„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

“Prieka vēsts” 18 gadu jubilejā saņem DIVKĀRT!

Teksta autore: Kristīne Petrova

Līdz ar gada laika maiņu un rudens iestāšanos arī draudzē Prieka Vēsts ir sācies jauns darba cēliens. Ir nosvinēti 18 gadi, apkopots līdz šim paveiktais un saņemts jauns aicinājums un spēks no Dieva, lai dotos sasniegt vēl nebijušas uzvaras!

Trīs dienas, no 26. līdz 28. septembrim, draudzē Prieka Vēsts atskanēja skaļas dziesmas, prieka saucieni, dejas un līksmība, lai pienestu pateicību Tam Kungam par to, kā Viņš mūs vadījis šos 18 gadus.  

Fokuss – cilvēki

Atskatoties uz paveikto, liela daļa draudzes enerģijas šo gadu laikā tika veltīta nama celtniecībai, kas nu ir pabeigts. Atcerēties to, kā ēka, kas sākotnēji tika paredzēta kara draudiem, pārtapa par Dieva namu, mums palīdzēja dokumentālā filma, kā arī nupat iznākušais draudzes jubilejas žurnāls „No stipriem pamatiem uz zvaigznēm”.

Līdz ar galvenās ēkas pabeigšanu draudzei ir atjaunojies galvenais fokuss – cilvēki! Jo tagad, pēc nama nodošanas, šim mērķim ir iespējams veltīt daudz lielāku enerģiju un rūpes. Kā minēja mācītājs Eds Vaiss, Dievs nekad nedotu šādu namu, ja viņa mērķis nebūtu, lai tas tiktu piepildīts!

Visas konferences garumā tika saņemta spēcīga vēsts no dažādiem Dieva vīriem. Piektdien konferences atklāšanas dievkalpojumā draudzi uzrunāja Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Jānis Ozolinkēvičs, novēlot, lai mūsu draudze kļūst par Dzīvā Ūdens avotu, kas ved cilvēku dvēseles uz mūžīgo dzīvību.

Kas rūp Dievam?

Šajā vakarā ar svarīgu vēsti dalījās mācītājs no Baltkrievijas Vjačeslavs Gončarenko. Viņš aicināja katram draudzes loceklim nebūt bērna prātā Dieva lietās, bet kļūt nobriedušam domāšanā un attieksmē. Viņš arī atklāja, ka Dievam rūp tas, lai kristieši no vienkārši ticīgajiem kļūtu par uzticamiem kalpotājiem, jo tikai tā var aizsniegt citus cilvēkus, lai viņiem palīdzētu. Dievs grib, lai viņa draudzē kalpo visi 100%, nevis tikai viens no katriem pieciem draudzes locekļiem.

V. Gončarenko: „Dažiem ir daudz talantu, bet slikts raksturs. Tas ir jāmaina. Nav vairs laika grēkam un svārstībām. Ja gribam būt Jēzus Kristus kalpotāji, jābeidz meklēt tikai savs labumu. Mums jākļūst briedušiem. Mēs nevaram teikt – ko tu man vari dot, bet gan – ko es Tev, Jēzu, varu dot? Tas ir jauns līmenis! Kad kalpošanā iesaistīsies visi, draudzes darbs pārsniegs pat mūsu drosmīgākos sapņus!”

Arī mūsu mācītāja Viļņa Gleškes svētruna bija spēcīgs satricinājums uzskatu sistēmai par bagātības patieso vērtību, atgādinot, ka ir vismaz desmit lietas, kas ir svarīgākas par to. Spilgts piemērs bija viņam līdzi paņemtais ķieģelis, kas šajā gadījumā simbolizēja zelta stieni, kas debesīs izrādītos vien nieka bruģakmens, jo, kā vēsta Bībele, debesīs ielas ir no zelta.

Mācītājs uzsvēra, ka īstā bagātība ir cilvēku dvēseles.

V. Gleške: „Jēzus dabūja cilvēkus, kad Viņš viņiem deva kaut ko. Stipriniet viņus, mīliet viņus, un jūs viņus iegūsiet debesu valstībai. Mēs neesam šeit, lai no pasaules kaut ko paņemtu, bet pasaulei dotu. Ja es došu, vai es būšu bagātāks? Vai man viss jāatdod? Sāc ar mazumiņu! Atrodi katrā to, ko viņam vajag! Un iedod viņam to Kristus Vārda motivēts, un tajā brīdī viņš ir tavs!”  

SESTDIENA

Asinis un dinozauri

Pēc šāda Vārda bija prieks, ka sestdienas rītā mums bija iespēja kādam palīdzēt. Pie mūsu nama bija piestājis Valsts Asins Donoru centra autobuss, kurā nodot asinis un tādejādi glābt kāda dzīvību varēja katrs drosminieks. Šo iespēju izmantoja 40 draudzes locekļi.

