„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Veidosim nākotni, atceroties pagātni

Sagatavoja ICEJ pārstāvis Jurgens Buhlers.
Tulkoja Ilze Saulīte ICEJ pārstāve Latvijā.


Laiks ieņemt stingru nostāju

“Veidosim nākotni, atceroties pagātni” – šādi vārdi lasāmi Holokausta piemiņas muzejā „Jad Vašem” Izraēlā.

Mūsu kristīgā pagātne var iemācīt mums daudz par to, kā veidot labāku nākotni. Kristīgā antisemītisma traģiskā vēsture, jo īpaši Holokausta laikā, nes sevī daudz mācību stundu. Pārāk bieži mēs centrējam uzmanību uz savu personīgo pagātni. Un cerot uz gaišāku nākotni, mēs raugāmies pāri mūsdienu nospiedošajām problēmām. Taču šā gada notikumiem bija jāiezvana trauksmes signāls mūsu garā. Pagātnes mācību stundas neattiecas uz tālo nākotni, bet uz šodienu. Redzot plaukstam naidu pret Izraēlu un ebreju tautu, mēs saprotam, ka cilvēkiem jākļūst izglītotākiem.

Aizvadīts trauksmains un izaicinājumiem pilns gads

2010. gads Izraēlai ir bijis izaicinājumu pilns. Tas sākās ar “aparteīdu nedēļām” universitāšu pilsētiņās Ziemeļamerikā, kur Izraēlas politika tika pielīdzināta “rasistu režīmam” Dienvidāfrikā.

Vairāki šovbiznesa pārstāvji atcēla savas vizītes uz Izraēlu, protestējot pret tās politiku. Ārvalstu uzņēmumi sāka izņemt investīcijas no Izraēlas ekonomikas.

Unionisti, kreiso partiju biedri un geju tiesību aizstāvji apvienojās ar musulmaņu ekstrēmistiem, stimulējot „boikotu, sankciju un kapitāla daļu atsavināšanas” stratēģiju pret Izraēlu.

Zviedrijas pilsētā Malmo tika spridzināta sinagoga, logiem sašķīstot druskās. Pastāvīgi uzbrūkot, radikālie musulmaņi ir novājinājuši tur mītošo nelielo ebreju kopienu. Liberālās zviedru pilsētas mērs deva padomu ebreju iedzīvotājiem; lai sagādātu drošāku dzīvi, viņš ieteica ebrejiem nosodīt izraēliešu aktivitātes Gazā.

Maija beigās turku flotile izprovocēja varmācīgu sadursmi ar Izraēlas aizsardzības spēkiem jūrā nevajadzīgā mēģinājumā lauzt Gazas “blokādi”. Traģiskais incidents izraisīja starptautiskā nosodījuma plūdus pret Izraēlu, tā pasludinot, ka izraēliešiem nav tiesību sevi aizsargāt. Tikmēr pasaules līderi apraudāja “humanitāro krīzi” Gazas reģionā un daži mediji aprakstīja to kā vienu lielu koncentrācijas nometni, ignorējot plašo pārtikas un humānās palīdzības preču piegādi, ko Izraēla nodrošina Gazai ik dienas. Šī epizode pat izraisīja visai retu gadījumu, kad Vācijas Bundestāgs izteica pārmetumus Izraēlai neparastā vienotībā starp visām partijām – labajiem un kreisajiem.

Jūlijā britu tiesa attaisnoja vandāļu bandu, kas bija ielauzusies ieroču rūpnīcā, radot lielus zaudējumus, tā protestējot pret Izraēlas operācijām Gazā 2009. gada ziemā. Uzskatīt, ka Izraēla ir pārvērtusi Gazu par “elli zemes virsū”, ir normāli, – ar šo apgalvojumu tiesnesis palīdzēja tiesai pieņemt lēmumu.

Šī gada septembrī Eiropas Savienības tirdzniecības komisārs Karels de Guhts sacīja Beļģijas TV, ka “ebreju lobijs” ir atbildīgs par to, ka nav panākts miers ar palestīniešiem, piebilstot: „ir grūti racionāli diskutēt ar ebrejiem par situāciju Tuvajos Austrumos”.

Oktobrī Norvēģijas valdība paziņoja vācu kuģu būvniecības uzņēmumam, ka zemūdenes, kuras tas ražoja Izraēlai, vairs netiks izmēģinātas norvēģu ūdeņos. Tas bija jauns aizliegums drošības tehnikas eksportam uz Izraēlu.

