Britu vairākums iedomājas, ka nokļūšana ellē ir kā mūžīgs lidojums lidmašīnā ar spiedzošo bērnu bariņu,-ziņo spektrs.com atsaucoties uz “The Scotsman”. Tādus rezultātus uzrādījis pētījums.
Ellei, pēc britu domām, esot tikai viena nozīme, lai tajā pa televizoru varētu skatīties realitātes-šovus, bet lidojuma laikā varētu izvēlēties tikai vienu ēdienu – karstas ogles. Pie tam aizmugurējā krēslā jāsēž kādam no valdības vīriem..

Saeimas deputāts Imants Kalniņš (TB/LNNK), kurš esot iztulkojis Korānu, uzskata, ka Latvijā jau sen bija jābūt uzceltai mošejai. Kāda īsti ir motivācija, nav skaidra.

Kalniņš raidījumā «Jauna nedēļa», komentējot iemeslus, kādēļ tulkojis svētos rakstus, pauda, ka grāmatu tulkoja pašizglītošanās dēļ. Viņš ir paŗliecina’ts, ka īstai mošejai jau sen Latvijā jābūt uzceltai.

Patlaban Eiropā arvien plašāk tiek diskutēts par islāma simbolu valkāšanu. Agri vai vēlu šis jautājums būs aktuāls arī Latvijā.

Dīvaini. Dzejnieks Uldis Bērziņš tulko Korānu, nu jau 10 gadus, atzīstot, ka teksts ir grūtāks nekā viņš bija domājis, bet Kalniņam viss izdevies.

Tuvojas vēlēšanu laiks. Tas liek secināt, ka Kalniņš lobē svešzemes vēlētāju intereses Latvijā. Vai tiešām pienācis laiks Latvijas tautai, kura vēl nespēj aklimatizēties no pēcokupācijas perioda, jau būtu gatava uz jaunu okupāciju ar saukli “Islamizācijai Latvijā būt”!?

Itālijas valdība iesniegusi apelācijas prasību par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, skolu klašu telpās krucifiksus atzīst par laicīgo ģimeņu tiesību pārkāpumu,-ziņo spektrs.com
Apelācija iesniegta tiesas Lielajai palātai. Piecu tiesnešu kolēģija izvērtēs prasību un pieņems lēmumu, vai apelācija ir pamatota. Itālijā katolicisms līdz 1984.gadam bija valsts reliģija. 1920.gadā ieviestais likums, kurā noteikts, ka klašu telpā jābūt izvietotam krucifiksam, nav atcelts.

Jāatgādina, ka 84% itāļu iebilst (ECT) spriedumam un atbalsta krucifiksu atrašanos skolās.

Šodien Polijā Aušvicas – Birkenavas nometnē, kurā no 1942. -1944. gadam tika izdarīti lielākie noziegumi cilvēces vēsturē, noslepkavojot simtiem tūkstošu ebreju, poļu, latviešu, krievu, rumāņu, ungāru, čehu, slovāku un citu tautību ieslodzīto, notiks oficiālā ceremonija, kas veltīta Holokausta upuru piemiņas dienai, kā arī Eiropas Ebreju kongress, Pasaules Holokausta forums un organizācija “Yad Vashem” Krakovas pilsētā rīko 3. Starptautisko Holokausta forumu “Let My People Live” (“Ļaujiet maniem tautiešiem dzīvot”),-ziņo spektrs.com

Pasākums notiek ar valdības un Polijas prezidenta Leha Kačiņska atbalstu. Forumā piedalīsies arī Polijas premjerministrs Donalds Tusks, Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, Eiropas Parlamenta prezidents Ježijs Buzeks, kā arī eksperti, studenti un holokausta upuri.

