„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Trīs pilsētu mācība

Sagatavoja Jurgens Buhlers, tulkoja Ilze Saulīte

“Vai tev Horacina, vai tev Betsaida! Ja Tirā un Sidonā šādi brīnumi būtu notikuši, kādi pie jums notikuši, tie sen jau būtu maisos un pelnos no grēkiem atgriezušies. Patiesi, Tirai un Sidonai tiesas dienā būs vieglāk nekā jums. Un tu, Kapernauma, kas līdz debesīm esi paaugstināta, tu tiksi līdz ellei nogāzta!” Lūk.10:13-15
Tie, kas ir apmeklējuši Kapernaumas drupas, Horacinu vai Betsaidu, tās labi atceras. Visas trīs pilsētas atradās ziemeļos no Galilejas ezera un piedzīvoja varenu Jēzus kalpošanu. Lai gan Bībelē nav daudz teikts par Horacinu, ir zināms, ka Betsaidā dzīvoja trīs Jēzus mācekļi (Jāņa 1:44). Jēzus šad un tad apmeklēja šo rosīgo zvejnieku ciematu un stāstīja viņiem par Dieva Valstību, dziedinot tos, kam bija vajadzība (Lūk. 9:11).
Kapernauma bija ievērojamāka pilsēta. Tā ir nosaukta par Viņa – Jēzus pilsētu (Mat.9:1). Jēzus tur apmetās, kad atstāja Nācareti (Mat. 4:13). Tur Viņš regulāri sludināja sinagogā (Lūk.4:31) un darīja daudz brīnumus un zīmes. Jēzus sacīja, ka šīs trīs pilsētas piedzīvoja Viņa dinamisko kalpošanu vārdos un darbos kā neviena cita pilsēta. Tomēr, neviena no trim pilsētām neatsaucās Viņa vēstij un nenožēloja grēkus.
Skatoties uz pilsētu drupām šodien Galilejas ziemeļu piekrastē, mums tiek atgādināta patiesība, no kuras varētu daudz ko mācīties.
Pirmkārt, Jēzus norāda, ka Dieva sods nav visur vienāds. Dažas pilsētas piedzīvos smagāku sodu nekā citas, jo katra tiek sodīta savā paaudzē. „Tirai un Sidonai tiesas dienā būs vieglāk nekā jums”, Viņš brīdina.
Šeit Jēzus standarti, šķiet, atšķiras no mūsu humāno un reliģisko impulsu vadītajiem priekšstatiem. Acīmredzot, bezdievīgās pilsētas var tikt sodītas ne tik bargi kā tās, kuras iegrimušas reliģiskās tradīcijās, un atsakās atsaukties Dieva kustībai. Jēzus skaidro šo principu sekojoši: “Jo no katra, kam daudz dots, daudz prasīs un, kam daudz uzticēts, no tā jo vairāk atprasīs.” (Lūk.12:48)
Šodien ir daudzas „kristīgas” pilsētas, kuras ir piedzīvojušas Dieva labvēlību un klātbūtni, bet palikušas tādas pašas, nav atsaukušās vai reaģējušas uz spēcīgu Dieva darbību. Tāda debesu klātbūtne būtu pārvērtusi pat pagānu pilsētas Tiru un Sodomu. Viņi sen būtu nožēlojuši savus grēkus vispazemīgākajā veidā – “maisos un pelnos”. Čarlzs Spurdžeons reiz teica: “Ir bēdīgi redzēt, kā mūsu iedomīgie klausītāji rīkojas par spīti žēlastībai, kas būtu pat kanibālus atvedusi pie Glābēja kājām!”
Britu garīdznieks Ričards Cecils jautāja: “Kurš ir visnožēlojamākais cilvēks uz zemes? Vai mums tas tālu jāmeklē? Ne jau krogā vai bordelī mēs viņu atradīsim, bet draudzē! Tas ir cilvēks, kas no svētdienas uz svētdienu apmeklē draudzi, dzird pamudinošus un aizraujošus evaņģēlija aicinājumus, bet ir nocietinājis savu sirdi. Tāds cilvēks atrodas visbezcerīgākajā situācijā.”
Lūkas 10. nodaļā izteikts brīdinājums neuzskatīt lielo un mūžīgo pestīšanu, ko sagādājis Jēzus, par lētu žēlastību. Vēstulē ebrejiem tika brīdināta agrīnā draudze, un tas joprojām attiecas arī uz mums šodien: „Jo, ja caur eņģeļiem (Vecajā Derībā) runātais vārds ir bijis stiprs un katra pārkāpums un nepaklausība dabūjusi savu taisno atmaksu, kā mēs izbēgsim, tik dārgu pestīšanu nicinādami? To papriekš ir sludinājis pats Kungs un mums apstiprinājuši tie, kas to dzirdējuši.” (Ebr.2:2-3).
Daži kristieši šodien tic pilnīgi pretējam. Viņi uzskata Vecās Derības laiku par Dieva tiesas periodu, bet mūsu laiku par žēlastības ēru, kurā Kungs ir dāsns tikai žēlastībā pret Saviem ļaudīm.
Taču iepriekš citētā Rakstu vieta māca pretējo. Jēzus dzīve un glābšana, ko Viņš sagādāja ar Savu nāvi un augšāmcelšanos no kapa, – ir lielākā dāvana, kādu Dievs varēja cilvēcei dot. Tas patiešām maksāja Viņam visu. Taču šis radikālais Dieva neticamās mīlestības piedāvājums prasa radikālu atbildes reakciju no mums. Trīs Galilejas pilsētas tam neatsaucās un drupas vēl šodien mums par to atgādina.
Tādēļ, būsim labāk kā tie, kuri atsaucās Dievam un atdeva savu dzīvi Glābējam. Balva būs pilsēta, kas nav satricināma, un mantojums, kas ir mūžīgs.

