„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Vai kristieši reliģiskās pārliecības dēļ ir tiesīgi atteikties no jaunās Latvijas pases ar pagānu zīmēm?

Raitis Evamois: Bijušais IeVP cietuma kapelāns, LELB palīgmācītājs

Jaunā Latvijas pase. FOTO: Publicitātes foto.

Kristietis Raitis Evamois lūdzis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi atļaut pagarināt viņa rīcībā esošo pasi, jo jaunā parauga pases un personas apliecības dizains ietver zīmes un attēlus, kuri ir pretrunā ar reliģisko pārliecību.

Raitis Evamois raksta: „Aplūkojot tuvāk abus jaunizveidotos Latvijas pilsoņu identifikācijas dokumentus, skaidri atklājas tendence pastiprināti uzsvērt tajos simbolus, kas Bībelē – Dzīvā Dieva Vārdā – ir nosodīti un no kuriem ticīgie cilvēki ir brīdināti atturēties. Dokumentu dizainā ir iestrādātas zīmes ar okultu nozīmi un ” Līgo” karogs, uz kura, spriežot pēc apraksta, “attēlotais sirmais vīrs ir gudrais zintnieks jeb burvis un dziesmu zinātājs Vaidelotis. Karogā redzams, kā viņš ieradies svētajā birzī pie altāra, lai lūgtu dievieti Līgu aizstāvēt latvju tautu.”
Gan uz LR pilsoņa pases, gan uz ID kartes tiek uzspiesta „zalkša” zīme. Arī šī zīme nes sevī nozīmi no senajiem okultajiem rituāliem, kas saistīti kā ar seno laiku Māras un Veļu kultiem (tātad saistīšanos ar mirušo gariem), tā arī ar mūsdienu ezoterisko sektu mācībām. Šie simboli ir arī dievturības kā reliģijas atribūti.

Valsts dokumentos rakstīts, ka “Satversme paredz ticības brīvību, arī citos likumos un politikas dokumentos tiek atbalstīta vispārēja reliģiskās prakses brīvība. Likums visos līmeņos pilnībā aizsargā šīs tiesības pret to pārkāpšanu no valsts vai privātpersonu puses. Nevienai reliģijai nav oficiāla statusa…”, tādēļ arī man nav pieņemama pase ar citas reliģiskās sistēmas – dievturu – simboliku.

Bībelē skaidri šāda veida darbība ir nosaukta par negantību, lai kā mums to negribētos dzirdēt un piešķirt šīm zīmēm un simboliem tikai kultūras vērtību. 5. Mozus grāmatā 18:10-13) skaidri atrodam brīdinājumu, lai mums nebūtu nekā kopēja ar zintniekiem, burvjiem un to, kas tiek izmantots okultās praksēs: „Lai tavējo starpā neatrastos neviens pats, kas savu dēlu vai savu meitu liktu sadedzināt ugunī, nedz arī, kas zīlē nākotni, nedz laika zīmju taujātājs, nedz čūsku apvārdotājs, nedz burvis, nedz vārdotājs, nedz garu izsaucējs, nedz pareģis, nedz mirušo izaicinātājs, jo visi, kas dara šīs lietas, Tam Kungam ir negantība, un šīs negantības dēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tos dzen ārā, tev ienākot. Tev ir jābūt bezvainīgam Tā Kunga, sava Dieva, priekšā.”

Uzskatu, ka situācija, kad esmu spiests izņemt jaunā parauga un dizaina LR pasi, kurā mani personas dati un fotogrāfija būs kopā ar okultām zīmēm un burvi, kurš izpilda okultu rituālu, un tad tas būs mans personu apliecinošs dokuments, pārkāpj manas LR pilsoņa tiesības uz reliģijas brīvību, kas ir garantētas Latvijas Satversmes 99. Pantā “Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību”. Šīs manas tiesības garantē arī ES Pamattiesību Hartas 10. pants, Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas 18. pants un ANO Starptautiskās Cilvēktiesību Deklarācijas 18.pants.

