Delfi.lv žurnālists pret politiķa pārliecību

„Lai arī jaunākajā žurnālā “Playboy” par Nacionālās apvienības pelēko kardinālu dēvētais advokāts Aigars Lūsis atklāj savu skatījumu uz politikas virtuvi, lasītāju uzmanību visvairāk piesaistījuši Lūša visai vecmodīgais skatījums uz cilvēka evolūciju un Darvina teoriju,” –savas pārdomas pauž „Delfi.lv” žurnālists, kurš komentē intervijas izvilkumu.

„Delfi.lv” žurnālists turpina: ”Intervijā “Playboy”, atbildot uz jautājumu par kristīgo vērtību nostiprināšanu Satversmes preambulā, Lūsis pārsteidzis savus intervētājus, paziņojot, ka uzskata sevi par kreacionistu. ” Es esmu kreacionists, es neesmu evolucionists. Evolūcijas teoriju vispār uzskatu par kaut ko murgainu,” paziņojis bijušais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Viņaprāt, evolūcija ir iespējama tikai sugas ietvaros un nepārkāpjot tās robežas. Lūsis sevi intervētājiem raksturo kā kristieti un luterisko dogmatiķi. Taujāts, vai viņš noliedz cilvēka saistību ar pērtiķiem, viņš atbild: “Kategoriski noliedzu. Kategoriski! Lai noticētu darvinismam, ticībai ir jābūt daudz fanātiskākai, nekā lai noticētu Dievam kā radītājam.” „

Spektrs.com par politiķa pārliecību

Spektrs.com komentējot politiķa Aigara Lūša izteikumu ” Es esmu kreacionists, es neesmu evolucionists. Evolūcijas teoriju vispār uzskatu par kaut ko murgainu. Evolūcija ir iespējama tikai sugas ietvaros un nepārkāpjot tās robežas. ” atzīst, ka medija delfi.lv izvērsto „linča tiesu” grūti vērtēt kā adekvātu darbību. Šādu spriedumu var salīdzināt ar to, kā nelabvēļi no konteksta izrauj kādu pantu no Bībeles un pasludina to, par pierādījumu, kāda pieņēmuma apliecināšanai, neraugoties uz nodaļā pausto vēsturisko, sadzīvisko, vai līdzību izklāstu. Ja „Playboy” žurnālistu interesētu dotā tēma, kas izraisījusi neizpratni vai sašutumu, tad varētu pārjautāt politiķim, piemēram, ko viņš ar šo teikumu vēlējies pateikt, vai kādā veidā varētu apliecināt savu pārliecību. Turpinot uzdot citu jautājumu, acīm redzot „Playboy” žurnālistam bija skaidrs, ko politiķis pateicis un ar atbildi bija apmierināts, taču cita portāla (delfi.lv) žurnālists paužot savu sašutumu ir nekorekts, primāri, attiecībā pret „Playboy” žurnālistu, otrkārt pārkāpj žurnālistu ētiku. Ja „Delfi.lv” žurnālistu tiešām interesētu jautājums, tad varēja sarunāt ar politiķi papildus komentāra sniegšanā, nevis nodarboties ar diskreditējošiem manevru līkločiem. Turklāt nav skaidrs kādā veidā tika veikta statistika, lai pārliecinātos, ka lasītāju uzmanību visvairāk piesaistīja evolūcijas noliegšana, ja žurnāls tikko bija iznācis.

Par kreacionismu un evolūciju

2. Termodinamikas likums pret Evolūcijas teoriju

Cerība, ka Ida ir cilvēka evolūcijas “trūkstošais posms”, izgāzusies

Gigantiskai čūskai nav izdevies aprīt dinozaura mazuli

DIEVS modernās zinātnes skatījumā

Evensons pret Darvinu

Vatikāns meklē ārpuszemes cilvilizācijas

Kad piedzima Zeme?

ZEMEI NAV GAROZAS?

Ādama & Ievas DNS kods

Teleskopi Hubble un Spitzer apstiprina, ka Bībele ir patiesa

Pielūgsme ar eņģeļiem draudzē un kosmosā

Kristietis par politiķa pārliecību

Evolūcijas teorijas Ahileja papēža meklējumos

Teksta autors: Voldemārs Lauciņš. Voldemārs Lauciņš: kristīts 1979. gada 17. jūnijā, Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes evaņģēliski luteriskajā draudzē, Mežaparka draudzes loceklis, doktorands Helsinku Universitātes Teoloģijas fakultātē (akadēmiskā specializācija – vēsture, sistemātika), „Luterisma mantojums fonda” valdes loceklis un teoloģiskais redaktors. Sirdslieta – apoloģētika, mūzika.

Nedēļas nogalē Latviju pāršalca ziņa, ka kāds vadošs politiķis ir aizstāvējis biblisko pasaules izcelšanās patiesību. No kādu komentētāju puses lasām epitetus –vecmodīgs, anahronisms, utt. Šķiet, atkal pacelts arvien kā kūdras ugunsgrēks gruzdošais jautājums par reliģijas un zinātnes attiecībām. Kāds lepni uzskata, ka minētajam cilvēkam ir trāpīts viņa domāšanas vājajā punktā – Ahileja papēdī. Tomēr, vai tiešām bibliskie pasaules izcelšanās uzskati ir vājība, nepilnība? Varbūt ar Bībeli konkurējošajai evolūcijas teorijai arī ir kāds Ahileja papēdis?

Šis nebūs zinātnisks vai akadēmiski teorētisks apskats. Te būs pārdomas par, manuprāt, mazāk pamanītām, bet svarīgām niansēm saistītām ar evolūcijas teoriju. Tās kristieši, pēc maniem novērojumiem, pārāk bieži neņem vērā, diskutējot par Dievu kā visa Radītāju un Uzturētāju. Biblisko skatījumu atstāsim citai reizei, jo to lasītājs (es tā pieļauju) zina gana labi.

Strīdos starp Dieva radīšanas darba atbalstītājiem un noliedzējiem, kuri iestājas par visa evolucionāru izcelsmi bez Dieva līdzdalības, esmu pamanījis vismaz divus līmeņus.

Sarežģītais līmenis -eksakto nozaru zinātnes speciālisti

Sarežģītākajā līmenī strīdās divi eksakto nozaru zinātnes speciālisti. Jā, arī eksakti izglītotu sievu un vīru starpā ir bibliskās patiesības apliecinātāji. Šādos disputos tiek lietoti daudzi parastam cilvēkam (piemēram, man) nepazīstami termini un izpratnes. Te diskusijas dalībnieki debatē par kādām niansēm, kuras pierāda vai noraida Dieva eksistenci. Principā, man šķiet šādi strīdi tāli, jo man eksaktās zinātnes nav pārlieku labi pazīstamas. Vienu gan esmu mācījies, arī šajā līmenī Dieva Radītāja noliedzēju argumenti sastopas ar pamatotiem pretargumentiem. Proti, viņu pārstāvētais nemaz nav tik „zinātniski” nesatricināms un viennozīmīgs. Bet ko nu par šādiem augstiem līmeņiem, diez vai šādus diskutētājus varētu ieinteresētu šeit talāk rakstītais.

