Sagaidi Lieldienas kopā ar Svētceļnieku! Ģertrūdes ielas teātris sagādājis brīnišķīgu Lieldienu dāvanu – iespēju sirsnīgi svinēt svētkus kopā ar somu reliģiskā dramaturga Kristiana Smeda iestudējumu SVĒTCEĻNIEKS – izrādes 22., 23. un 28. aprīlī,-spektrs.com ziņo Zane Estere Gruntmane/Ģertrūdes ielas teātris.

Īpašais piedāvājums – grupām virs 10 personām piedāvājam iegādāties biļetes TIKAI par 3 LVL, iepriekš piesakoties uz e-pastu: [email protected]

“Svētceļnieks” ir stāsts par kāda pareizticīgā ērkšķaino ceļu uz patiesību. Atrast savas dzīves mērķi un aicinājumu ir svarīgs, taču nebūt ne vienkāršs uzdevums. Tas prasa drošu sirdi, stipru garu un uzdrīkstēšanos. Varbūt kopīga Svētceļnieka dzīvesstāsta uzklausīšana palīdzēs arī mums rast spēku sevī, lai dotos pretī nezināmajam? Kārlis Krūmiņš, Valters Sīlis, Juris Jonelis/Kaspars Aniņš un Artis Drozdovs aicina skatītājus uzdrošināties un doties līdzi viņiem ceļā, lai iepazītu pašiem sevi.

Somu režisors Kristians Smedss kopā ar draugiem 2003. gadā izveidoja neformālu apvienību Houkka Bros („Ģeķu brāļi”), kas kopīgi iestudējuši reliģisko izrāžu triloģiju – pareizticīgo leģendu “Svētceļnieks” (2005), triumfiāli sirsnīgoistabas mūziklu par Asīzes Franciska dzīvi “Bērni, putni un puķes” (2006), un visbeidzotradiošovu par Mārtiņu Luteru ”Pastardienas radio” (2008). Paralēli lielformāta izrādēm Smedss aizsācis savdabīgu reliģisko teātra stāstu virzienu, nebaidoties runāt bērnišķīgi atklāti un humorpilni, bet vienlaikus nesaudzīgi un reizēm pat huligāniski tieši.

Jau ziņots, ka Katedrāles zvana torņa kupolu plānots apzeltīt.

Lielākās Latvijā īstenotās kultūras pieminekļu atjaunošanas akcijas “SVET” ietvaros atsākti būvdarbi Rīgas Kristus piedzimšanas katedrālē, lai sagatavotu apzeltīšanai zvanu torņa kupola virsmu. Kupola apstrādes darbi tiks sākti aprīļa beigās, savukārt zeltīšanu paredzēts veikt jūlijā. Tās laikā pieredzējuši speciālisti 80 kvadrātmetru lielo zvanu torņa kupola virsmu pārklās ar īpašām zelta lapiņām.

No jauna tiks izgatavots arī katedrāles zvanu torņa krusta cokols, kas būs analogs mazo katedrāles torņu cokoliem,-spektrs.com ziņo Ieva Vītola.

Katedrāles atjaunošanas projekts tiek īstenots ar akcijas „SVET” patrona un darbu iniciatora Gunta Rāvja atbalstu, kā arī ar sabiedrības ziedojumiem. Uzsākot katedrāles atjaunošanas projektu, Guntis Rāvis veica pirmo ziedojumu 40 000 Ls apmērā, savukārt ar portāla ziedot.lv un ziedojumu tālruņa 90006288 palīdzību šobrīd savākti jau gandrīz

2 000 Ls. Lai īstenotu zvanu torņa apzeltīšanu un krusta cokola izbūvi, vēl nepieciešami 6 000 Ls. Atbalstīt projektu, ziedojot vienu latu, iedzīvotāji tiek aicināti visu akcijas norises laiku, līdz pat septembrim.

„Katedrāle ir ne tikai lielākā pareizticīgo baznīca Latvijā, bet arī viena no nozīmīgākajām Rīgas arhitektūras celtnēm, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai tā būtu skaista un reprezentabla,”

uzsākot akciju, atzina Guntis Rāvis, SIA „Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs un akcijas “SVET” patrons.

Akcijas „SVET” ietvaros šā gada janvārī tika uzsākta ziedojumu kampaņa, lai maijā varētu veikt zvanu torņa kupola apstrādi un sagatavošanu apzeltīšanai. Lai arī darbu norise lielā mērā būs atkarīga no laika apstākļiem, apzeltīšanu paredzēts veikt jūlijā un augustā.

