? Zinātnei, pie tam, ja mēs runājam par dabas zinātnēm (tieši uz šādu statusu pretendē evolūcijas teorija!), pienākas darboties ar eksperimentāli pārbaudāmiem skaitļiem, vielām un lielumiem. Tikai šāda veida zināšanas jau senatnē nodrošināja cilvēku spēju atstāt tādus savu spēju pierādījumus kā piramīdas, vai mūsdienu zinātne nodrošina raķešu pacelšanos debesīs. Visa esošā izcelšanās teorijām ar šādu zinātni ir visai nosacīta saistība, lai neteiktu, ka nav nekāda sakara.

Pēc savas būtības evolūcijas teorija balstās vairākos pamatpieņēmumos un kādos šī brīža novērojumu piemērojumos savām teorijām par mums zinātniski nezināmu laiku, kad viss tika radīts. Savukārt, šī teorija bauda zinātniskuma statusu, jo to ir atzinis zinātnieku vairums. Pag, vai mēs tiešām runājam šobrīd par zinātni? Cik zinātniska ir zinātniski nepārbaudāmu priekšpieņēmumu izmantošana!? Turklāt, vai mūsdienu novērojumus var nekritiski attiecināt uz laiku, kas nav ne adekvāti dokumentēts, nedz arī kuru kāda cilvēka pieredze spēj reproducēt? Vai pēc tādas analoģijas, piemēram, izmantojot absurdu galējību, nevarētu apgalvot, ka senie ēģiptieši ir cēluši piramīdu ar mūsdienu modernajiem celtņiem!? Visbeidzot, vai zinātnieku vairums nosaka kāda jautājuma zinātniskumu, it īpaši, ja jautājumu zinātniski nevar pierādīt vai pārbaudīt? Pag, par ko ir runa, par zinātniskumu vai demokrātiju?

Divas pretējas teorijas

Tāpēc diskusiju starp Bībeles patiesību apliecinošu un evolūcijas teorijas aizstāvošu sarunas partneri par visa esošā izcelšanos nevar saukt par diskusiju starp zinātni un reliģiju. Tās abas zinātniski pierādīt vai noliegt nav iespējams. Te ir runa par divām izcelšanās teorijām, kur viena no teorijām ir balstīta Dieva – Radītāja apliecinājumā, cita – šī apliecinājuma patiesuma noliegumā.

Piezīme, pieredzējušāki un godprātīgi diskutēt spējīgāki oponenti, pēc norādījuma, ka evolūcija nav zinātne pilnā vārda nozīmē, var izmantot vēl vienu papildargumentu. Tas balstās apgalvojumā, ka pareizus priekšpieņēmumus izmantojot, arī pirms visu faktu iegūšanas, var izvirzīt zinātnisku teoriju. Tā, piemēram, bija ar ķīmisko elementu tabulu. Tad, kad parādījās tabula, tajā bija tukšas vietas, kurās nebija ierakstīti ķīmiskie elementi. Tos ierakstīja līdz ar to atklāšanu. Tomēr visa esošā izcelsmes / rašanās stāsts diez vai būs šis gadījums. Kaut vai tāpēc vien, ka tas nav atkārtojams, mums nav zināms un arī nekļūs nekad zināms, kādā veidā viss sākās un kādus līdzekļus Dievs izmantoja (vienīgi – Vārds; es atzītu, ka Dieva Vārds ir pašpietiekošs un visu spējīgs izdarīt, bet zinātniskā diskusijā ar Dieva Vārda argumentu varētu būt grūti operēt).

Gluži tāpat kā cilvēks nekad saviem spēkiem nespēj atcerēties savu pirmo dzīves gadu. Vienvārdsakot, lai būtu runa par kādu zinātniskumu, būtu jāspēj uzrādīt zinātniskumam nepieciešamie novērojumi un fakti. Tādu nav un diez vai arī būs. Pie tam, pirmais, lai arī nerakstītais likums evolūcijas teorijā – viss esošais nav Dieva radīts, bet cēlies pats no sevis. (Vai tas nav tik pat ticībā balstīts, cik kristiešu apliecinājums par Dievu kā Radītaju?) Galu galā, vai šāds priekšpieņēmums var kalpot par pamatu godīgai zinātniskai pētniecībai? Vai pētniecībai nebūtu jābūt kritiskai, t.i., atvērtai jebkurai iespējamai notikumu attīstībai?

