„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Kad piedzima Zeme?

Īsumā atbildot uz šo jautājumu, varētu teikt tā, ka pēc evolucionistu uzskatiem Zeme ir veidojusies pirms 4,54 miljardiem gadu. Taču kreacionisti pamato, ka Zemes vecums ir aptuveni 6 000 gadi. Kuram ir taisnība?

Atšķirīgie viedokļi

Enciklopēdijas, skolas un prese mums pasniedz Zemes lielo vecumu kā pierādītu un vienīgo faktu. Mums māca, ka visi zinātnieki tic, ka Zeme ir sena un ka visas datēšanas metodes to apstiprina.
Tomēr daudziem kvalificētiem un pazīstamiem zinātniekiem, ir pamats uzskatīt, ka Zeme un Visums radušies salīdzinoši nesen.
Saskaņā ar Glena Maklina, Rodžera Oklenda, Larija Maklina, Kenta Hovinda, Hansa-Joahima Cilmera, Dr.Tomasa Bārnsa, kā arī Ph.D. Džona Morisa faktiem mēģināsim aplūkot piemērus un noskaidrot patieso zemes vecumu.

Ko saka zvaigznes?


Zeme un Meness. Par Zemes salīdzinoši jauno vecumu liecina vairāki kosmiska rakstura fakti.
Zinātnieki: Glens Maklins, Rodžers Oklends Larijs Maklins un Kents Hovinds vienbalsīgi vienojušies, ka par cik uz Zemes nokrīt 14 miljonu tonnu kosmisko putekļu gadā, tad tas nozīmē, ka, ja Zeme būtu 4-5 biljonus gadu veca, un ja šo procesu neaizkavētu atmosfēras slānis, vējš un cita veida eroziju iedarbība, kuru rezultātā tas nesajauktos ar augsni un citiem Zemes garozas slāņiem, tad uz zemeslodes virsmas rastos 55 metrus biezs putekļu slānis.
Evolucionisti uzskatīja, ka Zeme un Meness ir viena vecuma, tādēļ putekļu slānim uz Mēness jābūt apmēram divreiz plānākam nekā uz Zemes (jo uz Mēness ir mazāks gravitācijas spēks). Kad tika plānots amerikāņu kosmisko aparātu starts uz Meness, radās bažas, ka tie pārāk dziļi varētu iegrimt putekļu slānī. Šī iemesla dēļ aparāta kājas bija apgādātas ar platam plātnēm. Tomēr astronauti  nokļūstot uz Mēness atklāja tikai 3 mm biezu kosmisko putekļu virsslāni.
Astronauti arī secināja, ka Mēness izstaro siltumu un tam piemīt magnētiskais lauks. Tas ir iespējams, ja Mēnesim ir šķidrs kodols. Par cik Mēness ir daudz mazāks nekā Zeme, pēc zinātnieku domām, Mēnesim bijis jāatdziest ievērojami ātrāk.
Noteiktajos piecu miljardu gadu laikā Mēnesim būtu jābūt pilnīgi aukstam. Turklāt Mēness attālinās no zemeslodes, un tā attālināšanās ātrums ir aprēķināts. Taču, ja Mēness sistēma būtu četru vai piecu biljonu gadus veca, tad Mēnesim būtu jāatrodas daudz tālāk no Zemes, nekā tas atrodas pašreiz.
Tādejādi jaunie fakti par Meness virsmu liecina par salīdzinoši daudz jaunāku vecumu.

Saule

Vislabāk Zemes nelielo vecumu mums pierāda Saule. Saule pamazām sadeg. Saules masa un lielums strauji samazinās.
„Anglijas Rojālā Observatorija pēdējo 300 gadu laikā ir pierakstījusi Saules diametra samazināšanās novērojumus. Viņi atklāja, ka Saule samazinās ar ātrumu 1,5 metri stundā. Samazinoties šādā tempā, Saulei pirms tikai viena miljona gadu būtu divreiz jāpārsniedz tās šī brīža rādiuss. Jo tālāk dodamies atpakaļ laikā, jo milzīgākai būtu bijis jābūt Saulei. Tas nozīmē, ka pirms 4,54 miljoniem gadu Saule būtu bijusi tik liela, ka varētu aizskart Zemi. ”- skaidro K.Hovind debate at the University of West Florida.

