„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Pielūgsme ar eņģeļiem draudzē un kosmosā

„Es Tevi pielūdzu. Es Tevi slavēju.
Es Tevi mīlu. Tavs Vārds ir svēts!”
– skan jauna dziesma

Pielūgsme ar eņģeļiem draudzē

Kādas liecinieces stāsts: „Tajā svētdienas rītā ierodoties uz draudzi, es neatradu vietu tur, kur sēžu parasti, turklāt visa tās apkārtne bija aizņemta. Par to nebija jābrīnās, jo draudzē ieradās divi kristīgā sabiedrībā pazīstami mācītāji no ASV. Līdz ar to draudzē ieradās daudz viesu no citām draudzēm, lai ieklausītos ciemiņu vēstījumā.

Man nācās apsēsties diezgan attālā vietā. Tikai pēc tam sapratu, ka izraudzītā vieta bija tāda, no kuras skata punkta ļoti labi pārredzama visa draudzes zāle.

Slavēšanā skanēja enerģiskas dziesmas, kas daudzus klātesošos iedvesmoja dejot Dieva Troņa priekšā. Iedvesmotais, skaistais dzimums pat izvēlējās krāsainos karodziņus, kas pieejami skatuves abās malās, lai ar to palīdzību paustu savu saviļņojumu. „Slavē Viņu svētā vietā, slavē Viņu debess visa slavē, lai zeme slavē..” dziesmas vārdi sasaucās ar tām norisēm, kas notika vēlāk šajā dienā.

Slavēšana plūstoši pārgāja pielūgsmē. Zīmīgi, ka pielūgsme turpinājās ar kādu jaunu iepriekš nedzirdētu dziesmu. Tās vārdi bija vienkārši, viegli iegaumējami rodot vēlmi tos atkārtot no jauna. „Es Tevi pielūdzu. Es Tevi slavēju. Es Tevi mīlu. Tavs Vārds ir svēts!”

Interesanti, ka psalmos ir rakstīts „Manā mutē Viņš lika jaunu dziesmu, slavas dziesmu mūsu Dievam. Daudzi to dzirdēs, viņus pārņems bijība, un viņi sāks ticēt Tam Kungam.” (Ps.40:4) Acīm redzot Dievam, jaunas dziesmas un slava-pielūgsme mēlēs īpaši patīk, tādējādi pagodinoties dziesmas laikā.

Pielūgsmes vadītājs dziesmu turpināja slavējot Svētā Gara dāvanā runājot mēlēs. Ik pa laikam arī izpaužoties vārdos. Viņš teica: „Mēs pielūdzam Tevi ar visu Visumu.” Pēc brīža sekoja vārdi: „Ar visiem svētajiem debesīs.” Es pēkšņi sajutu īpašu mierpilnu un debesu tuvības atmosfēru, kad pagriezu galvu, lai paskatītos uz zāli, ieraudzīju milzu izmēra eņģeli, kā no miglas iznirušu, kas ar spārnotajām vēdām pārklāj vienlaicīgi visu zāli, tas slīdēja no augšas jumta un stiklotās draudzes sienas-loga rajona virzoties uz zāles skatuves pusi. Kaut arī centos visu laiku neskatīties uz notiekošo, lai nepievēstu sev lieku uzmanību, taču nezinu, kā no malas izskatījos. Pārsteiguma asaru pilnām acīm sekoju eņģeļa virzībai, vēl vairāk apstulbota no sajūsmas biju no tā, ka tajā mirklī pielūgsmes vadītāja skatiens bija vērsts tieši uz to pusi, no kuras virzījās eņģelis un teica zīmīgus vārdus: „Ar visiem eņģeļiem, kas ir šeit ar mums!” Es biju pārsteigta.

Saprotams, ka mans mērķis nav likt akcentu uz eņģeļa būtību, bet tas ir apliecinājums. Eņģeļi ir ar mums! Slavēšanas un dievkalpojuma centrālā vēsts – Dieva godības nākšana, bija galvenā šajā dienā. Pielūgsmes vadītājs arī noslēdzot pielūgsmi, papildināja: „Svētais Gars! Piepildi katru trauku!”

Par notikušo es vēl ilgi domāju. Cenšoties saprast eņģeļa spārnoto pārklājumu pār draudzi, saņēmu atbildi no Bībeles. „Uz svētajiem, kas ir šai zemē, es saku: “Uz jums man ir labs prāts!” (Ps. 16:3)

Taču man nedeva mieru arī ziņkārība, tas ir, vai pielūgsmes vadītājs redzēja to pašu ko es, vai arī sajuta, bet, protams, to gan es tā arī neuzzināšu, jo neuzdrīkstētos par kaut ko tādu vispār runāt. Skaidri sekot pielūgsmes norisēm vairs nespēju. Es biju tik ļoti saviļņota gan ar redzēto zālē, gan arī ar dzirdēto uz skatuves, ka pat nezinu, cik pagāja laiks kopš atjēdzos. Kaut gan bija redzams, ka saviļņota nebiju vien es, arī iesākoties dievkalpojumam draudzes viesis to ierastā veidā turpināt nespēja, viņš pievienojās pielūgsmes vadītājam un turpināja slavēt Dievu mēlēs atkārtojot vārdus „Tā Kunga godība nākusi pār draudzi!” „

Eņģeļi kosmosā

„Mēs pielūdzam Tevi ar visu Visumu!”
Ar visiem eņģeļiem, kas ir šeit ar mums!”

