„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Panākumi

Anatolijs Tihomirovs

“ “Panākumi” kā tādi, vispār nepastāv, jeb precizējot “neizdošanās” neeksistē. “Gūt” sekmes un “būt” sekmīgs ir viens un tas pats. Miljonārs guvis sekmes tajā, ka kļuva par miljonāru, ēzelis — kļūstot par ēzeli. Dzīvajam izdodas izdzīvot, bet mirušajam — nomirt.”

Gilberts Keits Čestertons / Gilbert Keith Chesterton

 

Es jau sen esmu pazīstams ar šo saldo vārdu “panākumi”. Agrāk tas mani vilināja un piesaistīja, gluži kā vārdi “laime”, “patiesība”, “visums” un “mūžība”.

Gadu atpakaļ intuitīvi vārda „panākumi“ nozīmi es izpratu šādi – tas ir moderni, tā ir pārpilnība, tas ir „spici“. Tā vai citādi es pilnībā nodevos un sāku nodarboties ar “panākumiem”.

Tagad es precīzi zinu, ko nozīmē vārds „panākumi“ un „neizdošanās“. Vismaz, ko tas nozīmē man.

Mērķtiecīgā amerikāņu kultūra bijušajās PSRS tautās ir ienesusi savu sapratni, kas vairākumam no mums jauc galvu.

No vienas puses angļu vārdnīcā vārdam “success” – ir divas pamatnozīmes: (Oxford cm., Webster)

•           Mērķa sasniegšana;

•           Sociāla statusa līmeņa paaugstināšana.

Esmu sapratis, ka tā nav tā īstā nozīme, kuru varētu izprast mūsu kultūra.

“Dalja” vārdnīcā rakstīts: “gūt panākumus, nozīmē – sasniegt vēlamo“.

„Panākumi” ir absolūti subjektīvs jēdziens. Tas ir saistīts ar personīgajām vēlmēm, nevis ar sociālu statusu. Atgriežoties pie Čestertona citāta, es tiešām nezinu, ko autors vēlējies pateikt attiecībā par ēzeli, miljonāru vai mirušo, bet droši vien uzskaitītie paši zina vai ir sasnieguši vēlamo, bet ja nē, tad automātiski, tos varētu pieskaitīt „neizdošanās” sarakstā.

Manā izpratnē „panākumi” nozīmē, lūk, ko:

•           Sadzirdēt sevi. Izprast sevi. Dzirdēt savu sirdsapziņu, uzklausīt to un sevi iedrošināt. Ieraudzīt iespējas skaidrām acīm. Vēlēties un piepildīt savus sapņus. Apņemšanās un iešana uz mērķi. Redzēt vēlamo.

•           Spēku koncentrācija, un pamazām piespiežot sevi sākt darīt to, ko patiesi uzskatu par pareizu, kas ir saskaņā ar manu iekšējo balsi, jeb sirdsapziņu.

“Sirds balss ir tik vāja, ka tā ir viegli noslāpējama. Kad sāc dzīvot saskaņā ar to un iemācies saklausīt, tad tā kļūst skaidra. Un tu to nekad nesajauksi ar ko citu.”

Madam de Stell

Es kļūstu sekmīgs, tad, kad sev godīgi varu apgalvot, ka es nodarbojos ar to, uz ko esmu aicināts. Skaidri apzināties, ka dzirdu savu iekšējo balsi, zinu savu sapni un pacietīgi eju tai pretī, lai realizētu to savā dzīvē.

Esmu ceļā, un tuvojos mērķim.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Ilmārs Hiršs par bijušā baptistu bīskapa Pētera Sproģa piesliešanos „Saskaņai”: “Pārsteigums un šoks”

Ilmārs Hiršs par bijušā baptistu bīskapa Pētera Sproģa piesliešanos „Saskaņai”: “Pārsteigums un šoks”(1)

“Vai Dievs sūta mani tieši šajā vidē darboties? Vidē, kuras pārstāvji pagātnē ir nodarījuši daudz posta un sāpju mūsu tautai. Pie ļaudīm, kur mana izvirzīšana tiek apstiprināta Krievijas Ārlietu ministrijā?” Prof. Ilmārs Hiršs,. Mg.sc.ing., Dr. theol. Šajā nedēļā Latviju pāršalca ziņa par mūsu savienības bijušā bīskapa Pētera Sproģa pēkšņo un negaidīto iesaistīšanos politikā un vēl

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis  Jēzus Kristus augšāmcelšanās piemiņas dievkalpojumā. Lieldienu rīta galvenā ziņa: kaps ir tukšs! Notikuma konteksts ir šāds: bija uzmodinātas lielas cerības – gan mācekļos, gan tautā – kuras bija sabrukušas Lielajā Piektdienā. Tukšais kaps bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Neviens to negaidīja. Pirmā reakcija bija neticība, bailes, bet arī

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis Lielās Ceturtdienas vakara dievkalpojumā, 29. martā Kāpēc mēs esam radīti? Vai varat atbildēt uzreiz. Kāda ir pirmā atbilde, kas nāk prātā? Man grūti katru tagad uzklausīt, bet gribu, lai mēģināt atbildēt sevī vai arī to izdarāt kā mājasdarbu. Gribu pateikt, ka esam radīti laimei. Ticat? Bet vai jūtaties laimīgi?

Džeims Kevizels: “Apskaujiet savu krustu un ejiet uz savu mērķi!”

Džeims Kevizels: “Apskaujiet savu krustu un ejiet uz savu mērķi!”(0)

Aktieris Džeimss Kevizels, kurš populārajā Mela Gibsona filmā “Kristus ciešanas” atveidojis Jēzu Kristu, ir nācis klajā ar savu liecību  ASV Katoļu universitāšu studentu asociācijas forumā, kas janvāra sākumā norisinājās Čikāgā. Viņš pastāstīja par savu aicinājumu, par to, kā Gibsona filmas uzņemšanā gūtā pieredze ir ietekmējusi viņa garīgo dzīvi, un aicināja jauniešus kļūt par bezbailīgiem Kristus

Bijušais transseksuālis: brīvība no dzimuma disforijas ir iespējama

Bijušais transseksuālis: brīvība no dzimuma disforijas ir iespējama(0)

Nesen kristīgo sabiedrību šokēja ziņa, ka meitene no kristiešu ģimenes Amerikā, Ohaio štatā cieš no dzimuma disforijas un, atrodoties dziļā depresijā, pieņēmusi lēmumu mainīt dzimumu, panākot vēlamo Tiesas ceļā. Sabiedrības neizpratni raisa, ka sīvās cīņas ar dzimumu disforijas vietā, tiek izvēlēts pretējs ceļš, ārsts un Pro-transeksuāļu tiesību atbalstītājs un Hamiltonas apgabala prokurors un Pro-transeksuāļu tiesību atbalstītājs

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.