„Ko sēsi to pļausi.”

Apvienība „Vienotība” tagad var izbaudīt, kā tas ir, ja kādu no tās politiķiem dēvē par neonacistu, ksenofobu un vēl citos līdzīgos vārdos, – tā otrdien parlamenta ārkārtas sēdē, kurā tiek lemts par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska (PS) atsaukšanu no amata, sacīja Nacionālās apvienības parlamenta deputāts Raivis Dzintars.

Tādejādi Dzintars apvienībai „Vienotība” atgādināja pēcvēlēšanu laiku, kad tika veidota valdība. Toreiz vairāki „Vienotība” pārstāvji uztraucās, ka Nacionālās apvienības uzskati varētu traucēt jaunās valdības darbu gan ar Rietumiem, gan Maskavu.
Dzintars uzsvēra, ka otrdienas balsojums ir dēvējams par „dīvainu, taču tam ir pamācoša nozīme”. „„Vienotība” tagad ir iespēja uz savas ādas izbaudīt, kā ir, kad tevi dēvē par neonacistu. Atgādināšu latviešu sakāmvārdu – nedari citam to, ko pats negribi, lai dara tev,” teica Dzintars.
Vienlaikus parlamenta opozīcijas rosinājumu izteikt neuzticību ārlietu ministram tikai dienu pēc stāšanās amatā Dzintars un viņa pārstāvētā apvienība neatbalstīs. „Ne jau neuzticību, bet līdzjūtību jāizsaka Kristovskim. Aicinu balsot pret,” sacīja Dzintars.
Atgādinām, ka vēlēšanu laikā „Vienotība” pakļāvās spiedienam neiekļaut „Visu Latvijai” valdībā, par kuru Dzintars izteicis vienā vārdā „gļēvi.” Piebilstot, ka, protams, neapskaužamā situācijā bija premjers, kuram bija vēlēšanās strādāt kopā „Visu Latvijai!”

ĢIT aicina uz izrādi SVĒTCEĻNIEKS 13. un 14. novembrī,- spektrs.com ziņo Zane Estere Gruntmane

Nedēļas nogalē, 13. novembrī plkst. 16:00 un 14. novembrī plkst. 19:00,
Ģertrūdes ielas teātrī (Ģertrūdes ielā 101a) aicinām noskatīties Kārļa
Krūmiņa režisēto izrādi Svētceļnieks, kas nule saņēmusi galveno balvu
jauno režisoru festivālā Patriarha Rudens.

Svētceļnieka tekstu kopā ar domubiedriem radījis dramaturgs un režisors
Kristians Smedss (Somija). Eiropas teātrī pazīstamais soms K. Smedss
aizsācis savdabīgu reliģisko teātra stāstu virzienu, nebaidoties runāt
bērnišķīgi atklāti un humorpilni, bet vienlaikus nesaudzīgi un reizēm pat
huligāniski tieši. Reliģiskā teātra žanrā viņš iestudējis jau trīs
nozīmīgus darbus – pareizticīgo leģendu Svētceļnieks, mūziklu par Asīzes
Franciska dzīvi Bērni, putni un puķes un radio lugu par Mārtiņu Luteru
Pastardienas radio.

PAR IZRĀDI
Režisors Kārlis Krūmiņš: „Izrādē svētceļnieka ticība ir īsta. Es
skatītājiem allaž atbildu, ka izrādē ir tieši tas, ko skatītājs grib
ieraudzīt. Tur ir aizmetņi gan humoram, gan cilvēka nepilnībām, gan, jā,
protams, arī ironijai. Bet tur ir arī daudz prieka un mīlestības. „

Latvijas Nacionālā teātra Jaunās zāles kurators un aktieris Kaspars
Zvīgulis: „Lieliska mūzika un laba humora izjūta. Noteikti jāredz.”

Skatītāja Tince Tameniece: „Izrāde ir caur un cauri reliģiska,
interesanti, ka tajā nav atstāta vieta ne mazākajām šaubām. Valters Sīlis
ar savu entuziasma pilno tēlojumu vienkārši paņem skatītāju, un,
klausoties viņa izpildītās dziesmas, nemaz negribas filozofēt par
kristietības jēgu – kāja pati jau sitas ritmā līdzi!”

Citas atsauksmes:
•       http://www.unitedintimacy.lv/index.php?1&7&view=view-show&show_id=45
Foto no izrādes:
•       http://unitedintimacy.lv/index.php?1&13&view=cat-browse&categid=51

Izrādes: 13. novembrī plkst. 16:00, 14. novembrī plkst. 19:00
Vieta: Ģertrūdes ielas teātris, Ģertrūdes ielā 101 a (ieeja no pagalma)
Biļetes var iegādāties internetā www.bezrindas.lv, galerijā ISTABA
(K.Barona 31a)
Biļešu cena: 4Ls, 2Ls (skolēniem, studentiem, pensionāriem, ISIC, ITIC,
IYTC karšu īpašniekiem)

Informācija un grupu pieteikumi:
t. 26323985
www.git.lv

Kā jau ziņots 5., 6. un 7. novembrī Arēnā Rīga notika Cerības festivāls ar Franklina Grehema piedalīšanos.

Vairāk kā 38 150 cilvēki apmeklēja Cerības festivālu, kurš notika no 5. līdz 7. novembrim Arēnas Rīga zālē. Šis ļoti īpašais notikums tika kopīgiem spēkiem 560 draudžu un ap 4000 brīvprātīgo organizēts, sadarbojoties ar Billija Grehema evaņģēlisko asociāciju,- spektrs.com ziņo Liis Borissenko

Vaiāk kā 17 000 cilvēku atbrauca 420 autobusos no pilsētām un ciemiem, kas atrodas ārpus Rīgas, nobraucot kopā 130 000 kilometru pa Latvijas ceļiem. Uz festivālu ieradās arī viesi no Lietuvas un Igaunijas.
Kā papildinājums Cerības festivālam, vasarā un rudenī tika dota iespēja 264 bērniem no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm apmeklēt nometnes, kā arī 2010. gada laikā bērniem tika izdalītas 60 000 starptautiskās labdarības organizācijas Samaritan’s Purse sarūpētas dāvanas. Bet gandrīz 5 000 Latvijas iedzīvotāju tika dāvāta iespēja apmeklēt bezmaksas kursus un seminārus, kas stiprināja kristīgās vērtības sabiedrībā. Vairāk kā 2 000 aktīvu jauniešu pavasarī tikās koncertā „Hope“, bet rudenī trīs dienas mēroja ceļu no Liepājas, Ventspils, Valkas, Jēkabpils un citām vietām velobraucienā „Par cerību“, lai satiktos Rīgā.
Cerības festivāla mērķis bija pēc iespējas lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju – neatkarīgi no vecuma, tautības, sociālā statusa, ticības vai politiskās pārliecības – šajā globālās krīzes laikā līdzdalīt uz vēsturiska kristīgo vērtību pamata balstītu vēsti par cerību.
Festivāla viesi ir izteikuši atzinību par augsta līmeņa organizētību un festivāla pasākuma kvalitāti. Tā kā pirmajā festivāla vakarā viesu bija vairāk, kā Arēnas Rīga zāle varēja uzņemt, telpas sēdvietu skaits tika palielināts.
Festivālā tika spēlēta gan latviešu, gan ārvalstu mūsdienu un mūzika, ko izpildīja gan Latvijā, gan pasaulē labi pazīstami mūziķi. Īpašo viesu sarakstā ietilpa Dove un un Gammy balvas ieguvušais  mākslinieks Maikls V. Smits, izcilais džeza pianists Hantlijs Brauns, ģitāras virtuozs Deniss Agadžanjans un Latvijā iemīļoti mūziķi – Ingus Pētersons, Artis Gāga, Ieva Akurātere un daudzi citi. Arēnas Rīga zāle vēl nekad nebija pieredzējusi tik lielu draudžu apvienoto kori 800 cilvēku sastāvā. Piedalījās arī Rīgas Doma zēnu koris un daudžu simfoniskais orķestris. Bet Džons un Anna Barbūri bija īpaši gatavojušies priekšnesumam Rīgā, dziesmu „Mana Cerība“ viņi izpildīja latviešu valodā.
Cerības festivāls notika ne tikai Arēnā Rīga, jau 23. oktobrī divi pasākumi tika veltīti tieši bērniem, uz kuru ieradās vaiāk kā 6 000 cilvēku. Cerības festivālā bēniem, bērnus priecēja izrāde „Puzzle“, jautra mūzika un daudzas citas atrakcijas. Bet 2010. gada pavasara mēnešos jaunie mākslinieki un autori vecumā no 6 līdz 12 gadiem zīmēja un sacerēja dzejoļus bērnu radošajam konkursam „Iekrāso cerību”. Šie darbiņi bija aplūkojami vairākās Latvijas pilsētās ceļojošajā izstādē.
Katru vakaru Franklins Grehems  runāja par to, kur cilvēks var balstīt savu cerību. Franklins Grehems ir pasaulē pazīstams evaņģēlists, Billija Grehema evaņģēliskās asociācijas prezidents un starptautiskās labdarības organizācijas Samaritan’s Purse izpilddirektors. ”Mazā pilsētā, kur mācījos, bija kāda ģimene no Latvijas. Viņi man daudz stāstīja par savu dzimteni, paužot cerību, ka varbūt kādreiz pienāks laiks, kad arī man būs iespējams uz turieni aizbraukt,” Franklins Grehems pirmās dienas vakarā stāstīja klātesošajiem. “Tagad, kad esam šeit, visi mūs šeit ir uzņēmuši viesmīlīgi. Latvieši ir ļoti viesmīlīgi ļaudis.” Savukārt, festivāla trešajā vakarā Cerības festivāla izpildkomitejas priekšsēdētājs un Latvijas Baptistu Draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis pasniedza Franklinam Grehemam padomju laikā iztulkotu un nelegāli ar rakstāmmašīnu pārrakstītu viņa tēva Billija Grehema grāmatu „Miers ar Dievu“.
Franklins Grehems savas vizītes laikā Rīgā tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Metropolītu Aleksandru un citiem konfesiju vadītājiem, kā arī piedalījās ar uzrunu Latvijas Nacionālajās Lūgšanu Brokastīs.