Interesanti notikumi no rīta risinājās arī draudzes iekštelpās. Zinātnieks Roberts Paeglis (video) sniedza lekciju par kreacionismu, atklājot to, ka cilvēkiem vēl aizvien ir tendence domāt mitoloģiski, piemēram, uzskatīt, ka dinozauri bijuši plēsīgi zvēri, kaut patiesībā tie ir itin labi spējuši pastāvēt līdzās cilvēkiem un nenodarīt nekādu ļaunumu, jo kā liecina jaunākie zinātniskie pētījumi, viņi ir bijuši maitēdāji.

Kulminācija – saņem DIVKĀRT!

Uzstāties pēc šādas zinātniskas lekcijas būtu izaicinājums katram, bet uzņēmējam Ērikam Kudlim tas izdevās lieliski. Viņa kalpošanas laikā draudzes konference negaidīti sasniedza kulmināciju.

Vēsts bija kodolīga: līdzīgi kā Elija apmetni, kas simbolizēja svaidījumu, uzmeta Elīsam, un viņam bija jāpieņem lēmums, ko no šī brīža darīt – palikt tur, kur ir labs stāvoklis un panākumi, vai doties tālāk – nezināmajā, tā arī pār mūsu draudzi ir nonākusi Dieva mantija, jauns svaidījums, un mūsu izvēle ir to pieņemt vai nē.

Ē. Kudlis: „Varbūt tas, kas notiek Prieka Vēstī, ir jau ļoti labi – jūs „arat ar 12 vēršiem”. Lietas izdodas labi. Bet es redzu mantiju, kas ir pār visu šo namu un kas ir pat pāri šī nama robežām. Tas ir svaidījums. Es ticu, ka Dievs saka to pašu. Prieka Vēsts – Man ir jauna mantija, Man ir jauns svaidījums, vai jūs to gribat? Es neuzspiežu to jums. Tā ir jūsu izvēle. Ko jūs gribat? Mācītāj Vilni, Līga, Prieka Vēsts, ko jūs gribat? Tā nav pavēle, tas ir piedāvājums!”

Kādu izvēli šī piedāvājuma priekšā izdara Prieka Vēsts kā draudze, apliecina mācītāja Viļņa simboliskais akts – visu priekšā saplēšot savu žaketi, lai tādejādi atstātu līdz šim piedzīvoto un no Dieva saņemtu jaunu svaidījumu un spēku iet tālāk jaunajā! Ticam, ka šis dievkalpojums bija pagrieziena punkts draudzei kopumā.

Citi sestdienas labumi

Pēcpusdienā konferences dalībnieki varēja piedalīties kādā no trim darba grupām. Vienu no tām vadīja mīms Stīvs Murrejs, skolojot jaunus pantomīmas meistarus. Otru grupu vadīja Debija Vaisa, kalpojot sievietēm, savukārt trešo grupu vadīja uzņēmējs Ēriks Kudlis, atklājot 7 atslēgas, kas atver durvis uz finansiālu uzplaukumu.

Bet sestdienas vakarā notika svinīgs pasākums, kurā ar sirsnīgiem sveicieniem dalījās gan draudzes mācītājs, gan draudzes locekļi, gan sanākušie viesi.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks, novērtējot draudzes darbu, raksta: „Draudze „Prieka Vēsts” ir spilgta mūsdienu liecība kristīgu cilvēku vīzijai un Dieva svētībai. Savos 18 darbības gados „Prieka Vēsts” ir ierakstījusi savu vārdu ne tikai atjaunotās Latvijas vēsturē, bet, kas ir vēl svarīgāk – daudzu jo daudzu cilvēku sirdīs, kas šajā draudzē ir piedzīvojuši Dieva mīlestību un kļuvuši par Kristus sekotājiem. Sasniedzot pilngadības slieksni, draudze „Prieka Vēsts” ir paveikusi daudz vairāk nekā visa cilvēka mūža gājumā. Tā ir skaitliski izaugusi par vienu no lielākajām draudzēm Latvijā. Ir uzcelts plašs, glīts dievnams. Darbojas skola. Tiek īstenotas sociālās programmas. Taču pats galvenais, ka draudze „Prieka Vēsts” ir zemes sāls un pasaules gaisma. To arī novēlu saglabāt!”

Atzinīgus vārdus par draudzes darbu teica arī Latvijas Kristīgā radio prezidents Tālivaldis Tālbergs, kā dāvanu svētkos pasniedzot 18 raidījumu „No spožuma uz spožumu” bezmaksas translāciju LKR ēterā.

Šajā vakarā mums bija iespējams baudīt arī mīma Stīva Murreja uzstāšanos. Var tikai apbrīnot, cik katrā no komiskajiem uzvedumiem bija dziļa un aizkustinoša vēsts, kas liek smiekliem vīties ar asarām.

Kā aktivizēt svaidījumu?

