„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

20.08.2012. Latvija-Rīga/ Rīgas 811.dibināšanas gadadiena: “Rīga, mana baltā Rīga”

No 17. – 19.08. norisinājās tradicionālie pilsētas svētki ar kulmināciju “Rīga, mana baltā Rīga”. Rīgas domē informē, ka Rīgas svētkus no 17. līdz 19.augustam apmeklējuši 180 000 cilvēku,-ziņo spektrs.com

Strīds par varu Rīgā

Rīgas 811.dibināšanas gadadienu ievadīja strīdi par varu Rīgā. Rīgas domē starp koalīcijas vadošo partiju „Saskaņas centrs” un opozīcijā esošo partiju „Vienotība” izcēlies strīds par to, vai Rīgas svētkos atļaut uzstādīt „Vienotības” reklāmas telti. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) sašutis, taču „Vienotības” Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs Olafs Pulks pauda viedokli, ka politiķa pienākums ir būt kopā ar saviem vēlētājiem gan priekos, gan bēdās, tāpēc „Vienotības” telts ir tikusi uzslieta arī iepriekšējos Rīgas svētkos. „Mūsu teltī notiek „Vienotības” monētas kalšana, kas cilvēkiem vienmēr ļoti patīk. Kamēr bērni kaļ monētas, vecāki var tikties un aprunāties ar Rīgas domes deputātiem,” skaidroja domnieks.

Jāpiebilst, ka Ušakovs pretojās, ne tikai Vienotībai, bet arī sarkanbaltsarkano tēmu centās svētkos nepieļaut. „Latvijas Tekstils” saņēma vēstuli no Rīgas svētku rīkotājiem, kurā teikts, ka uzņēmums neatbilst kritērijiem, lai piedalītos amatnieku tirgū Doma laukumā. Izrādījās, ka Latvijas Tekstils, kurš šuj Latvijas karogus, izgatavo ar Latvijas karoga tematiku saistītus suvenīrus un dažādus lina un kokvilnas tekstilizstrādājumus ir nepiemērots Rīgas svētkiem. Strīda ceļā gluži kā pērn vieta zem Rīgas Doma laukuma saules izcīnīta.

Dari pats!

Sestdien, 18. augustā Rīgas svētku pasākums norisinājās daudzviet pilsētas ielās un parkos un tirdziņos “Garšas meistaru ielā”, bet pilsētas kanālā norisinājās tradicionālā Kanāla regate.

Paralēli notikumiem Vecpilsētā un centrā dažādi piedzīvojumi un pasākumi norisinās arī citos Rīgas rajonos. Kalnciema kvartālā -izgudrojumu festivāls “Dari pats!”, bet Uzvaras parkā pulcējušies ekstrēmo sporta veidu cienītāji. Asāku izjūtu medībās daudzi devušies uz Spilves lidostu, kur visas dienas garumā norisināsies aviošovs un pilotu paraugdemonstrējumi.

Mīlestība

Taču „Ziedoņdārzu” bija aizņēmuši bērni. Viņu uzmanību dienas gaitā aizņēma draudzes „Prieka vēsts” sagatavotās aktivitātes bērnu gaumei. Bērni tika mācīti Latvijas vēstures pārzināšanā, kā arī vizināti ar zirgu, tie našķojās ar saldumiem un izklaidējās vērojot uzvedumu, kā arī piedalījās radošajās darbnīcās. Savukārt vecāki varēja ieskatīties brošūra grāmatiņā „Mīlestība” un izlasīt vēsti par Mīlestības Radītāju. Svētku dienu „Ziedoņdārzā” noslēdza dažādu muzikālo grupu uzstāšanās.

“Ielu Mūzikas Diena”

Rīgas svētku ietvaros jau otro gadu pēc kārtas notika ”Ielu Mūzikas Diena”. Arī šogad aicināti piedalīties gan profesionāļi, gan amatieri.

“Ielu Mūzikas Diena” arī Rīgā ir dzīva, enerģiska, dodoša un pamats jaunai tradīcijai Latvijā.

