2010. gada 3. oktobris
Katra oktobra pirmajā svētdienā

(04.10.2010. Latvija-Rīga: „Prieka Vēsts” piedalās Vispasaules Lūgšanu dienā par mieru Jeruzālemē)

No angļu valodas tulkoja Ilze Saulīte

„Lūdz par mieru Jeruzālemē! Lai tiem labi klājas, kas tevi mīl! Lai miers ir tavos mūros un labklājība tavās pilīs!” „Kunga, mūsu Dieva, nama dēļ es meklēšu un lūgšu tavu labumu.” Ps.122:6-9 (ang.papl.tulk.)

Bībele vienmēr ir aicinājusi Dieva kalpus lūgt par mieru Jeruzālemē. Kristieši ir saņēmuši ne tikai garīgo mantojumu – pestīšanu no jūdiem, bet arī atbildību no Dieva lūgt par pilsētu, par kuru Jēzus raudāja un kurā Viņš drīz atgriezīsies, lai valdītu. Cak.14:4 ; Ap.d.1:11.

„Pār taviem mūriem, Jeruzāleme, Es iecēlu sargus. Tie necietīs klusu ne dienu, ne nakti. Jūs, kas esat Kunga kalpi, neliecieties mierā un nemitieties Viņam atgādināt derības apsolījumus, kamēr Viņš neizveido Jeruzālemi par slavu virs zemes!” Jes. 62:6-7 (angl.papl.tulk.)

Pasākuma organizatori Dr. Džeks Heifords (Jack Hayford, President of The Foursquare Church and Chancellor of The King’s College & Seminary) un Roberts Stearns (Founder and Director of Eagles’ Wings Ministries) uzskata, ka terorisms, asins izliešana un nevainīgu dzīvību zaudēšana Vidējos Austrumos ir pietiekami svarīgs iemesls, lai veltītu vismaz vienu dienu gadā lūgšanām par mieru šajā reģionā.

Kristieši tiek aicināti aizlūgt savās draudzēs, mājas grupās, Bībeles studijās vai personīgi. Tiek organizētas Izraēlas dienas, semināri un citi šim mērķim veltīti pasākumi. Mēs aicinām jūs, balstoties Dieva Vārdā, vienoties lūgšanās ar kristiešiem pasaulē par Dieva plānu īstenošanos Jeruzālemes mūros, kā arī VISU šīs pilsētas iedzīvotāju dzīvē! Dievs vēlas glābt un svētīt kā ebrejus, tā arābus, padarot viņus par svētību zemei. Jes.19:24

Vispasaules Lūgšanu diena par mieru Jeruzālemē tapusi ar vairāk nekā 1200 cienījamu kristīgo līderu atbalstu, kuri pārstāv dažādas tautas un denominācijas un tajā pašā laikā ir vienoti mīlestībā un izpratnē par Dieva plāniem Izraēlai.
Mēs priecājamies, ka jau 8 gadus esam spējuši vienoties lūgšanās par mieru Jeruzālemē ar visdažādāko konfesiju pārstāvjiem: no katedrālēm lielpilsētās līdz cilšu lapeņu baznīcām Āfrikā!

2009. gada Lūgšanu dienas atskaņas

Miljoniem kristiešu no vairāk nekā 175 pasaules tautām 2009.gada 4.oktobrī lūdza par mieru Jeruzālemē, Izraēlā un Vidējo Austrumu reģionā. Pēc Eagles’ Wings Ministries rīcībā esošajiem datiem par Jeruzālemi lūdza arī pagrīdes draudzes 7 musulmaņu valstīs un Ķīnā.

Uz Lūgšanu dienas pasākumu Jeruzālemē bija ieradušies ap 2000 cilvēku no Āzijas, Āfrikas, Latīņamerikas, Ziemeļamerikas, Kanādas un Eiropas, – pārsvarā kristiešu, ebreju un arābu draudžu līderi. Starp īpašajiem viesiem bija Izraēlas valsts amatpersonas, kā arī Starptautiskās kristiešu vēstniecības Jeruzālemē direktors Malkolms Hedings, plaši pazīstamais evaņģēlists Moriss Cerulo un daudzi citi. Slavas dziesmas un dejas Izraēla Dievam mijās ar viesu uzrunām un lūgšanām.