Cerības festivāla (2010. g. 5. – 7. novembris) ietvaros starptautiska labdarības organizācija “Samaritan’s Purse” (www.samaritanspurse.org) kopā ar dažādu konfesiju kristīgajām draudzēm veic akciju “Ziemassvētku bērns”. Šogad uz Latviju tiks piegādātas 56 000 dāvanu bērniem,-spektrs com ziņo: Liis Korts

Akcija “Ziemassvētku bērns” sākta 1993. gadā starptautiskajā labdarības organizācijā “Samaritan’s Purse” Franklina Grehema vadībā. Pēdējos desmit gados uz Latviju tika piegādātas vairāk kā 400 000 tādu dāvanu.
Kopā ar Latvijas bērniem šajā gadā šīs dāvanas, kuras komplektējušas ģimenes no dažādām valstīm, saņems gandrīz 8 miljoni bērnu vairāk kā 130 valstīs pasaulē. Daudziem bērniem tā var būt pirmā dāvana viņu dzīvē.
Pirmā daļa  -  22 tūkstoši dāvanu tika nodotas skolotāju un bērnu iestāžu darbinieku konferencē 23. un 24. janvārī.
12 valstīs (ASV, Kanādā, Austrālijā, Austrijā, Vācijā, Somijā, Īrijā, Nīderlandē, Šveicē, Lielbritānijā, Jaunzēlandē, Honkongā) miljoniem ļaužu – bērni, pieaugušie, ģimenes, draudzes, skautu organizācijas, skolas un dažādas sabiedriskās organizācijas – savāc, iepako un nogādā savākšanas punktos dāvanas bērniem. ASV vien ir gandrīz 2400 šādu savākšanas punktu.
Vairāk kā 500 000 tūkstošu brīvprātīgo apvieno savus spēkus, lai sagatavotu sūtījumus nogādāšanai dažādās valstīs. Akcija “Ziemassvētku bērns” izmanto loģistikas tehnoloģiju, kura ļauj tās dalībniekiem izsekot visu dāvanu nokļūšanai līdz galapunktam. Akcijā “Ziemassvētku bērns” piedalījusies Anglijas karaliene Elizabete II, prezidenti Ronalds Reigans, Džordžs Bušs, Bils Klintons, Džordžs Bušs jaunākais un citi sabiedrībā zināmi cilvēki.
Organizācija “Samaritan’s Purse” strādā vairāk kā 100 pasaules valstīs un sniedz palīdzību cilvēkiem, kuri cietuši no kara izraisītajām sekām, bada, slimībām, nabadzības un dabas katastrofām.
“Samaritan’s Purse” sniedza palīdzību Haiti 12. janvāra zemestrīcē cietušajiem. Ātrās reaģēšanas komanda katastrofas vietā bija jau nākamajā dienā pēc traģēdijas, kura izdzēsa desmitiem tūkstošu ļaužu dzīvības. Tā kā “Samaritan’s Purse” jau agrāk sadarbojās ar partneriem Haiti, tās līdzstrādnieki nekavējoties varēja sākt sniegt palīdzību tiem, kuriem tā visvairāk nepieciešama: 57 000 litru dzeramā ūdens (katru dienu), 6000 pagaidu mājokļu celtniecību, medicīniskās palīdzības sniegšana utt.
Franklins Grehems ir prezidents starptautiskai labdarības organizācijai “Samaritan’s Purse” un Billija Grehema Evaņģēliskāi asociācijai (BGEA, www.billygraham.org), kura kopā ar vairāk kā 500 Latvijas kristīgajām draudzēm Rīgā organizē Cerības festivālu. Cerības festivāla mērķis ir līdzdalīt pēc iespējas lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju – neatkarīgi no vecuma, tautības, sociālā statusa, ticības vai politiskās pārliecības – uz vēsturisku kristīgo vērtību pamata balstītu vēsti par cerību. Festivāls norisināsies “Arēnā Rīga” 5. – 7. novembrim 2010. gadā.
Cerības festivāls solās kļūt par lielāko plaša mēroga kristīgo pasākumu Latvijas vēsturē. Festivāla programmā piedalīsies ap 800 dalībnieku liels koris, kā arī Latvijas un citu valstu pazīstami mūziķi un orķestri. Festivāla programma vienlaicīgi tiks tulkota lietuviešu, krievu un zīmju valodās. Ieeja uz visiem festivāla pasākumiem ir bez maksas.
21. februārī 17.00 notiks svinīgais pasākums, kas iezīmēs oficiālo Cerības festivāla sagatavošanās etapa sākumu.

