„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Sirdsapziņa un homoseksuālisms Latvijas likumdošanā (Jānis Pujats)

Romas Katoļu Baznīcas kardināla Jāņa Pujata runu Ekumeniskajā dievkalpojumā Sv. Jēkaba Katedrālē šī gada 25. janvārī.

Saeimā tiek gatavoti grozījumi Krimināllikumā, kas var sašķelt sabiedrību, jo šie grozījumi grauj morāli sabiedrībā. Tāpēc apelējam pie Saeimas deputātu godaprāta un sirdsapziņas, lai viņi pirms balsošanas nopietni ielūkotos grozījumu saturā un apsvērtu to sekas.

Līdz šim nebijis jēdziens
Paredzētajos Krimināllikuma grozījumos parādās līdz šim nebijis jēdziens seksuālā orientācija, aiz kura slēpjas sabiedrībai bīstams, pretdabisks seksuālas dabas netikums.
Bīstamība ir likumprojektā minētais homoseksuālisms.
Tas
a) ir pretrunā ar Latvijas Satversmi (kas pieļauj laulības tikai ar pretējā dzimuma cilvēkiem);
b) ir pretrunā ar Bībeles likumiem (pēc kuriem vadās vairums cilvēku Latvijā un pasaulē);
c) ir pretrunā ar dabas likumu (kas nodrošina cilvēku eksistenci);
d) ir pretruna ar cilvēku uzskatiem morāles jomā (jo absolūtais vairākums vēlas, lai viņi un viņu bērni būtu seksuālā ziņā normāli orientēti).

Krimināllikuma grozījumi var radīt konfliktsituāciju sabiedrībā, proti:

Ko viena iedzīvotāju daļa uzskatīs par labu un atļautu, to otra daļa uzskatīs par aizliegtu un kaitīgu.

Parasti pieņemot vai grozot likumu, vispirms izvērtē sekas, kas var rasties par izmaiņām likumā.

Kāds absurds!

Un lūk, pavirši izvērtējot sociālās sekas, izdarīts slēdziens: „Iedzīvotāju vidū paaugstināsies drošības sajūta.” Un tas lasāms oficiālā dokumentācijā (TM Anot 131206 KL). Kāds absurds! Kā var runāt par drošības sajūtu, ja grozījumi ir pretrunā ar trim fundamentāliem likumiem: Satversmi, Bībeli un dabas likumu, kā arī cilvēku pārliecību.
Tas radīs nevis drošības sajūtu, bet gan sašutumu iedzīvotājos, jo arī sabiedrība nav informēta par gaidāmiem grozījumiem. Bet tie skar tik svarīgus tikumus morālē, ka pat tautas referendums nav tiesīgs tos grozīt vai atcelt. Izskatās, ka pat Saeimas deputāti negūst skaidru informāciju par balsošanas sekām.
Piemēram, izdarot grozījumus Krimināllikuma 150. pantā pirmajā lasījumā, ir lietots jēdziens seksuālā orientācija, bet jau otrā lasījuma tekstā tas noslēpts aiz vārdiem normatīvie akti. Tātad seksuāls netikums jau ieslēpts normatīvos aktos un atklāti netiek saukts vārdā – laikam jau aiz bailēm, ka deputāti pamanīs un nenobalsos par grozījumiem likumā!

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: par riskiem, ratificējot Stambulas konvenciju

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: par riskiem, ratificējot Stambulas konvenciju(0)

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs saistībā ar t.s. Stambulas konvencijas ratifikāciju uzskata, ka vardarbība ir ļaunums, jo īpaši pret bērniem, sievietēm. Taču problēma t.s. Stambulas konvencijas kontekstā rodas, kad sākam iedziļināties, kas tiek saprasts ar vārdu „vardarbība”.  1)Vai piespiest ārsti pretēji savai reliģiskajai pārliecībai izdarīt abortu, t.i. nogalināt mazu neaizsargātu dzīvību nav vēl

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā(0)

Pirms dažiem gadiem SPEKTRS.COM publicēja jaunā gada pravietojumu „Jaunas lietas un vietas Tavā dzīvē.”  Taču lasītāju atsaucība bija krasi dažāda. Vieni nosodīja pašu pravieti, bet kāds lasītājs tikai gada baigās atsūtīja e-pastu ar atzinumu, ka pravietiskais vēstījums ir izprasts, tikai gada noslēguma posmā. Kaut arī pravieša uzdevums nav vēsti pasniegt saprotami, izskaidrojoši un atbilstoši pielāgojoties

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums(0)

Draudzes „Prieka vēsts” mācītājas Līgas Gleškes uzruna dievkalpojumā Jaunā Gada mijā. Kāds būs gaidāmais Jaunais Gads? Jēzus Kristus atbildētu: „Tāds, kādu Tu vēlies.” Vai gads būs izdevībām, iespējām, un finansiāli pārbagāts? Vai arī tajā neklāsies tik labi kā gribētos? Par to zina tikai Tu pats! Kāpēc? Tāpēc, ka mēs paši radām iespējas un izdarām izvēles

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība(0)

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.