Ikdienas līmeņa diskusija

Es vēlētos pievērsties ikdienas līmeņa diskusijai, kādas parasti notiek studentu kopmītnēs, saviesīgos pasākumos, ekskursijas laikā, utml. Tādās domu apmaiņās parasti sastopas vidējais Bibliskās patiesības pārstāvis (piemēram, es) ar vidējo evolūcijas teorijas piekritēju. Šajā situācijā, manā vērojumā, visbiežāk notiek kā padomā: „nestrīdies ar stulbeni, jo, pirmkārt, viņš tevi novedīs līdz savam līmenim, otrkārt, sakaus ar pieredzi”. Ceru, neviens evolūcijas piekritējs šo salīdzinājumu neuzņems personīgi, tas ir lietots ilustrācijai. Bez tam, visbiežāk, pēc šādas sarunas par stulbeni tiek uzskatīts tieši Bībeles patiesības paudējs. Kaut kādā ziņā šādam evolūcijas piekritēja vērtējumam es pat varētu piekrist. Nav ko „līst diskusijā”, kur, atbilstoši dotajam salīdzinājumam, evolūcijas piekritējs kristieti vispirms ievelk savā argumentācijas sfērā, un pēc tam ar atstrādātiem paņēmieniem padara par muļķi. Iekļūstot šādā situācijā, nereti līdzināmies nejēgām, kas tankam uzbrūk ar spēļu zobenu.

Par pašu sarunu. Manā vērojumā, evolūcijas piekritēji ir gana labi sagatavoti ar visādiem skaitļiem un apgalvojumiem, lai noliegtu Dievs dalību radīšanas procesā. Tam ir divi iemesli, pirmkārt, evolūcija ir radusies kā iebildums Dieva radīšanas mācībai, tātad, jau savā saknē tā darbojas ar argumentiem pret Dievu kā Radītāju. Tātad, te runa nav par atsevišķu pretkristīgu elementu, bet domāšanas sistēmu ar noteiktu loģiku. Otrs iemesls ir tas, ka daudzi cilvēciski gudri prāti ir pēdējo gadsimtu laikā arvien meklējuši un arī atraduši parocīgas loģiskas konstrukcijas šajā domāšanas sistēmā. Bez tam, evolūcijas teorijā tiek pielāgotas daudzas pašas par sevi zinātniskas lietas, kuras nedz vajag, nedz arī ir gudri apstrīdēt. Uff … tik daudz visādu piņķeru.

Tātad, mans ierosinājums, vairīties no diskusijām ar evolūcijas piekritējiem evolūcijas zinātnes robežās, ja vien kristietis nav ļoti labs eksakto zinātņu speciālists.

Starp citu, Bībele, lai arī ir patiesa, nav zinātnes grāmata, kas kristieti nodrošina pret visiem evolūcijas teorijā apspēlētajiem argumentiem.

Tomēr es nemudinu atteikties no diskusijas kā tādas. Vēl vairāk, es uzskatu, ka katra kristieša pienākums IR apliecināt Dieva patiesību, arī Dievu kā Radītāju. Jo, ja mēs „atdodam šīs pozīcijas”, kā diemžēl ir izdarījuši jau daudzi kristieši, tad mums zūd pamats runāt par Dieva uzlikto atbildību par katru cilvēka dzīves sfēru un citām bibliskām patiesībām. Tādā gadījumā kristietība tiek reduceta uz kādu ierobežotu sfēru – subkultūru vai geto, kurā tā nožēlojami var eksistēt kā kāds pagātnes relikts. Kā pie šādā rezultāta kristietis var kalpot kā pasaules gaisma un sāls?

Pāreja – dabas zinātnē

Tātad, es piedāvāju diskusiju virzīt uz to, lai zem jautājuma par patiesu zinātiskumu noliktu pašu evolūcijas teoriju. Ne vairāk un ne mazāk.

Lai cik tas pārdroši neizklausītos, bet vai visa esošā rašanās skaidrojums tik tiešām var būt zinātnisks? Zinātnei, pie tam, ja mēs runājam par dabas zinātnēm (tieši uz šādu statusu pretendē evolūcijas teorija!), pienākas darboties ar eksperimentāli pārbaudāmiem skaitļiem, vielām un lielumiem. Tikai šāda veida zināšanas jau senatnē nodrošināja cilvēku spēju atstāt tādus savu spēju pierādījumus kā piramīdas, vai mūsdienu zinātne nodrošina raķešu pacelšanos debesīs. Visa esošā izcelšanās teorijām ar šādu zinātni ir visai nosacīta saistība, lai neteiktu, ka nav nekāda sakara.

Pēc savas būtības evolūcijas teorija balstās vairākos pamatpieņēmumos un kādos šī brīža novērojumu piemērojumos savām teorijām par mums zinātniski nezināmu laiku, kad viss tika radīts. Savukārt, šī teorija bauda zinātniskuma statusu, jo to ir atzinis zinātnieku vairums. Pag, vai mēs tiešām runājam šobrīd par zinātni? Cik zinātniska ir zinātniski nepārbaudāmu priekšpieņēmumu izmantošana!? Turklāt, vai mūsdienu novērojumus var nekritiski attiecināt uz laiku, kas nav ne adekvāti dokumentēts, nedz arī kuru kāda cilvēka pieredze spēj reproducēt? Vai pēc tādas analoģijas, piemēram, izmantojot absurdu galējību, nevarētu apgalvot, ka senie ēģiptieši ir cēluši piramīdu ar mūsdienu modernajiem celtņiem!? Visbeidzot, vai zinātnieku vairums nosaka kāda jautājuma zinātniskumu, it īpaši, ja jautājumu zinātniski nevar pierādīt vai pārbaudīt? Pag, par ko ir runa, par zinātniskumu vai demokrātiju?

Divas pretējas teorijas

Tāpēc diskusiju starp Bībeles patiesību apliecinošu un evolūcijas teorijas aizstāvošu sarunas partneri par visa esošā izcelšanos nevar saukt par diskusiju starp zinātni un reliģiju. Tās abas zinātniski pierādīt vai noliegt nav iespējams. Te ir runa par divām izcelšanās teorijām, kur viena no teorijām ir balstīta Dieva – Radītāja apliecinājumā, cita – šī apliecinājuma patiesuma noliegumā.