Tā, evolūcijas teorijas apgalvojama šķietami lielākais pluss, pret Biblisko liecību – zinātniskums, patiesībā ir tās klupšanas akmens. Protams, evolūcijas teorija piejauc daudz drošas zinātniskas informācijas, tā radot ticamības iespaidu. Tomēr šīs teorijas viedoklis par visa esošā izcelsmi ir tikai ar teorijas vērtību. Pie tam, diezgan vājas teorijas vērtību, jo tā neņem vērā tik daudzas lietas.

Secinājums:

Ja nu sanāk runa par evolūcijas teoriju, nevajag ielaisties liekās diskusijās. Turklāt, ieejot svešā sfērā varam nonākt pie argumentācijas, kurā apgalvojumi paši par sevi var būt pat ir patiesi. Tā vietā labāk ir diskusiju virzīt uz pašas evolūcijas teorijas zinātniskumu, jo godprātīgs evolūcijas teorijas piekritējs vienā brīdī atdursies pret nepierādāmiem priekšpieņēmumiem un zinātnieku kopienas nosacītā zinātniskumā.

Ja tā, tad diskusijā starp Bībeles apliecinātāju un evolūcijas piekritēju ir tikai divi apgalvojumi, nevis reliģijas un zinātnes pretrunas.

Tikai nepievilsimies, pat ja mums ir taisnība, uzvara diskusijā vēl nepadara mūsu diskusijas partneri par kristieti, kādam būtu jābūt katras kristiešu diskusijas galējam mērķim. Tikai Kristus apliecinājums, Svētā Gara darbības rezultātā katru grēcinieku padara par kristieti. Lai Dievs mums palīdz būt par Kristus vēstnešiem, arī sarunās par visa esošā rašanos.

Dievam vien lai ir gods!

Evolūcijas teorija nosaka, ka mūsu apkārtējā pasaules attīstība virzās uz pašsarežģīšanos.
Materiālā pasaule pakāpeniski pašsarežģījas, vai, citādi runājot, – matērija ir apveltīta ar fundamentālu pašsarežģīšanās īpašību. No gāzes putekļu mākoņa izveidojās Zeme; pēc tam, zibens spērienu ietekmē izveidojās olbaltumvielas un DNS, bet pēc tam, primitīvās dzīvības formas, kuras, pakāpeniski pašsarežģījas, un “amēbas pārvērtās par cilvēku”. Tāda izpratne par dzīvības attīstību uz Zemes ir evolūcijas teorijai.

Fantāzijas auglis, kas savulaik, bez nekādiem pierādījumiem un pārbaudēm, tika uzspiests, lai attaisnotu Marksisma, Ļeņinisma un Staļinisma režīmu Krievijā un tās ideoloģiju par evolūciju, kurā krievu nācija kļuva par attīstītāko, pašsaprotami, ka visas pārējās nokļuva, kā neizdevušās mutācijas, zem iznīcināšanas preses galda spiediena. Savukārt Darvina un Lamarka ideju Markss, kurš bija politisks darbonis un zinātniski neizglītots cilvēks, bez nekāda iemesla, pēkšņi no pieņēmuma par evolūciju pārvērta to par teoriju, veiksmīgi apmierinot savu ieceri, par jaunu teritoriju iekarošanu, veicinot 2 Pasaules karu, bet visur tiesātajam Hitleram ar savu ideju par „zilajām asinīm” vien atlika tikai pārņemt stafeti un izsaukt „uguni” uz sevi. Tas ir viens no vēsturiskajiem aspektiem attiecībā par evolūcijas teorijas iedibināšanu. Apskatīsim to arī no zinātniskās puses.
Kur mēs ar šādu pasaules uztveri esam nonākuši šodien? Joprojām Latvijā nākas dzirdēt starp profesionāļiem vecās paaudzes zinātniekiem un amatieriem un jauniem zinātnes interesentiem, kuri dedzīgi un neiecietīgi pret pieradījumiem par pretējo, aizvien aizstāv utopisko evolūcijas pieņēmumu un ir tik ļoti aizņemti ar savām personībām, ka zinātnes „gudrinieki” pieķeras pie savstarpēji pārņemtiem viedokļiem, kas pašā saknē ir mirušas un neiztur nekādu kritiku. Piemēram, 2 termodinamikas likums, kas burtiski nokauj evolūcijas piekritēju pašapziņu.
Principā ar otro termodinamikas likumu, pilnībā pietiektu, lai pārliecinātos, ka evolūcijas teorija ir antizinātniska.