Evolucionisti apgalvo, ka Zemei ir 4 miljardi gadu! Tas nav iespējams, jo tad Saule to būtu iznīcinājusi.

Komētas un starpzvaigžņu putekļi

Īsperioda komētas. Mūsu Saules sistēmā ceļo īsperioda komētas un starpzvaigžņu putekļi. Isperioda komētas virzās pa ovālu orbītu apkārt Saulei ierobežotā laika periodā. Katru reizi, kad īsperioda komētas tuvojas Saulei, tās zaudē daļu no savas kodola vielas. Jāpiezīmē, ka dotā viela izdalās, tādējādi mēs varam novērot zvaigznes ar asti. Balstoties uz šo parādību, tika aprēķināts, ka komētas mūža ilgums nevar būt lielāks par sešiem līdz desmit tūkstošiem gadu. Savukārt Zemes ilgā mūža piekritēji, līdz šim vēl nav spējuši izskaidrot īsperioda komētu vecumu.

Starpzvaigžņu putekļi

Īss mūžs raksturīgs arī starpzvaigžņu putekļiem, kas cirkulē mūsu Saules sistēmā. Pateicoties Zemes, Mēness, planētu un it īpaši – Saules gravitācijas spēkam, putekļu daļiņas tiek regulāri izkaisītas kosmosā. Ja mūsu Saules sistēma būtu miljoniem gadu veca, tad planētas visas kosmisko putekļu daļiņas sen būtu savākusi, un maz kas no tām būtu palicis brīvi klejojam Saules sistēmā. Teikts: „The Illustrated Origins Answer Book.”

Procesi uz Zemes

Grēku Plūdi. Evolūcijas piekritēji uzskata, ka mēs nevaram aprēķināt Zemes vecumu, pamatojoties uz tagadējo klinšu veidošanās un erozijas tempu, jo agrāk, iespējams, to veidošanās ātrumu ietekmējuši citi faktori, kuri nav novērojami pašlaik.

Daļēji šim viedoklim var piekrist, jo tiešām (grēku) plūdu laikā darbojās citi faktori, kuri nav vērojami pašlaik. Grēku Plūdi jeb globāli plūdi apklāja visu zemeslodi– šī katastrofa pilnībā pārveidoja Zemes veidolu. Plūdi mainīja nogulumiežu veidošanās, kā arī erozijas tempu. Mūsdienās būtu nepieciešams ilgs laiks, lai izveidotos, piemēram, Lielais Kanjons. Tomēr, plūdu rezultātā, tas izveidojies īsā laika posmā.

Kalni mūsdienās veidojas lēni, tāpēc cilvēki pieņem, ka tie ir veidojušies tikpat lēni arī pagātnē. Saskaņā ar kreacionistu versiju, kalni, plūdu rezultātā, ir izveidojušies strauji. Par Lielo Kanjonu un kalnu pārstrukturēšanos labi apraksta Hans-Joahims Cilmera grāmata „Darvina maldi”.

No kā atšķiras lokāli plūdi no globālajiem plūdiem?

Arī mūsdienās notiek plūdi (lokāli) tomēr, nav pamanīts, ka izveidotos tādas pārmaiņas, kā milzu kalnu izveidošanās un jucekļi Zemes iežu slāņos.
Lokāli plūdi atšķiras no globāliem, piemēram, ar ūdens masas spiedienu. Globāliem plūdiem spiediens ir bijis daudz lielāks, kā rezultātā ir iespējams pārvērst nogulsnes iežos. Globālu plūdu laikā daudzie slāņi izveidojušies vienlaicīgi. Mēs iegūstam daudzus slāņus (nevis tikai vienu) jo nogulsnes noslāņojās ūdenī, saskaņā ar savu īpatsvaru.