Cerības festivāls – Franklins Brehems aicina cilvēkus pieņemt Jēzu par savu Pestītāju

Intervija ar Franklinu Grehemu un PR nodaļas vadītāju Todu Šerer žurnāla SPEKTRS decembra numurā.

Vakar, draudzē Prieka Vēsts notika Cerības Festivāla turpinājums. Franklins Grehems šajā draudzē nebija, taču ieradās daļa no Cerības Festivāla dalībniekiem. Cerības festivāla Rīcības komitejas locekle Latvijas Republikas Saeimas deputāte Inese Šlesere, LPP deputāte Inta Feldmane, Rīgas deputāts Raimonds Timma, jamaikiešu džeza pianists Hantlijs Brauns,- ziņo spektrs.com

Slavēšanu kopā ar pianistu Hantliju Braunu vadīja Valters Gleške no grupas Vēstniecība.
Dievkalpojumā kalpoja mācītājs Kriss Valotons, kurš ir Redingas (Kalifornija, ASV) Bēteles draudzes kalpošanas skolas dibinātājs un lektors.

Jāpiebilst, ka dievkalpojumu vēlējās apmeklēt arī skatuves mega-zvaigzne Maikls V. Smits, taču saspringtā grafika dēļ grupa bija gulējusi tikai dažas stundas.  MaiklsV. Smits nodeva foto-sveicienu draudzei un atzina, ka Prieka Vēsts draudze ir viņa viena no iemīļotiem draugiem Latvijā un teica, ka nebijis gaidījis tik siltu un labu uzņemšanu kā tieši Prieka Vēsts. (MaiklsV. Smits koncertēja Latvijā pagājušā gada maijā).   >>VIDEO<<