Otrais termodinamikas likums

R. Klauziusa postulāts: temperatūras pārnešanas process slēgtā jeb izolētā sistēmā, kura laikā nenotiek citas izmaiņas, kā vien siltuma pārraidīšana no karsta ķermeņa uz aukstu, un tas ir neatgriezenisks. Siltums sistēmā nevar pāriet no auksta ķermeņa uz karstu. Šo parādību sauc par izkliedēšanu vai enerģijas dispersiju. „Sairšanas likums” nosaka, ka ikkatra izolēta sistēma virzas uz savas entropijas palielināšanos. Otro termodinamikas likumu atzīst ikviens zinātnieks pasaulē.
Bet, lūk, kas attiecas uz evolūciju, tad 100 gadu laikā (sākot ar momentu, kad 2.lermodinamikas likumu noformulēja Š. Klauziuss, bet pēc tam entropijas jēdziena fizisko jēgu, ieviesa L. Boltsmanis) zinātniskā pasaulē netiek pienācīgi apzināta. Otrais termodinamikas likums nosaka konkrēti: evolūcija nav iespējama, vienkāršotas sistēmas nepāriet sarežģītās, bet pilnīgi pretēji, viss dabā virzās uz entropiju.
Eksistē vairāki mēģinājumi, no evolucionistu puses “apiet” 2. termodinamikas likumu, bet tie visi neiztur nekādu kritiku.

Argumenti un fakti

Šajā jautājumā eksistē dažādas atrunas, piemēram, ka 2. termodinamikas likums attiecams tikai uz termodinamiskām sistēmām, kuras darbojas ar gāzi un šķidrumiem – molekulām un atomiem, bet evolūcijas teorija attiecas uz sarežģītiem bioloģiskiem organismiem. Citiem vārdiem runājot: atomu un molekulu līmenī matērija ir apveltīta ar pašiznīcināšanās īpašībām, bet dzīvo organismu līmenī, pretēji, tās ir apveltītas ar pašsarežģīšanās īpašībām.
Šis viedoklis ir absurds pašos pamatos tādēļ, ka dzīvi organismi sastāv no tiem pašiem atomiem un molekulām, no kurām pastāv arī jebkura termodinamiska sistēma.

Zeme – atvērta sistēma

Otrais termodinamikas likums ir noformulēts un, piemērots, tikai izolētām jeb slēgtām (siltuma attiecībās) sistēmām, bet mūsu Zeme ir atvērta termodinamikas sistēma, kas apmainās ar siltumu, gaismu un matēriju ar apkārtējo vidi. Sistēma, kas saņem enerģiju no Saules. Pēc evolucionistu domām Saule veicina dzīvības izcelšanos uz Zemes.
Salīdzināsim dzīvu augu ar mirušu. Vai iespējams ar papildus enerģiju atdzīvināt mirušu augu? Mirušais augs satur tās pašas bāzes elementus kā dzīvais. Lietojot saules enerģiju, tas izauga un izveidoja stumbru, lapas, saknes un puķes – tas viss no vienas sēklas. Ja pieņem, ka pasaulē darbojas jaudīgs evolūcijas spēks, un, ja problēma ir sistēmas atvērtībā, jo Zeme – atvērta sistēma -, tad kāpēc Saules enerģija neatdzīvina mirušos augus? Kas tad notiek, ar mirušu augu, kas saņem enerģiju no Saules? Auga iekšējā organizētība pazeminās, tā sabrūk un sadalās vienkāršākos komponentos. Saules siltums tikai paātrina entropiju.

Fluktuācijas teorija

Fluktuācija (fizikālā lieluma nejauša novirze no vidējās vērtības.)
Zeme un visas sarežģītās sakārtotās struktūras uz tās (organiskas vielas, bioloģiski organismi un t.t.) ir it kā haotiski izmētāti visā kosmosa telpā.

