„Praida 2006” sekas vēl jo projām ir jaušamas, 1; 6 un 9 martā notiks un jau ir noticis administratīvais tiesas process par huligānismu. Atgādināšu, ka šāda veida „pārkāpums” noticis Latvijas iedzīvotāju protesta laikā pret nelikumīgo „”Praida 2006”gājiena norisi.
1. martā 20007. gadā notika administratīvā tiesa par sīko huligānismu, kura nemanot pārtapa par kriminālo liesu.
Neatkarīgo juristu asociācijas valdes loceklis Mihails Kļaviņš pārstāvēja apsūdzētā Jāņa Dzelmi intereses administratīvajā apgabaltiesā. Tādēļ Mihails Kļaviņš speciāli žurnālam „SPEKTRS” paskaidroja situāciju:
„Vidzemes Priekšpilsētas tiesnese Millere 2006. gada 13. septembrī bija izskatījusi administratīvo lietu piespriežot Jānim Dzelmei administratīvo naudas sodu 50 Ls apmērā par nodarīto darbību, kas paredzēts Administratīvajā Kodeksā 167. pantā.
Lēmumā ir redzams, ka 22. jūlijā policijas pārvaldes jaunākais inspektors Gailis ir sastādījis administratīvo pārkāpumu protokolu, par to, ka Alberta ielā 9 seksuālo minoritāšu gājiena laikā J. Dzelmes kungs apmētāja garāmbraucošu automašīnu, kurā brauca homoseksuālists, ar maza izmēra sadzīves atkritumu maisiņu.
Rajona Tiesā šo lietu kvalificēja kā sīko huligānismu.
Bet Ģenerālprokuratūra pārsūdzēja lietu Apgabaltiesā izvirzot versiju, ka šajā lietā tomēr varētu būt huligānisma sastāvs.
Tādējādi 6. decembrī 2006.gadā Ģenerālprokuratūra nolēmusi, ka tas ir lielisks veids Kriminālprocesa uzsākšanai. Jo pārkāpums tika izdarīts Seksuālo minoritāšu gājiena laikā.
Jānis Dzelme sevi par vainīgu neuzskata, kaut arī piekrīt, ka norādītajā laikā atradās minētajā vietā.
Tomēr gribētu pievērstu Jūsu uzmanību, ka seksuālo minoritāšu gājiens nebija Rīgas Domes akceptēts. Vai tas nenozīmē, ka arī viņi ir izdarījuši pārkāpumu? Kādēļ netiek sodīti arī viņi?
Diemžēl nezinot Likumdošanu, par to, ka J. Dzelmei bija iespēja Lietu pārsūdzēt viņš to neizdarīja. Kā arī pats J.Dzelme paskaidroja, ka to nav darījis, neuzskatot to par vajadzīgu.
J. Dzelme nav ņēmis vērā, ka diemžēl mēs dzīvojam rietumu pasaulē, klasiskā kapitālisma laikā, ja cilvēks nezinot juridiskos jautājumus nespējot apsvērt līdz galam situāciju, viņš kā apzinīgs pilsonis divu bērnu tēvs, uzņēmējs un pedagogs uzticoties Latvijas likumdošanai lietu nepārsūdzēja, ja viņš to būtu izdarījis, tad šodienas realitāte būtu savādāka.
Vai juridiski un likuma kārtībā drīkst cilvēku apsūdzēt no jauna, ja viņš jau vienu reizi ir izcietis sodu un par to jau ir samaksājis?
M. Kļaviņš: Valsts institūcija pieņēma lēmumu, ka šajā gadījumā, iespējams, ir nozieguma sastāvs, kas vairs neatbilst sīkajam huligānismam.
Ko nozīmē administratīvais pārkāpums un ko nozīmē kriminālais pārkāpums?
M. Kļaviņš: Ir dažādas sekas. Administratīvā pārkāpuma gadījumā ir vieglas sekas, šajā gadījumā tas bija naudas sods.
Kriminālpārkāpuma gadījumā Latvijas pilsonis izcieš sodu „ar brīvības atņemšanu” papildināti sodi – nedrīkst ieņemt kādu no nozīmīgiem amatiem.
Manā izpratnē krimināllietas ierosināšana varētu būt tad, ja Latvijas pilsonis izdara tādu noziegumu kā, piemēram, izvarošanu, slepkavību vai laupīšanu, bet šajā gadījumā cilvēks ir metis maisiņu bez iepriekšēja nodoma, turklāt nav zināms vai J. Dzelme vispār ir metis šo maisiņu, jo tiesas procesā viņš savu vainu neatdzina. Turklāt domājot par notikušo secinu, ja, piemēram, ejot Jums garām pa ielu man nolūst papēdis kurpei tādējādi jūs pagrūžu, jūs savukārt mani momentāni varat iesūdzēt tiesā izvirzot pret mani krimināllietu…
M. Kļaviņš: Protams, ka nē!
Tiesas procesā nebija skaidrs kas ir cietušais, vai Jums tas ir zināms?
M. Kļaviņš: It kā „cietušais” ir un tajā pat laikā nav. Un vai vispār kāds bija cietis. Nav arī noskaidrots, vai ir iesniegta Tiesā prasība.
Vai tas nozīmē, ja cilvēks vienu reizi jau ir atbildējis Likuma kārtībā par kādu disciplīnas pārkāpumu un laikam ejot, pēkšņi pēc gada vai pēc pieciem cilvēkam nāksies atbildēt vēlreiz par izdarīto pārkāpumu?
M. Kļaviņš: Administratīvā Lieta -tā ir viena lieta samaksājot soda naudu, bet ja attiecīgā Valsts institūcija uzskata, ka tas ir bijis par maz, piemēram, uzskatot, ka Administratīvā Tiesas tiesnesis ir kļūdījusies, tad nākas atbildēt un ir visas iespējas aizstāvēties.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā