„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

DIEVS modernās zinātnes skatījumā

Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs.  VIDEO (lejā)

Andris Buiķis ir Latvijas Universitātes profesors, Vācijas Lietišķās matemātikas un mehānikas biedrības (GAMM), Amerikas Matemātikas biedrības (AMS) un Latvijas Matemātikas biedrības (LMB) biedrs un Latvijas Zinātnes un dialoga centra direktors Prof. Dr. habil. math. Andris Buiķis jau vairāk kā trīsdesmit gadu velta uzmanību zinātnes vispārīgām, to vidū strīdīgiem jautājumiem. Andris Buiķis ir izstrādājis oriģinālas matemātiskas metodes parciālajiem diferenciālvienādojumiem, organizējis ap desmit starptautisku konferenču, referējis vairāk kā 50 starptautiskās konferencēs, vairākkārt lasījis lekcijas dažādās ārzemju universitātēs. Viņš ir autors aptuveni 200 publikācijām matemātikā, daudziem enciklopēdiju un publicistiskiem rakstiem.

Ar profesoru bija tā izdevība iepazīties 2003. gadā. Toreiz tika tirzāta eksistenciāla tēma, kas plūstoši pārgāja zinātniskā un politiskā gultnē. Iesākot sarunu ar Latvijas „gudro prātu”, ja atmiņa neviļ, domāju tikai vienu, vai spēšu saprast to, ko viņš atbildēs. Saspringumam nebija pamata. Profesors ir intelektuāli progresīvs inteliģents cilvēks, kurš spēj piemēroties jebkuram sarunas biedram, izskaidrojot zinātniski sarežģītus jautājumus tā, ka pat mājsaimniece sapratīs. Nezinu, kur viņš smēlās pacietību, bet toreiz man gribējās uzzināt pēc iespējas vairāk, īsākā laika sprīdī un tas bija manī īpaši izteikts, pārlieki lielā nepacietībā. Praktiski aiz katras profesora teiktās domas sekoja, nu jau leģendārais jautājums „Kāpēc?” Droši vien kāds cits viņa vietā jau sen mani palūgtu atstāt Zinātnes Akadēmijas profesora kabinetu, lai nodotos nopietnākām lietām. Tomēr „Kāpēcītis” netika atraidīts. Pagājis laiks un šodienas skatījuma „Kāpēc?” apkopoti jau intervijas formā.

Spektrs: Kā Jūs domājat, vai ir iespējams atrast kopsakarību starp zinātni un reliģiju?

Andris Buiķis:
Pēdējos gados esmu vairākkārt aicināts referēt par šiem jautājumiem vairākās visaugstākā līmeņa starptautiskās zinātniskās konferencēs. Esmu pārliecināts, ka mūsu valsts sabiedrībā minētajā jautājumā visai bieži valda novecojuši uzskati, kā arī neiecietība pret viedokli, kas atšķiras no vairākuma domām.

Spektrs: Jā, ir ievērots, ka izteikti progresīviem un inteliģentiem cilvēkiem grūti nākas oponēt un iet pret veselu dogmatisku un iesūnojušu sistēmu, kura visiem spēkiem turas pie veciem uzskatiem, kas nedarbojas un nav pat zināms, vai vispār kādreiz darbojās, varbūt tikai šķietamā formā.

 

 

A.B: Tās neapšaubāmi ir okupācijas gadu sekas. Tā ir vardarbīgi uzspiesta rupji materiālistiska pasaules izpratne. Un pie tās diemžēl vēl turas daudzi zinātnieki. Domāju, ka jāmeklē kopsakarības, nevis nošķirt acīm redzamas lietas. Sabiedrībai ir interese par šīm lietām, bet akadēmiskā zinātne atsakās sniegt atbildes. Visparadoksālā atbilde ir, ka nopietna zinātne ar to nenodarbojas.