Piezīme, pieredzējušāki un godprātīgi diskutēt spējīgāki oponenti, pēc norādījuma, ka evolūcija nav zinātne pilnā vārda nozīmē, var izmantot vēl vienu papildargumentu. Tas balstās apgalvojumā, ka pareizus priekšpieņēmumus izmantojot, arī pirms visu faktu iegūšanas, var izvirzīt zinātnisku teoriju. Tā, piemēram, bija ar ķīmisko elementu tabulu. Tad, kad parādījās tabula, tajā bija tukšas vietas, kurās nebija ierakstīti ķīmiskie elementi. Tos ierakstīja līdz ar to atklāšanu. Tomēr visa esošā izcelsmes / rašanās stāsts diez vai būs šis gadījums. Kaut vai tāpēc vien, ka tas nav atkārtojams, mums nav zināms un arī nekļūs nekad zināms, kādā veidā viss sākās un kādus līdzekļus Dievs izmantoja (vienīgi – Vārds; es atzītu, ka Dieva Vārds ir pašpietiekošs un visu spējīgs izdarīt, bet zinātniskā diskusijā ar Dieva Vārda argumentu varētu būt grūti operēt).

Gluži tāpat kā cilvēks nekad saviem spēkiem nespēj atcerēties savu pirmo dzīves gadu. Vienvārdsakot, lai būtu runa par kādu zinātniskumu, būtu jāspēj uzrādīt zinātniskumam nepieciešamie novērojumi un fakti. Tādu nav un diez vai arī būs. Pie tam, pirmais, lai arī nerakstītais likums evolūcijas teorijā – viss esošais nav Dieva radīts, bet cēlies pats no sevis. (Vai tas nav tik pat ticībā balstīts, cik kristiešu apliecinājums par Dievu kā Radītaju?) Galu galā, vai šāds priekšpieņēmums var kalpot par pamatu godīgai zinātniskai pētniecībai? Vai pētniecībai nebūtu jābūt kritiskai, t.i., atvērtai jebkurai iespējamai notikumu attīstībai?

Tā, evolūcijas teorijas apgalvojama šķietami lielākais pluss, pret Biblisko liecību – zinātniskums, patiesībā ir tās klupšanas akmens. Protams, evolūcijas teorija piejauc daudz drošas zinātniskas informācijas, tā radot ticamības iespaidu. Tomēr šīs teorijas viedoklis par visa esošā izcelsmi ir tikai ar teorijas vērtību. Pie tam, diezgan vājas teorijas vērtību, jo tā neņem vērā tik daudzas lietas.

Secinājums:

Ja nu sanāk runa par evolūcijas teoriju, nevajag ielaisties liekās diskusijās. Turklāt, ieejot svešā sfērā varam nonākt pie argumentācijas, kurā apgalvojumi paši par sevi var būt pat ir patiesi. Tā vietā labāk ir diskusiju virzīt uz pašas evolūcijas teorijas zinātniskumu, jo godprātīgs evolūcijas teorijas piekritējs vienā brīdī atdursies pret nepierādāmiem priekšpieņēmumiem un zinātnieku kopienas nosacītā zinātniskumā.

Ja tā, tad diskusijā starp Bībeles apliecinātāju un evolūcijas piekritēju ir tikai divi apgalvojumi, nevis reliģijas un zinātnes pretrunas.

Tikai nepievilsimies, pat ja mums ir taisnība, uzvara diskusijā vēl nepadara mūsu diskusijas partneri par kristieti, kādam būtu jābūt katras kristiešu diskusijas galējam mērķim. Tikai Kristus apliecinājums, Svētā Gara darbības rezultātā katru grēcinieku padara par kristieti. Lai Dievs mums palīdz būt par Kristus vēstnešiem, arī sarunās par visa esošā rašanos.

Dievam vien lai ir gods!

Ideja par Pasaules Logosu, pirmo Vārdu, kļūst par stūrakmeni Rietumu verbālajai loģiski analītiskajai domāšanai. Kur nu vēl kristīgā pamatlūgšana, kas sākas ar Vārda pieminēšanu: Mūsu Tēvs Debesīs, svētīts lai top tavs vārds.” Kristietībā un jūdaismā Vārds tiek uzskatīts par visa Pirmsākumu, kas pārvēršas par miesu, savukārt par to ir teikts: „Un vārds tapa miesa.” Vārds, kas bija Dievs, kļuva par cilvēku, Jēzu Kristu, vienlaicīgi saglabājot cilvēciskās, tā arī dievišķās iezīmes.

Tā kā Rietumu reliģijas Svētie Raksti tiek uzskatīti par autentisku Dieva Vārdu, jau kopš seniem laikiem cilvēki ir mēģinājuši tajos sameklēt slēptu, dziļāku Vārdu un skaitļu simboliku. Tā radās senlaiku hermeneitika, kuras adepti mēģināja atminēt Svēto Rakstu, it īpaši jūdu Toras tekstos slēpto informāciju jeb simboliku. Tas turpinās līdz pat mūsu dienām, kad Jeruzalemes Universitātes vadošie ortodoksālie matemātiķi, izmantojot moderno datortehniku un informācijas teorijas nostādnes, pūlas Toras tekstos atrast kodētus pasaules izcilāko garu vārdus un vēsturisko notikumu pareģojumus.

Kaut gan kristieši uzskata, ka pareģojums par pēdējiem laikiem ir izteikts Atklāsmes grāmatā, skaidri saprotamā valodā. Un tādēļ nav vajadzības saskatīt kādu slēptu informāciju. Jāpiebilst, ka cilvēki bieži vien saskata nozīmi sarežģījot lietas, bet nespēj saskatīt vienkāršās. Tomēr kā nu tur arī būtu, cilvēkiem ir liela ticība „vārdam”.

Šajos eksperimentos nākas secināt, ka pašā būtības saknē Vārds ir daudzdimensionāls un daudznozīmīgs un, ka viens Vārds var veidot veselu nozīmju saimi.
To ir atklājis arī krievu matemātiķis un lingvists Vasīlijs Naļimovs. Viņš uzskatīja, ka Vārdu iekļaut loģiski analītiskajā formulējumā ir diezgan problemātiski. Un, ka neviena konkrēta reāla valoda nepakaļaujas strikti determinētiem loģikas likumiem.

