„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Sarkozī PAR RELIĢIJU

Sarkozī Francijā izsauc debates par reliģijas un sabiedrības attiecībām.

Parīze:  Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, arvien biežāk piesaucot Dievu un ticību, izsaucis pret sevi vērstu kritiku, ka pārkāpjot Francijas likumos noteikto -baznīca ir atdalīta no valsts.

Sarkozī, atteicies no tradicionālās prezidenta atturības reliģijas jautājumos un īsi pirms Ziemassvētkiem, teikdams runu vienā no Romas bazilikām, uzsvēra Francijas kristīgās saknes.

Savukārt tiekšanās reizē Rijādā viņš islāmu nosauca par “vienu no diženākajām un skaistākajām civilizācijām, kādu pasaule pazinusi”, bet savus Saūda Arābijas mājastēvus – par valdniekiem, kas “vēršas pie islāma pamatvērtībām, lai apkarotu fundamentālismu, kas tās noliedz”.

Sarkozī atzinīgie izteikumi par karalisti, kas pazīstama ar striktas islāma versijas īstenošanu un izplatīšanu, savas vizītes laikā cenšoties noslēgt izdevīgus eksporta līgumus, bija pēdējais piliens prezidenta kritiķu pacietības kausā.

 

“Tā nav cieņa pret baznīcas un valsts nošķīrumu,” paziņojis opozīcijā esošo sociālistu līderis Fransuā Holands.

“Tā ir ideoloģiska nostāja, kas reliģiju padara par instrumentu, lai musulmaņu valstīs reklamētu Francijas ražojumus, (piemēram), civilās kodolspēkstacijas,” norādīja Holands. “Jaukt reliģiju un ārpolitiku ir neloģiski un nepareizi.”

Arī viens no vadošajiem gollistiem Žans Luijs Debrē, kurš pašlaik vada Konstitucionālo Padomi, nācis klajā ar netiešu Sarkozī kritiku, uzsverot, ka 1905.gada likums, ar kuru baznīca tika nošķirta no valsts, ir labs un ka bijusi “piemērota izdevība nodrošināts, lai tā līdzsvars netiku apvērsts”.

Diskusiju centrā nonākusi Sarkozī novēršanās no Francijas tradīcijas, saskaņā ar kuru reliģija tiek uzskatīta par pilnīgi privātu lietu. Tā aizsākās ar 1905.gada likumu, bet ar laiku pāraugusi zināmā politkorektumā, kas reliģijas iznešanu publiskajā telpā padarījis par tabu.

Prezidents šo parādību nosaucis par negatīvo “laicite” (franču termins, kas ietver gan baznīcas un valsts nošķīrumu, gan reliģijas pārnešanu privātajā telpā un ar zināmām atrunām var tikt tulkots kā sekulārisms). Sarkozī paudis vēlmi to aizstāt ar “pozitīvo laicite”, kas rēķinātos ar ticības sniegtajām cerībām un ļautu piešķirt valsts finansējumu reliģiskajām organizācijām.

Trešdien diskusijas uzbangoja arī Nacionālajā sapulcē, sociālistu deputātam Žanam Glavanī asi kritizējot Sarkozī Rijādas runu.

“Runa, kurā Dievs piesaukts ne tikai katrā lapaspusē, bet katrā rindiņā, rada sabiedrībā fundamentālu problēmu,” norādīja deputāts.

Uz to iekšlietu ministre Mišela Alio-Marī atbildēja, ka valdība vēloties “palīdzēt izpausties visiem garīgumiem, tai skaitā tiem, kas balstīti ateismā”.

Lai gan 1905.gada likuma mērķis bija mazināt savulaik lielo katoļu baznīcas ietekmi, baznīcas līderi pašlaik izturas ļoti rezervēti pret jebkādām reformām, kuras varētu mainīt “status quo” un atdzīvināt antiklerikālās kustības.

