No 6 – 11.novembrim Vatikānā notika konference, kas tika veltīta ārpuszemes dzīves eksistences jautājumam un vairāk kā 30 astronomu apsprieda jautājumus, kas ir saistīti ar dzīvības izcelšanos.

Vatikāna observatorijas un Pontifikālā zinātņu akadēmijas organizētais pasākums bija veltījums Starptautiskajam astronomijas gadam.
Starp uzaicinātajiem viesiem bija daudz pazīstamu cilvēku. Neierasti, ka konferencē piedalījās un uzstājās arī pazīstamās SETI pētījumu centra direktore Džilija Tartere (Jill Tarter) -, kura nodarbojas ar ārpuszemes civilizāciju signālu meklējumiem.

Konferences laikā tika apspriesti ģenētikas un dzīvības rašanās jautājumi, kā arī dzīves apstākļu maiņas ietekme uz mūsu un citām planētām. Konferences dalībnieki skāra ārpuszemes dzīvības meklējumu metodoloģiju , kā arī meklēja bioķīmiskus risinājumus, kas var principiāli atšķirties no Zemes eksistējošajiem.
Ārpuszemes civilizāciju eksistence liek teoloģijas priekšā sarežģītu jautājumu virkni, ar kuriem ne vienu reizi vien bija jāsakaras arī iepriekš.
Piemēram, nav skaidrs, vai iespējams pielietot darbā ar ārpuszemes civilizācijām (ja tādas eksistē) mācību par grēku piedošanu, kas uz Zemes ir aktuāls kopš Ādama un Ievas grēkā krišanas laikiem.
Konferences laikā zinātnieki diskutēja par ārpuszemes civilizāciju iespējamību, balstoties uz dažādiem atklājumiem astrobioloģijā, piemēram, ka Uz Mēness virsmas ir krāteri, kas liecina, par ūdens iespējamību virsmas dzīlēs, turklāt gigantiskās planētas un to sistēmas piedāvā daudzas iespējas astrobioloģiskajās studijās. Satelīts „Eiropa”, kas atrodas Jupitera sistēmā, un ko klāj apledojums, liek domāt par lielu ūdens daudzumu zem tā. Iespējams, ka šai okeānā pastāv dzīvība. Divi satelīti – „Titāns” un „Encleadus”, darbojas arī Saturna sistēmā. Arī tie liek domāt par dzīvības iespējamību šajā sistēmā.

„Jautājumi par dzīvības izcelšanos un par to, vai dzīvība pastāv arī ārpus Zemes, ir nopietns jautājums, kam ir jāveltī pastiprināta uzmanība. Šie jautājumi ietver daudzas filozofiskas un teoloģiskas nostādnes, taču tikšanās bija veltīta galvenokārt zinātniskajai perspektīvai.” teica Vatikāna observatorijas direktors, jezuītu tēvs Hozē Funess.

Profesors Džonatans Lunins, Fizikas nodaļas pārstāvis Romas universitātē Tor Vergata pastāstīja, ka astrobioloģija ir studijas par dzīvības un pārējā kosmosa attiecībām. Galvenie temati ir dzīvības izcelšanās un pirms-materiāli, kas saistīti ar tās izcelšanos, dzīvības evolūcija uz zemes, tās nākotnes perspektīvas uz zemes un citviet. Katrs no šiem tematiem prasa vairāku zinātnisku disciplīnu pieeju. Šobrīd, pateicoties jaunajām izpētes iespējām, astrobioloģija ieņem savu vietu zinātnē kā atsevišķa un noteikta disciplīna.
Profesors Lunins pastāstīja, ka klimats zemeslodes virsū laika gaitā nav bijis stabils, ka ir notikušas lielākas vides krīzes, par ko liecina ģeoloģiskie pētījumi. Kā uz šīm krīzēm ir reaģējusi dzīvība un kā uz to ir reaģējušas citas zemei līdzīgas planētas? Tas šobrīd ir ne tikai astrobioloģijas, bet arī astronomijas, bioloģijas, planētu izpētes un ģeoloģijas zinātņu uzmanības lokā.

„Pirms 400 gadiem Galileo Galilejs pavērsa teleskopu pret debesīm un uz visiem laikiem mainīja uzskatu par cilvēka un universa attiecībām,” konferencē atgādināja profesors Kriss Impijs, kurš strādā Astronomijas nodaļā Arizonas universitātē un Tuksonas observatorijā. Galilejs pierādīja, ka mēnesim, tāpat kā zemei, ir ģeoloģiska substance ar kalniem un ielejām. Pēdējo 15 gadu laikā tehnoloģiskie jauninājumi ir veduši pie vairāk nekā 400 planētu atklāšanas ārpus Saules sistēmas. Mazākās no tām ir nedaudz lielākas par zemi. Laboratoriskie pētījumi ir veduši pie atklājuma, ka pirms 4 miljardiem gadu ir pastāvējusi dzīvība no zemes atšķirīgā, šķietami neatbilstošā vidē. Ir noteikts, ka pastāv simtiem miljonu dzīvībai atbilstošu vietu Piena Ceļā, kas ir tikai viena no miljardiem daudzajām galaktikām universā. Zinātnieks no Arizonas teica, ka cilvēki pazīst tikai vienu planētu, kurā pastāv dzīvība. Tā ir zeme. „Taču atklājumi liek domāt, ka dzīvība atrodama arī citviet universā un iespējams, ka par to varēs pārliecināties jau pavisam drīzā nākotnē,” teica Kriss Impijs. Noslēgumā viņš izteica gandarījumu par to, ka šim svarīgajam tematam uzmanību ir pievērsusi Pontifikālā Zinātņu akadēmija. „Motivācijas un metodoloģijas var atšķirties, taču gan zinātne, gan reliģija uz dzīvību raugās kā uz īpašu plašā un lielākoties tai nelabvēlīgā universa iznākumu,” teica zinātnieks. Viņš piebilda, ka pastāv bagātīga augsne dialogam starp astrobioloģijas praktizētājiem un tiem, kas cenšas saprast mūsu eksistences jēgu bioloģiskajā universā.