Zemes magnētiskā lauka izmaiņas

Novērojumi rāda, ka Zemes magnētiskais lauks pēdējā pusotra gadsimta laikā ir ievērojami samazinājies. Kopš 1829.gada visā pasaulē ir izdarīti precīzi lauka intensitātes un stipruma mērījumi, kas liecina par Zemes magnētiskā lauka izmaiņām. Zinātnieki secina, ka kopš 1829.gada ir samazinājies par 7%.
Tādā gadījumā, ja Zemes vecums ir daudz lielāks, kā liecina evolucionisti, tad pirms 4,54 miljoniem gadu Zemes magnētiskais lauks bijis tik spēcīgs, ka Zeme pārvērstos „magnētiskā zvaigznē”. Turklāt Zeme nebūtu izturējusi spriedzi un vienkārši uzsprāgtu.
Kreacionistu fizikas profesors Dr.Tomass Bārnss (Thomas Barnes) un plaši pazīstamās elektromagnētisma mācību grāmatas „The Genesis Flood un Scientific Creationism”.
autors, izteica viedokli, ka magnētiskā lauka pavājināšanos izraisa Zemes metāliskās garozas strāvas samazināšanās.

Ieži

Evolucionisti tic, ka katrs slānis reprezentē kādu laika periodu jeb ēru. Viņuprāt katrs slānis veidojies vairāku simtu vai pat tūkstošu gadu laikā.
Lai gan šī teorija par slāņiem un ērām šķiet visai loģiska, tomēr no zinātniskā viedokļa, diezgan grūti to aizstāvēt.
Pirmkārt, mēs nezinām, cik ilgs laiks bija nepieciešams šo slāņu izveidei. Tam nav aculiecinieku. Globālo plūdu laikā, par kuriem smalki apraksta Bībele, viss notika ātros tempos, pat tika ātri, ka ne dzīvā radība, ne arī augi, nespēja noreaģēt un sagatavoties tiem, piemēram, visā pasaulē sastopami daudz fosiliju un pat gigantisku koku stumbri, kas novietoti horizontāli viens virs otra. Žurnāls SPEKTRS iepriekš jau ir minējis arī citus piemērus, kas liecina par Grēku plūdiem, piemēram, Gigantiskai čūskai nav izdevies aprīt dinozaura mazuli un citi.
Saskaņā ar Ph.D. Džona Morisa (John Morris) teikto grāmatā “The Young Earth”, fosilizēti dzīvnieku ķermeņi ir atrasti šķērsojot vairāk nekā vienu iežu slāni.

Evolucionisti skaidro, ka dzīvniekam nobeidzoties, tas ar galvu pa priekšu iegrimst jūras dibena nogulsnēs.
Ārpus nogulsnēm palikušais ķermenis satrūd un tiek aizskalots, bet nogulsnēs palikušās skeleta atliekas nogulsnēm sacietējot, fosilizējas. Šim skaidrojumam ir kāda problēma, proti, jūras dzīvnieki, nobeigušies uzpeld virspusē nevis nogrimst jūras dzelmē.
Šāda veida ‘apbedījums’ drīzāk vedina uz domām, ka nogulsnes ap dzīvnieka galvu sanestas strauji – pirms vēl galva sākusi trūdēt.

Nafta un gāze

Nafta un gāze atrodas zem akmens slāņa un augsta spiediena pazemes rezervuāros. Tomēr šie akmens slāņi bieži savu necaurlaidību nespēj noturēt ilgāk par 10000 gadiem un tāpēc nespēj šo naftu un gāzi noturēt tur daudz ilgāk, teikts „The oldest living tree in the world”, by Carl Kerby, „Creation Magazine” Vēl vairāk, eksperimenti ir pierādījuši, ka naftu var radīt 20 minūšu laikā, izmantojot augu materiālu, pareizu temperatūru un spiedienu, un līdzīgi var radīt ogles vai tām līdzīgus materiālus dažu stundu laikā no kokmateriāliem. Tātad nevajadzētu domāt, ka naftas, gāzes un ogļu veidošanās prasa miljoniem gadu. Zinātnieki Kenta Hovinds un Joahims Cilmers, uzskata, ka pasaules ogļu nogulsnes ir izveidojušās no augu pasaules fosīlijām pasaules plūdu rezultātā.