Ielu mūzikas dienā piedalījās vairāk nekā 70 grupas no visas Latvijas un īpaši viesi no Lietuvas, kuri pārstāvēja dažādus mūzikas stilus – klasiku, folkloru, popu, roku, pankroku, elektronisko mūziku, džezu, regeju, blūzu.

Īpaši šķita neierasti dzirdēt džeza un blūza ritmus Bastejkalnā no 14:00-15:00. „Mūziķu apvienība Grieži” izteicās, ka cilvēki parasti saka: Jaunībai blūzs nepiestāvot. Cik vien Grieži sevi atceras, tad jam session pēc pasākumu oficiālām daļām, ballēs, jubilejās un naktīs kopmītnēs – ir skanējis blūzs. Grieži atzīst: „. Blūzs nav diagnoze, blūzs ir dzīve – tādiem kādi esam mēs.”

Tikpat latviskas folkloras vietā bija neparasti dzirdēt perkusatīvo grupu „Samba de Rīga”, kas skanēja no 18:00-19:00. Samba de Rīga spēlē dažādus ritmus no atšķirīgiem Brazīlijas reģioniem: samba batucada, samba reggae, baiao, maracatu, kā arī jauktos ritmus, piemēram, samba hip-hop, samba funk u.c. Samba de Riga ir skaļa enerģisku bungotāju apvienība ne tikai tiešajā nozīmē, bet arī jau ieguvusi gana labu vārdu pasaules mūzikas cienītāju vidū.

Noslēguma pasākumā ap plkst.21.30 mūziķa Intara Busuļa vadībā tika kopīgi veidota improvizēta ritma simfonija.

“Rīga, mana baltā Rīga”

Svētdien, 19. augustā, vecpilsētā, pilsētas centrā un kanālā, kā arī citviet pilsētā Rīgas svētki 2012 sasniedza kulmināciju un noslēdzās ar vērienīgu uzvedumu 11. novembra krastmalā “Rīga, mana baltā Rīga” pirmatskaņojumu, kas pārauga svētku uguņošanā, ko pavadīja Uģis Prauliņš ar īpaši šim gadījumam komponētu mūziku.

Pirmais šīs dienas pasākums bija Aviācijas svētki lidlaukā “Spilve”, vērojot aviošovu “Riga Freestyle AerobaticMasterCup” ar labāko pasaules pilotu piedalīšanos.

Notika arī muzikāls atklāšanas gājiens no galvenajiem Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja vārtiem līdz Mērsraga smēdei notika ikgadējā Kalēju diena.

Vakarā koncerts Pārdaugavā, Kalnciema kvartālā skanēja Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Francijas jauniešu ceļojošā orķestra koncertaprogramma.

Varēja apmeklēt arī Latvijas lietišķās mākslas amatnieku tirgu Doma laukumā, autentisku viduslaiku tirgu laukumā pie Sv. Pētera baznīcas, turpat pa ceļam Rātslaukumā varēja skatīt amatierkoru, dejotāju un orķestru priekšnesumus.

Ģimenēm, bērniem un jauniešiem bija iespēja pavadīt laiku pasakainā atgriešanās viduslaikos. Vērmanes dārzs divu dienu laikā pārvērties par stilizētu Hanzas pilsētu ar krāšņi tērptiem iemītniekiem, mākslinieku priekšnesumiem, koncertiem, radošām darbnīcām un sacensībām.

11. novembra krastmala visas dienas garumā – no plkst. 12.00 līdz 23.00, pārvērtās par brīvdabas koncertzāli ar trim skatuvēm, lai izspēlētu krāšņo uzvedumu –”Rīgas spēles un gaviles”.

 

Pilsētas atslēga

Rātslaukuma uz 11.novembra krastmalu Rīga svētku gājienā tika nogādāta pilsētas atslēga.