Spektrs: Tā ir izplatīta atruna, vēl ir dzirdēts, ka runājot par Visuma rašanos, kā Radīšanas aktu, nevis Lielā sprādziena rezultātu, minot dažādas nianses, dzirdama atbilde: „Tas nav iespējams”! Bet, kad kreacionisti sāk atspēkot neapšaubāmiem pierādījumiem, tad jau atbilde skan: „Kaut kas jau tajā visā ir”. Bet tad, kad jau tiek saņemta Nobela prēmija, tad skan atbilde: „Nu, tas taču jau sen visiem ir zināms”.

A.B: Es esmu matemātiķis, bet pirmām kārtām es esmu cilvēks. Arī mani interesē tās pašas problēmas, kas nodarbina citus. Personīgā pieredze mani ir pārliecinājusi, ka tas, ko par šāda veida jautājumiem spēj pateikt akadēmiskā zinātne ir nepietiekami. Piekrītu, ka ne jau viss ir pierādams. Bet paši jaunākie zinātnes pētījumi noved pie Dieva eksistences apstiprinājuma. Zinātne ar racionālām zinātniskām metodēm, formulām spēs aprakstīt to, ka Dieva darbībā izpaužas kāda no Viņa šķautnēm. Bet izpētīt Viņa būtību tādā veida zinātne, ko mēs saprotam ar vārdu „zinātne”, manā izpratnē nevarēs.
Kaut gan daudzi eksakto zinātņu speciālisti ir uzrakstījuši grāmatas, kurās apskata Dieva un modernās zinātnes saistību. Izcili zinātnieki, arī Nobela prēmijas laureāti, ir atzinuši Dieva eksistenci. Viņi saka, ka Visuma likumos ir iekļauta inteliģenta būtne.

S: Interesanti no jauna pārliecināties, cik brīnišķi Dievs ir radījis Visumu. Tomēr domāju, ka ja ņem vērā, ka Visums 90% pārklaj tumšā matērija, tad kā var sanākt tā, ka mēs pat mazāko daļinņu nezinām par atlikušo redzamo pusi.

A.B: Turklāt matērija nav sākotnējā esības forma. To tagad apstiprina pat fiziķi. Piemēram, kāds izcils krievu fiziķis teorētiķis Genādijs Šipovs, kurš vispārinājis Einšteina vienādojumus un teoriju, arī apgalvo, ka matērija nav primāra. Līdz šim fizika nodarbojās ar četriem fizikālās matērijas stāvokļiem – ciets ķermenis, šķidrums gāze un plazma, taču eksistē vēl augstāki līmeņi, Šipova teorijā tas ir Absolūtais „nekas”, ko viņš matemātiski interpretē – nulle vienāda ar nulli. Kā Bībelē: „Sākumā bija vārds, un vārds bija pie Dieva.”

S: Tas mani uzvedina uz pārdomām par kādu fenomenu. Tikko atkal ārzemju presē nācās lasīt par Turīnas līķautu. Liekas tik dīvaini, vieni zinātnieki pierāda, ka Turīnas līķauts ir autentisks, citi uzreiz cenšas atspēkot un pierādīt, ka tomēr falsificējums. Ik pa laikam parādās kārtējais pierādījums vai atspēkojums. Šķiet, ka tam nav ne gala, ne malas. Mūžīgā spēle. Vai nesanāk tā, ka šāda veida relikvijas, novirza fokusu no Dieva un kļūst augstākā vērtībā nekā pats Kristus? No vienas puses gribas teikt, kāda tur starpība, tas taču nemazina faktu, ka Jēzus Kristus piedzima un augšāmcēlās. Bet no otras puses, tas tikai pierāda, to, ka pastāv mūžīgā cīņa starp labo un ļauno, starp Dievu un sātanu. Kāds ir Jūsu zinātniskais viedoklis par Turīnas līķautu?