Papildus informācija:

Liis Korts
Komunikāciju komitejas vadītāja
BGEA Latvija
Tel. +371 660 150 28
Mob. +371 277 019 06
[email protected]

Jautājums: Kāpēc valdībā sēž zagļu banda?
Atbilde:

Saimnieks

„Kurš saimnieko mūsu mājās, tas saimnieko mūsu valstī!” –es.

Daudzviet Bībelē lasām, ka Dievs koncentrē savu uzmanību uz kādu svarīgu detaļu, jeb pamatnostādni „Ja tu turēsi Manus baušļus, tad Es tevi paaugstināšu”.
Vai latviešu tauta kopumā tur Dieva baušļus? Nē! Latviešu tauta tic dievekļiem un sava paša „gudrībai” vairāk, nekā Dievam. Bieži vien saņemu, vēl vienu jautājumu: „Kāpēc Dievs neko nedara manā (Latvijas) labā?” Atbildēju tad un atbildu no jauna ar pretjautājumu : ”Vai Tu (Latvija) turi Dieva baušļus?”
Latviešu tauta, Tu pati atsakies no Dieva, bet vēlāk atbildību no Viņa prasi, bet ar kādām tiesībām? Kurš tiek ielaists par saimnieku savās (Latvijas) mājās, lai pēc tam prasītu atbildību? Vai mājās valda Dievs? Nē! Mēs viņu izmantojam tad, kad mums tas ir izdevīgi, sagrozām faktus, paši „ savārām putru” un no tās darvas garšas spļaudamies un atbildību par to prasām nevis no sevis, bet no kāda cita, vai arī no Dieva.
Ieva Akurātere reiz dziedāja „Palīdzi Dievs, palīdzi Dievs, visai latviešu tautai!” Mūsu himna skan „Dievs svētī Latviju!” dziedot patriotiskas un garīgas dziesmas barikāžu laikā latvieši raudāja no visas sirds, bet vai ar to bija viss? Saņēmām savu loloto brīvību un cīņa beigusies? Nē, mīļīši, viss tikai sākās, vienīgi ieroči nolikti istabas kaktā un pārklājušies ar zirnekļu tīkliem. Un, lūk, rezultāti šodien.

Valdībā – zagļu banda

Mēs vainojam valdību Latvijas izzagšanā, jeb izsaimniekošanā. Jā, piekrītu viņu vajag vainot, nu, ja tā gribas un sakrājies uz sirds, bet varbūt vaina ir jāmeklē kaut kur arī dziļākos zemes dzīļu slāņos? Paraksim kopā! Ko tad mēs esam palaiduši garām, vai arī nespējam sasniegt?
Ko var gribēt no valdības? Kādi paši, tāda arī attiecīgi valdība. Pirms tieksies mani apmētāt akmeņiem, izlasi līdz galam. Tātad ieskatīsimies netālā vēsturē.
Otrais Pasaules karš. Kāds bija Krievu valdības mērķis Latvijā, ja ņem vērā, ka sabiedrība turas uz „gaišiem prātiem” vajag izskaust tos- ganus un aitu bars izklīdīs. Tad savukārt „vilki” var ietērpties „aitu drēbēs” un izlikties par avīm-līderiem, tas ir, jauniem ganiem. Un medības var sākties.
Sibīrijas koncentrācijas nometnēs tika izvesti daudzi, bet sākotnēji tika izvesti vai arī noslepkavoti Latvijas inteliģence, neskatoties pēc nacionalitātes . Visi bija „Vrag naroda” – tautas ienaidnieks. Tikai tie, kuri bija Dieva gudrībā, tika brīdināti un tādējādi pasargājās un Dieva virsvadībā slēpti, bet tie bija uz pirkstiem saskaitāmi.. Latvijā ienāca jauni svešzemes saimnieki, no tās saucamās „darba tautas slāņa”. Viņi uzskatīja to, par vienlīdzību, bet vai gluži tāda tā ir? Šaubos..

