„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Par ko vēlēt?

2.oktobris Latvijas tautai ir noteicošs. Tas ir vēlēšanu laiks.  10. Saeimas vēlēšanas. Daudz viedokļu. Daudz emociju. Taču arī netrūkst tādu, kuri uzskata, ka nav vērts vēlēt, jo… un tad seko dažāda veida atrunas. Vai tas ko maina, ka mēs izvēlamies nepiedalīties vēlēšanu procesā? Jā, maina! Bet ne par labu mums. Kādu rezultātu tad mēs gaidām? Es esmu vienaldzīgs? Tad tādu pašu vienaldzību saņemu atpakaļ.
Pagājušās vēlēšanās vēlētāju skaits strauji saruka. 60%. Pārējā tautas daļa noteica skaidru pozīciju. Neitrālu pozīciju. Nevēlēja vispār. Pie kādiem rezultātiem tas noveda, mēs šajos gados pārliecinājāmies paši…
Tomēr ar ko būtu jāsāk, līdz “ķeksīša” ievilkšanai vēlēšanu biļetenos?

Jāsāk ar analīzi, kas palīdzētu mums saprast katras partijas izvirzītās prioritātes, ieskatoties interneta mājas lapās: www.cvk.lv; www.ejambalsot.lv; kandidatiuzdelnas.lv

Piedaloties Atvērtajās durvju dienās.

Ne tikai Bībelē ir aprakstīti pagātnes varoņi un to varoņdarbi, bet arī mūsdienās ir savi varoņi, arī Latvijā. Varoņi, kuri cīnījušies par Latvijas zemi. Atdodami savas dzīvības un izlējuši asinis par brīvu nacionālu valsti-Latviju.

Vai mēs godinām viņu piemiņu? Vai arī dzen atceramies viņu labos darbus un dalāmies ar citiem, lai tādējādi celtu viens otra nacionāli-patriotisko Garu un ieaudzinātu to arī savos bērnos? Nē! Šodienas skatījumā pateicoties austrumu nostādnei, vārds nacionālisms jau ir izkropļots tik tālu, ka tas jau ir kļuvis par sinonīmu lamu vārdam.

Vai tās ir tās vērtības, par kurām latviešu pagātnes patrioti un ticības vīri ir atdevuši savas dzīvības?

Nezinu, vai latviešu nācijai ir „īsa atmiņa”, vai arī baiļu paralīzes iespaidā joprojām trīc par savu vietu zem saules un tāpēc savas vēlētāju balsis gatavi no jauna atdot par „politiskajiem līķiem” un korumpētajiem politiķiem, kuri jau iepriekš ir parādījuši uz ko ir spējīgi, precīzāk sakot, uz neko, kā vien bremzēt Latvijas tautai nozīmīgus likumprojektus, tāpēc vien vajadzētu būt kaut kādai kauna sajūtai pirms līst kaut vai rāpus, bet atpakaļ valdībā.

Aicinu atsvaidzināt atmiņu attiecībā par to, par ko, tad ir cīnījušies Latvijas tautas senči. Lai labāk izprastu gaidāmās 10. Saeimas vēlēšanas politisko spēli izaicināsim tos, kuri sevi dēvē par „tautas kalpiem”. Vai starp viņiem atrastos Latvijas izpratnē varoņi, kuru dēļ būtu vērts atdot savas vēlētāju balsis?

Atskatīsimies netālā Latvijas vēstures pagātnē, cīņās par Latvijas neatkarību, un atceroties tos patiesos varoņus, kuri cīnījušies par Latvijas zemi, salīdzināsim pagātni šodienas skatījumā.

Un saprast, vai mums vajadzīgi „varoņi nodevēji” un „viltus pravieši”, kas cenšas Latviju virzīt atpakaļ austrumu nezināmajās, iznīcības tālēs, kaut gan, pēc augusta statistikas datiem vadoties, izskatās, ka Latvijas tauta labprāt vēlas atgriezties, pie tiem, kas savulaik Latvijā ieviesa genocīda programmu un Latvijas tautas paverdzināšanu zem dzels priekškara, vienīgi, vai to vēlas arī latviešu nācija?

Vai arī atgriezties pie „politiskajiem līķiem” un to smirdēšanas?

Vai arī izvēlēties kaut ko pavisam jaunu un iedziļinoties saprast, ka tas jaunais cīnās par to pašu, par ko savulaik cīnījās Latvijas senči.

 

Par ! Par nacionālu valsti! Par brīvu Latviju!(visās nozīmēs).