Ķīmiskās reakcijas

Urāns pārvēršoties par svinu, izdalās hēlijs. Izgarodams no iežiem, kuros veidojas, hēlijs beigu procesā nonāk atmosfērā. Taču atmosfēra satur pārāk maz hēlija, kas būtu varējis uzkraties tikai pa nedaudziem gadu tūkstošiem. Ja urāna sabrukšana būtu ilgusi piecus miljardus gadu, tad hēlija atmosfēra būtu simts tūkstošs reižu vairāk, nekā ir faktiski. No tā izriet, ka atmosfēra nevis zaudē hēliju, bet gan gluži otrādi turpina to uzņemt no Kosmosa.
Jāņem vērā, ka rakstā tiek izklāstīta tikai daļa no tā, kas patiesībā atspoguļo, ka Zemes vecums ir daudz mazāks, nekā par to, ko ierasts dzirdēt vai lasīt.

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Kādas svētības ir mūsu tautas pamatos un kā tās atbalsojas mūsdienās AUDIO

Kādas svētības ir mūsu tautas pamatos un kā tās atbalsojas mūsdienās AUDIO(0)

Rinta Bružēvica :Pāri mums pašiem Kādas svētības ir mūsu tautas pamatos un kā tās atbalsojas mūsdienās. “Mēs nākam no saknēm, un vainagu visa pasaule sauc par Latviju. Mēs to apdzīvojam un piepildām. Te noris mūsu dzīves ar to priekiem un skumjām. Uz mums guļ seno laiku svētība. Tāpēc mēs esam. Un esam tik gudri, talantīgi, varoši,

Guntis Kalme: Nezaudēt valsti informatīvajā karā

Guntis Kalme: Nezaudēt valsti informatīvajā karā(0)

Guntis Kalme, teoloģijas doktors, Lutera akadēmijas docents, mācītājs, grāmatu autors: “Durvis uz mājām”; „Pēdas” un „Latviešu karotprasme 1944-1945 desmit sarunas ar Latviešu leģionu”  Pasaulē ir vairāki tūkstoši tautu, taču ir tikai 196 valstis, tātad – tikai mazākumam ir sava valsts. Mēs, latvieši, esam starp tiem, kuriem tā ir! Mēs gan to nez kāpēc sākam uztvert

Arhibīskaps: “Dieva atziņa bija klāt pie Latvijas valsts dibināšanas”

Arhibīskaps: “Dieva atziņa bija klāt pie Latvijas valsts dibināšanas”(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis 2018. gada 14. augustā Aglonā. Pierakstīja katolis.lv Dārgie svētceļnieki! Šogad pulcējamies Aglonā īpašā kontekstā. Šis ir gads, kad svinam Latvijas simtgadi. Šis ir gads, kad pāvests Francisks ierodas pie mums kā svētceļnieks, lai stiprinātu mūsu tautā ticību un cerību, lai būtu kopā ar mums šai svarīgajā vēstures posmā. Pirms

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…(0)

Teici to Kungu, to godības Ķēniņu svētu, Dvēsele mīļā, kaut teikt Viņu cienīgi spētu! Pulkiem lai nāk, Kokles lai skandināt sāk, Visi lai slavē to Svētu! Teici to Kungu, kas visu ar gudrību rada, Tevi uz spārniem kā ērglis Viņš sargādams vada! Bēdas kad māc, Žēlīgs vēl Viņam ir prāts, Sargājot gadu pēc gada. Paldies

Mārcis Jencītis: Uzmanību – Krievijas antisektanti!!!

Mārcis Jencītis: Uzmanību – Krievijas antisektanti!!!(3)

Raksta autors: Evaņģēlisko Kristiešu Draudzes «Kristus Pasaulei» vecākais mācītājs Mārcis Jencītis   Tuvojas vēlēšanas, un savu darbību atkal aktivizējuši antisektanti. Jāteic gan, ka darbība ir vārga, un tomēr tā nes negatīvas sekas mūsu valstij. Jau gadu simtiem Latvijas teritorijā ir bijis ieinteresēts Latvijas austrumu kaimiņš – Krievija. Latvijas tauta ir pārdzīvojusi masveida slepkavošanas, izsūtīšanas, paverdzināšanu,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.