Uzskatu, ka līdzīga „vienlīdzība” – post-komunistiskais iedīglis, arī dziļi iespiežas kristietības diasporā. Visus esošos pielīdzinot vienlīdzības statusā sakot, ka „visi mēs vienādi Dieva priekšā” Vai, no tā izriet, ka viens darīs Dieva darbu un nokļūs debesīs tajā pašā līmenī, kādā nokļūs tie, kuri neko nedara, bet toties ir Pestīti, turpina grēcīgo dzīvīti un mūža baigās cer, ka paspēs Dievam palūgt piedošanu un nokļūt debesīs, pie Jēzus labās rokas? Arī par to māc šaubas, vai tā ir gluži kristietiska pieeja.

Slēptā afēra

Kāds krievu harizmātiskās draudzes mācītājs no sava „stikla troņa” sauc: „Priecājieties, ka nav kara.” Jā, var priecāties, un turpināt pūst miglu acīs, bet nedomāju, ka apzīmējums -„karš” var būt vienīgi kodolkarš. Latvijā karš turpinās vēl joprojām, slēptā formā. „Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā”. (Ef. 6:12) Bet ko lai dara, ka ticības ieroči atstāti istabas kaktā un latvieši palikuši infantili, bet paši pēc tam brīnās par „rezultātiem”. Ja ierocis nav uzlādēts un neesi sardzē, tad veltīgi domāt, ka ienaidnieks neuzglūnēs. Kamēr latvieši guļ, tikmēr pa Latviju siro ienaidnieks tērpies avju drēbēs.
Latviešu tauta! Cīņa nav beigusies ar barikādēm. Pārāk agri Tu esi nomierinājusies, var jau būt, ka Tu domā, ka dzīvojam neatkarīgā Latvijas zemē un caurmērā viss ir kārtībā. Un ja citiem nav ko darīt, tad lai jau tur „plēšās”. Bet plēšanās ne vienmēr var būt fiziskā un redzamā formā. Tā var būt rūpīgi izplānota, pārdomāta un veicināta daudzu gadu garumā, ietērpjot savu ideju pat kristietiskā formātā un pamazām piepildot savu paša mērķi.
Iepriekš pieminētais mācītājs, kad tuvojas latviešu tautai zīmīgi datumi, tad bieži vien dievkalpojumos uzsver, ka arī viņš ir bijis barikādēs un redzējis īsto ainu. Nu, labi, ka tu biji, bet vai nesanāk tā, ka Tu tur biji, lai pēc tam to bāztu kā skabargu latviešu tautas acīs, lai to pie izdevības atgādinātu un pārmestu? Tad kāda tam ir vērtība? Vai Tu pats mācītāj, ienes Latvijā mieru? Kāda Gara Tu pats esi pildīts? Nodarbojoties ar krievu tautas musināšanu un iešanu cīņā pret pamatiedzīvotājiem un viņu vērtībām! Uzskatot, ka krievu tauta Latvijā ir līdzīga kā Izraēlas tauta, kura izgāja no Ēģiptes zemes un iegājusi „apsolītajā zemē” Izraēlā! Un pēc tam lūgt Dievu pret latviešu nacionālajām vērtībām nodēvējot tās par „nacionālo garu” kas viņaprāt ir dēmoniska padarīšana. Starp citu, pret latviešu „nacionālo garu,, lūdz daudzas krievu un baltkrievu plūsmas draudzes. Viss šeit notiek pamazām, tā, ka tu pat neko nepamani, kad esi nokļuvis slazdos. Slazdos savā zemē, toties brīvajā..
Kad šim mācītājam tika uzdots jautājums, vai nebūtu vieglāk iemācīties latviešu valodu un izprast latviešu tautas tradīcijas un ienākt svešā zemē ar mīlestību? Atbilde sekoja, ka šis cilvēks ir „buntarj”- dumpinieks! Un, ka šim cilvēkam šeit nav vietas! Bet līdz brīdim, kad bija izdevīgs, tad vieta vienmēr atradās..
Lepna garīgās autoritātes sirds, padara trulu savu ideju pamatos. Par ko es runāju? Tu teiksi, ka man nav cieņas pret garīgu autoritāti. Tad ieskatīsimies lielākā autoritātē, tas ir Bībelē, tajā teikts:  Sākāt garā, beidzāt miesā! (Gal.3:3) Skarbi, bet patiesi vārdi. Sākums labs! Ideja – atmoda! Bet par ko tā jau sen ir pārvērtusies?
Protams, žēl, ka raugoties uz tādām lietām, tauta uz kristietību raugās ar skepsi. Bet mums jāņem vērā arī cilvēka psiholoģija, ka cilvēks ir tendēts uz salīdzināšanu, līdz ko viņš atrod sev piemērotu atbildi, jeb attaisnojumu savam uzskatam, viņš pie tā uzreiz pieķeras kā pie salmiņa un turas pie tā, visiem spēkiem.