Gājienu ar uzrunu atklāja Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), kurš apsveica rīdziniekus un viesus ar Rīgas svētkiem. Viņš stāstīja, ka gājiens ir sena pilsētas svētku tradīcija. Mērs uzsvēra, ka gājienā dodas ne tikai pilsētas svētku dalībnieki, bet arī visi tie rīdzinieki, kuri pagājušajā gadā atnesa savas atslēgas, lai varētu izliet vienu lielo Rīgas atslēgu.

Gājiena priekšgalā bija Rīgas pilsētas karogi, kam sekoja 43 Hanzas pilsētu vēsturiskie karogi. Aiz karogiem, bruņinieku apsargāta, zirga pajūgā tika vesta Rīgas atslēga.

Gājienā devās arī orķestri, tautas deju ansambļi, dalībnieki viduslaiku tērpos, ērmriteņi un koncertuzveduma “Rīga, mana baltā Rīga” dalībnieki. Nolūkoties gājienā bija ieradies liels skaits pilsētnieku un pilsētas viesu.

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija

Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija(0)

Kādas ir valsts nelikumīgas darbības, lai paplašinātu savu ietekmi pasaulē? Moldova, kad sabruka PSRS, Gruzijā, kur bija iekšējais konflikts, miera uzturētāji no Krievijas un ar to aizstāvēšanu pamatots iebrukums Gruzijā. Ukrainā anektēt Krimu un izveidot militāro konfliktu Doņeckas un Luganskas novados. Vai tas vismaz daļēji neatgādina to, kā attīstījās notikumi pirms II pasaules kara? Nākamais

Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām

Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām(0)

Leonards Inkins: Biedrības “Latvietis” biedrs, grāmatu autors: Neizmantoto iespēju laiks: daļa. Atgriešanās, Neizmantoto iespēju laiks Smēķētāji Kāds mans draugs publicējot facebūkā dažus teikumus, par krieviem un Krieviju, ar zemtekstu – nu kā tā var, tas taču nav normāli, mani rosināja rakstīt par to, kas ir pats par sevi saprotams, kas neprasa padziļinātas izglītības un skaistus diplomus. Šeit

“Brīvības konvojs” 2022, Perona un Filmiha prognozes, kā arī Krievijas uzmākšanās nenovērtēšana

“Brīvības konvojs” 2022, Perona un Filmiha prognozes, kā arī Krievijas uzmākšanās nenovērtēšana(0)

  Sarunu “Nacionālā drošība” vada Ģenerālis Kārlis Krēsliņš, Ģenerālmajors Juris Maklakovs, Pulkvedis Raimonds Rublovskis, Marlēna Pirvica un Ekonomiste, lektore, pētniece un uzņēmēja Līga Leitāne.   YouTube/biedrība Latvietis YouTube/spektrs.com Facebook/ Demokrātijas aizsardzības biedrība, DAB   Luksemburgas Deputātu palātā 12.janvārī notika diskusija par petīciju pret vakcīnas mandātiem. Franču imunoloģijas speciālista Prof. Kristians Perons  Christiane Perronne viedoklis. Profesors Kristians Perons bija Eiropas

Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE

Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE(0)

Kārlis Krēsliņš Br.gen(atv.) Dr.habil.sc.ing   IEVADS. Pasaulē notiek daudz it kā neatkarīgu notikumu. ASV prezidenta vēlēšanas un sabiedrības sašķelšanās divās diezgan radikālās daļās, mazāk vai vairāk tas notiek arī ES valstīs un ES kopumā, pirmkārt, Lielbritānijas izstāšanās no ES, Krievijā notikušas cilvēku indēšanas gadījumi, nemieri Baltkrievija. KF prezidenta V. Putina uzruna Davosas starptautiskajā ekonomiskajā forumā un ĀM

Leonards Inkins: Maģija

Leonards Inkins: Maģija(0)

Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Bet Jānis atturēja Viņu, sacīdams: Man jāsaņem kristību no Tevis, bet Tu nāc pie manis? Bet Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Lai tas tā notiek! Tā taču mums pienākas izpildīt visu taisnību! Tad viņš to pieļāva. Pēc kristības Jēzus tūliņ izkāpa no ūdens,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.