Cerības Festivāls – Maikls V. Smits

Cerības Festivāls – Valters Gleške no grupas Vēstniecība

Cerības Festivāls – džeza pianists Hantlijs Brauns

5., 6. un 7. novembrī Arēnā Rīga notika Cerības festivāls, kas sniedza iespēju ikvienam dzirdēt evaņģēlija vēsti. Evaņģēlista Franklina Grehema iedrošinājuma vēsti par cerību Latvijas iedzīvotājiem sniedza kopā ar daudziem starptautiski pazīstamiem mūziķiem,- ziņo spektrs.com

Cerības festivāla sagatavošanā un organizēšanā ir bijušas iesaistījušās 560 Latvijas draudzes un tūkstošiem brīvprātīgo no luterāņu, baptistu, vasarsvētku u.c. baznīcām Latvijā. Savas balsis kopkorī apvienoja ap 800 dziedātāju no visas Latvijas, simfoniskā orķestra pavadībā.

Franklina Grehema vēsts

Festivāla laikā Franklins Grehems (BGEA un starptautiskas labdarības organizācijas “Samaritan’s Purse” prezidents un padomes loceklis) runāja par to, kur cilvēks var balstīt savu cerību. Viņš sāka savu runu ar vārdiem -“Tagad, kad esam šeit, visi mūs šeit ir uzņēmuši viesmīlīgi. Latvieši ir ļoti viesmīlīgi ļaudis.”
Katru vakaru Franklins Grehems  noslēdza ar grēku nožēlas aicinājumu. Viņš aktualizēja domu, ka izmaiņas dzīvē var sākties, tad kad cilvēks nožēlo līdz šim ļauni padarīto Dieva priekšā, neraugoties cik liels grēks tas arī nebūtu: zagšana, aborta veikšana, alkoholisms un t.t. visi grēki ir vienādi. Dievs vēlas piedot, šķīstīt un palīdzēt doties jauna ceļa virzībā.

Organizatoru domas

Organizatori spektrs.com ziņoja, ka neraugoties uz festivāla apmeklētāju skaita pārsniegšanu, organizatori cerējuši, ka visiem izdevās atrast vietas Arēnā Rīga. Piektdienas vakara gaitā organizatori secinājuši, ka sestdien un svētdien apmeklētāju pieplūdums varētu būt lielāks un operatīvi nodrošināja papildus sēdvietas.
Festivāla organizēšanas īpašais ieguvums un unikalitāte ir 560 dažādu konfesiju draudžu un tūkstošiem brīvprātīgo saliedētā sadarbība.

Organizatori arī atzīst, ka organizatoriskie darbi cilvēku pārvadāšanā noritējusi veiksmīgi. Vairāk kā 420 autobusi atveda 17 000 skatītājus uz Festivālu no vairāk kā 130 Latvijas pilsētām un ciemiem, kā arī no mūsu kaimiņvalstīm. Uz festivāla pasākumiem Iepriekš rezervēto sēdvietu skaits Arēna Rīga zālē pārsniedza 16 000. Festivāla viesi ir izteikuši atzinību par augsta līmeņa organizētību un festivāla pasākuma kvalitāti.

Festivāla apmeklēju statistika
Piektdien – 11,910 cilvēku.
Sestdien – 14,100 cilvēku.
Svētdien –12,140 cilvēku.

Grēkus nožēloja

Piektdien – 600 cilvēku.
Sestdien – 780 cilvēku.
Svētdien -743 cilvēku.

Papildus informācija par Cerības Festivālu un papildus foto vēlāk, seko informācijai.

Intervija ar Franklinu Grehemu un PR nodaļas vadītāju Todu Šerer žurnāla SPEKTRS decembra numurā.