Vārds DNS līmenī

„Pirmsākumā bija Vārds!” Doto domu varam uztvert kā garīgu norādi uz mūsdienu molekulārās bioloģijas atziņām, ka visa iedzimtā informācija no primitīviem mikroorganismiem līdz pat cilvēkiem ir iekodēta DNS makromolekulu linerizētajos tekstos, kas nosaka visu dzīvās dabas daudzveidīgo formu tapšanu. Arī šādā aspektā apgalvojums, ka sākumā bijis Vārds, var tikt simboliski pieņemts par autentisku patiesību.
Lai gan daudzi reālisma pārstāvji šo domu uzskata par iracionālu, tātad atmetamu un nederīgu, tomēr iespējams attēlot, ka arī racionālisms pamatā balstās uz iracionālisma pamatdomas. Piemēram, ticība „Logosam” – Vārdam. Ticība balstās pārliecībā, ka Vārds ir adekvāts domai, ka valoda un domāšana principiāli sakrīt, savukārt domāšana ir valodiska.

Gārdners konstatē, ka binārā skaitīšanas sistēma un skaitļa 2 pakāpes funkcijas (2n) dominē daudzās matemātikas un fizikālās struktūrās.
Jāpiebilst, ka arī mūsdienu datoru, kā digitālo telekomunikāciju un kompaktdisku „valoda” ir bināra.

Piemēram, ievērojamais lingvists un semiotikas speciālists Vjačeslavs Ivanovs savā grāmatā „Pāris un nepāris” norāda, ka arī ģenētiskā koda „valoda” veidota no 26 = 64 elementiem. Ģenētiskā koda pamatelementu – „burtu”- veido trīs DNS (dezoksiribonukleīnskābes) bāzes triplets jeb kodons un tai līdzīgā bāzu triāde DNS dubultspirālē DNS alfabētā” ir 64 tripletu „burti”, turklāt katrs „burts” kodē noteiktu aminoskābi un nosaka tās secību proteīnu (olbaltumvielu) makromolekulu sintēzē. Un tā ar šiem 64 DNS „burtiem” var ģenētiski ieprogrammēt visu formu daudzveidību, kas parādās dzīvajā dabā.

DNS alfabēta 64 bāzu tripleti tiek izmantoti 20 dzīvos organismos sastopamu aminoskābju sintēzēs. Tas nozīmē, ka vienu aminoskābi kodē vairāki bāzu tripleti. Īpaši tripleti tiek izmantoti 20 dzīvos organismos sastopamu aminoskābju sintēzei. Tas nozīmē, ka vienu aminoskābi kodē vairāki bāzu tripleti. Īpaši tripleti tiek izmantoti interpunkcijai – ģenētiskā teksta „teikumu” sākuma un nobeiguma apzīmēšanai.

Pēc Ivanova domām arī cilvēku valoda veidojusies līdzīgiem struktūras principiem. Kas raksturo vārdus „Pirmsākumā bija Vārds”. Dotā doma ir īpaši izprotama mūsdienu molekulārās bioloģijas atziņu kontekstā. Pēc ģenētiskā koda atšifrēšanas kļuva skaidrs, ka visas dzīvās radības daudzveidīgās formas un to izpausmes ir tekstuāli ieprogrammētas DNS bāzu tripletu alfabētā, kura „burti” veido vārdus un teikumus. Un tāpēc patiesi varam sacīt: „Iesākumā bija Vārds!”

Gadsimta sākumā matemātiķu grupa matemātiskās loģikas ekspertu slavenā matemātiķa Dāvida Hilberta virsvadībā sāka strādāt, lai sasniegtu grandiozu mērķi- pierādīt, ka Vārds ir loģisks. Un tādējādi izveidot nepretrunīgu un pilnīgu matemātisko pierādījumu sistēmu, kas stingri balstītos uz deduktīvās loģikas teorēmu pierādījumu un slēdzienu pamatiem. Tāda pati doma nodarbināja arī filozofa un lingvista Ludviga Vitgenšteina prātu. Savā grāmatā ”Loģiski filozofisks traktāts” „Tractatus logico-philosophicus” raksta: domāšanā loģika ir sākotnējais pamatprincips, jo mēs nevaram domāt neko neloģisku. Pat Dievam ir jāpakļaujas loģikas likumiem, ir teikts, ka Dievs spēj radīt visu, tikai ne to, kas ir pretrunā loģikas likumiem.
Augstāk minētie matemātiķi savas pūles ietērpa triju sējumu opusā „Principia Mathematica”. Matemātiķi bija pārliecināti, ka viņu darbs ir neapgāžams.

Īpatnēji, ka šādam vienpusējam deduktīvās domāšanas postulātam, sāka piekrist daudzi loģikas piekritēji, tomēr 1931. gadā to sagrāva 24. gadus vecais Kurts Gēdels. Viņš pauda dotā postulāta nepilnības rakstā ar nosaukumu „Par formāli neizšķiramiem apgalvojumiem „Matemātikas principi” un „Radniecīgās sistēmas”(„On Formally Undecidable Propositions in „Principia Mathematica” and „Related Systems”).
Viņš raksta: „Skaitļu teorija satur apgalvojumus, kas nav pierādāmi dotās sistēmas ietvaros. Tas nozīmē, ka jebkura deduktīva sistēma ir „nepilnīga”. Cilvēka domāšana ir bagātāka par tās deduktīvo formu. Turklāt skaitļu teorija ir mākslīga, stingri formalizēta, tikai uz loģiski deduktīviem principiem balstīta zinātniska valoda. Neviena konkrēta reāla valoda nepakļaujas strikti determinētiem loģikas likumiem.” Tādējādi raisot domu, ka deduktīvā domāšana nav vienīgā izziņas sastāvdaļa.

Vitgenšteins pārskatīja savu darbu un vēlāk piekrita, ka ir maldījies, par to liecina viņa nākamā grāmata „Filosofiskie pētījumi”( „Philosophische Untersuchungen” kurā papildus deduktīvajai valodas sistēmai pievienoja kaut ko jaunu, tas ir dzīvo valodu ar visām tai piemītošām neprecizitātēm, iracionāliem neloģiskiem un daudznozīmību. Viņš secināja, ka „vārds” var būt arī „daudznozīmīgs”, kas var veidot veselu nozīmju saimi.