 

Jo tikai un vienīgi nacionāla un garīga atmoda spēs glābt Latvijas valsti no austrumu un rietumu elles. Tikai nacionāla identitātes apzināšanās un garīgais spēks spēs izraut no elles, kurā paši dodamies.
Tikai un vienīgi vienoti vienā Garā un Spēkā, vienoti ar nacionālām saitēm, mēs uzvarēsim jebkura ienaidnieka pārspēku.
Vai tas ir iespējams? Jā! Ja tas pat ir panākams ar bērnu palīdzību: „No bērnu un zīdaiņu mutes Tu Sev esi izveidojis pretspēku Saviem pretiniekiem, lai liktu apklust Saviem naidniekiem un atriebējiem.” (Ps 8:3)
Tad mēs to it sevišķi spēsim, kā teikts ”Es visu spēju Tā (Jēzus) spēkā, kas mani dara stipru!”(Ef. 4:13).

Latvijas neatkarības laiki

Lai Latvija kļūtu neatkarīga tika ieguldīti milzīgi nacionālie spēki un ticība.
Līdzko Latvija kļuva neatkarīga, šķiet, ka loģiski būtu, ka Latvijas nākotnes kurss mainītos latviešu nācijai pozitīvā gultnē. Tomēr tā tas gluži nav. Kas tad pa ceļam ir pazaudēts? Nacionālisms un patriotisms. Kā noticis tā, ka latvieši ir aizmirsuši par ko cīnījušies? Lai atbildētu uz jautājumu, jāpavēro politiskie procesi pēc neatkarības iegūšanas. Novērojot var konstatēt, ka pamatā praktiski lielākā daļa nacionālie spēki, tas ir, lielākie aktīvisti tika likvidēti. Pēkšņajās un traģiskajās nāvēs. Viens noslīka jūrā, otrs – autoavārijā, trešais- nesaprotamajos apstākļos, ceturtais- ar pēkšņu sirdstrieku, piektajam, iekoda nezināmas izcelsmes indīgs dundurs un t.t. Un tā īsā laika periodā visi patiesie nacionālie spēki un brīvības paudēji veiksmīgi tika novērsti un aizmirsti.

Bībelē teikts: „Tev būs savu tēvu un savu māti godāt.”(5.Moz.5:16) Arī mūsu Tēvijas varoņi ir kāda dēla vai meitas vecāki.

Godāt? Kas tad būtu? Pieminot viņu labos darbus, Tu augsi veselīgā nacionāli patriotiskā garā un lai kādi vēji arī nepūstu (neoliberālisms vai sociāl-komunisms ar uzurpatoriskām tieksmēm, divvalodības programmas ieviešanas plāniem un Latvijas ekonomiskā paverdzināšanas veicināšanā), nespēs Tevi izsist no Tava uzsāktā kursa un nespēs ietekmēt un pakļaut sev veļamā virzienā. Tu vienmēr zināsi savu nozīmi un savas Valsts un Zemes vērtību. Tad nevajadzēs latviešiem pārņemt ārvalstu nepraktisko un nepiemēroto pieredzi, bet gan cienīt savas Zemes „gudrās galvas” veidojot savu nacionālo bāzi un primāri apmierināt savas tautas intereses. Tad nevajadzētu svinēt aizjūras svētkus un aizmirst savas tautas nozīmīgos nacionālos svētkus. Tad kristieši Latvijā varētu ne tikai sajūsmināties par Bībeles varoņiem, bet tikpat neizmērojami apbrīnot arī tos, kristiešus-Dāvidus, kuri ar paceltām galvām varonīgi stājušies pret Latvijas Goliātu. Un tādus kristiešus nespētu ietekmēt nekādi „viltus pravieši” no ārvalstīm.
Un, lai ko tas maksātu, neatdotu Dieva doto zemi, Latvijas teritoriju, kā tas notika Abrenes gadījumā, neatdotu nevienu kilometru, nevienu metru, nevienu centimetru, jo par to ir dārgi samaksāts, asiņaini maksāts.

 

Šodien

 