Pievienojoties augstākminētajam stāstam par piedzīvoto draudzē, nācis atmiņā kāds cits eņģeļu stāsts, kas saistāms ar kosmosa dzīlēm.

1984. gada vasarā kosmosā devās Padomju Savienības kosmos-orbitālā stacija “Salut-7″ ( “Салют-7″. ) Lidojuma 155. dienas laikā notika kaut kas prātam neaptverams. Pēkšņi kosmosa kuģi apņēma spoža gaisma. Tā bija tik spēcīga, ka apžilbināja astronautu acis. Sākotnēji ekipāža satraucās, domādama, ka uz borta klāja notiek ugunsgrēks.  Ekipāžas komandieris Oļegs Atkovs (Oleg Atkov)  par to neatliekami ziņoja  misijas kontroles centrā. Tikai tad, kad astronauti atžirga un redze atjaunojās un ielūkojās iluminatoros pamanīja gluži citu ainu. Ziņojumā teikts: „Mēs redzam sejas..” Astronauti Oļegs Atkovs (Oleg Atkov), Leonīds Kizims (Leonid Kizim), Vladimirs Solovjovs (Vladimir Solovyov)  centās aprakstīt redzēto.

Viņi stāstījuši, ka blakus kosmiskajam kuģim nostājās septiņi eņģeļi. Tie bija ar spārniem un līdzīgi cilvēkiem.

Eņģeļi sekoja kuģa virzībai aptuveni 10 minūtes un tad pazuda. Pēc piedzīvotā atgriežoties, kā viņi domājuši, pie veselā saprāta secinājuši, ka ir piedzīvojuši kolektīvo halucināciju. Loģiski domājošais kolektīvs nomierinājās un katrs nodarbojās ar saviem tiešajiem darba pienākumiem. Varētu to norakstīt uz halucinācijām, taču tā nebija vienīgā ekipāža, ar kuru noticis tas pats, kas ar iepriekšējo.

167 lidojuma dienā ekipāžai pievienojās vēl trīs kolēģi. Svetlana Savitskaja (Svetlana Savitskaya), Igors Volks (Igor Volk) un Vladimirs Džanibekovs (Vladimir Jannibekov). Neizprotamu iemeslu dēļ tieši tad, kad jaunienācēji centās apdzīvoties jaunajos apstākļos atkal kuģis burtiski iegrima viļņveida gaismas strāvojumā un ielūkodamies iluminatoros vēroja to pašu pārdabisko skatu ar septiņiem eņģeļiem. Šajā reizē astronauti aprakstīja eņģeļu lielumu, viņi vēstīja, ka tie bija tik pat lieli kā viņu kosmiskā kuģa apkārtmērs. Katrs no astronautiem savos ziņojumos aprakstīja, ka eņģeļi izskatījušies neticami labvēlīgi un smaidīgi.

Padomju Savienības valdība centās noklusēt šo neizskaidrojamo parādību un ierindoja atskaites par notikumu slepenajos failos, savukārt abas ekipāžas bija pakļautas psiholoģiskās un fiziskās veselības pārbaudei.

Taču 1994. gada 26. decembrī Habel (Hubble )teleskops nofotografējis līdzīgu skatu, kuru piedzīvojuši iepriekš minētie astronauti. Habble projekta inženieris Johans Pračets (John Pratchett) aizkustinoši stāstīja par to, ko ieraudzījis bildēs un nosūtīja tās ASV valdībai, taču arī šīs fotogrāfijas tika iekļautas slepenajos failos ar publicēšanas aizliegumu.

Pēdējo laiku zīme

Pavisam nesen tomēr dažas bildes kaut kur „uzpeldējušas”. Tās tika nosūtītas arī Svētajam Krēslam Vatikānā ar lūgumu izskaidrot, tās saturu.

 

Vatikānā atbildējuši, ka neesot apšaubījuši bilžu autentiskumu, taču fotogrāfijās redzamie septiņu eņģeļu nozīme varētu būt saistāma ar pēdējo laiku brīdinājumiem par gaidāmajiem un jau esošajiem pravietiskajiem notikumiem, kas aprakstīti Bībelē Atklāsmes grāmatā.