Daudzdimensionāls Vārds

Draudzē mācītājs stāsta, ka Dieva Vārds, respektīvi, Bībele ir ļoti nozīmīga kristieša dzīvē un, ka Dieva Vārds ir dzīvs! Pārdomājot vārdus, ka Vārds ir dzīvs, nāk prātā, ka tas ir ne tikai jāizprot, kā Svētā Gara iedvesmots un Dieva inspirēts bet, ka Dievs tajā ieliek savu elpu jeb dvašu, gluži kā pirmā cilvēka radīšanas akta laikā. Dievs piešķir dzīvību vārdam.
Tas ir Vārds ar daudzdimensionālu nozīmi. Par cik, mēs esam ierobežoti laikā un telpā, turklāt dzīvojām trīsdimensiju pasaulē, tad vai mēs spējam iedomāties, kāds ir iespējams reāls spēks izteiktam vārdam, kas ir neierobežots ne laikā un telpā, ne arī trīsdimensiju pasaules robežās? Ja tā labi padomā, tad kāpēc gan nevarētu būt tā, ka Vārds pateikts daudzdimensionālā pasaulē, kas ir ārpus laika robežās, nevarētu būt tik milzīgs enerģijas nesējs, ka tā pielietošanas gadījumā radījusi pārvērtības, ne tikai Zemes radīšanas laikā, bet arī zvaigžņu, planētu un galaktiku radīšanas laikā?
Dievs pateica vārdu: „Zeme” un zeme tapa, vai arī “Lai top gaisma.” Un gaisma tapa.
Lai ieraudzītu vārda amplitūdas iespējamību piedāvāju pafantazēt. Izteikšu neprātīgu ideju, attiecībā par Vārda izteikšanu laika nozīmē. Evolucionisti uzskata, ka zeme radās miljoniem gadu ilgā procesā, savukārt kreocionisti uzskata, ka tūkstošs gadu laikā. Tomēr, lai izprastu Dieva nodomus pilnā mērā, mums vajadzētu atrasties ārpus laika un telpas, ārpus dimensiju pasaules robežām un iespējams atskārst, ka Zemes radīšanas laikā Dievam pat sekunde nav bijusi vajadzīga, lai to Radītu. Viņš izdomāja, ko vēlas, nolēma un pateica! Tā ir, protams, mana utopiska fantāzija…Tā ir dziesma: Kas būtu, ja būtu…

Daudznozīmju Vārds

Viens vārds ar dažādu izpratni. Krievu matemātiķis lingvists Vasilijs Naļīmovs grāmatā par Vārda vai „valodas statistisko dabu”. (daudznozīmību) apraksta izmantojot Gausa varbūtības statistisko sadalījumu. Viņš secina, ka ikviens indivīds kāda vārda saturu vai jēgu var izprast citādi. Šīs izpratnes īpatnības lielā mērā nosaka indivīda īpatnības – priekšzināšanas, sagatavotība, profesionālās intereses. Taču ir kāda vidējā, statistiski visbiežāk sastopamā vārda izpratne, kas atbildīs statistiskā sadalījuma maksimumam. Šā statistikā sadalījuma pusplatums raksturo vārda statistisko dispersiju. Jo lielāka sadalījuma dispersija, jo daudznozīmīgāks ir vārds.

Tāpēc, lai vārds pēc iespējas labāk sasniegtu mērķi būtu nepieciešams to neierobežot tikai un vienīgi loģiskā izpratnē, tieši tas, ka Vārdu spēj izprast racionālā un iracionālā veidā, veicina Vārda efektivitāti. Vitgenšteins uzskata, ka tādējādi domāšana kļūst elastīga un adaptīva, veicina jaunu asociatīvu saišu veidošanos starp lietām un parādībām, paver ceļu intuitīvā līmenī, kas ir radošās un domāšanas atklājumu fundaments. Viņš akcentē, ka daudznozīmju vārds ir cilvēka adaptīvā valoda un ir dzīvā organisma sastāvdaļa un ne mazāk komplicēta, kā viss organisms.

Ja vienam Vārdam piemīt daudznozīmju saturs, kas saplūst ar cilvēka organismu pat DNS veidā, tad vai mēs varam iedomāties to informācijas devas bagātības spektru, kas satur Dieva izteiktā Vienā Vārdā, kuru iespējams, mēs pat nespētu izteikt vārdos jeb mums pieņemtā valodas izpratnē?

Viens vārds, izmaina likteni

Nolaižoties uz Zemi apskatīsim, cik lielā mērā ir spējis izteikts Viens Vārds, sadzīves jomā, izmainīt cilvēka likteni. Virsnieks atbildēja (Jēzum) un sacīja: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc manā pajumtē; saki tik VIENU VĀRDU, un mans kalps taps vesels.
Virsnieks ticēja, ja Jēzus pateiks kaut tikai Vienu Vārdu viņa kalps dzīvos. Viņa ticība Vārdam, glāba kalpa dzīvību! Interesanti, ka virsnieks neprasīja ne teikumu, ne darbību, ne rīcību, ne arī dzen kāda rituāla pildīšanu, bet gan neticīgs cilvēks zināja, ka kristīgā vidē galvenais atslēgas vārds ir „Vārds” – ar konkrētu nozīmi!

Vārds – lāsts! Vārds – tukšs! Vārds – svētība!

Vārds – svētība! „Nāve un dzīvība stāv mēles varā; kas mīl savas mēles māku, tas baudīs no tās augļiem.” (Sal.18: 21) un Dievs brīdina izvairīties no tukšām runām (Ef 5: 4) Kristīgā vidē, atvadoties ar cilvēku parasti saka: Svētīts! Kāpēc? Kristieši apzinās, ka izsakot svētības vārdu, pozitīvi ietekmē otra dzīvi.
Vai arī visu dzīvi pazemots, baiļu pilns cilvēks, Bībelē izlasa Dieva pravietiskus vārdus: „Tu spēcīgi balstīsies savā taisnīgumā. Atraisies no bailēm, jo tev vairs ne no kā nav jābīstas; esi tālu projām no šausmām un briesmām, jo tās tev neuzbruks! Zini, ja pret tevi kāds vērš uzbrukumu, tas nenāk no Manis; kas saceļas pret tevi, tas kritīs tevis dēļ.” Šie vārdi spēj cilvēku ietekmēt un izmainīt.
Iedrošinājuma vārdi: “Nebīsties, jo Es tevi atpestīju; Es tevi saucu tavā vārdā, tu esi Mans! Kad tu iesi caur ūdeņiem, Es būšu pie tevis, un caur straumēm, tās tevi nepārplūdinās; kad tu iesi caur uguni, tu nesadegsi, uguns liesmas tev nekaitēs! Jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, Israēla Svētais, esmu tavs glābējs”.
Interesanti, ka Dievs akcentē burtiski runājot: „Tad, kad tu iesi caur ūdeņiem, tad es būšu ar tevi un ūdeņi neaprīs Tevi.” Dievs nesola, ka atpestīs no grūtībām, bet sola palīdzēt. Gluži kā dzīves peripetijās formējas cilvēka raksturs un nostiprinās ticība.
Dievs ir devis Vārda lietošanas spēku arī cilvēkiem, lai ikviens spētu svētīt cits citu ar svētību apliecināšanas vārdiem: „TAS KUNGS LAI TEVI SVĒTĪ UN LAI TEVI PASARGĀ! TAS KUNGS LAI APGAISMO SAVU VAIGU PĀR TEVI UN LAI IR TEV ŽĒLĪGS! TAS KUNGS LAI PACEĻ SAVU VAIGU UZ TEVI UN LAI DOD TEV MIERU!” (Mozus 4:6)