 

 

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Leonards Inkins: Izdzīvošana mēslu mucā

Leonards Inkins: Izdzīvošana mēslu mucā(0)

Sarunā „Cīņai sveiks!”  ar NA RD deputātu Daini Loci un Leonardu Inkinu, sarunas vadītāja Marlēna stāstīja par latviešu nodevību nerunājot latviski Latvijā. „Es aicinu latviešus Latvijā runāt latviski,” pauda Marlēna. Leonards Inkins piebilda: „Vai Jūs saprotat, ko šāds aicinājums dažkārt nozīmē latvietim?”.. Marlēna: „Pazemojumu?” Leonards: „Bieži arī pazemojumu..” Sarunas „Cīņai sveiks!” ierobežotā laika dēļ nav

Leonards Inkins: Runā, ka…

Leonards Inkins: Runā, ka…(0)

Cilvēce vēl nav noskaidrojusi kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja? Daudzi vēl šodien strīdas, kur un kā radās dzīvība un no kā ir cēlies cilvēks. Ir tādi, kuri uzskata, ka Radītājs radīja Visumu, Zemi, cilvēku un to, kas plaši aprakstīts un vēl neminēts Vikipēdijā.

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)(0)

Ar vērienīgu kaujas šaušanu noslēdzas militārās mācības “Sudraba bulta 2019”, ziņo „Latvijas armija”, kuru laikā pirmo reizi visa apvienotā 12 valstu karavīru,  (vairāk nekā 3000 karavīru), brigāde devusies operācijā reālajā vidē – ārpus Ādažu poligona. Pēc vingrinājuma tika parakstīti dokumenti, kas darbam NATO operācijās sertificē apvienoto Lietuvas, Latvijas un Igaunijas jeb Baltijas bataljonu.    Kārlis

Leonards Inkins: Objektīvā realitāte

Leonards Inkins: Objektīvā realitāte(0)

Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors. Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd, rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt šobrīd spējat būt objektīvi, pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā

Kārlis Krēsliņš: Budžeta pieņemšana, atkritumu sāga un partiju finansēšanas plāns

Kārlis Krēsliņš: Budžeta pieņemšana, atkritumu sāga un partiju finansēšanas plāns(0)

Patlaban norisinās budžeta pieņemšanas laiks. Sarunas starp Saeimas deputātiem noritējušas visas vasaras garumā ņemot vērā, ka piecām partijām ir dažādas intereses un lai tās apvienotu vienkopus un izstrādātu budžetu, kas oktobrī jāiesniedz Saeimā process nav vienkāršs. Sadale notiek ar 130-150 miljoniem eiro. Kopīgi jāvienojas par lielāku nodokli azartspēlēm, mazāks pieaugums pašvaldību finansēšanā, bezdarbnieku pabalstu samazināšana

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.