Neapzinoties Latvijas nozīmi, mēs zaudējam patiesās vērtības. Un tagad latviešu patriotisms izpaužams vicinot Latvijas karogu hokeja čempionātā un tikai tāpēc, ka ir iereibuši. Nav ne cieņas, ne goda.
Pie kā ir novedusi latviešu tautu patieso vērtību nenovērtēšana? Uzskatāms piemērs: Latviešu gaidāmā pasivitāte vēlēšanās, jo neesot vērts un krievu aktivitāte, balsojot par krievu partijām SC un PCTVL, jo ir vērts, padara iespēju atgriezties austrumu ietekmē ļoti reālu. Krievu tautības vēlētāju optimistiskais gars vēlēšanu laikā ir vainagojies jau iepriekšējās vēlēšanās, izvirzot krievu patriotu par Rīgas mēru. Tieši krievu nacionālās identitātes apzinātājs faktiski jau vada latviešu tautu, bet viņa pakalpiņš ir kosmopolītiski izaudzināts latvietis. Soli pa solim apmierinot krievu vēlētājus. Soli pa solim mainot Latvijas kursu pretējā virzienā, bet latvieši pat nepamana, ka Latvijas kuģis jau sen purvā. Un joprojām skan vārdi: „Nav vērts, jo tāpat nekas nemainīsies.” Toties krieviski runājošie, kuri jau ieguvuši pilsonību, cīnās par savām tiesībām un atkal optimistiski ievēl „savējos” jo zina cik grūti iegūstama pilsonība, bet vēl ir tik daudz radu, kuriem vēl jāizkārto pilsonība citādākā veidā, nekā paredzēts Latvijas valsts likumdošanā.
Kamēr latvieši par to tik pasmaida un saka, ka viņiem nekas nesanāks, jo Latvija ir mūsu Zeme, pasīvi noraugoties no malas, lētticīgie latvieši ir vienkārši viltīgi un darbietilpīgi apmuļķoti.

 

Latvijas politikā vīzija

 

Latviešiem jau sen pateikts: „Divkopienu valsts!” Vai kādam ir iebildumi? Klusums.
Lai iedrošinātu krievu vēlētājus tieši pirms vēlēšanām Latvijas „varoņi” labprāt pieņēma vizītē Maskavas mēru Juriju Lužkovu. Pieņemšana pompoza. Smaidi uz lūpām. „Galva” Maskavas Namā iedrošināja tautiešus vēlēt, jo tikai tā ir panākami Krievijas mērķi Latvijā un ātrākā veidā panākama divvalodība Latvijā, piebilstams, ka tas tikai ir laika jautājums. Vienīgi pazemīgais kalps Latvijas prezidents, savu viedokli izteica vienā teikumā savā tvītera kontā, bez nekādas oficiālas nostājas.
Un latvieši tik turpina savu veco dziesmu: „Nav vērts, nav vērts, nekas tāpat nemainīsies..”

Varbūt tomēr ir vērts pamosties un mobilizējoties vismaz ievelkot „ķeksīti” vēlēšanu lapiņās par „savējiem?” Par nacionāliem spēkiem…

 

Dievs, svētī Latviju!

 

 

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Leonards Inkins: Ticība rituāla spēkam

Leonards Inkins: Ticība rituāla spēkam(0)

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un visi Jeruzālemes iedzīvotāji, tie atklāti atzina savus grēkus, un viņš tos kristīja Jordānas upē. Jānis valkāja kamieļa vilnas drēbes un bija apjozies ar ādas jostu, viņš ēda siseņus un savvaļas bišu medu.

Leonards Inkins: Izdzīvošana mēslu mucā

Leonards Inkins: Izdzīvošana mēslu mucā(0)

Sarunā „Cīņai sveiks!”  ar NA RD deputātu Daini Loci un Leonardu Inkinu, sarunas vadītāja Marlēna stāstīja par latviešu nodevību nerunājot latviski Latvijā. „Es aicinu latviešus Latvijā runāt latviski,” pauda Marlēna. Leonards Inkins piebilda: „Vai Jūs saprotat, ko šāds aicinājums dažkārt nozīmē latvietim?”.. Marlēna: „Pazemojumu?” Leonards: „Bieži arī pazemojumu..” Sarunas „Cīņai sveiks!” ierobežotā laika dēļ nav

Leonards Inkins: Runā, ka…

Leonards Inkins: Runā, ka…(0)

Cilvēce vēl nav noskaidrojusi kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja? Daudzi vēl šodien strīdas, kur un kā radās dzīvība un no kā ir cēlies cilvēks. Ir tādi, kuri uzskata, ka Radītājs radīja Visumu, Zemi, cilvēku un to, kas plaši aprakstīts un vēl neminēts Vikipēdijā.

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)(0)

Ar vērienīgu kaujas šaušanu noslēdzas militārās mācības “Sudraba bulta 2019”, ziņo „Latvijas armija”, kuru laikā pirmo reizi visa apvienotā 12 valstu karavīru,  (vairāk nekā 3000 karavīru), brigāde devusies operācijā reālajā vidē – ārpus Ādažu poligona. Pēc vingrinājuma tika parakstīti dokumenti, kas darbam NATO operācijās sertificē apvienoto Lietuvas, Latvijas un Igaunijas jeb Baltijas bataljonu.    Kārlis

Leonards Inkins: Objektīvā realitāte

Leonards Inkins: Objektīvā realitāte(0)

Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors. Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd, rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt šobrīd spējat būt objektīvi, pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.