Zinātnieku grupa atspēkojusi cilvēka evolūcijas tā dēvētā „trūkstošā posma” – primāta Darwinius masillae skeleta zinātnisko nozīmību. 

“Trūkstošais posms” atrasts?

Ziņas par cilvēka evolūcijas “trūkstošā posma” atradumu – Darwinius masillae – parādījās 2009.gada maijā, jaudīgas reklāmas kampaņas ietvaros. Evolucionistu pētnieku grupa, izskatot atrasto skeletu, secināja, ka primitīvie slapjdeguna pērtiķi – grupa, kurai pieder Ida, – ir cilvēka sencis.

Jaunās veiktās analīzes apbēdina evolucionistus

Pēc jaunām veiktām pastiprinātām un detalizētām analīzēm, zinātnieki pierāda, ka iepriekšējo pētnieku pieņēmumi un apraksts par nesen traktētu, kā sensācija zinātnē ar zinātnisku nozīmību, ir bijuši nezinātniska, strīdīga un ar daudzām nepilnībām. Bez tam izrādās, ka Ida ir bijusi izmirušas lemuru dzimtas pārstāve, un līdz ar to nekādi nevar būt cilvēka sencis.

Ida – nav “trūkstošais posms”

Jaunā darba autori pierāda, ka Ida pieder pie pērtiķu koka sānu zaram, kurš izmira neatstājot pēc sevis pēcnācējus. Zinātnieki izpētīja pērtiķa Afradapis longicristatus atliekas, kurš ir par 10 miljons gadu jaunāks nekā Ida, kuras vecums tiek lēsts aptuveni 37 miljons gadu). Afradapis longicristatus salīdzinošā analīze ar citiem mūsdienu un izmirušajiem pērtiķiem parādīja, ka šo būtņu atrašanās vieta pērtiķu evolūcijas kokā ir pašā apakšējā zarā, kurš ved vairāk pie lemuriem, bet ne pie cilvēkveidīgajiem pērtiķiem.

Tas nav pirmais darbs, kurā pierādīts, ka Idas vērtība cilvēku evolūcijas koka izveidē ir pretrunīga.