Vēlāk tajā pašā mēnesī astoņas valstis (Turcija, Beļģija, Islande, Jaunzēlande, Zviedrija, Īrija un Dienvidāfrika) boikotēja ikgadējo OECD konferenci tikai tādēļ, ka šajā gadā tā norisinājās Jeruzalemē.
Pirms vairākām nedēļām Vidējo Austrumu katoļu bīskapu sinodē sanāksmes sekretārs apvainoja Izraēlu par kristiešu masveida izceļošanu no šī reģiona, paziņojot: „Mēs, kristieši, neuzskatām, ka Apsolītā zeme ir domāta ebreju tautai. Izredzētā tauta vairs neeksistē.”

 

Ļaunā alianse

Šajā gadā notikušo anti-Izraēlas incidentu uzskaitei nav gala. Globālā kampaņa padarīt ebreju valsts eksistenci nelikumīgu arvien vairāk izolē Izraēlu. Lielākajā daļā Rietumu valstu ebreji ir pasargāti, taču tiek radīti jauni draudi ebreju tautai, anti-izraēlisms. Kamēr ebreji atturēsies no Izraēlas valsts atbalstīšanas, viņi būs drošībā. Šī vēsts nāk no Malmo un Eiropas. Graut ebreju valsti ir kļuvis moderni parlamentos, preses namos un augstākās izglītības iestādēs. Un tie no mums, kuri aizstāv vienīgo demokrātisko valsti Vidējos Austrumos, tiek dēmonizēti kā draudi pasaules mieram.

Eiropas ielās un citur pasaulē tiek formēta ļauna alianse no radikālajiem kreisajiem un islāma ekstrēmistiem. Šī jaunā antisemītisma forma ietekmē pat evaņģēliskās draudzes.

Ir laiks ieņemt stingru nostāju! Ja mēs nemācīsimies no pagātnes un pieļausim tās pašas kļūdas tagadnē, – nākotne būs vēl drūmāka.
Ne tikai muzejs

ICEJ motivācija, dibinot „Jad Vašem Kristīgo draugu” departamentu Holokausta piemiņas muzejā Izraēlā, pirmkārt, bija – nepieļaut otru Holokaustu. Memoriāls glabā ne vien pagātnes notikumu atmiņas, bet nes arī spēcīgu vēsti mūsdienām un nākotnei. „Jad Vašem” strādā trīs frontēs, kuras ir izšķiroši nozīmīgas, veidojot un ietekmējot tagadni:

1. Atmiņas – „Jad Vašem” glabā Holokaustā bojā gājušo sešu miljonu ebreju godu un piemiņu. Viņu dzīve šeit atspoguļota kā vienkāršu Eiropas iedzīvotāju ikdiena, darbs, sasniegumi. Tāpat dokumentēts nacionālisma, rasisma un antisemītisma ļaunums, kas izpostīja šo ļaužu dzīvi.

2. Izglītība – memoriālā „Jad Vašem” ir mācījušies studenti, karavīri, pedagogi, zinātnieki, politiķi un tūristi. Pēdējos gados Kristīgais departaments ir iesaistījis izglītības projektos arī mācītājus un garīgos līderus no visas pasaules, kuri uzzina daudz faktu ne vien par pagātni, bet arī par to, kā pielietot no vēstures gūtās mācības mūsdienās. Šīs jaunās izglītības programmas ietvaros notiek arī tikšanās ar Izraēlas amatpersonām, un tas kā efektīvs instruments palīdz katram kalpotājam un draudzes vadītājam saskarsmē ar mūsdienu izaicinājumiem.

3. Atzinība – „Jad Vašem” ne tikai uztur dzīvu bojā gājušo piemiņu, bet arī “Taisno starp tautām” atzinību, tā iedvesmojot nākamās paaudzes. Glābēji, kuri, riskējot ar savu dzīvību, nostājās patiesības pusē un glāba ebrejus Šoa (traģēdijas) laikā, tiek atzinīgi novērtēti un godāti memoriālā.

Kristīgās vēstniecības sadarbība ar „Jad Vašem” ir ļoti nozīmīga ICEJ darba daļa.

Mēs aicinām arī Tevi kļūt par „Jad Vašem Kristīgo draugu” dalībnieku, reģistrējoties http://www.icej.org/articles/yad_vashem_christian_desk

 

Alija 2010. gadā procentuāli pieaugusi divkārt

Ebrejiem atgriežoties savā sentēvu dzimtenē, pēdējo divu gadu laikā Starptautiskās Kristiešu Vēstniecības Jeruzalemē (ICEJ) sponsorētā alijas programma ir paplašinājušies dubultīgi.