Mūsu saknes

Kāds redzot cita problēmu, kurš nesājas pa dzīvi „vēja spārniem” nesaprazdams, ka kādreiz vajag tos spārniņus arī atpūtināt un nolaisties uz kādas klints, dod padomu sakot: „Tev vajag iesakņoties!” Tajā brīdī varbūt spēji, kā vien atkārtot viņa teikto vārdu „iesakņoties”, bet nākamais jautājums skan „Kur?” Un ir labi, ja tā ir pareiza augsne un palaistās saknītes spēj aizsniegt pazemes ūdens avotus.
Kādā augsnē mēs sakņojamies? Vai mēs pietiekami izpētām pirms to darām? Bieži vien kopīgā masas sindroma iespaidā, mēs iesakņojamies tajā augsnē, kas ir pa rokai. Un tad, arī smeļam rezultātus „tukšuma sajūtu”. Bībele saka:„pārbaudiet viņu augļus!” Vai pārbaudām?
Cik ir tādu, kuri apdedzinājušies, tā arī neatrod sev vietu. Un, kad uzpūš vējš, augs bez saknēm tiek mētāts no viena grāvja otrā. Viens pats, nesaprasts. Viens. Cīņā par uzvaru, bet viens. Cik ilgi noturēsies viens? Un ko tu panāksi viens? Jā, sabiedrotie vajadzīgi, bet kādi? Augsne ir vajadzīga, bet kāda?
Rainis reiz teica „Vējš augstākās priedes nolauza, kas kāpās pie Jūrmalas stāvēja…
tu vari mūs liegt, tu vari mūs lauzt, mēs tāles sniegsim kur saule aust.” Bet vai mēs tiecamies pēc tās vietas, kur saule aust?

Mehmets Ali Agdža cer saņemt politisko patvērumu katoliskajā Horvātijā, lai tur rakstītu jaunu Bībeli. 52 gadus vecais Agdža 1981.gadā mēģināja nogalināt pāvestu Jāni Pāvilu II. Par to saņemot 30 gadu cietumsodu. Kas tā tāda par jauno Bībeli droši vien pat autoram skaidri nav zināms, jo līdz šim teiktie vārdi nav saskanējuši ar darbiem, kā par to liecina esošā mums zināmā Bībele: ziņo spektrs.com

Mehmets Ali Agdža sevi dēvē par katoli, tāpēc arī izraudzījies patverties tieši Horvātijā. Kaut gan Itālija un Spānija jau ir atteikušās piešķirt viņam patvērumu. Horvātijas varasiestādes vēl nav komentējušas Agdžas izteikumus. Attiecībā par uzbrukumu, jaunās Bībeles rakstnieks, uzskata, ka ir bijusi daļa no dievišķā plāna. Kas tas par plānu, ka pat Bībelē nav pieminēts arī nav saprotams un vai vispār šī persona ir rīcībspējīga arī nav saprotams, bet katrā ziņā nav apskaužama valsts, kurā tāds divējādu domu pilns bijušais cietumnieks dzīvos.