Man nebūtu jāvēršas pie Jums, ekselences, ar šādu lūgumu, ja man būtu dota izvēles iespēja attiecībā uz dokumentu dizainu – vai nu pagarināt jau veco, vai izņemt jaunā parauga pasi. Tā kā šoreiz – apzināti vai neapzināti – man kā Latvijas Republikas pilsonim, šāda izvēle tomēr netiek piedāvāta, lūdzu Jūsu līdzdalību netaisnības un cilvēktiesību pārkāpuma novēršanā.”

Atbilde

Raitis Evamois saņemot atbildi secina: “Es nācu pie savas Valsts vadītājiem ar lūgumu izstāstot savu sirds sāpi – atbilde man tika dota, nu atbildība Dieva un cilvēku priekšā paliek uz valsts varu, kura neredz ticības konfliktu un neparedz alternatīvu.”

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – Pārvalde) izskatot Raita Evamoisa Latvijas Valsts Saeimas priekšsēdētājai adresēto vēstuli, atbild, ka personu un to tiesisko statusu apliecinošus dokumentus, to veidus, lietošanas, nodošanas un izņemšanas kārtību, kā arī personu apliecinoša dokumenta turētāja tiesības un pienākumus nosaka Personu apliecinošu dokumentu likums (turpmāk – Likums).

Savukārt personu apliecinošu dokumentu (pase un personas apliecība) paraugus, saturu, izsniegšanas kārtību un nosacījumus, kā arī derīguma termiņus nosaka Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumi Nr.134 “Personu apliecinošu dokumentu noteikumi” (turpmāk – Noteikumi).

Līdz ar to Pārvalde nav tiesīga izsniegt personu apliecinošu dokumentu, kura paraugs neatbilstu Likumā un Noteikumos noteiktajam, kā arī tehniski tas nav iespējams.
Pārvalde informē, ka saskaņā ar Likuma 2.panta otro daļu personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas īpašums, kas personai tiek izsniegts, lai tā varētu apliecināt savu identitāti un tiesisko statusu.

Likuma kontekstā termins “identitāte” nav tulkojams paplašināti un nav attiecināms, piemēram, uz personas reliģisko identitāti vai pārliecību, bet tikai uz to personu apliecinošā dokumentā iekļauto ziņu kopumu, kas ļauj viennozīmīgi atšķirt vienu personu no citas.

Latvijas Republikas Satversmes 99.pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.” Jūsu vēstulē minētie tiesību normu pārkāpumi atspoguļo reliģisko pārliecību, un tiesību normas ir tulkotas atbilstoši tai. Pārvalde pieņem zināšanai vēstulē pausto viedokli, bet nekomentēs jautājumus, kas saistīti ar personu reliģiskās pārliecības brīvību.

Jaunās pases dizaina koncepcijas uzdevums bija atrast vislabāko raksturojumu vārdiem “identitāte” un “ceļošana”, kas atbilst šī dokumenta funkcijām. Šādā veidā par galveno tēmu jaunās pases dizaina izstrādei tika izvēlēti Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, kas ir būtiska nacionālās identitātes sastāvdaļa un reizi piecos gados liek tautiešiem no tuvām un tālām zemēm doties ceļā, lai vienotos kopīgā dziesmā un dejā.

Jaunās pases pirmajā atvērumā attēlots motīvs no Līgo karoga, kas cauri gadsimtiem un svešām varām sekojis līdzi mūsu tautas nozīmīgajai tradīcijai jau no pirmajiem Dziesmu svētkiem 1873.gadā, kā arī fragments no Latvijas himnas pirmiespieduma un Latvijas Republikas ģerbonis. Pases lapās redzams motīvs no Dziesmu un Deju svētku gājiena, kas simbolizē dzīvesprieku un virzību uz kopīgu mērķi, bet pases pēdējā atvērumā – motīvs no svētku noslēguma koncerta, kas simbolizē tautas vienotību un gara spēku.

Latvijas pase. Tuvplāns. Lielvārdes josta ar latvju zīmēm

Kā vienojošais grafiskais elements, kas caurvijas visām pases lapām, izmantota Lielvārdes josta, bet vairāku pases aizsarglīdzekļu dizainā (piemēram, ūdenszīmē) attēloti arī: tautas deju pāris, tautas mūzikas instruments kokle, Latvijas Republikas himnas vārdi un nošu raksts, auseklis – viens no zvaigznes zīmes atvasinājumiem latvju rakstos.