„Tad es redzēju citu lielu brīnišķīgu zīmi debesīs: septiņus eņģeļus, kam bija septiņas pēdējās mocības, jo ar tām piepildījās Dieva dusmas. Un es redzēju tādu kā kristāla jūru, sajauktu ar uguni; tie, kas bija uzvaru guvuši pār zvēru, viņa tēlu un viņa vārda skaitli, stāvēja pie kristāla jūras ar Dieva cītarām rokās. Tie dziedāja Dieva kalpa Mozus dziesmu un Jēra dziesmu, sacīdami: “Lieli un brīnišķīgi ir Tavi darbi, Kungs Dievs, Visuvaldītāj; taisni un patiesi Tavi ceļi, tautu Ķēniņ! Kas Tevi nebītos, ak, Kungs, un neslavētu Tavu Vārdu? Jo Tu vien esi svēts; visas tautas nāks Tavā priekšā un Tevi pielūgs, jo Tavas taisnības darbi ir kļuvuši redzami.” Pēc tam es redzēju: debesīs atvērās Templis, liecības telts. Un no tā izgāja tie septiņi eņģeļi, kam bija septiņas mocības, tērpti tīrā spožā linu audeklā un ar zelta jostām ap krūtīm. Viena no četrām dzīvajām būtnēm iedeva septiņiem eņģeļiem septiņus zelta kausus, pildītus ar Dieva dusmām, kas dzīvo mūžīgi mūžam.”  (Atklāsmes grāmata 15)

Kaut arī atliek vien minēt, vai septiņi redzētie eņģeļi kosmosā ir tie par kuriem ir minēts Atklāsmes grāmatā, taču pēdējie laiki tuvojas. Vai mēs esam gatavi sagaidīt Jēzus otro atnākšanu un vai esam pietiekoši evaņģelizējuši, lai sagatavotu arī savu tuvinieku sirdis?

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Leonards Inkins: Nazis pret kodolieročiem (Nelieši)

Leonards Inkins: Nazis pret kodolieročiem (Nelieši)(0)

Pamācības Laikam nav neviena vīriešu kārtu un bieži vien arī sieviešu kārtu dzimuma cilvēku, kuri jaunībā nebūtu, kaut dienu nodarbojušies ar kādu no cīņas veidiem. Nav neviena, kurš nebūtu kaut pagalma līmenī mācījies atvairīt sitienu, sist tā lai krīt un, dažādus paņēmienus pret uzbrucēju ar nazi. Divdesmit pirmajā gadsimtā ir gana daudz tīmeklī dažādu video

Leonards Inkins par ārpolitikas prognozēm: Kas gaidāms Jaunajā 2019.gadā?

Leonards Inkins par ārpolitikas prognozēm: Kas gaidāms Jaunajā 2019.gadā?(0)

Pagājušā 2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmēja ASV ekonomiku un tika radīts vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš 2017. gada janvāra. Tas ir gandrīz trīs Latvijas apmēros, ieskaitot pensionārus un zīdaiņus. Tajā skaitā vairāk nekā četri simti tūkstošu jaunu darbavietu ražošanā. Šādas tendences nebija vērojamas ASV sen.

Guntis Kalme: Janvāra barikādes un šodienas hibrīdkarš

Guntis Kalme: Janvāra barikādes un šodienas hibrīdkarš(0)

Noslēdzas 1991. gada Janvāra barikāžu aizstāvju kalendārā atcere. Mēdz sacīt, ka no vēstures jāmācās, visbiežāk gan diemžēl nepasakot, ko tieši. Ko varam secināt no šīs savas vēsturiskās pieredzes? Toreiz, pirms 28 gadiem mūsu stratēģiski svarīgo infrastruktūru – valdības iestādes, TV, Daugavas tiltus, uc. izgāja sargāt daudzi tūkstoši brīvprātīgo aizstāvju kailām rokām. Tika veikts milzu organizatoriskais

Leonards Inkins: Kremļa ierocis

Leonards Inkins: Kremļa ierocis(0)

Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors.    Māksla Lai ilustrētu, ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam, peldot, noturēties virs ūdens ir māksla (kultūra), bet viss, kas to

Svētā vakarēdiena brīnums: Vīns pārvēršas asinīs jeb pret faktiem nav argumentu

Svētā vakarēdiena brīnums: Vīns pārvēršas asinīs jeb pret faktiem nav argumentu(1)

Raksta autori: Miezislavs Piotrovskis (ks. Mieczysław Piotrowski TChr);  Miroslavs Ruckis (dr hab. inż. Mirosław Rucki) ; “Mīliet viens otru!” Euharistijas brīnums Sokulkā, tāpat kā citi Euharistijas brīnumi, kas notikuši Baznīcas vēsturē, ir visvarenā Dieva īpašas zīmes, kas aicina mūs uz grēku nožēlu, kā  arī māca un audzina mūs. Caur šīm zīmēm – Euharististijas brīnumiem – Kristus apstiprina, ka

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.