Pieaugošā antisemītisma vilnis un ekonomiskā lejupslīde pasaulē ir stimulējusi ebreju izceļošanu uz Izraēlu. Pēc Izraēlas Ebreju aģentūras iniciatīvas ICEJ šogad ir sniegusi atbalstu arī „Alijas sarkanā paklāja” programmai, tādējādi paplašinot Kristīgās vēstniecības alijas darbu par simts procentiem. „Sarkanais paklājs” ir absorbcijas programma, kuras ietvaros jaunajiem ieceļotājiem 24 stundu laikā pēc ierašanās Ben Guriona lidostā tiek sniegts atbalsts imigrācijas dokumentu kārtošanā. Cilvēki saņem konsultācijas par veselības aprūpi, darba iespējām, nodokļiem, apdrošināšanu, kontu atvēršanu bankā, mobilo tālruņu norēķiniem, auto nomu, dzīvokļu iegādi un īri, laikrakstu abonēšanu un citu informāciju. Jaunajiem Izraēlas iedzīvotājiem tiek izsniegtas identifikācijas kartes – personu apliecinošs dokuments, sabiedriskā transporta kartiņas un auto vadītājiem – jauna vadītāja apliecība.
Pēc vajadzības cilvēkiem tiek sniegti transporta pakalpojumi un apmaksāta uzturēšanās viesnīcās. 72 stundu laikā ieceļotāji jau ir kļuvuši par pilntiesīgiem izraēliešiem.

Šajā gadā norisinājās vairākas „Alijas sarkanā paklāja” uzņemšanas ceremonijas. Vasarā tika sagaidīti iebraucēji no 24 valstīm, ieskaitot Krieviju, Itāliju, Franciju, Turciju, Uzbekistānu, Ukrainu, Gruziju un Etiopiju.

Šā gada vasarā ICEJ piedalījās arī uzņemšanas ceremonijā, sagaidot ap 170 nākamos Izraēlas iedzīvotājus no Latīņamerikas un Spānijas.

„Alijas sarkanais paklājs” – tā ir silta ebreju uzņemšana jaunajās mājās.

„Šodien mans sapnis ir piepildījies”, – sacīja Ārons no Meksikas, ierodoties Izraēlā. „Un tas man ir liels pārsteigums, ka kristieši mūs atbalsta. Es par to neko nezināju, jūtos lieliski”, – viņš piebilda. „Sarkanā paklāja” koordinators Ofers Dahans atzīmēja, ka „kristiešu atbalsts alijas darbā ir ļoti nozīmīgs”. „Es uzskatu ICEJ par nopietnu sadarbības partneri, kas aktīvi darbojas visā pasaulē. Ebreji citās valstīs tiek iedrošināti doties uz Izraēlu, redzot jūsu aktivitātes, un tas ir brīnišķīgi.”

„Kad es pārcēlos uz dzīvi Izraēlā pirms astoņiem gadiem, ICEJ uzdāvināja spilvenus un dažādas saimniecības lietas mājai, kuras es joprojām lietoju. Šodien atbrauc mana mazmeitiņa un es esmu šeit, lai viņu sagaidītu”, – sacīja Gladis no Argentīnas.

Jau otro gadu, pieaugot ebreju izceļotāju skaitam pasaulē, ICEJ ir atbalstījusi imigrantus ne tikai no bijušās PSRS, bet arī no Francijas, Zviedrijas, Dienvidāfrikas un Latīņamerikas. 2009. gadā mēs palīdzējām atgriezties mājās gandrīz 1500 ebrejiem, bet 2010. gadā mūsu sponsorēto olim skaits pārsniegs trīs tūkstošus cilvēku.

„Somijas Exodus Komiteja” sadarbībā ar ICEJ somu filiāli šajā gadā sedza izdevumus ebreju emigrantiem no Krievijas, kuri devās uz Izraēlu caur Helsinkiem. Šis maršruts joprojām darbojas kopš Padomju komunisma režīma krišanas 1989. gadā. 2010. maijā tika sponsorēti trīs šāda maršruta lidojumi – maijā, oktobrī un novembrī.