Tukšs vārds! Bībelē lasām, ka Dievam nepatīk cilvēki ar remdenu attieksmi pret dzīvi, tie saucamie neitrālie. Ir rakstīts „Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes. (Atklāsmes 3:16)
Šos vārdus var attiecināt pret dažādām dzīves sfērām, tomēr aplūkosim to dotajā kontekstā. Kāpēc Dievam nepatīk neitralitāte? Vārdam bez nozīmes (tukšs) nav seguma, tas ir bezmērķīgs. Tas ir vārds bez informācijas bāzes, respektīvi, bez ticības. Parasti cilvēks Vārdā ieliek savu enerģiju, emocijas- sirdi un ticību, tad, piemēram, vārds „Svētīts!” un „Vārds” kļūst dzīvs!
Tukšus vārdus meistarīgi izmanto politiķi – partiju ideologu demagoģija. Tie sastopami parādās intervijās, banālās pļāpās, nenozīmīgā leksikā, juceklīgajās reklāmu kolāžās, jaunrunas surogāti. Ar to burtiski zombējot cilvēku masas.

Vārds – lāsts!
Šos vārdus izmanto ne tikai burvji, raganas, pareģi un ekstrasensi, bet tos lieto cilvēki pat neapzinoties par sekām, piemēram, necenzēti vārdi. Vai šaubīgi vecāki, kuri nepārtraukti iegalvo saviem bērniem, ka viņi ir neveiksminieki un ka nekas no viņiem dzīvē labs nesanāks. Viņi pat nezin, ka paši saista un sasien savu bērnu likteņus, bet galvenokārt paša dzīves. Jo par to lietošanas atbildību Dievs primāri prasīs no vēcākiem, kuriem bērni ir uzticēti audzināšanā.

Aicinājums

Lai cilvēks nekļūtu par Vārda vergu, Dievs ir paredzējis citu Vārda uzņemšanu organismā, lai nodrošinātu to un tādējādi arī darot izturīgus pret nelabvēlīgu vārdu indīgo vīrusu. Dievs saka skaidri: „Ja tu turēsi manus baušļus TU DZĪVOSI!” Vai mums būtu jāpieturas pie 10 baušļiem, lai nodrošinātos? Domājams, ka ne tikai, tieši tāpēc draudzes mācītājs nepārtraukti aktualizē domu: „Pastāviet vārdā!” Tas ir lasot Bībeli katru dienu un lūdzot Dievu, mēs nodrošinām sevi un savus radiniekus. Bībele ir pretinde! Tāpēc novēlējums Tev, PASTĀVI VĀRDĀ un TU DZĪVOSI!

Atšķirīgie viedokļi

Enciklopēdijas, skolas un prese mums pasniedz Zemes lielo vecumu kā pierādītu un vienīgo faktu. Mums māca, ka visi zinātnieki tic, ka Zeme ir sena un ka visas datēšanas metodes to apstiprina.
Tomēr daudziem kvalificētiem un pazīstamiem zinātniekiem, ir pamats uzskatīt, ka Zeme un Visums radušies salīdzinoši nesen.
Saskaņā ar Glena Maklina, Rodžera Oklenda, Larija Maklina, Kenta Hovinda, Hansa-Joahima Cilmera, Dr.Tomasa Bārnsa, kā arī Ph.D. Džona Morisa faktiem mēģināsim aplūkot piemērus un noskaidrot patieso zemes vecumu.

Ko saka zvaigznes?

Zeme un Meness. Par Zemes salīdzinoši jauno vecumu liecina vairāki kosmiska rakstura fakti.
Zinātnieki: Glens Maklins, Rodžers Oklends Larijs Maklins un Kents Hovinds vienbalsīgi vienojušies, ka par cik uz Zemes nokrīt 14 miljonu tonnu kosmisko putekļu gadā, tad tas nozīmē, ka, ja Zeme būtu 4-5 biljonus gadu veca, un ja šo procesu neaizkavētu atmosfēras slānis, vējš un cita veida eroziju iedarbība, kuru rezultātā tas nesajauktos ar augsni un citiem Zemes garozas slāņiem, tad uz zemeslodes virsmas rastos 55 metrus biezs putekļu slānis.
Evolucionisti uzskatīja, ka Zeme un Meness ir viena vecuma, tādēļ putekļu slānim uz Mēness jābūt apmēram divreiz plānākam nekā uz Zemes (jo uz Mēness ir mazāks gravitācijas spēks). Kad tika plānots amerikāņu kosmisko aparātu starts uz Meness, radās bažas, ka tie pārāk dziļi varētu iegrimt putekļu slānī. Šī iemesla dēļ aparāta kājas bija apgādātas ar platam plātnēm. Tomēr astronauti  nokļūstot uz Mēness atklāja tikai 3 mm biezu kosmisko putekļu virsslāni.
Astronauti arī secināja, ka Mēness izstaro siltumu un tam piemīt magnētiskais lauks. Tas ir iespējams, ja Mēnesim ir šķidrs kodols. Par cik Mēness ir daudz mazāks nekā Zeme, pēc zinātnieku domām, Mēnesim bijis jāatdziest ievērojami ātrāk.
Noteiktajos piecu miljardu gadu laikā Mēnesim būtu jābūt pilnīgi aukstam. Turklāt Mēness attālinās no zemeslodes, un tā attālināšanās ātrums ir aprēķināts. Taču, ja Mēness sistēma būtu četru vai piecu biljonu gadus veca, tad Mēnesim būtu jāatrodas daudz tālāk no Zemes, nekā tas atrodas pašreiz.
Tādejādi jaunie fakti par Meness virsmu liecina par salīdzinoši daudz jaunāku vecumu.

Saule

Vislabāk Zemes nelielo vecumu mums pierāda Saule. Saule pamazām sadeg. Saules masa un lielums strauji samazinās.
„Anglijas Rojālā Observatorija pēdējo 300 gadu laikā ir pierakstījusi Saules diametra samazināšanās novērojumus. Viņi atklāja, ka Saule samazinās ar ātrumu 1,5 metri stundā. Samazinoties šādā tempā, Saulei pirms tikai viena miljona gadu būtu divreiz jāpārsniedz tās šī brīža rādiuss. Jo tālāk dodamies atpakaļ laikā, jo milzīgākai būtu bijis jābūt Saulei. Tas nozīmē, ka pirms 4,54 miljoniem gadu Saule būtu bijusi tik liela, ka varētu aizskart Zemi. ”- skaidro K.Hovind debate at the University of West Florida.