Pāvests apmeklējis Romas sinagogu. Laukumā pie Oktāvijas vārtiem viņu sagaidīja Romas ebreju kopienas prezidents Rikkardo Pacifiči un Itālijas ebreju kopienu prezidents Renco Gattenja, ziņo spektrs.com atsaucoties uz Radiovaticana.org

Benedikts XVI kopā ar ebreju kopienas pārstāvjiem nolika ziedu vainagu pie piemiņas plāksnes, kas atgādina par 1021 Romas ebreja deportāciju 1943. gada 16. oktobrī. Jāatgādina, ka no deportācijas atgriezās tikai 17 cilvēki. Īsi pirms došanās sinagogā, pāvests apstājās pie citas piemiņas plāksnes, kas vēstī, ka 1982. gada 9. oktobrī šeit notika atentāts, kurā dzīvību zaudēja divus gadus vecs ebreju puisēns Stefans Tahe un ievainojumus guva 37 citi ebreji, kas tobrīd nāca ārā no sinagogas.

Pāvestam ienākot dievnamā, viņu satika lielrabīns Rikkardo Di Seņji. Koris tobrīd dziedāja 126. psalmu. Pēc ebreju kopienas vadītāju sveicieniem, Benedikts XVI uzrunāja klātesošos. Atsaucoties uz dzirdētajiem psalmu dziedājumiem, viņš teica, ka visus dievnama apmeklētājus Kungs ir sapulcinājis kopā ar savu žēlsirdīgo mīlestību. Pāvests pateicās ebreju kopienai par iespēju tikties viņu sinagogā – Romas Lielajā templī. Svētais tēvs atcerējās, ka pirms 24 gadiem šeit tika uzņemts viņa priekšgājējs Jānis Pāvils II. Viņš bija nācis, lai saliedētu labas attiecības starp ebreju un kristiešu kopienām, lai pārvarētu katru aizspriedumu un nesapratni. Benedikts XVI sacīja, ka viņš pats ar savu vizīti vēlas šīs attiecības nostiprināt vēl vairāk.

Pāvests pauda gandarījumu, ka Vatikāna II koncila mācība katoļiem ir devusi atbalsta punktu, veidojot attiecības ar ebreju tautu. Tā ir iezīmējusi jaunu un nozīmīgu etapu, ko raksturo dialogs, brālība un draudzība. Benedikts XVI atzinās, ka viņš pats izjūt garīgu tuvību un dziļu cieņu pret Derības tautu. Viņš atcerējās savu apustulisko ceļojumu uz Svēto Zemi aizvadītā gada maijā, kā arī daudzas citas tikšanās ar ebreju kopienām un organizācijām, jo īpaši tās, kas notika Ķelnes un Ņujorkas sinagogās. Pāvests novēlēja, lai uz visiem laikiem sadzītu brūces, ko nesis antisemītisms un antijūdaisms, arī tās, ko palīdzējuši cirst daži Baznīcas dēli un meitas. Sinagogas viesis īpaši izcēla shoa, kas zināmā veidā ir tā naida vainagojums, kas rodas, ja cilvēki aizmirst savu Radītāju, bet sevi pašu nostāda universa centrā.

Atrodoties Romas Lielajā templī, Benedikts XVI atcerējās Aušvicas apmeklējumu, kur tika nomocīti arī Romas ebreji. Tai laikā daudzi palika vienaldzīgi, taču citi, arī Itālijas katoļticīgie, savas ticības un kristīgās mācības stiprināti, drosmīgi devās ebrejiem palīgā. Viņi riskēja ar savu dzīvību. Ebrejiem palīdzēja arī Svētais Krēsls, bieži vien darot to slēptā un diskrētā veidā.

Uzrunas turpinājumā viesis pievērsās ebreju un kristiešu kopējam garīgajam mantojumam. Viņš teica, ka tas ir ietverts Svētajos Rakstos – ebreju valodā Sifre Qodesh, jeb „Svētuma Grāmatās”. Tas ir visstiprākais un nemainīgais pamats, kurā rodamas ebreju un kristiešu kopējās saknes, vēsture un garīgums.