Kļūdains tāds priekšstats ir tāpēc, ka tāda nejauši radusies fluktuācija nekad nebūtu noturīga, tā nevarēs pastāvēt jelkādā noteiktā laikā.
Saskaņā ar šādu teoriju, dabā, materiālajā pasaulē mums būtu bieži jānovēro sarežģīto struktūru negaidītais sabrukums. Iedomājieties, sarunājaties jūs ar cilvēku un pēkšņi viņš sadalās molekulās. Mēs taču tādu parādību realitātē nenovērojam.
Tādējādi, arī šāda 2. termodinamikas likuma apiešana neder.

Jebkāda jauna darbība zinātnes jomā ir vispirms jāapliecina empīriski. Pretējā gadījumā, tā ir nevis zinātne, bet gan vienkārši atšķirīgu pieņēmumu un fantāziju salikums.
Darvina evolūcijas teorija, joprojām nav eksperimentāli apstiprināta! Vēl ne reizi nav novērots, ka viena organisma forma, mutācijas rezultātā pārvērtos citā formā. To apzinājās pat pats Darvins. Tomēr slīcēju glābšanas riņķis ir atruna, ka lai to pierādītu ir nepieciešams liels laiks, tūkstošiem vai pat miljoniem gadu. Bet taču tāds paskaidrojums ir vienkārši mēģinājums “iedabūt” teoriju dabas likumu kritēriju kopējā skaitā. Un nākas atkārtoties, ja teorijai nav eksperimentāla apstiprinājuma, tad tā ir nevis zinātniska teorija, bet gan utopiska fantāzija. Nākas tikai secināt, ka 2. termodinamikas likums ir evolūcijas teorijas ienaidnieks, jo skaidri teikts, ka siltuma temperatūra var pāriet vienīgi aukstākā temperatūrā un nevis otrādi.
Visas tehniskās sistēmas balstās uz divu fundamentālu zinātnisku likumu darbības bāzes dabā, tas ir 1. un 2. termodinamikas likums. Un šie likumi vēl ne reizi nav pievīluši. Automašīnas brauc, lidmašīnas lido, vilcieni iet, kuģi peld, rūpnīcas strādā, kurinātavas kurina. Viss notiek harmoniski.
Starp citu, straujās informācijas un informatīvu tehnoloģiju attīstības rezultātā 20.gadsimta otrajā pusē, Klods Šenons piedāvāja informācijas daudzumu aprēķināšanai, izmantot termodinamikas likuma entropijas formulu. Tādējādi, 2.termodinamikas likuma pielietojums praksē stimulēja, ne tikai rūpniecības attīstību, bet arī IBM datoru attīstību!
1.un 2. termodinamikas likums ir divi pīlāri, uz kuriem balstās visa mūsdienu rūpnieciskā civilizācija. Bet ko ir devusi pasaulei evolūcijas teorija? Bioloģijas jomā – neko. Visi lielie atklājumi bioloģijā, ar praktisku pielietojumu, tika izdarīti neatkarīgi no evolucionāriem priekšstatiem. (ģenētikas likumi, DNS un t.t. atklājumi). Bet sabiedriskās zinātnes jomā, jā evolūcijas teorija, ir nospēlējusi zināmu lomu, kas tika izpausts fašisma, boļševisma un rasisma ideoloģijā ar visām tām izrietošām sekām – kariem un asinsizliešanām.

Zinātnieki par 2. Termodinamikas likumu

2. Termodinamikas likums izslēdz dzīvības izcelšanos no nedzīvas matērijas, milzīgu sarežģītības un kārtības pieaugumu, kā arī evolūciju no primitīviem vienšūņiem līdz augsti attīstītiem organismiem. Tas pats attiecas arī uz dzīvām formām, tās nevar rasties nejausi.