Kupola apzeltīšana ļaus katedrāles zvanu tornim atgūt tā vēsturiski gludo formu, kādu to jau sākotnēji bija iecerējis baltvācu arhitekts Roberts Pflugs. Savukārt katedrāle iegūs Latvijas lielākajam pareizticīgo dievnamam atbilstošu veidolu.

Kristus Piedzimšanas katedrāle ir arhitektūras un stabilitātes simbols, ko apmeklē ne tikai Latvijas augstākie viesi, bet ikviens, kuram nepieciešams miers un drošība. Tikai pateicoties brīnumam, katedrāle netika sagrauta un padomju laikos kļuva par neiznīcināma garīguma simbolu. Līdz ar neatkarības atjaunošanu atsāka skanēt arī katedrāles zvani.

Akcijas „SVET” pirmajā posmā 2005. gadā tika atjaunota Kristus Piedzimšanas katedrāles fasāde, kuras rezultātā katedrāle atguva tās vēsturisko izskatu. Pagājušā gada nogalē baznīcā no jauna tika radīti unikāli sienu gleznojumi. Savukārt zvanu torņa kupola apzeltīšana ir nākamais solis, lai pār Rīgu atmirdzētu katedrāles gaisma. “SVET” ir vērienīgākā līdz šim Latvijā īstenotā kultūras pieminekļu atjaunošanas akcija, kurā tiek aicināts piedalīties ikviens sabiedrības pārstāvis.

Vairāk informācijas: Ieva Vītola, T: 29105578, E: [email protected]

„Emanuels-Dievs ar mums,” -skan dziesma.

„Viens spēks, viena vara-Jēzus Kristus!” Tad, lūk, parunāsim par to. Kā šie vārdi darbojas realitātē. Lasīt vairāk

„Saule apstājies pār Gibeonu! Mēness, pār Ajalonas ieleju!” (Jozuas 10:12)

Brīnumi notiek! Taču cilvēks tiecas pārdabiskus brīnumus pārbaudīt dabīgos veidos. Ja tas neizdodas, tad brīnumu nosauc par nepatiesu. Varbūt tomēr metodes nepareizas?  Lasīt vairāk

Foto: Vestminsteras katedrāle pretī tirdzniecības centram. Kontrasts iespaidīgs.

Londonā pie Vestminsteras katedrāles notika neparedzēts evaņģelizācijas pasākums blūza ritmos. Lasīt vairāk

Aprīļa mēnesī draudzē „Labā vēsts” bija ieradusies dibinātaja Rika Renera sieva Denīse Rennere (Denise Renner), kuriem Dievs aicināja atstāt kalpošanu šajā draudzē un pārcelties uz dzīvi Maskavā. Lasīt vairāk

Materiālu tulkoja Inese Treiere

Jurgens Buhlers (Juergen Buehler)

Izraēla ir pārsteidzoši skaista, kad ziemā uzzied mandeļkoki. Šie koki sāk ziedēt paši pirmie, lai gan augļus tie nes paši pēdējie. Lasīt vairāk

Autors: Sanita

„Un Viņš tiem sacīja: Eita pa visu pasauli un pasludiniet evanģēliju visai radībai. Kas tic un to kristīts, tas taps svēts, bet, kas netic, tas taps pazudināts.” (Marka 16:15–16) Lasīt vairāk

Partija LPP/LC no sirds apsveic kardinālu Jāni Pujatu priesterības 60 gadu jubilejā un novēl veselību,  izturību un lielu Dieva žēlastību labo sirdsdarbu veikšanā arī turpmāk!,-ziņo spektrs.com

Kardināla priesterības jubilejas dievkalpojumā piedalījās Svētā Krēsla apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs, arhibīskaps Luidži Bonaci, Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Rīgas arhidiecēzes priesteri, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Rīgas un visas Latvijas Pareizticīgo baznīcas metropolīts Aleksandrs, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Kardinālu Pujatu apsveica arī varas pārstāvji

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC), Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks (LPP/LC), bijušie Latvijas vēstnieki pie Svētā Krēsla Aija Odiņa un Alberts Sarkanis, Itālijas vēstnieks Latvijā Frančesko Pučio, Polijas vēstnieka Latvijā pirmā padomniece Danute Kučinska un citi.

29. martā, plkst. 18.00, Rīgas sv. Jēkaba katedrālē V. E. Jānis Kardināls Pujats savas priesterības 60 gadu jubilejā svinēja pateicības Svēto Misi, uz kuru tika aicināti visi ticīgie.