Papildus Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde norāda, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2004.gada 30.marta lietā Nr.SKA-5 norādījis, ka tiesiskuma princips nedod tiesības personai vienkārši nepildīt un neievērot tiesību normas, ja tā apšauba to konstitucionalitāti. Šāda indivīdu rīcība nevar pelnīt aizsardzību. Pretējs uzskats apdraudētu likuma varas jeb likuma ievērošanas principa pastāvēšanu – mudinātu neievērot spēkā esošās tiesību normas. Tiesiskās drošības labad personai ir jāpakļaujas arī tādiem likumiem, kurus tā pati uzskata par netaisnīgiem. Kamēr tiesību norma ir spēkā, tā ir jāievēro.

Līdz ar to Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde aicina nekavējoties iesniegt dokumentus personu apliecinoša dokumenta saņemšanai, pārtraucot pārkāpt Likuma 9.panta pirmajā daļā noteikto, ka personas apliecība vai Latvijas pilsoņa pase ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu.

 

1 komentārs

Citi rakstiSākumlapa

Latvijas valsts dibināšanas svētkos: norisināsies koncerts „Dziedam Latvijai!”

Latvijas valsts dibināšanas svētkos: norisināsies koncerts „Dziedam Latvijai!”(0)

Norisināsies Latvijas valsts dibināšanas svētkiem veltīts koncerts „Dziedam Latvijai!” Rīgas Sv. Pētera baznīcā 18. 11. 17. plkst. 14. 00 Divi kori – kultūras centra „Mazā ģilde” vīru kamerkoris FRACHORI un Latvijas izdevniecību jauktais koris „FRACHORI” – aicina uz Latvijas valsts dibināšanas svētkiem veltītu koncertu „Dziedam Latvijai!”. Koncerts notiks sestdien 18. novembrī plkst. 14. 00 Rīgas

11.11.2017. Lāčplēša dienā: Gunta Kalmes uzruna pie Brīvības pieminekļa

11.11.2017. Lāčplēša dienā: Gunta Kalmes uzruna pie Brīvības pieminekļa(0)

Par godu Lāčplēša dienai 11.11.2017. Rīgas Brāļu kapos, tika iededzinātas svecītes un norisinājās lāpu gājiens no Rīgas Brāļu kapiem līdz Brīvības piemineklim un Latviešu strēlnieku laukumam. Pie Brīvības pieminekļa – svētbrīdis ar mācītāja Gunta Kalmes uzrunu. Video: Jānis Rožkalns

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?(0)

„Visai Bībelei vijas cauri fakts, ka tad, kad tauta paklausa Dievam, tad valsts ir svētīta. Kad tauta atkāpjas no Dieva, tad tauta bauda okupāciju, lāstus, nabadzību un zaudē neatkarību.” Mārcis Jencītis Es jūs, apsveicu 18. novembra svētkos, mūsu mīļās Latvijas valsts dibināšanas dienā. Tā ir mūsu valsts proklamēšanas diena. Proklamēšana ir svinīgs paziņojums, ka mēs

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem(0)

Mūsdienu pasaulē cenšoties viens otru pārsteigt un cīnoties par labāku sniegumu, labāku rezultātu, augstākiem reitingiem un lielāku ietekmi, mēs varam arī paskriet garām kaut kam, kas var būt dažkārt svarīgāks, nekā – augstāk, tālāk un ātrāk. Dzenoties izgudrot, kaut ko jaunu, sasniedzot ātrāku progresu, ne reti par upuri liekot godpilnu konkurenci, cilvēcīgumu un cēlsirdību darbā

Leonards Inkins: Par kolektīvo stulbumu un nacionālismu

Leonards Inkins: Par kolektīvo stulbumu un nacionālismu(0)

 Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors.    Lai ko un, kā mēs darītu bieži mūsu darbībām, nav iecerēto rezultātu. Bieži nav arī iespējams panākt iecerēto. Ne tāpēc, ka darām nepareizi, vai darām slikti. Vienkārši politikā un ekonomikā rezultāts ir atkarīgs no daudziem faktoriem, kuri

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.