Īpaša vieta šai mantojumā ir Dekalogam – „Desmit Vārdiem”, jeb Desmit Dieva baušļiem. „Tie nāk no Mozus Toras, un ir ētikas, cerības un dialoga lāpa, ticības un Dieva tautas morāles polārzvaigzne, kas apgaismo un vada arī kristiešu ceļu,” teica pāvests. Viņš piebilda, ka Desmit baušļi ir taisnībā un mīlestībā dzīvotas dzīves norma, „lielais ētikas kodekss” visai cilvēcei. „Desmit Vārdi” izgaismo labo un ļauno, patieso un nepatieso, taisnīgo un netaisnīgo. Arī Jēzus ir vairākkārt pieminējis Dieva baušļus. Viņš ir teicis: „Ja tu gribi ieiet dzīvībā, pildi baušļus” (Mt 19,17). Benedikts XVI norādīja, ka šai perspektīvā pastāv vairākas sadarbības un liecības jomas. Viņš pieminēja trīs šādas jomas, kas ir būtiski svarīgas mūsdienās. Lūk, pāvesta sacītais:

„„Desmit Vārdi” prasa atzīt vienīgo Kungu, pārvarēt kārdinājumus veidot elkus, tādus kā zelta teļš. Mūsdienu pasaulē daudzi nepazīst Dievu, vai uzskata Viņu par lieku, bez būtiskas nozīmes savā dzīvē. Tādējādi, ir izveidoti citi dievi, jeb dievekļi, pret kuriem cilvēks krīt ceļos. Atmodināt mūsdienu sabiedrībā atvērtību pret transcendento dimensiju, liecināt vienīgo Dievu, ir nozīmīgs kalpojums, ko ebreji un kristieši var un viņiem vajag veikt kopā.”

Bez tam, pāvests norādīja, ka „Desmit Vārdi” liek cienīt un sargāt dzīvību pret visām netaisnībām un pārkāpumiem, atzīstot katras cilvēciskas personas vērtību, jo cilvēks ir radīts pēc Dieva attēla un līdzības. Svētais tēvs teica: „Cik reizes katrā zemes stūrī, tuvā un tālā, joprojām tiek bradāta cilvēka cieņa, brīvība, tiesības! Kopā apliecināt dzīvības augstāko vērtību pret katru egoismu, nozīmē dot nozīmīgu devumu pasaulei, kurā valda taisnība un miers, „shalom”, ko ir novēlējuši Izraeļa likumdevēji, pravieši un gudrie.”

Treškārt, runājot par ebreju un kristiešu kopējo kalpojumu cilvēcei, pāvests atgādināja: „Desmit Vārdi” liek glabāt un veicināt ģimenes svētumu, kurā sievietes un vīrieša personīgais un savstarpējais, uzticīgais un galējais „jā” paver vietu nākotnei, autentiskai cilvēcībai, un tai pašā laikā arī jaunas dzīvības dāvanai. Liecināt par to, lai ģimene turpina būt par būtisku sabiedrības šūniņu un par pamatu, kurā cilvēks iemācās un praksē īsteno cilvēciskos tikumus, ir svarīgs kalpojums, kas jāsniedz pasaulei, lai tā izskatītos cilvēcīgāka.”

Uzrunas noslēgumā pāvests īpašu uzmanību pievērsa Romas pilsētai, kur apmēram divus gadu tūkstošus dzīvo katoliskā kopiena un tās bīskaps, kā arī ebreju kopiena un tās lielrabīns. Benedikts XVI novēlēja, lai šo dzīvošanu „kopā” pavada aizvien lielāka brālīgā mīlestība, kas izpaužas ciešākā sadarbībā.

Uzturoties ebreju templī, Romas bīskaps lūdza Dievu, lai Viņš dod miera dāvanu pasaulei, jo īpaši Svētajai Zemei. Pāvests pateicās Kungam par iespēju tikties ar mūžīgās pilsētas ebrejiem un uzrunas beigās citēja 117. psalmu : „Visas tautas slavējiet Kungu!”

