Sensacionāls atklājums!!!
        Kārdifas universitātes speciālists Kriss Mekleods, kurš uzskata, ka Atlantijasokeāna vidus nav vienīgā vieta, kur Zemei nav garozas, uzsver, ka pagaidām neesot skaidrs, kāpēc tā notiek. Parasti plaisa, kas rodas, pārvietojoties tektoniskajām plāksnēm, tiekot aizpildīta ar izkusušu lavu, bet šajā gadījumā tas nav noticis. „Izskatās, ka garoza pati par sevi neatjaunojas,”- Teica K. Makleods.

Kolegis Bremlijs Martons no Sauthemptonas Nacionālā okeanogrāfijas centra uzskata, ka šāda veida process nerada problēmas Zemei, jo ir dabisks process. Vienīgi vēlētos uzzināt kāpēc notiek tieši tā.
Pēc jaunākiem datiem attiecībā par notikušo ir zināms, ka britu zinātniskās pētniecības kuģis „James Cook” devies uz Atlantijas okeāna vidu, tajā vietā, kur tika atklāts negaidīts atklājums – Zemei nav garozas, kas parasti ir vairākus kilometrus bieza, un redzama tās mantija.

         Apstiprinājums par kādreizējiem ūdens plūdiem

Ko par negaidīto atklājumu mums vēsta Bībele, proti, 1. Mozus grāmata?

1 : 17 Jo redzi, Es likšu nākt ūdensplūdiem zemes virsū, kas iznīcinās visu radību zem debesīm…    7: 6 Un Noa bija seši simti gadus vecs, kad ūdensplūdi sākās zemes virsū.
7 :7 Tad Noa iegāja šķirstā un viņa dēli, un viņa sieva, un viņa vedeklas kopā ar viņu, glābdamies no ūdensplūdiem.                                         7: 11 Seši simtajā Noas mūža gadā, otrā mēnesī un septiņpadsmitajā mēneša dienā, tieši tanī dienā, pārplūda (gribu pievērst īpašu tavu uzmanību šiem vārdiem) lielo dzelmju avoti un tika atvērti debesu logi.

7: 17 Un ūdensplūdi turpinājās četrdesmit dienas virs zemes, un ūdeņi vairojās, un tie pacēla šķirstu, ka tas tika augsti uzcelts virs zemes.
7: 12 Un lietus lija pār zemi četrdesmit dienas un četrdesmit naktis.
7: 19 Un ūdeņi pieņēmās spēkā aizvien vairāk un vairāk zemes virsū, tā ka tie apsedza visus kalnus, kas bija zem debesīm.
7: 20 Piecpadsmit olekšu augstumā ūdeņi pacēlās pār virsotnēm un apklāja kalnus.
8: 1 Tad Dievs atcerējās Nou, kā arī visus zvērus un visus lopus, kas bija ar viņu šķirstā. Un Dievs lika vējam pūst pār zemi, tad ūdeņi kritās.
8: 2 pārplūda (gribu pievērst īpašu tavu uzmanību arī šiem vārdiem) Dzelmju avotiun debesu logi aizvērās, un lietus mitējās līt no debesīm.

Domāju, ka tieši šā iemesla dēļ,  tagad zinātnieki atrod lietišķos pierādījumus šim nozīmīgajam faktam. Atliek viņiem vēl atvērt Bībeli un izlasīt, kāpēc tieši šajā un vēl neatklātajās vietās ir Zemes garozas plīsums.
Dievs mums katru dienu dāvā brīnišķīgus pavedienus īstās informācijas iegūšanai, vai mēs to spēsim saskatīt, atkarīgs tikai no mums.

„PULKSTENIS BEZ CIPARNĪCAS” jeb „Zemei nav garozas” Nr.2

Nupat parādījusies vēl viena svaiga, noderīga un aizraujoša informācija.

Lieta tāda, ka Nelli MARTA ir romāna „Pulkstenis bez ciparnīcas” autore. Šis romāns ir zīmīgs ar to, ka grāmatas autore dotās situācijas un ekspedīcijas atklājuma iespējamību ir jau iepriekš paredzējusi. 2001. gada vasarā autore saka rakstīt šo romānu Francijā Sant-Remi pilsētā un grāmata tika publicēta Maskavā 2006. gada septembrī.

Romānā autore ir izvirzījusi zinātniska rakstura hipotēzi. Par cilvēka būtību un viņa saistību ar okeānu. Romāns – daudzu gadu izpētes darbs etnoloģijā, mitoloģijā, simbolikā, matemātikā, okeanoloģijā, literatūrā un īpaši civilizācijas vēsturē.

Britu pārstāvniecības  2007/06/03 paziņojums par to, ka uz zemes ir vieta, kurā nav zemes garozas identiski sakrīt ar autores  Nelli Martas zinātnisko hipotēzi, kas izklāstīts stāstījuma formā ar galvenā stāsta varoņa piedalīšanos. Grāmatas apraktītais varonis apceļo zemi pa noteiktām koordinātēm meklējot ieejas un izejas uz citu pasauli, ceļu citā realitātē.

Interesanti, ka tieši romānā Atlantijas okeānā uzradītās koordinātes sakrītušas ar britu  kuģa ”James Cook” aprakstīto piedzīvojumu un atklājumu. Jau iepriekš autors dziļdomīgā mākslinieciskā interpretācijā ir aprakstījusi  litosfēras ((no grieķu - “klinšainā sfēra”) – sacietējis planētas ārējais slānis.)  plākšņu (kas iekļauj Zemes garozu un daļu no augšējās mantijas) atšķirības dotajā noslēpumainā vietā.

 

Secinājums:

Var tikai priecāties, ka vēsturiskie ūdens plūdi ir aprakstīti, gan patiesos faktos balstītā romānā, gan arī zinātniska ekspedīcijas formā, to apstiprinot un aprakstot zinātnieskā veidā. Divi neapstīdami fakti vienā, cik Dievs ir brīnišķīgs savā žēlastībā vēl pēc daudziem gadiem pierādāmā formā joprojām apliecina Svēto Rakstu patiesumu. Slava Dievam par to!