Pēdējo mēnešu laikā gandrīz 600 pasažieriem tika apmaksāti lidojumi uz Izraēlu no Zviedrijas un Krievijas. Tika nodrošinātas arī biļetes bagāžai, radot iespēju katram cilvēkam paņemt līdzi 75kg mantu. Tas ir liels iedrošinājums un atbalsts ģimenēm, kuras pārceļas uz dzīvi Izraēlā.

Jaunas programmas ir uzsāktas Zviedrijā un Latvijā. Ekonomiskās situācijas dēļ alija pieaug arī Latvijā un mūsu atbalsts nepieciešams, lai palīdzētu nokļūt ģimenēm Rīgas lidostā.

Pagājušo 20 gadu laikā ICEJ ir atbalstījusi vairāk nekā 106 000 ebrejus alijas veikšanā uz Izraēlu.
Saskaņā ar Ecehiēla 36. nodaļu, pasaules satricinājumi palīdz sapulcināt mājās ebreju tautu. Pašlaik īpaši apgrūtināta dzīve ebrejiem kļūst Eiropā un Dienvidamerikā.

Izraēlas Ebreju aģentūras vadītājs Natans Šaranskis apliecināja, ka „kristiešu atbalsts bija ārkārtīgi nozīmīgs laikā, kad pasaule cīnījās par Padomju komunisma dzelzs priekškara gāšanu. Un kristiešu atbalsts ir bijis ļoti svarīgs, ņemot dalību alijas brīnumā, vedot ebrejus mājās ar kuģiem un lidmašīnām. Kristīgā vēstniecība ir šo sasniegumu daļa un mēs to ļoti augsti vērtējam.”

Decembrī ICEJ sponsorēs lidojumu no Francijas. Aizvien vairāk cilvēku no lielās ebreju kopienas Francijā pieņem lēmumu pārcelties uz dzīvi Izraēlā. Viņu izvēli ietekmē gan negatīvais, gan pozitīvais aspekts: radikālo musulmaņu aģitācija, kā arī Izraēlas stabilā ekonomika un iespēja atklāti dzīvot ebreja dzīvi. Sirsnīgi pateicamies par Jūsu ziedojumiem, kuru dēļ šis darbs aizvadītajā gadā ir bijis iespējams!

Pārskatu sagatavoja ICEJ Alijas departamenta vadītājs Hovards Flauers

WFJ Decembris 2010
www.icej.org
[email protected]

Ielūkoties šī gada „Alijas sarkanā paklāja” notikumos varat, noskatoties video: (no dažādām valstīm)

www.jewishagency.org/(no Francijas)

http://www.youtube.com/watch?v=6blwTj9kb_I&feature=related (no Lielbritānijas)

http://www.youtube.com/jafialiyah#p/u/1/g8WBpxnms7k (no Krievijas un Ukrainas)
http://www.youtube.com/watch?v=FX_Digu_ix0 (alijas dziesma 2010)

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā(0)

Pirms dažiem gadiem SPEKTRS.COM publicēja jaunā gada pravietojumu „Jaunas lietas un vietas Tavā dzīvē.”  Taču lasītāju atsaucība bija krasi dažāda. Vieni nosodīja pašu pravieti, bet kāds lasītājs tikai gada baigās atsūtīja e-pastu ar atzinumu, ka pravietiskais vēstījums ir izprasts, tikai gada noslēguma posmā. Kaut arī pravieša uzdevums nav vēsti pasniegt saprotami, izskaidrojoši un atbilstoši pielāgojoties

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums(0)

Draudzes „Prieka vēsts” mācītājas Līgas Gleškes uzruna dievkalpojumā Jaunā Gada mijā. Kāds būs gaidāmais Jaunais Gads? Jēzus Kristus atbildētu: „Tāds, kādu Tu vēlies.” Vai gads būs izdevībām, iespējām, un finansiāli pārbagāts? Vai arī tajā neklāsies tik labi kā gribētos? Par to zina tikai Tu pats! Kāpēc? Tāpēc, ka mēs paši radām iespējas un izdarām izvēles

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība(0)

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm(1)

Ilze Eris: Mīlestības Skolas lektore. Četru bērnu mamma. Aizlūdzēja, kalpotāja. Ilze ir ieguvusi augstāko izglītību valodniecības jomā, kas palīdz viņai labāk izprast Dieva vārdu. Viņa ir arī studējusi teoloģiskās zinības. Precoties, ar ko mēs rēķināmies? Ar mīlestību. Ar uzticību. Ar to, ka dzīvosim visu atlikušo dzīvi ar šo cilvēku un viņš/viņa ar mums. Mēs rēķināmies,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.