Roberts T. Kijosaki 

Par Autoru

Roberts T. Kijosaki ir pasaules mēroga bestsellera „Bagātais tētis nabagais tētis”, kā arī “Bagātā tēva bagātais un atjautīgais dēls” autors. Paralēli šai grāmatai Roberts Kijosaki radīja galda spēli CASHFLOW, ar kuras palīdzību iespējams viegli un ātri apgūt naudas plūsmas ceļus mūsdienu finansiālajā pasaulē.

Roberts pāris gadus nostrādāja korporācijā Xerox, bet 1977. gadā nodibināja savu pirmo komercuzņēmumu – neilona kabatas portfeļu Velcro ražotni. Šis produkts kļuva par visā pasaulē pazīstamu preci un pāris gados ienesa miljoniem dolāru lielu peļņu. 1985. gadā viņš nodibināja starptautisku izglītības kompāniju, kurā komerczinības un investēšanas iemaņas apguva daudzi tūkstoši studentu no visas pasaules.1994. gadā Roberts savu uzņēmumu pārdeva un 47 gadu vecumā aizgāja pensijā, lai pilnībā nodotos investēšanai.

Roberta T. Kijosaki dzīvesstāsts

Kāpēc daži cilvēki strādā mazāk, pelna vairāk un jūtas finansiāli drošāki nekā pārējie? Tad, lūk, ieskats tajā, ar ko tad sāka misters Kijosaki, lai panāktu finansiālu brīvību.

Kijosaki stāsta: „1985. gadā man un manai sievai Kimai nebija pajumtes. Mums nebija darba un ietaupījumos bija atlicis pavisam maz naudas, mūsu kredītkartes bija iztukšotas, un mēs dzīvojām vecā, brūnā Toyota ar nolaižamiem sēdekļiem, kas kalpoja par gultām. Pēc vienas nedēļas sākām apzināties skarbo realitāti: kas mēs esam, ko darām un kur atrodamies.

Bezpajumtnieka statusā nodzīvojām vēl divas nedēļas. Tad kāda draudzene, uzzinājusi par mūsu bezcerīgo situāciju, piedāvāja mums istabu savas mājas pagrabstāvā. Tur mēs nodzīvojām deviņus mēnešus.

Par savu drūmo situāciju nevienam nestāstījām, izskatījāmies tikpat labi kā vienmēr. Kad par mūsu nedienām uzzināja radi un draugi, pirmais jautājums vienmēr bija:”Kāpēc nemeklējat darbu?”

Centāmies izskaidrot savu viedokli, taču vairumā gadījumu nebijām saprasti. Cilvēkam, kas augstu vērtē stabilu darbu, ir grūti saprast, kā darbs varētu būt nevajadzīgs.

Šad tad mēs strādājām kaut kādus gadījuma darbus. Taču to darījām tikai tāpēc, lai vēders nerautos čokurā no bada un mašīnai nepietrūktu benzīns, respektīvi, lai mēs varētu virzīties uz savu galveno mērķi.”

Neieiet kārdināšanā

“Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna.” (Mat.6: 13)

Kārdināšanas vārda nozīme -katram sava, taču kāpēc gan Kijosaki akcentē domu, nepadoties naudas kārdinājumam nekļūstot par tās vergu, brīdinot un cenšoties pasargāt arī no tā, ka kaut vai arī Tu varētu iegūt naudu stājoties darba attiecībās strādājot „par sistēmas skrūvi” taču, ja Tavs prāts atsakās būt par skrūvi sistēmā un tici, ka esi spējīgs uz kaut ko citu, tad jādara viss, lai pretotos, saglabājot savu patieso mērķi un mācoties citu teorijas skolu un apgūstot citu dzīves mākslas skolu sava mērķa uzstādīšanā, nospraušanā un virzībā. Soli pa soli virzoties tā, lai nekas nespētu šķirt Tevi no mērķa realizēšanas.

Kijosaki piemērs: „Jāatzīst, ka piedzīvojām arī grūtsirdīgus brīžus, kad ideja par garantētu, nodrošinātu darbu ar stabilu atalgojumu šķita pievilcīga.