Evolucionisti apgalvo, ka Zemei ir 4 miljardi gadu! Tas nav iespējams, jo tad Saule to būtu iznīcinājusi.

Komētas un starpzvaigžņu putekļi

Īsperioda komētas. Mūsu Saules sistēmā ceļo īsperioda komētas un starpzvaigžņu putekļi. Isperioda komētas virzās pa ovālu orbītu apkārt Saulei ierobežotā laika periodā. Katru reizi, kad īsperioda komētas tuvojas Saulei, tās zaudē daļu no savas kodola vielas. Jāpiezīmē, ka dotā viela izdalās, tādējādi mēs varam novērot zvaigznes ar asti. Balstoties uz šo parādību, tika aprēķināts, ka komētas mūža ilgums nevar būt lielāks par sešiem līdz desmit tūkstošiem gadu. Savukārt Zemes ilgā mūža piekritēji, līdz šim vēl nav spējuši izskaidrot īsperioda komētu vecumu.

Starpzvaigžņu putekļi

Īss mūžs raksturīgs arī starpzvaigžņu putekļiem, kas cirkulē mūsu Saules sistēmā. Pateicoties Zemes, Mēness, planētu un it īpaši – Saules gravitācijas spēkam, putekļu daļiņas tiek regulāri izkaisītas kosmosā. Ja mūsu Saules sistēma būtu miljoniem gadu veca, tad planētas visas kosmisko putekļu daļiņas sen būtu savākusi, un maz kas no tām būtu palicis brīvi klejojam Saules sistēmā. Teikts: „The Illustrated Origins Answer Book.”

Procesi uz Zemes

Grēku Plūdi. Evolūcijas piekritēji uzskata, ka mēs nevaram aprēķināt Zemes vecumu, pamatojoties uz tagadējo klinšu veidošanās un erozijas tempu, jo agrāk, iespējams, to veidošanās ātrumu ietekmējuši citi faktori, kuri nav novērojami pašlaik.

Daļēji šim viedoklim var piekrist, jo tiešām (grēku) plūdu laikā darbojās citi faktori, kuri nav vērojami pašlaik. Grēku Plūdi jeb globāli plūdi apklāja visu zemeslodi– šī katastrofa pilnībā pārveidoja Zemes veidolu. Plūdi mainīja nogulumiežu veidošanās, kā arī erozijas tempu. Mūsdienās būtu nepieciešams ilgs laiks, lai izveidotos, piemēram, Lielais Kanjons. Tomēr, plūdu rezultātā, tas izveidojies īsā laika posmā.

Kalni mūsdienās veidojas lēni, tāpēc cilvēki pieņem, ka tie ir veidojušies tikpat lēni arī pagātnē. Saskaņā ar kreacionistu versiju, kalni, plūdu rezultātā, ir izveidojušies strauji. Par Lielo Kanjonu un kalnu pārstrukturēšanos labi apraksta Hans-Joahims Cilmera grāmata „Darvina maldi”.

No kā atšķiras lokāli plūdi no globālajiem plūdiem?

Arī mūsdienās notiek plūdi (lokāli) tomēr, nav pamanīts, ka izveidotos tādas pārmaiņas, kā milzu kalnu izveidošanās un jucekļi Zemes iežu slāņos.
Lokāli plūdi atšķiras no globāliem, piemēram, ar ūdens masas spiedienu. Globāliem plūdiem spiediens ir bijis daudz lielāks, kā rezultātā ir iespējams pārvērst nogulsnes iežos. Globālu plūdu laikā daudzie slāņi izveidojušies vienlaicīgi. Mēs iegūstam daudzus slāņus (nevis tikai vienu) jo nogulsnes noslāņojās ūdenī, saskaņā ar savu īpatsvaru.

Zemes magnētiskā lauka izmaiņas

Novērojumi rāda, ka Zemes magnētiskais lauks pēdējā pusotra gadsimta laikā ir ievērojami samazinājies. Kopš 1829.gada visā pasaulē ir izdarīti precīzi lauka intensitātes un stipruma mērījumi, kas liecina par Zemes magnētiskā lauka izmaiņām. Zinātnieki secina, ka kopš 1829.gada ir samazinājies par 7%.
Tādā gadījumā, ja Zemes vecums ir daudz lielāks, kā liecina evolucionisti, tad pirms 4,54 miljoniem gadu Zemes magnētiskais lauks bijis tik spēcīgs, ka Zeme pārvērstos „magnētiskā zvaigznē”. Turklāt Zeme nebūtu izturējusi spriedzi un vienkārši uzsprāgtu.
Kreacionistu fizikas profesors Dr.Tomass Bārnss (Thomas Barnes) un plaši pazīstamās elektromagnētisma mācību grāmatas „The Genesis Flood un Scientific Creationism”.
autors, izteica viedokli, ka magnētiskā lauka pavājināšanos izraisa Zemes metāliskās garozas strāvas samazināšanās.

Ieži

Evolucionisti tic, ka katrs slānis reprezentē kādu laika periodu jeb ēru. Viņuprāt katrs slānis veidojies vairāku simtu vai pat tūkstošu gadu laikā.
Lai gan šī teorija par slāņiem un ērām šķiet visai loģiska, tomēr no zinātniskā viedokļa, diezgan grūti to aizstāvēt.
Pirmkārt, mēs nezinām, cik ilgs laiks bija nepieciešams šo slāņu izveidei. Tam nav aculiecinieku. Globālo plūdu laikā, par kuriem smalki apraksta Bībele, viss notika ātros tempos, pat tika ātri, ka ne dzīvā radība, ne arī augi, nespēja noreaģēt un sagatavoties tiem, piemēram, visā pasaulē sastopami daudz fosiliju un pat gigantisku koku stumbri, kas novietoti horizontāli viens virs otra. Žurnāls SPEKTRS iepriekš jau ir minējis arī citus piemērus, kas liecina par Grēku plūdiem, piemēram, Gigantiskai čūskai nav izdevies aprīt dinozaura mazuli un citi.
Saskaņā ar Ph.D. Džona Morisa (John Morris) teikto grāmatā “The Young Earth”, fosilizēti dzīvnieku ķermeņi ir atrasti šķērsojot vairāk nekā vienu iežu slāni.

Evolucionisti skaidro, ka dzīvniekam nobeidzoties, tas ar galvu pa priekšu iegrimst jūras dibena nogulsnēs.
Ārpus nogulsnēm palikušais ķermenis satrūd un tiek aizskalots, bet nogulsnēs palikušās skeleta atliekas nogulsnēm sacietējot, fosilizējas. Šim skaidrojumam ir kāda problēma, proti, jūras dzīvnieki, nobeigušies uzpeld virspusē nevis nogrimst jūras dzelmē.
Šāda veida ‘apbedījums’ drīzāk vedina uz domām, ka nogulsnes ap dzīvnieka galvu sanestas strauji – pirms vēl galva sākusi trūdēt.