Vakara dievkalpojumā sludinātājs mācītājs Eds Vaiss, precizējot, ka svaidījuma mantija dota ne vien draudzei, bet katram tās loceklim individuāli, un tā ir katra personīga izvēle to pieņemt vai nē. Viņš arī atklāja trīs svarīgus punktus, kā aktivizēt šo svaidījumu:

1) atstāt to, kas kavē veidot attiecības ar Dievu un kalpot;

2) mācīties dzīvot pateicībā un priekā, neraugoties uz rūpēm un grūtībām, jo tur ir apslēpts mūsu spēks;

3) iemācīties mīlēt cīņas.

Kā iegūt prieku?

Savukārt mācītājs Vjačeslavs Gončarenko šajā vakarā atklāja to, kā iegūt prieku, dzīvojot ar Dievu:

1) vienmēr atcerēties un priecāties par to, ka mums pieder glābšana un mūžīgā dzīvība;

2) nebēdāties un neizsamist, jo Tā Kunga prieks ir mūsu patvērums;

3) praktizēt radošu dzīvi un darīt labu citiem.

Savas kalpošanas laikā V. Gončarenko dalījās ar redzējumu par mūsu draudzi:„Es jūtu, ka Dievs iedos tādu prieka mantiju, ka tas prieks, kas jums jau ir, nestāvēs līdz. Atšķirība būs acīm redzama. Prieks būs tik pat liels kā apustuļu laikos. Lai arī Prieka Vēsts jau ir priecīga draudze, prieka būs vēl vairāk! Dievs grib šo draudzi piepildīt ar Sēto Garu, lai pasaule skatītos un apskaustu.”

Viņš atgādināja savulaik mātes Terēzes teiktos vārdus: „Bēdīgs svētais ir slikts svētais!”

Lai arī sestdienas vakara dievkalpojums bija krietni pārsniedzis plānoto laiku, cilvēki ar līksmību un prieku uzņēma katru Debesu Tēva sagatavoto dāvanu.

Jaungada svinības!

Svētki turpinājās arī svētdien, kad baudījām krāšņu programmu: svaidītu slavēšanu, mīma uzstāšanos, kā arī mācītāja Eda Vaisa un Viļņa Gleškes kalpošanu.

Jebkuras optimistiskas cerības pārspēja noslēguma koncerts, kas bija satriecošs! Sākot ar mūsu mūziķu grupas „Vēstniecība” un solista Valtera Gleškes (video) uzstāšanos, un beidzot ar Izraēlas mūziķu – solistes Limoras Šapira (video) un pianistaAleksandra Drora īpaši sagatavoto ebreju mūzikas koncertprogrammu.

Sajūsma par koncertu bija ne vien apmeklētājiem, bet arī viesmāksliniekiem, kas izteica atzinības pilnus vārdus par draudzi, organizētību un lielo klausītāju atsaucību.

Zīmīgi, ka šis vakars bija ebreju Jaungada priekšvakars, un vienlaikus, mūsu draudzes Jaunā gada sākums!

Tāpēc novēlējums katram lasītājam – Laimīgu jauno gadu!

Piedāvājam arī fotogaleriju.

Ikvienu dievkalpojumu un vakara koncertu iespējams iegādāties CD vai DVD formātā draudzes grāmatu veikalā vai pasūtot pa telefonu 67543044, 29112418.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: par riskiem, ratificējot Stambulas konvenciju

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: par riskiem, ratificējot Stambulas konvenciju(0)

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs saistībā ar t.s. Stambulas konvencijas ratifikāciju uzskata, ka vardarbība ir ļaunums, jo īpaši pret bērniem, sievietēm. Taču problēma t.s. Stambulas konvencijas kontekstā rodas, kad sākam iedziļināties, kas tiek saprasts ar vārdu „vardarbība”.  1)Vai piespiest ārsti pretēji savai reliģiskajai pārliecībai izdarīt abortu, t.i. nogalināt mazu neaizsargātu dzīvību nav vēl

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā(0)

Pirms dažiem gadiem SPEKTRS.COM publicēja jaunā gada pravietojumu „Jaunas lietas un vietas Tavā dzīvē.”  Taču lasītāju atsaucība bija krasi dažāda. Vieni nosodīja pašu pravieti, bet kāds lasītājs tikai gada baigās atsūtīja e-pastu ar atzinumu, ka pravietiskais vēstījums ir izprasts, tikai gada noslēguma posmā. Kaut arī pravieša uzdevums nav vēsti pasniegt saprotami, izskaidrojoši un atbilstoši pielāgojoties

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums(0)

Draudzes „Prieka vēsts” mācītājas Līgas Gleškes uzruna dievkalpojumā Jaunā Gada mijā. Kāds būs gaidāmais Jaunais Gads? Jēzus Kristus atbildētu: „Tāds, kādu Tu vēlies.” Vai gads būs izdevībām, iespējām, un finansiāli pārbagāts? Vai arī tajā neklāsies tik labi kā gribētos? Par to zina tikai Tu pats! Kāpēc? Tāpēc, ka mēs paši radām iespējas un izdarām izvēles

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība(0)

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.