„Šī ir jauna diena kristīgajā draudzē”, sacīja viens no pasākuma organizatoriem Roberts Sterns. „Miljoniem kristiešu ir apliecinājuši, ka lūgs par mieru Jeruzalemē. Mēs neesam vērotāji un malā stāvētāji, mēs neklusēsim… Klusēšanas grēks (Holokausta laikā) neatkārtosies… Šalom (miers) Izraēlai nozīmē – šalom pasaulei!” – ar skaļām ovācijām klātesošie uzņēma šos vārdus.

Izraēlas infrastruktūras ministrs Uzi Landau sacīja kristiešiem: „Paldies jums par Lūgšanu dienu par mieru Jeruzālemē! Tas ir svarīgi… mums nepieciešams vairāk sargu uz Ciānas mūriem”.

Efratas virsrabīns Šlomo Riskins apliecināja: „Kādēļ es ticu, ka Dievs ir ar mums? Es esmu aculiecinieks jaunai kristietībai – tādai, kas tic Dieva derībai ar Izraēlu un Dieva derībai ar ebreju tautu. Tā ir kristietība, kas ar lepnumu atzīst: „jūs esat sakne un mēs esam zari”… Jūs atbalstāt mūs un par to mēs būsim mūžīgi pateicīgi.”
Ar diennakts Lūgšanu konferences starpniecību 4. oktobra notikumiem pievienojās arī vairāk nekā 1000 zvanītāji no Kanādas, Itālijas, Vācijas, Francijas, Nīderlandes, Malāvijas, Kenijas, Nigērijas, Austrālijas un ASV. Šofar (rags) un lūgšanas par Jeruzālemi atskanēja nepārtraukti gan ebreju, gan daudzās citās valodās.
192 tautās kristieši sekoja pasākuma norisei tiešraidē no Jeruzālemes. Spilgtākos svētku momentus var noskatīties

-http://www.daytopray.com/Video-Player.aspx?width=600&height=400&id=DPPJ2009Highlight&title=2009%20DPPJ%20Highlights%20

Video&download=DPPJ2009Highligh
Liecības un fotogrāfijas no pasaules tautu pasākumiem Lūgšanu dienā skatieties -

http://www.daytopray.com/Testimonies.aspx

Rezolūcija – aicinājums lūgt par Jeruzālemi

2003.gada 29.maijā vairāk nekā 450 dažādu tautu kristīgie līderi pulcējās Ņujorkā uz Lūgšanu banketu ar mērķi lūgt par Jeruzālemi un parakstīt Rezolūciju, kas atbalsta ikgadējās Lūgšanu dienas par mieru Jeruzālemē ieviešanu. Šis vēsturiskais brīdis bija sākums tam, ko mēs tagad varam saukt par lielāko Izraēlai veltīto lūgšanu kustību vēsturē.

Kristīgie vadītāji, kuri atbalsta šo lūgšanu iniciatīvu un vēlas mudināt arī citus kristiešus lūgt par Jeruzālemi, ir aicināti parakstīt Rezolūciju – https://www.daytopray.com/Prayer-Resolution.aspx, ja:

SAPROTAT, ka ticībā mēs esam Ābrahāma bērni, „meža eļļas koka zars”, kas ticis piepotēts Dieva derības saknei (Rom.11:17-26);

ATZĪSTAT, ka Dievs ir turējis Ābrahāmam un viņa pēcnācējiem doto vārdu, atvedot tautu atpakaļ savā tēvu zemē saskaņā ar praviešu vārdiem (Amosa 9:14-15; Ec.36, īpaši 24.pants);

ATZĪSTAT, ka mums ir biblisks pienākums rūpēties par Jeruzālemi, kamēr Dievs to padarīs par slavu virs zemes, saskaņā ar Ps.122 un daudzām citām Rakstu vietām;

VARAT APSTIPRINĀT, ka Dieva mīlestība un svētības ir paredzētas visām tautām, ka mēs vēlam labu un mīlam visus cilvēkus, ieskaitot visus Svētās zemes iedzīvotājus, un ka mēs vēlamies redzēt mieru visā šajā reģionā;

MĒS, KAS ESAM PARAKSTĪJUŠI REZOLŪCIJU, aicinām visus aizlūdzējus – gan vīriešus, gan sievietes, katru gadu, tuvojoties Jom Kipur laikam, veltīt pirmo oktobra svētdienu Lūgšanu dienai par mieru Jeruzālemē.