Cerības festivāla organizatori aicina draudžu korus un dziedātājus piedalīties rudenī paredzētā festivāla apvienotajā kopkorī, ziņo: spektrs.com
Vairāk kā 500 draudzes Latvijā sadarbībā ar Billija Grehema Evaņģēlisko asociāciju (BGEA), no 2010.gada 5. līdz 7. novembrim Rīgā rīkos Cerības festivālu. Tā mērķis ir paust visiem Latvijas iedzīvotājiem uz vēsturiska kristīgo vērtību pamata balstītu vēsti par cerību, neatkarīgi no cilvēku vecuma, tautības, sociālajiem apstākļiem, ticības vai politiskās pārliecības.
Festivāla Rīcības komitejas darbā ir iesaistījušies daudzas Latvijas evaņģēliskās draudzes un  Billija Grehema Evaņģēliskās asociācijas pārstāvis, Cerības festivāla direktors Viktors Hamms.

Norises vieta
Cerības festivāls notiks Arēnā Rīga, un tas iespējams būs viens no lielākajiem kristīgajiem pasākumiem Latvijas vēsturē. Interesi par sadarbību ir izrādījuši arī daudzu Latvijas novadu draudžu garīdznieki, jo šis festivāls nav centrēts tikai uz Rīgu – festivāla semināri un pasākumi notiks dažādās Latvijas pilsētās. Paredzēts, ka festivāla pasākumi pulcēs tūkstošiem cilvēku, tajos muzicēs plaši pazīstami mūziķi gan no Latvijas, gan no citām pasaules valstīm. Ieeja visos festivāla ietveros notiekošajos pasākumos būs bezmaksas.
Arī Jūsu draudzes koris, dziedošais kolektīvs tiek aicināts piedalīties Cerības festivālā, kalpojot apvienotajā kopkorī, kurā iecerēts pulcēt vairāk kā 800 kristīgo kolektīvu dziedātājus.
Ja Jūsu draudzes dziedošie kolektīvi ir gatavi atsaukties aicinājumam piedalīties Cerības festivāla muzikālajā kalpošanā, lūdzam koru, ansambļu diriģentus līdz 2010.gada 1.februārim sazināties ar organizatori

Liis Korts

Komunikāciju vadītāja

BGEA Latvija

Tel. +371 660 150 28

Mob. +371 277 019 06/ +372 52 53 888

[email protected]

Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Savienības (ES) prezidējošā dalībvalsts Spānija ceturtdien sāks 2010. Kampaņas sauklis ir “Nost ar nabadzību!” Eiropas gadu cīņai pret nabadzību. Kampaņas sauklis ir “Nost ar nabadzību!”, informē EK pārstāvniecība Latvijā.

“Nost ar nabadzību!” mērķis – 2010. gadā visā Eiropā izvērst cīņu pret nabadzību.
Pašlaik gandrīz 80 miljoni eiropiešu jeb 17% no visiem ES iedzīvotājiem dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju (73%) uzskata, ka nabadzība viņu valstī ir izplatīta problēma, savukārt 89% iedzīvotāju vēlas, lai valdība veiktu steidzamus pasākumus šīs problēmas risināšanai. Vairākums iedzīvotāju uzskata, ka lielākā atbildība jāuzņemas viņu valsts valdībai, taču 74% iedzīvotāju gaida, lai arī ES aktīvi iesaistītos problēmas risināšanā.

Pārsvarā kampaņa galvenokārt centīsies informēt eiropiešus par nabadzības cēloņiem un sekām Eiropā.

Interesanti būtu piebilstams, ka kāds Latvijas patriotiskās gaisotnes draudzes mācītājs Jaunajā Gadā pravietoja, ka šajā gadā kopā apvienosies daudzu valstu prāti, lai censtos risināt sociāla tipa jautājumus, tajā skaitā, kā glābt nācijas no nabadzības un tiks izstrādā arī programma, kas veicinātu globālās sasilšanas mazināšanos. Mācītājs arī uzsvēra, ka daudzi centīsies un no malas šķitīs, ka sanāk, bet…