Diženā iecere

Dievs saka eņģelim: „Es neticu Stīvenam Hokingam!”
(The Times)

Kaut arī cilvēku domas ir mainīgas un pat pasaulē gudrākie prāti, piemēram, slavenais britu astrofiziķis Stīvens Hokings (Stephen Hawking), kurš savulaik savā 1998. gada izdotajā bestsellerā „Īsā laika vēsture” (A Brief History of Time), bija uzskatījis, ka Visums nebūtu iespējams radies bez augstākā saprāta (Dieva) iejaukšanās, tad tagad viņš nonācis pie pilnīgi pretējas atziņas, ka Dievs neeksistē, jo Visums radies vadoties pēc objektīviem fiziskiem likumiem un tā rašanos nevajadzētu saistīt ar augstākā saprāta darbību, taču lai arī ko Hokings  neteiktu, Visumu šāda veida atziņa nespēj ietekmēt, jo Dievs taču ir nemainīgs.

Tā autors ir pievīlis savus uzticamos lasītājus ar savu jauno grāmatu „Diženā iecere” (The Great Design), kura pārdošanā parādījusies 9. septembrī.
Grāmatā zinātnieks apgalvo:„Saskaņā ar vispasaules gravitācijas likumu Visums varēja rasties, no nekā,” Interesanti, ka tieši Bībelē ir teikts, ka Dievs Zemi radījis no nekā… Tādējādi rodot pretjautājumu, interesanti zināt, no kurienes Hokings ir saņēmis šādu atklāsmi, ja ne no Bībeles?

Hokinga pierādijums: par vienu no augstākā saprāta neesamības pierādījumiem viņš dēvē eksoplanētu (debesu ķermeņi, kas riņķo ap zvaigznēm aiz Saules sistēmas robežām) atklāšanu. „Planetāro apstākļu nejaušais savienojums mūsu sistēmā – vienīgās Saules klātbūtne un saules masas veiksmīgā kombinācija ar distanci no Saules līdz Zemei – tagad kļuvis daudz mazāk nozīmīgs un vairs nevar kalpot par svarīgu pierādījumu tam, ka Zeme tikusi radīta tikai cilvēku vajadzībām,” uzskata Hokings.

Pirmo eksoplanētu, kuras eksistenci astronomi uzskatīja par pierādītu, atklāja 1994. gadā. Tas nozīmē, ka par šp parādību Hokings jau zināja pirms pirmās grāmatas uzrakstišņas, bet tikai tagad tiek minēts šāds piemērs kā kaut kas sensacionāls.

Bībelē teikts: Dievs radīja divus lielus spīdekļus: lielāko spīdekli, lai valdītu dienu, un mazāko spīdekli, lai valdītu nakti, un zvaigznes radīja. (1. Moz. 1:16)

Nav minēts zvaigžņu skaits, lielums un to attālums. Dievs apliecina to kā faktu, bez komentāriem. Vēlak gan ir neliens paskaidrojums, attiecībā sarunā ar Abrahamu:

„Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes, kā smiltis jūras malā.” Kurš gan var saskaitīt smiltis jūras krastā? Kāpēc gan, lai tas neattiektos arī uz zvaigznēm debesīs?

Dievišķās daļiņas noslēpums

2008. gadā 10. septembrī Eiropas kodolpētījumu centrā CERN (Conseil Européen pour la Recherche Nucléaire) tika iedarbināts Lielais hadrona kolaiders (Large Hadron Collider, LHC), ko varētu dēvēt par pašu jaudīgāko zinātnisko laboratoriju cilvēces vēsturē.

LHC mērķis — izprast pašus slēptākos matērijas noslēpumus, atjaunot ainu, kāda atgadījās pirms 14 miljardiem gadu, kad dzima Visums, un atšifrēt nākotni.

Viens no galvenajiem uzdevumiem ir pierādīt Dievišķās daļiņas jeb Higsa bozona eksistenci. Pīters Higss, kura vārdā nosaukta šī elementārdaļiņa uzsvar, ka, ideju par to, ka pastāv daļiņas, kas pilnībā sastāv no masas un ir spējīgas šo masu piešķirt citām daļiņām, izvirzīja vēl 1964. gadā. Sākotnēji zinātniskā sabiedrība par Higsa bozoniem un Higsa lauku (neredzams lauks, kas sastāv no šiem bozoniem un kurā atsevišķas daļiņas iegūst masu, tikai pasmējās. Taču pēc tam, kad līdzīgu secinājumu par masas rašanos izdarīja beļģu fiziķi Roberts Brū un Fransuā Englers, šī teorija kļuvusi par vienu no iecienītākajām. Dievišķās daļiņas noslēpumu joprojām meklē, tagad izveidojot jaunu piegājienu lietai.

Zinātnieki ir izveidojuši Higsa bozona jeb Dievišķās daļiņas skaņas simulāciju. Doktore Lilija Askvita izmantoja Atlass eksperimenta datus no Lielā daļiņu paātrinātāja (LHC). Viņa cer, ka CERN fiziķi “ieklausīsies” iegūtajos rezultātos un tas palīdzēs viņiem atrast hipotētisko daļiņu.

Doktora Askvita sadarbojās ar skaņas inženieriem, lai LHC sadursmēs iegūtos datus pārvērstu skaņas formātā.

“Ja enerģija ir tuvu jums, dzirdēsiet zemu toni, ja tālāk – augstāku toni,” pastāstīja Askvita. “Ja tai piemīt vairāk enerģijas, tā būs skaļāka, ja mazāk – klusāka.”

Zinātnieki cer, ka Lielais daļiņu paātrinātājs varētu ieviest skaidrību daudzos fizikas un astronomijas pamatjautājumos. 27 kilometrus garajā tunelī protoni ieskriesies, lai sasniegtu ātrumu, kas tuvs gaismas ātrumam. Šie protonu kūļi sadursies blakus četriem “eksperimentiem”, kas novēros sadursmes un reģistrēs datus. Tiek prognozēts, ka šajās sadursmēs tiks atklātas daudzas jaunas, šobrīd hipotētiskas daļiņas, kas palīdzēs atminēt Visuma noslēpumus.

Ārčers Endričs uzskata, ka sonifikācija ir ne tikai jauns veids, kā analizēt datus, bet arī unikāla iespēja klausīties Visuma harmoniskajās skaņās. Viņš tic, ka daļiņu sadursmes atklās kaut ko jaunu un svarīgu par Visumu. Endričs atzīst, ka projektā iesaistītie jutuši kaut ko līdzīgu reliģiskai aizrautībai, klausoties šajās skaņās.

“Slavēts lai ir Dieva Vārds no mūžības uz mūžību, jo Viņam pieder gudrība un vara!
Viņš liek mainīties laikiem un dzīvei, Viņš atceļ un ieceļ ķēniņus, Viņš dod gudriem gudrību un sapratīgiem saprašanu;
Viņš atklāj to, kas bija apslēpts un neziņā tīts; Viņš zina, kas slēpjas tumsā, pie Viņa mīt gaisma.
Tevi, Tu manu tēvu Dievs, es teicu un slavēju, ka Tu man esi devis gudrību un spēku un esi darījis zināmu, ko mēs no Tevis izlūdzamies.” (Dan. 2:19)

Kas to lai zina, varbūt arī zinātniekiem pienācis laiks Dievišķās daļiņas noslēpuma atklāšanai palūgt Dievam to pašu, ko lūdza savulaik Daniels?!..

________Līdzīga ziņa_________

Higsa bozons- „Dievišķā daļiņa” atklāta