Kardināla priesterības jubilejas dievkalpojumā piedalījās Svētā Krēsla apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs, arhibīskaps Luidži Bonaci, Rīgas arhidiecēzes priesteri, Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Rīgas un visas Latvijas Pareizticīgo Baznīcas Metropolīts Aleksandrs, Latvijas Baptistu Draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis, LR Saeimas spīkere, Rīgas Domes priekšsēdētājs, bijušie Latvijas Republikas vēstnieki pie Svētā Krēsla Aija Odiņa un Alberts Sarkanis u.c.,-ziņo spektrs.com/katolis.lv

Pirms sešdesmit gadiem – 1951. gada 29. martā – preses uzmanības centrā bija nupat ievēlētās Latvijas PSR Augstākās Padomes pirmā sēde. Avīzes ziņoja arī par I Baltijas padomju folkloristu konferenci, kas todien noslēdzās, un uzslavēja rūpnīcas „Sarkanais Kvadrāts” brigādi, kas maiņā no konveijera bija noņēmusi 1500 pāru apavu, plānā paredzēto 980 vietā. Tikmēr lielā slepenībā Rīgas arhibīskapa – metropolīta Antonija Springoviča privātajā kapelā par priesteri tika ordinēts 21 gadu vecais Jānis Pujats. Tikai trīs mēnešus iepriekš ar Latvijas PSR Ministru Padomes rīkojumu bija slēgts Rīgas Metropolijas Garīgais seminārs. Arī pirms tam J.Pujatam līdzīgi kā citiem savas paaudzes priesteriem daudzas lietas bija jāapgūst pašmācības ceļā, jo padomju vara bija arestējusi daudzus Garīgā semināra pasniedzējus.

Savu pirmo Svēto Misi Jānis Pujats svinēja 1951. gada 15. aprīlī Preiļu Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīcā, bet draudzes gana gaitas sāka 1951. gada 3. jūlijā Zosnas sv. Erceņģeļa Miķeļa draudzes baznīcā, Baltas sv. Erceņģeļa Miķeļa draudzes kapelā un Dukstigala Jaunavas Marijas draudzes baznīcā. Pēc iesvētīšanas J.Pujats strādāja daudzās Latgales draudzēs. Rudzātos viņš saveda kārtībā avārijas stāvoklī esošu baznīcu – torņa daļu uzbūvējot pilnīgi no jauna.

Kopš 1958. gada viņš kalpoja Rīgas baznīcās, vēlāk arī Garīgajā seminārā. Viņš ieguva lielu bīskapa Julijana Vaivoda ievērību kā dedzīgs, garīdznieka darbu mīlošs un čakls priesteris. Šī iemesla dēļ bīskaps viņam uzticēja priesterības kandidātu audzināšanas darbu Garīgajā seminārā. J.Pujats izpelnījās tik lielu bīskapa uzticību, ka 1979. gadā viņš to iecēla par savu ģenerālvikāru, neraugoties uz to, ka pēc Baznīcas kanonu likumiem priekšroka bija dodama palīgbīskapam.

Jau septiņdesmitajos gados, strādājot Garīgajā seminārā, riskēdams ne tikai ar savu darbu, bet arī ar brīvību, J. Pujats pavairoja bērnu sagatavošanai pirmajiem svētajiem Sakramentiem tik vajadzīgo ticības pamatjautājumus skaidrojošo grāmatiņu – katehismu, un paslepus to nogādāja prāvestiem. Vēlāk viņam izdevās dabūt oficiālu atļauju lūgšanu grāmatā ievietot katehismu ar nosaukumu – Lasīšanai svētdienās.

Otrs darbības virziens bija Liturģijas reforma pēc Vatikāna II koncila. J.Pujats strādāja kā liturģiskas profesors Garīgajā seminārā. Lai īstenotu reformu Latvijā līdz galam, viņam vajadzēja izstrādāt izmaiņas ceremonijās, Sv. Mises darbībās, iztulkot un izdot jaunas rituālgrāmatas, Misāli, lekcionārijus, lūgšanu grāmatas, kas atbilstu liturģiskajai reformai. Tas prasīja lielu piepūli un daudzas negulētas naktis.

To visu redzēja bīskaps Julijans, un kad 1982. gadā vajadzēja izvirzīt kandidātus nākamā bīskapa amatam, viņš bez šaubīšanās izvirzīja savu ģenerālvikāru J.Pujatu. Bet padomju iestādes viņam šo ieceri īstenot neļāva. Tomēr tas realizējās 1991. gada 8. maijā, kad J.Pujats tika iecelts par Rīgas Metropolijas arhibīskapu – metropolītu.

J. Pujats organizēja pāvesta uzņemšanu 1993. gadā un palīdzēja vienoties par vairākiem Baznīcas legālā statusa jautājumiem pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kas deva pamatu līgumam starp Latvijas valsti un Vatikānu 2000. gada novembrī. 2001. gadā pāvests paziņoja, ka Pujats ir bijis kardināls „In Pectore” jeb kardināls noslēpumā kopš 1998.gada