A.B: Šāda rakstura jautājumos vispār nevar būt nekādas pārliecības. Būtībā tā ir smaga dilemma. Man daudzkārt ar to dzīvē nācies saskarties, piemēram, 1998. gadā Krievijas zinātnieks Akimovs Šipovs (sarakstījis grāmatu par torsiona laukiem un kuru izdeva ļoti prominenta izdevniecība „Nauka”) bija atbraucis uz Rīgu, lai piedalītos konferencē, tajā bija daudzi zinātnieki ar doktora grādiem un aizstāvētām disertācijām. A. Šipovs uzstājās un iepazīstināja klātesošais ar saviem zinātniskiem rezultātiem. Man līdzās sēdošais akadēmiķis sašutumā teica: „Ar kādām tiesībām, viņam ļāvuši uzstāties. Secinājums ir tāds, ka šiem cilvēkiem neapmierina dotā cilvēka idejas un loģiski domājot tādam nedrīkst dot vārdu. Tādā gadījumā vēlos teikt, atvainojiet, bet runāja arī franču profesors un viņa lekcija mani neapmierināja, bet vai tāpēc mēs liegsim cilvēku izteikties? Viegli aizvainot cilvēku, nosaucot to par šarlatānu, safabricētāju, tikai tāpēc, ka ir izdzirdējuši savādāku viedokli par attiecīgo tēmu. Tad jau sanāk tā, ka ņemot rokās jebkuru matemātikas grāmatu tajā sniegtās formulas vispirms jāpārbauda, lai pārliecinātos, ka tā ir precīzas. Lūk, šeit arī parādās tā dilemma. Tās ir manas personīgās šaubas par citu veikto darbu. Un atbildot uz jautājumu, teikšu tā, kāpēc, lai es neticētu tam, ko cits jau ir pārbaudījis?!

S: Diemžēl daudz nesaprasti ģēniji ir izdarījuši pašnāvības sabiedrības neiecietības dēļ. Bet no tā zaudējam tikai mēs paši, zaudējam laiku, zaudējam zināšanas, zaudējam iespējas. Bet pēc tam, cik paradoksāli arī nebūtu, vēlākā laika posmā, kāds pārbaudot neatzītā ģēnija rezultātus secina, ka tas ir bijis pareizs un Nobela prēmiju saņem viņa vietā. Bet, cik daudz jau būtu sasniegts un izdarīts dažādās industrijās, kas sen jau atvieglotu mūsu dzīvi. Ko Latvija kopumā varētu sasniegt un iegūt neatvairos savas „Gudrās galvas”. Tikai tāpēc, ka mūsu valdība ir tik tuvredzīga nesaprotot, ka pateicoties zinātnes un tehnoloģijas atklājumu rezultātā mūsu valsts ienākumi būtu lielāki nekā izdevumi. Ko var zināt varbūt atbalstot kādu Latvijas zinātnieku, kurš varētu izgudrot naftas analogu, pēkšņi varētu Latviju padarītu par bagātāko valsti pasaulē. Protams, mums būtu jābūt gudriem investoriem un zināt kur ieguldīt un kur būtu tā atdeve. Bet kāpēc gan ne?

A.B.: Civilizācijas pastāvēšanas apdraudējums rada tieši šī tehnokrātiskā attīstība, kas nesaudzīgi, nedomājot par nākotni, iznīcina tos Zemes resursus, kuri nav atjaunojami. Tieši modernā tehnika ir bīstamākais ierocis. Pašreiz mēs ejam uz tehnoloģisko progresu un augsta līmeņa drošību, bet vienalga lidmašīnas cieš katastrofu, augstas klases automašīnas sitās un vienas sekundes laikā iet bojā daudzi cilvēki. Nepārtrauktās kataklizmas, Tornado, kas vienā vēzienā noslauka pilsētas. Cilvēki meklē kādu augstāku spēku, jo sāk apzināties savu bezspēcību. Mēs visi esam bezspēcīgi nāves priekšā.