Septiņi iemesli, kādēļ mēs atbalstām Izraēlu

● 1.Moz 12:3 – Dievs sacīja derības vārdus Ābrahāmam:
„Es svētīšu tos, kas tevi svētīs, un nolādēšu tos, kas tevi nolādēs; Un tevī tiks svētītas visas pasaules tautas.”
Vēsture skaidri parāda, ka Dievs vienmēr ir svētījis tās tautas un vadītājus, kuri ir svētījuši Izraēlu un ebreju tautu. Savukārt, tie, kuri nolādēja ebrejus un Viņa Svēto zemi, ir kļuvuši par Dieva dusmu objektiem.

● Cakarija apraksta, kā veidosies tautu likteņi nākotnē. Cak.12:3 “Es darīšu Jeruzālemi par smagu akmeni visām tautām; visi, kas lūkos to pacelt, sagriezīs sevi uz tā”. 14:2-3 “Es sapulcināšu visas tautas cīņai pret Jeruzālemi…Bet tad Kungs celsies un cīnīsies pret šīm tautām…”. Ja Dievs tik precīzi ir piepildījis praviešu teikto līdz šim, Viņš to darīs arī nākotnē. Tautas ies pret Jeruzālemi, bet pēc tam tiks sodītas – Cak.12:9; 14:12. Ar savām lūgšanām un darbiem mēs nevaram atsaukt praviešu vārdus, bet varam veidot savas tautas likteni, ietekmējot sabiedrības nostāju, lai tad, kad pienāks laiks ieņemt mūsu vietu tautu pravietiskajā lomā pēdējo dienu notikumos, Dievs atrastu Sev atlikumu: 14:16 “Un pāri palikušie no visām tautām, kas bija karojušas pret Jeruzālemi, ik gadus dosies augšup, lai tur pielūgtu Ķēniņu, Kungu Cebaotu, un svinētu Būdiņu svētkus”.

● Dievs iedvesmoja Sava Vārda rakstītājus aicināt visus, kas Viņam sekos, pildīt šo dievišķo uzdevumu – lūgt par mieru Jeruzālemē!

● Izraēla ir vienīgā demokrātiskā valsts (ar reliģijas brīvību, cilvēktiesībām, dzimumu tiesībām) 22 nedemokrātisku arābu tautu jūrā. Izraēla un ASV aizstāv tās pašas vērtības un cilvēktiesības cīņā pret kopīgu ienaidnieku… radikālo islāmu.

● Mēs esam milzīgu pateicību parādā ebreju tautai par mūsu kristīgās ticības saknēm un pamatiem, kā arī par milzīgo ieguldījumu sabiedrības attīstībā ar zinātniskiem atklājumiem medicīnā, lauksaimniecībā un tehnoloģijās.

● Draudzes atbildība ir stāvēt kopā ar visiem Izraēla ļaudīm par Dieva plānu īstenošanos šajā zemē.
Kristiešu atbildība viņu paaudzē ir īstenot un pildīt Dieva pravietiskos vārdus ebreju tautai.

● Draudzes vēsturē ir traģisks mantojums – ebreju vajāšanas un asins izliešana, kas tika darīts Kristus Vārdā, bet ne Kristus raksturā. Mūsu atbildība ir labot to, ko mūsu priekšgājēji darījuši aplami.

To mēs varam izdarīt, atklājot patieso Kristus raksturu un sirdi – mīlot, svētījot un aktīvi lūdzot par Izraēlas zemi un tautu!
www.daytopray.com