Savukārt astoņus miljonus lielā musulmaņu kopiena, lielākā Eiropā, gluži pretēji tikai apsveiktu reformas, kas ļauti viņiem gūt finansiālo atbalstu mošeju celtniecībai un paplašinātu imamu sagatavošanu.

Divreiz laulību šķīrušais Sarkozi pats sevi sauc par “kultūras katoli”, kurš, lai gan baznīcu apmeklē reti, augstu vērtē to morālo un sociālo lomu, kuru reliģija varot pildīt sabiedrībā.

“Kāds, kurš tic, ir kāds, kurš cer,” Sarkozī sacīja Romas Svētā Jāņa Laterāna bazilikā teiktajā runā. “Republikas interesēs ir daudz vīriešu un sieviešu, kas cer.”

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?(0)

„Visai Bībelei vijas cauri fakts, ka tad, kad tauta paklausa Dievam, tad valsts ir svētīta. Kad tauta atkāpjas no Dieva, tad tauta bauda okupāciju, lāstus, nabadzību un zaudē neatkarību.” Mārcis Jencītis Es jūs, apsveicu 18. novembra svētkos, mūsu mīļās Latvijas valsts dibināšanas dienā. Tā ir mūsu valsts proklamēšanas diena. Proklamēšana ir svinīgs paziņojums, ka mēs

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem(0)

Mūsdienu pasaulē cenšoties viens otru pārsteigt un cīnoties par labāku sniegumu, labāku rezultātu, augstākiem reitingiem un lielāku ietekmi, mēs varam arī paskriet garām kaut kam, kas var būt dažkārt svarīgāks, nekā – augstāk, tālāk un ātrāk. Dzenoties izgudrot, kaut ko jaunu, sasniedzot ātrāku progresu, ne reti par upuri liekot godpilnu konkurenci, cilvēcīgumu un cēlsirdību darbā

Leonards Inkins: Par kolektīvo stulbumu un nacionālismu

Leonards Inkins: Par kolektīvo stulbumu un nacionālismu(0)

 Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors.    Lai ko un, kā mēs darītu bieži mūsu darbībām, nav iecerēto rezultātu. Bieži nav arī iespējams panākt iecerēto. Ne tāpēc, ka darām nepareizi, vai darām slikti. Vienkārši politikā un ekonomikā rezultāts ir atkarīgs no daudziem faktoriem, kuri

Vai kristieši reliģiskās pārliecības dēļ ir tiesīgi atteikties no jaunās Latvijas pases ar pagānu zīmēm?

Vai kristieši reliģiskās pārliecības dēļ ir tiesīgi atteikties no jaunās Latvijas pases ar pagānu zīmēm?(1)

Raitis Evamois: Bijušais IeVP cietuma kapelāns, LELB palīgmācītājs Kristietis Raitis Evamois lūdzis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi atļaut pagarināt viņa rīcībā esošo pasi, jo jaunā parauga pases un personas apliecības dizains ietver zīmes un attēlus, kuri ir pretrunā ar reliģisko pārliecību. Raitis Evamois raksta: „Aplūkojot tuvāk abus jaunizveidotos Latvijas pilsoņu identifikācijas dokumentus, skaidri atklājas tendence

Kriss Valotons: Brīnumaina atbrīvošanās no pusmiljona parāda

Kriss Valotons: Brīnumaina atbrīvošanās no pusmiljona parāda(0)

Kriss Valotons (Kris Vallotton) grāmatas „Morālā REVOLUCIJA” Kaila patiesība par SEKSUĀLAJĀM attiecībām autors un mācītājs nesen nācis klajā ar finansiālo piedzīvojumu personīgajā dzīvē. Stāstu tulkoja spektrs.com „Kādu vakaru mēs ar sievu runājām par dažādām lietām un es teicu, būtu jauki, ja Dievišķi tiktu samaksāts rēķins par mūsu māju. Mēs lūdzām Dievu. Tā bija ikdienišķa lūgšana. Pēc sešām nedēļām

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.