„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Sarkozī PAR RELIĢIJU

Sarkozī Francijā izsauc debates par reliģijas un sabiedrības attiecībām.

Parīze:  Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, arvien biežāk piesaucot Dievu un ticību, izsaucis pret sevi vērstu kritiku, ka pārkāpjot Francijas likumos noteikto -baznīca ir atdalīta no valsts.

Sarkozī, atteicies no tradicionālās prezidenta atturības reliģijas jautājumos un īsi pirms Ziemassvētkiem, teikdams runu vienā no Romas bazilikām, uzsvēra Francijas kristīgās saknes.

Savukārt tiekšanās reizē Rijādā viņš islāmu nosauca par “vienu no diženākajām un skaistākajām civilizācijām, kādu pasaule pazinusi”, bet savus Saūda Arābijas mājastēvus – par valdniekiem, kas “vēršas pie islāma pamatvērtībām, lai apkarotu fundamentālismu, kas tās noliedz”.

Sarkozī atzinīgie izteikumi par karalisti, kas pazīstama ar striktas islāma versijas īstenošanu un izplatīšanu, savas vizītes laikā cenšoties noslēgt izdevīgus eksporta līgumus, bija pēdējais piliens prezidenta kritiķu pacietības kausā.

 

“Tā nav cieņa pret baznīcas un valsts nošķīrumu,” paziņojis opozīcijā esošo sociālistu līderis Fransuā Holands.

“Tā ir ideoloģiska nostāja, kas reliģiju padara par instrumentu, lai musulmaņu valstīs reklamētu Francijas ražojumus, (piemēram), civilās kodolspēkstacijas,” norādīja Holands. “Jaukt reliģiju un ārpolitiku ir neloģiski un nepareizi.”

Arī viens no vadošajiem gollistiem Žans Luijs Debrē, kurš pašlaik vada Konstitucionālo Padomi, nācis klajā ar netiešu Sarkozī kritiku, uzsverot, ka 1905.gada likums, ar kuru baznīca tika nošķirta no valsts, ir labs un ka bijusi “piemērota izdevība nodrošināts, lai tā līdzsvars netiku apvērsts”.

Diskusiju centrā nonākusi Sarkozī novēršanās no Francijas tradīcijas, saskaņā ar kuru reliģija tiek uzskatīta par pilnīgi privātu lietu. Tā aizsākās ar 1905.gada likumu, bet ar laiku pāraugusi zināmā politkorektumā, kas reliģijas iznešanu publiskajā telpā padarījis par tabu.

Prezidents šo parādību nosaucis par negatīvo “laicite” (franču termins, kas ietver gan baznīcas un valsts nošķīrumu, gan reliģijas pārnešanu privātajā telpā un ar zināmām atrunām var tikt tulkots kā sekulārisms). Sarkozī paudis vēlmi to aizstāt ar “pozitīvo laicite”, kas rēķinātos ar ticības sniegtajām cerībām un ļautu piešķirt valsts finansējumu reliģiskajām organizācijām.

Trešdien diskusijas uzbangoja arī Nacionālajā sapulcē, sociālistu deputātam Žanam Glavanī asi kritizējot Sarkozī Rijādas runu.

“Runa, kurā Dievs piesaukts ne tikai katrā lapaspusē, bet katrā rindiņā, rada sabiedrībā fundamentālu problēmu,” norādīja deputāts.

Uz to iekšlietu ministre Mišela Alio-Marī atbildēja, ka valdība vēloties “palīdzēt izpausties visiem garīgumiem, tai skaitā tiem, kas balstīti ateismā”.

Lai gan 1905.gada likuma mērķis bija mazināt savulaik lielo katoļu baznīcas ietekmi, baznīcas līderi pašlaik izturas ļoti rezervēti pret jebkādām reformām, kuras varētu mainīt “status quo” un atdzīvināt antiklerikālās kustības.

Savukārt astoņus miljonus lielā musulmaņu kopiena, lielākā Eiropā, gluži pretēji tikai apsveiktu reformas, kas ļauti viņiem gūt finansiālo atbalstu mošeju celtniecībai un paplašinātu imamu sagatavošanu.

Divreiz laulību šķīrušais Sarkozi pats sevi sauc par “kultūras katoli”, kurš, lai gan baznīcu apmeklē reti, augstu vērtē to morālo un sociālo lomu, kuru reliģija varot pildīt sabiedrībā.

“Kāds, kurš tic, ir kāds, kurš cer,” Sarkozī sacīja Romas Svētā Jāņa Laterāna bazilikā teiktajā runā. “Republikas interesēs ir daudz vīriešu un sieviešu, kas cer.”

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Leonars Inkins: Par Vladimira Zeļenska uzvaru prezidenta vēlēšanās Ukrainā „Dzirkstele”

Leonars Inkins: Par Vladimira Zeļenska uzvaru prezidenta vēlēšanās Ukrainā „Dzirkstele”(0)

Maz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu vēršoties pie žurnālistiem uzrunāja bijušās Padomju Savienības valstis, sakot, mēs varam! Mēs spējam nostumt malā padomju nomenklatūru un atbrīvoties no viņu virsvadības. Ja mums tas izdevās – arī jūs to spējat! Man kritiski

Jānis Grasbergs par Latvijas lauksaimniekiem: Mums vispirms jāpārvar neuzticēšanās barjera

Jānis Grasbergs par Latvijas lauksaimniekiem: Mums vispirms jāpārvar neuzticēšanās barjera(0)

Intervē Marlēna PIRVICA Nacionalaapvieniba.lv  Jānis Grasbergs ir Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, kas ir otra augstākā politiskā amatpersona ministrijā. Tāpat kā Zemkopības ministrs K. Gerhards no Nacionālās Apvienības arī parlamentārais sekretārs ir tiesīgs aizstāvēt ministrijas pozīciju Saeimas tribīnē. Jānis Grasbergs ir guvis politisko pieredzi kā Kocēnu novada domes deputāts. Ar Zemkopības ministriju J. Grasbergs ir saistīts jau

Guntis Kalme: Uzvarētāju ticība

Guntis Kalme: Uzvarētāju ticība(0)

„Viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli – mūsu ticība.” (1 Jņ 5, 4). „Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1 Jn 3, 8b) Lectio: „Viņš gāja pēc Sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un Viņa mācekļi Viņam gāja līdzi. Un, tai vietā nonācis, Viņš

Leonards Inkins: „Dvēseli atdod Dievam, sevi dzimtenei, bet godu nedod nevienam.”

Leonards Inkins: „Dvēseli atdod Dievam, sevi dzimtenei, bet godu nedod nevienam.”(0)

Ir teikts: “Ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši” (Mt. 25:40). Ar šo būtu skaidrs, un domstarpību nav. Vienkāršā valodā tas nozīmē, ka ikviens, kurš ir palīdzējis, tam, kurš ir trūkumā, ir palīdzējis Man, teica Jēzus. No tā izriet, ka ikviens, kurš ir palīdzējis kaut vienam latvietim,

Leonards Inkins: Nazis pret kodolieročiem (Nelieši)

Leonards Inkins: Nazis pret kodolieročiem (Nelieši)(0)

Pamācības Laikam nav neviena vīriešu kārtu un bieži vien arī sieviešu kārtu dzimuma cilvēku, kuri jaunībā nebūtu, kaut dienu nodarbojušies ar kādu no cīņas veidiem. Nav neviena, kurš nebūtu kaut pagalma līmenī mācījies atvairīt sitienu, sist tā lai krīt un, dažādus paņēmienus pret uzbrucēju ar nazi. Divdesmit pirmajā gadsimtā ir gana daudz tīmeklī dažādu video

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.