«Mēs esam nemirstīgi, jo nododam savu ģenētisko kodu bērniem un mazbērniem. Viņos mēs redzam savu nemirstību – caur viņu dzīvēm, panākumiem vai neveiksmēm,» tā intervijā žurnālam «Ir», runājot par savu personīgo dzīvi un mazdēla nākšanu pasaulē, teica Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Viņš atzina, ka vislielākais gandarījums viņam ir cilvēku smaids,- ziņo spektrs.com/apollo.lv

Zatlers tāpat pajokoja – «kad jautā, kāda ir atšķirība starp Dievu un ortopēdu, tad atbilde ir vienkārša – Dievs nekad nedomā, ka viņš ir ortopēds. Šī ir būtība – vispirms jāsajūt sevī cilvēka apziņa un nevis Dieva apziņa. Es – cilvēks. Cilvēks starp daudziem citiem cilvēkiem. Cilvēks konkrētā amatā. Tā ir galvenā atziņa man pašam.»
Runājot par krīzi, viņš atzina, ka tā ir ietekmējusi pozitīvi. «Visgrūtākais laiks bija 2008.gada pavasaris, kad no cilvēkiem nāca liels negatīvisms, bieži viņi bija ļoti depresīvi, pat naidīgi. Nekādas krīzes tobrīd vēl nebija, bet bija neapmierinātība, ko grūti izskaidrot. Krīze cilvēkiem nāca kā pārsteigums, viņi jautāja tikai vienu – vai kāds var pateikt, kas būs rīt, parīt, lai mēs spētu tam pielāgoties. Bet dzīve ir pārsteigumu pilna. Šajā vasarā cilvēki vairākkārt teica – cik labi, ka bija krīze, mēs pārvērtējām savas vērtības. Un to viņi pateica man kā prezidentam, viņi gribēja man to pateikt. Ja gribam saprātīgi pārvaldīt savu valsti, mums pēc iespējas biežāk jāieklausās cilvēkos, jāuzzina viņu domas. Viņu domas ir precīzas un ļoti gudras,» tā prezidents.
Runājot par jaunizveidoto valdību un jauno parlamentu, par vislielāko apdraudējumu Zatlers uzskata stereotipu, ka tikko ievēlēts parlaments noteikti tiks atlaists, un tūdaļ pēc valdības apstiprināšanas sākam domāt, kurā dienā tā kritīs. «Jo ātrāk tiksim vaļā no šā stereotipa un pievērsīsimies valdības darbam un tā analīzei, jo ilgāk valdība nostrādās, jo tā mēs to spēcināsim,» norāda Valsts prezidents.

Kādu svētdienas rītu, dievkalpojuma laikā, 2000 draudzes locekļi bija pārsteigti ieraugot baznīcā ienākam divus vīrus. Abi bija tērpušies melnā no galvas līdz kājām, un rokās turēja automātus. Viens no vīriem izsaucās: ‘Ikviens, kurš ir gatavs mirt Jēzus dēļ, palieciet, kur esat!’ Tai pašā brīdī, no baznīcas izskrēja ārā visi draudzes koristi, tāpat arī diakoni un liela daļa draudzes. No 2000 palika tikai 20 cilvēku. Vīrietis, kurš bija kliedzis, atsedza seju, paskatījās uz mācītāju un teica: ‘Nu re, mācītāj! Tikām vaļā no visiem liekuļiem. Tagad jūs varat atsākt vadīt dievkalpojumu. Lai jums jauka svētdiena!’ Un abi vīri devās ārā no baznīcas.
Jocīgi, cik vienkārši cilvēks spēj novērsties no Dieva…. un tad brīnīties, kāpēc pasaule ir tieši tāda, kāda tā šobrīd ir…
Jocīgi, kad ticam visam, ko raksta avīzes, bet apšaubām to, kas rakstīts Bībelē.
Jocīgi, ka ikviens vēlas nonākt debesīs, bet bez ticības un domām, vārdiem, darbiem, ko māca Bībele.
Jocīgi!

Iesūtīja – Elīna Voitova

Ikvienai baznīcai grūti pastāvēt bez vadītāja un iedvesmotāja,- ziņo spektrs.com/Latvijas Avīze- Dace Kokoreviča.