Nafta un gāze

Nafta un gāze atrodas zem akmens slāņa un augsta spiediena pazemes rezervuāros. Tomēr šie akmens slāņi bieži savu necaurlaidību nespēj noturēt ilgāk par 10000 gadiem un tāpēc nespēj šo naftu un gāzi noturēt tur daudz ilgāk, teikts „The oldest living tree in the world”, by Carl Kerby, „Creation Magazine” Vēl vairāk, eksperimenti ir pierādījuši, ka naftu var radīt 20 minūšu laikā, izmantojot augu materiālu, pareizu temperatūru un spiedienu, un līdzīgi var radīt ogles vai tām līdzīgus materiālus dažu stundu laikā no kokmateriāliem. Tātad nevajadzētu domāt, ka naftas, gāzes un ogļu veidošanās prasa miljoniem gadu. Zinātnieki Kenta Hovinds un Joahims Cilmers, uzskata, ka pasaules ogļu nogulsnes ir izveidojušās no augu pasaules fosīlijām pasaules plūdu rezultātā.

Ķīmiskās reakcijas

Urāns pārvēršoties par svinu, izdalās hēlijs. Izgarodams no iežiem, kuros veidojas, hēlijs beigu procesā nonāk atmosfērā. Taču atmosfēra satur pārāk maz hēlija, kas būtu varējis uzkraties tikai pa nedaudziem gadu tūkstošiem. Ja urāna sabrukšana būtu ilgusi piecus miljardus gadu, tad hēlija atmosfēra būtu simts tūkstošs reižu vairāk, nekā ir faktiski. No tā izriet, ka atmosfēra nevis zaudē hēliju, bet gan gluži otrādi turpina to uzņemt no Kosmosa.
Jāņem vērā, ka rakstā tiek izklāstīta tikai daļa no tā, kas patiesībā atspoguļo, ka Zemes vecums ir daudz mazāks, nekā par to, ko ierasts dzirdēt vai lasīt.

Ķīniešu zinātnieku grupa, divu profesoru vadībā: Žanga Fudžena (Zhang Fucheng) no Pekinas, „Mugurkaulnieku paleontoloģijas un paleoantropoloģijas institūta” (Institute of Vertebrate Paleontology and Paleoanthropology — IVPP) un Maikla Bentona (Mike Benton) no „Bristoles universitātes” (University of Bristol), atklāja jauna veida putna pārakmeņojumu, vecāku par pasaulē slaveno arheopteriku.

Atradumu nosaukuši par Eoconfuciusornis. Tas kļuvis par iztrūkstošo posmu starp arheopteriku un attīstītākiem putniem.

Pārakmeņojuma apskate parādīja, ka dzīvnieks ir bijis pilnībā attīstīts un apveltīts ar mūsdienu putnu spārniem, un simetriskām spalvām uz astes. Tātad, doma par to, ka dzīvnieki un putni ir nākuši no okeāna dzīlēm un cilvēku attīstība notikusi pateicoties pērtiķiem ir aizvien apšaubāmāka.

Spāņu zinātnieks – zoologs Horhe Bromas-Aparte, ir atklājis paradoksālu atradumu, kas apšauba evolūcijas likumu.

Sahāras dienvidos zoologs ir ieraudzījis „ausiskaklsdegunu parasto” (Otolaringorinus vulgaris). Nav skaidrs, kā šim dzīvnieciņam ir izdevies izdzīvot, kaut gan daudzi zoologi atzīst, ka šis atklājums var sašķobīt Darvina teorijas pamatus – līdzīgi kā ar dinozaura putnu ar spalvām.

Izskata ziņā „ausiskaklsdeguns” atgādina savu priekšgājēju – trubkozubu. Gara un lipīga mēle, purns izstiepts caurulītē un galā šņukuriņš, uz kura ir auss gliemežnīca. Austiņas, kakls un deguntiņš savienojas vienā kanālā. Tas nozīmē, ka dzīvnieciņš vienlaikus nevar elpot, ēst un dzirdēt. Ja „ausiskaklsdeguns” ēd, viņš aizkavē elpošanu un neko nedzird, ja klausās – cieš badu un no jauna pārstāj elpot, ja tiecas jaut ko saost, dzirdei traucē paša šņākšana.

Iespējams šis dzīvnieciņš ir bijis nepamanīts, jo dzīvo zem zemes, gluži kā Latvijas kurmis. „Ausiskaklsdeguns” pārtiek no sliekām un kāpuriem.

Viņu ir radījusi daba, nevis piesārņotā ekoloģija. Eksistē senie sienu zīmējumi ar „Ausiskaklsdegunu”, bet līdz šim tās tika dēvētas par izdomājumu. “- paziņoja Horhe B. Aparte.

Tiesa, nofotografēt „ausiskaklsdegunu” nav izdevies. Bet ir piefiksētas dzīvnieciņa atstātās pēdas.

Daži skeptiķi pauda šaubas attiecībā par atklājumu. Tomēr ir vērts atcerēties, ka pirmais pīļknābja izbāznis, kas tika atvests no Austrālijas uz Angliju 1797.gadā, arī izsauca vētrainas diskusijas. Bet Dzordžu Sou kurš atveda izbāzni apvainoja par viltojumu un, ka vienkārši bijis pierīkots pie bebra ķermeņa pīles knābis. Kaut gan vēlāk tika uzzināts, ka tāds dzīvnieks patiešām eksistē.

Ņemot vērā, ka mūsu Visums izplešas, ārpus šī procesa iespējams ir tukšums un Dievs nav uzskatījis par vajadzību kaut ko radīt ārpus tā. Bībele vēsta, ka Dieva uzmanība ir vērsta uz notiekošiem procesiem zemes virsū. Iespējams, ka pieņēmums par tukšumu ārpus Visuma ir maldīgs, tomēr zinātnieki izdarījuši sensacionālu atklājumu.

Novērotā parādība – pretruna Visuma evolūcijai.

Minesotas štata universitātes astronomi novērojuši diezgan lielu Visuma apjomu – miljards gaismas gadu diametrā, kas nav piepildīts ne ar ko. Nav ne zvaigznes, ne gāzu sakrāšanās, pat ne „tumšās” matērijas.

Novērotā parādība – pretruna Visuma evolūcijai.

Atklājumu veikuši, Minesotas universitātes astronomijas profesors Lavrens Rudniks (Lawrence Rudnick), docents Lilija Viljams (Liliya Williams) un aspirants Še Brovns (Shea Brown). Savu atklājumu zinātnieki ir publicējuši, žurnālā Astrophysical Journal.