Nu, ko nozīmē tehnoloģijas progress? Bija tāds Krievijas zinātnieks Kapica, kuru uzaicināja strādāt pie kāda nopietna projekta Anglijā. Un, lūk, tur notika tāds atgadījums, ka ļoti dārga augstas klases aparatūra sabojājās. Tika izsaukti meistari, kuriem tika solīts 10 000$, bet diemžēl meistari tā arī neatrada kļūdu un nespēja salabot. Uz to visu noraugoties zinātnieks Kapica vēsā prātā piegāja pie tā agregāta nomērķēja un ar āmuriņu pāris reizes uzsita uz kādas detaļas agregātā un tas sāka strādāt. Protams, vadība nevēlējas viņam par to samaksāt. Bet zinātnieks paskaidroja: Dodiet man 1$ tagad, bet pārējos 99 000 vēlāk par to, ka es zināju kurā vietā iesist.”

Par naftu runājot. Mana pirmā disertācija bija par naftas ieguves iespējamu paaugstināšanu ar termisko metožu palīdzību. Tas bija PSRS laikā. Pēc tam, kad tas tika ieviests praksē, Universitāte saņēma atsauksmi, ar kuru mēs ļoti lepojāmies. Mums pavēstīja, ka izmantojot šo jauno tehnoloģiju, valsts iegūs 106 miljonus valūtas rubļu.

S: Un cik saņēmāt Jūs? Uzslavas un „pačotnaju gramatu”, bet es runāju par to, ka ja valsts mērogā varētu atbalstīt un palīdzēt attīstīt zinātnes, tehnoloģijas izgudrojumus Latvijā. Piemēram, nācās runāt ar deputātu Raimondu Timmi un viņš teica, ka valsts mērogā būtu nepieciešams atbalstīt zinātnisko pētniecības nozari, lai tādējādi saprastu kādā virzienā Latvija virzās, jo joprojām nav saprotama Latvijas sūtība pasaulē, kāda ir Latvijas vieta pasaules ekonomikā un kāda, tad vispār ir Latvijas sūtība. Deputāts atzīmēja, ka nepieciešama noteikta vieta gudriem un kompetentiem cilvēkiem, kuri varētu veikt analīzes par to, kas būtu svarīgi Latvijas skatījumā. Lūk, piemēram, Jūs sadarbojaties ar ārzemju pasūtījumiem un viss labums aiziet ārzemniekiem, jo viņi Jūs novērtē kā augstas klases matemātiķi, bet ko uztic Jums mūsu valsts? Neko! Apmaksā rēķinus un arī būs labi.

A.B.: Valstiskā līmenī es jau sen esmu teicis, ka Latvijā no Baltijas valstīm ir zemākais kopprodukts, bet cenas vislielākās.

S: Ko Jūs tādu runājat?! deputāts Dainis Turlais teica, ka ar mūsu valsts kopproduktu viss kārtībā (ironiski).

A.B.: Ir pilnīgi skaidrs, ka mums ir vai nu ēnu ekonomika, vai arī politiķi pārāk lobē ekonomiskos grupējumus, kas aiz viņiem stāv. Tā ir tāda politiķu izrunāšanās, kad izvelk vienu skaitli, kas viņiem ir izdevīgi, un tad ar to operē. Matemātikā sistēmas optimizācijas jautājumos ir pierādīts: ja mēs optimizējam vienu parametru, nesaistot to kopā ar pērējiem, tad sistēmas kopējo stāvokli var nevis uzlabot, bet pasliktināt. Un politiķi sekmīgi ar to nodarbojas visu laiku. Bet neaizmirsīsim, ka sods nāk kaut kad. Mēs esam Eiropā un nāks jauni politiķi un vecie nonāks uz apsūdzēto sola.

S: Es teiktu tā, nezūdamības likums strādā, ko sēsi to pļausi. Un nav pat jādomā, ka tas varētu notikt kaut kad, domāju, ka tas notiek visu laiku, brīžiem nepaspēj pat kāju spert, kā jau dabūni pa biksēm. Ir jādomā kur sper savu kāju, ko runā un ko dari, nekas nepaliek paslēpts, varbūt citu acīm, jā, bet ne Visumam. Viņa acīm mēs visi esam atvērtas grāmatas. Bet atgriežoties pie tēmas.. Kas pašreiz notiek zinātnē?