Tagad, kad Latvijas katoļiem ir iecelts jauns, ļoti inteliģents un labi izglītots arhibīskaps, kas sniedz vienu interviju pēc otras, pauž savus un Vatikāna viedokļus svarīgos jautājumos, meklē saskarsmi ar citām Latvijas konfesijām, runā sešās valodās un kam ir svaiga, moderna pieeja 21. gadsimta cilvēka problēmām, mēs, Latvijas luterāņi, sākam meklēt, kur ir mūsu pašu baznīcas augstākais pārstāvis. Un atrodam tukšumu. Mums arhibīskapa nav. Vismaz viņa nav ne baznīcā, ne draudžu sanāksmēs Latvijā, ne starptautiskās konferencēs ārzemēs. Mūsu arhibīskaps nekur neiet, nekur nepiedalās, nesniedz intervijas, neinteresējas un necīnās par reliģijas mācīšanu Latvijas skolās, nerūpējas par Latvijas pensionāriem, nepauž nekādas domas, nekādus viedokļus par baznīcas šodienas problēmām. Viņa vadībā luterāņu baznīca ir atstāta inercei un turpina darboties, tikai pateicoties jauno luterāņu mācītāju personīgai iesaistei un degsmei. Pēdējā iesvētību mācībā Vecajā Ģertrūdes baznīcā bija pāri par 200 iesvētāmo! Vai nebūtu bijis skaisti un iedvesmojoši, ja tur būtu bijis klāt mūsu arhibīskaps, lai svētītu un apsveiktu tik daudz jaunu draudzes locekļu? Cik ilgi Latvijas luterāņu baznīca tiks lemta pašplūsmei? Bez vadības, bez pārstāvja, bez iedvesmotāja? Mūsu luterāņu arhibīskaps ir ievēlēts “uz mūžu”. Bet mēs nevaram turpināt mūsu baznīcas veģetāciju vēl daudzus gadus. Ir nepieciešama mūsu arhibīskapa demisija un jauna, darbīga, gudra un kompetenta arhibīskapa izraudzīšana no mūsu labāko mācītāju vidus.

Aina Rodriges-Mata
Komentējot šo vēstuli, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) sabiedrisko attiecību vadītājs Ivars Kupcis atbild: “Ja kādu baznīcu piemeklējusi vēstulē aprakstītajai situācijai līdzīga, tas tiešām būtu pamats satraukumam un raizēm. Nevar nepiekrist, ka ikvienai baznīcai nepieciešams vadītājs un iedvesmotājs, aizstāvis un pārstāvis – ja tāda nebūtu, baznīcai būtu grūti pastāvēt. Cik labi, ka vēstulē skaudri aprakstītais vadītāja trūkums nav skāris LELB. Ņemot vērā LELB arhibīskapa intensīvo darba plānu, daudzās viesošanās draudzēs, biežo dalību dažāda līmeņa baznīcas sanāksmēs un starptautiskās konferencēs, mūsu baznīcas pārstāvēšanu daudzās starptautiskās organizācijās, ir skaidrs, ka vēstulē nevar būt runa par mūsu cienījamo arhibīskapu Jāni Vanagu. Tomēr, tā kā autore nemin ne arhibīskapa vārdu, ne arī nosauc konkrētu baznīcu, kurā šis bīskaps kalpo, rodas pamatots jautājums, par kuru baznīcu un par kuru arhibīskapu viņa ir tā nobažījusies. Ņemot vērā apstākli, ka vēstule vispirms ir publicēta vairākos Rietumu latviešu preses izdevumos, rodas bažas, vai autore nav domājusi kādu ārpus Latvijas pastāvošu luterāņu baznīcu, kuru nosaukumi arīdzan sākas ar “Latvijas”.”
Jāpaskaidro, ka mums pavisam ir tikai divas luterāņu baznīcas. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps ir Jānis Vanags, bet ārzemēs latviešu luterāņus apvieno Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBāL). Tā savu arhibīskapu ievēl reizi septiņos gados. Pēdējās vēlēšanās, kas notika 2008. gada 15. februārī Sietlā, jau uz trešo termiņu tika ievēlēts Vācijā dzīvojošais Elmārs Ernsts Rozītis, kas iepriekš šajā amatā bija jau 14 gadus. Sazinājos ar Ainu Rodriges-Matu. Viņa teica, ka rakstot nav domājusi par LELBāL arhibīskapu Rozīti, un vēlreiz uzsvēra, ka vēstulē pausts tikai viņas personiskais viedoklis.