Tomēr nodrošināts darbs nebija mūsu mērķis, un mēs turpinājām kulties uz priekšu, dzīvodami no rokas mutē, stāvēdami finansiāla bezdibeņa malā.”

Izturēt līdz galam

“Bet, kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts.” (Mat. 10: 22) 

Svarīgi nenovirzīties no uzstādītā mērķa un izturēt līdz galam, vai arī kādi apstākļi. Ja Tev ir izvēlēts noteikts mērķis, kas ir saistās ne tikai ar savas personības attīstīšanu un naudas iegūšanu, bet kas varētu palīdzēt arī apkārtējiem līdzcilvēkiem, tad no elles tiks sūtīti dažādi šķēršļi, lai Tavs mērķis nerealizētos.

Kijosaki turpina savu dzīvesstāstu: „1985. gads bija sliktākais un viens no šķietami garākajiem mūsu dzīvē. Ikvienam, kas saka, ka nauda nav svarīga, acīmredzot tās nekad nav trūcis. Mēs ar Kimu bieži strīdējāmies. Bailes, nedrošība un bads rada tādu kā emocionālo īssavienojumu, un – cik paradoksāli – šādās situācijās mēs strīdamies ar vistuvāko cilvēku. Taču mani un Kimu vienoja mīlestība, par spīti dzīves likstām, mūsu savstarpējā saikne kļuva arvien stiprāka. Mēs zinājām, uz kurieni dodamies, tikai nebijām pārliecināti, vai tur nokļūsim.

Mēs zinājām, ka vienmēr varēsim atrast drošu, garantētu un labi apmaksātu darbu. Mēs abi bijām koledžās absolventi ar labām darba iemaņām un atbilstošu darba ētiku. Taču mūs neinteresēja darba nodrošinājums. Mēs tiecāmies pēc finansiālas brīvības.

1989. gadā mēs bijām miljonāri, tomēr mūsu sapņi vēl nebija piepildījušies – vēl nebijām ieguvuši patiesu finansiālu brīvību. Tikai kopš 1994. gada mums vairs nekad nav bijis jāstrādā. Tikuši galā ar ārkārtējām finanšu problēmām, mēs abi beidzot bijām finansiāli brīvi. Kimai bija 37 gadi, bet man –47.”

Pievienojoties finansiālajam guru, vēlētos vien pievienot, ka teiktais nav jāpārprot un nedrīkstētu ieiet galējībā, domājot, ka tagad Tu esi attaisnots nekā nedarīšanā, slinkošanā un ārišķīgā tukšā ambīciju proklamēšanā, bet gan, iepriekš teiktais ir jāsaprot, ka ja vēlies sasniegt finansiālo neatkarību, Tev būtu jāsāk ar sevis apzināšanos. Atbildot sev uz jautājumu: Kas es esmu un kurp dodos? Savu spēju apzināšanos un to izmantošanu, lai ātrāk un efektīvāk sasniegtu savu augsto mērķi.

Roberta T.Kijosaki praktiskais padoms

Nauda = ideja
Nauda rodas no jūsu idejām vienkārši tāpēc, ka nauda ir ideja;
Nauda ir tikai ideja, bet idejas formulē vārdos, tāpēc, jo rūpīgāk jūs izvēlaties savu leksiku, jo lielākas jūsu izredzes uzlabot savu finansiālo situāciju.
Jautājums: “Kā es to varu atļauties?”
Atgādinot sev vārdus: „Kā es to varu atļauties?” – varu „izvest ārā” bagāto cilvēku, kas mīt manī. Teikdams: „Es to nevaru atļauties,” – stiprinu sevī mītošo nabagu.
Atrast var tikai to, ko trenējies ir meklēt prāts;
Jautājums „Kā es to varu atļauties?” jūsu prātam paver iespēju meklēt veidus, kā kļūt turīgam, turpretī apgalvojums „Es to nevaru atļauties” laupa prātam jebkuru iespēju sasniegt vēlamo mērķi.