A.B.: Es nešaubos, ka jau šobrīd zinātnes jomā būs milzīgs apvērsums, fizikā, piemēram, nonāk pie jauna enerģiju formu, jaunu lauku atklāšanas. Patiesībā daudz kas jau ir atklāts, bet šos atklājumus bloķē, piemēram, naftas magnāti, jo tad nafta vairs nebūs stratēģiska prece.

Turpinājumā Fragmenti no filmas “Cilvēks ir stereotipi”

Konservatīvisms baznīcā un zinātnē from TeTV on Vimeo.

Cilvēka dzīvi nosaka civlēka iekšējā pasaule from TeTV on Vimeo.

Par zinātnes vēlēšanos mainīties from TeTV on Vimeo.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Inteliģences atklātā vēstule valdībai iestājoties PRET ANO migrācijas pakta parakstīšanu

Inteliģences atklātā vēstule valdībai iestājoties PRET ANO migrācijas pakta parakstīšanu(0)

Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, Latvijas Republikas Ministru kabinetam, Saeimas deputātiem Godājamais Ministru Prezidenta kungs! Godātie ministri un cienījamās ministres! Godātie Saeimas deputāti un cienījamās deputātes! Mēs aicinām Jūs iestāties PRET Apvienoto Nāciju Organizācijas vienošanos „Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” (turpmāk – Kompakts) atbalstīšanu Marokā šā gada 10. un 11.

Leonards Inkins par ārpolitikas procesiem: Brāķis

Leonards Inkins par ārpolitikas procesiem: Brāķis(0)

Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors.    Ir lietas, kuras nav iespējams aprakstīt īsi. Ja tā nebūtu, tad vidusskolas vai augstskolas programma ietilptu tvitera ziņojumā. Zinām, ka tā nav. Arī šie nopietnie notikumi neietilpst vienā lapaspusē. Tāpēc saņemieties, lapaspuses būs trīs. Šā gada 30. novembrī Argentīnas

Mūsu zeme – Latvija

Mūsu zeme – Latvija(0)

Mūzika/Vārdi – Valters Gleške, Elijs Goba, Dāvids Gleške un Vineta Mozumača Producenti: Elijs Goba, Reinis Līcis

Kādas svētības ir mūsu tautas pamatos un kā tās atbalsojas mūsdienās AUDIO

Kādas svētības ir mūsu tautas pamatos un kā tās atbalsojas mūsdienās AUDIO(0)

Rinta Bružēvica :Pāri mums pašiem Kādas svētības ir mūsu tautas pamatos un kā tās atbalsojas mūsdienās. “Mēs nākam no saknēm, un vainagu visa pasaule sauc par Latviju. Mēs to apdzīvojam un piepildām. Te noris mūsu dzīves ar to priekiem un skumjām. Uz mums guļ seno laiku svētība. Tāpēc mēs esam. Un esam tik gudri, talantīgi, varoši,

Diskusija: Ārvalstu propagandas ietekme uz vēlēšanām

Diskusija: Ārvalstu propagandas ietekme uz vēlēšanām(0)

Šī brīža situācija Rietumu pasaulē un Latvijā ir aktualizējusi jautājumu par ārvalstu propagandu – kāda ir tās ietekme uz neatkarīgu valstu vēlēšanām? Kā demokrātiskai valstij cīnīties pret dezinformāciju un viltus ziņām? Vai vēlēšanas Latvijā varētu tikt ietekmētas no ārpuses? Uz šiem jautājumiem mēģināsim rast atbildi diskusijā jauniešu auditorijai. Piedalījās: Dr. theol. Guntis Kalme, Dr.sc.pol., LĀI

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.