Svētdien, operācijas laikā, kas īstenota islāmistu kaujinieku sagrābtajā vienā no galvenajām Bagdādes katoļu baznīcām, proti, Pestīšanas Dievmātes baznīcā, gājuši bojā 37 cilvēki, 56 cilvēki guvuši ievainojumus,-ziņo spektrs.com atsaucoties uz ārvalstu medijiem.

Svētdienas vakara dievkalpojuma laikā tika sagrābti aptuveni 40 ķīlnieki, tai skaitā divi garīdznieki un piedraudēts viņus nogalināt, ja dievnamā mēģinās ienākt drošības spēki, kas to aplenkuši.

baznīcas ielenkumā un iebrukumā piedalījušies amerikāņu karavīri, kas ASV miera uzturēšanas spēku helikopteru piesegtās operācijas laikā kopā ar Irākas policiju atbrīvojusi divus par ķīlniekiem saņemtos priesterus un apmēram 50 draudzes locekļus.

Bojā gājuši 7 operācijas dalībnieki, 15 karavīri guvuši ievainojumus.
5 baznīcu sagrābušie teroristi nogalināti un 8 arestēti.
Teroristi no Grupējuma “Irākas islāma valsts” pieprasījuši, lai no ieslodzījuma Ēģiptē un Irākā tiek atbrīvoti arestētie “Al Qaeda” karotāji.

Ārvalstu mēdiji ziņo, ka pirms ķīlnieku sagrābšanas baznīcā, teroristi bija uzbrukuši Bagdādes fondu biržas ēkai, nogalinot divus sargus, tad uzspridzinājuši mīnētu automašīnu, ievainojot četrus cilvēkus, bet pēc tam patvērušies baznīcā pilsētas centrā.

No 5-7 novembrim vakara programma sāksies 18: 30.
Festivāla programma mainīsies katru festivāla vakaru, tā tiks tulkota uz krievu, lietuviešu, igauņu un zīmju valodām.

Festivāla gaitā uz skatuves redzēsim plaši pazīstamus mūziķus no Latvijas un citām pasaules valstīm. Koncertēs arī “Grammy” un “Dove” balvu ieguvējs, mūziķis Maikls V. Smits (Michael W. Smith), kurš Latvijā ieradīsies ar savu grupu.

Festivāla muzikālā daļa būs ļoti daudzpusīga. Piedalīsies daudz atzīti un iecienīti mūziķi; no ārvalstu māksliniekiem uz skatuves redzēsim lielisko džeza pianistu Hantliju Braunu (Huntley Brown) no Jamaikas, ģitāras virtuozu Denisu Agadžanjanu (Dennis Agajanian) no ASV, Džonu un Annu Barbūri (Jonh and Anne Barbour) no ASV un vēl daudzus citus.

Festivālā uzstāsies arī Ieva Akurātere, Rīgas Doma zēnu koris, Trīs Tenori (Guntars Ruņģis, Miervaldis Jenčs, Nauris Puntulis), Ingus Pētersons, Artis Gāga, Jānis Kurševs, Jevgeņijs Udovins (Eugene Udovin, Ukraina), Aleksandrs Patliss (Alexander Patlis, Baltkrievija), Vaidass Vīšņausks (Vaidas Vysniauskas, Lietuva), Rebeka Kontusa (Rebecca Kontus) no Igaunijas, Valdis Indrišonoks ar grupu, kā arī grupa Vēstniecība, grupa Sliekšņi un griesti un Railī Orrava un Jāņa Maslovska vadītais Rīgas Gospelkoris.
Savas balsis kopkorī apvienos ap 800 dziedātāju no visas Latvijas, kā arī būs iespēja baudīt mūziku simfoniskā orķestra izpildījumā.

Festivālu vadīs Kristaps Tālbergs.

Savās domās par cerības tēmu dalīsies BGEA un starptautiskas labdarības organizācijas “Samaritan’s Purse” prezidents un padomes loceklis Franklins Grehems.

Ieeja festivālā ir bez maksas.