Evolucionisti mēģina ignorēt šo likumu attiecībā pret evolūcijas parādību, lai gan uzskatīt evolūciju par īpašu izņēmumu nav pamata.(Paul S.Taylor „The illustated Origins Answer Book”)

„No visiem apgalvojumiem, kas attiecas uz dzīvības izcelšanās teoriju, visabsurdākais ir apgalvojums, ka 2. Termodinamikas likums neveido nekādu problēmu evolūcijas teorijas priekšā.”(Dueins Gišs – filozofijas doktors, bioķīmiķis)

“Zinātniskiem likumiem, kas vada termodinamiku, ir jāvada arī evolūcijas teoriju.”
„Tajā laikā, kad uzskati dažādos virzienos (piem; astronomijā) mainās gandrīz katru dienu, termodinamika izceļas ar pilnīgu stabilitāti.” (Emmets Viljams – kreacionists, filozofijas doktors)
2. termodinamikas likums un teoloģija

Nepieciešams pieminēt vēl vienu, tas ir “teoloģisku” aspektu. Svarīgi ir tas, ka 2.likuma loģiskā pētīšana viennozīmīgi liek secināt par garīgās un materiālas pasaules Radītāja eksistenci.
Lielā mērā 2. termodinamikas likums atbilst Bibliskajai interpretācijai. Mozus grāmatā stāstīts par Pasaules harmonisko Radīšanu un Dieva roku darba cilvēka (Ādama un Ievas) grēkā krišanu, līdz ar ko arī stājās spēkā 2. termodinamikas likums.

Zinātnieku grupa atspēkojusi cilvēka evolūcijas tā dēvētā „trūkstošā posma” – primāta Darwinius masillae skeleta zinātnisko nozīmību. 

“Trūkstošais posms” atrasts?

Ziņas par cilvēka evolūcijas “trūkstošā posma” atradumu – Darwinius masillae – parādījās 2009.gada maijā, jaudīgas reklāmas kampaņas ietvaros. Evolucionistu pētnieku grupa, izskatot atrasto skeletu, secināja, ka primitīvie slapjdeguna pērtiķi – grupa, kurai pieder Ida, – ir cilvēka sencis.

Jaunās veiktās analīzes apbēdina evolucionistus

Pēc jaunām veiktām pastiprinātām un detalizētām analīzēm, zinātnieki pierāda, ka iepriekšējo pētnieku pieņēmumi un apraksts par nesen traktētu, kā sensācija zinātnē ar zinātnisku nozīmību, ir bijuši nezinātniska, strīdīga un ar daudzām nepilnībām. Bez tam izrādās, ka Ida ir bijusi izmirušas lemuru dzimtas pārstāve, un līdz ar to nekādi nevar būt cilvēka sencis.

Ida – nav “trūkstošais posms”

Jaunā darba autori pierāda, ka Ida pieder pie pērtiķu koka sānu zaram, kurš izmira neatstājot pēc sevis pēcnācējus. Zinātnieki izpētīja pērtiķa Afradapis longicristatus atliekas, kurš ir par 10 miljons gadu jaunāks nekā Ida, kuras vecums tiek lēsts aptuveni 37 miljons gadu). Afradapis longicristatus salīdzinošā analīze ar citiem mūsdienu un izmirušajiem pērtiķiem parādīja, ka šo būtņu atrašanās vieta pērtiķu evolūcijas kokā ir pašā apakšējā zarā, kurš ved vairāk pie lemuriem, bet ne pie cilvēkveidīgajiem pērtiķiem.

Tas nav pirmais darbs, kurā pierādīts, ka Idas vērtība cilvēku evolūcijas koka izveidē ir pretrunīga.

Ņemot vērā, ka mūsu Visums izplešas, ārpus šī procesa iespējams ir tukšums un Dievs nav uzskatījis par vajadzību kaut ko radīt ārpus tā. Bībele vēsta, ka Dieva uzmanība ir vērsta uz notiekošiem procesiem zemes virsū. Iespējams, ka pieņēmums par tukšumu ārpus Visuma ir maldīgs, tomēr zinātnieki izdarījuši sensacionālu atklājumu.

Novērotā parādība – pretruna Visuma evolūcijai.

Minesotas štata universitātes astronomi novērojuši diezgan lielu Visuma apjomu – miljards gaismas gadu diametrā, kas nav piepildīts ne ar ko. Nav ne zvaigznes, ne gāzu sakrāšanās, pat ne „tumšās” matērijas.

Novērotā parādība – pretruna Visuma evolūcijai.

Atklājumu veikuši, Minesotas universitātes astronomijas profesors Lavrens Rudniks (Lawrence Rudnick), docents Lilija Viljams (Liliya Williams) un aspirants Še Brovns (Shea Brown). Savu atklājumu zinātnieki ir publicējuši, žurnālā Astrophysical Journal.