„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Neparastais zvaigžņu pārītis

Vasara. Laulību laiks. Līgavainis un līgava sajūsmu pilnām sirdīm ar baltām lentām un ziediem klātā automašīnā trauc pa Latvijas ielām un garāmgājēji tos pavada priecīgām gavilēm. Vakara stundā, kad viens otram pateikuši „jā” uz mūžu, veras tur augtu debesīs un vēro zvaigznes. Tik līdzīgas viena otrai, bet tomēr tik atšķirīgas. Interesanti vai zvaigznes arī precas?

Kalifornijas universitātes (University of California, Santa Barbara (UCSB)) astrofiziķu grupai ir izdevies atklāt divus baltos pundurus aptumsuma dubultzvaigžņu sistēmā. Balto punduru izpēti ar Faulkes Ziemeļu teleskopu veica Džastins Steinfāds (Justin Steinfadt).
Tika pamanīts zvaigznes NLTT 11748 īslaicīgi aptumsumi. Šī zvaigzne ir viens no retajiem ļoti zemas masas hēlija kodola baltajiem punduriem. Vairāku fotogrāfiju secība atklāja, ka atsevišķos attēlos zvaigzne kļūst blāvāka. Steinfāds secināja, ka negaidītais atklājums ir ļoti svarīgs. Zinātniekiem izdevās novērot 3 minūšu garus aptumsumus divas reizes 5,6 stundu laikā.
Šīs nakts laikā zinātnieki izmērīja NLTT 11748 Doplera nobīdi, zinot, ka tā riņķo ap masīvāku, bet daudz blāvāku balto punduri.

Foto: Steve Howell/Pete

Viņa

Zinātniekiem šķitis pārsteidzoši kā mainās zvaigznes ātrums tikai dažu minūšu laikā. Astrofiziķu atklājums ir svarīgs papildinājums zināšanām par baltajiem punduriem.
Zinātnieki uzskata, ka šādas dubultzvaigžņu sistēmas, kurā ir ļoti nelielas masas hēlija baltais punduris, izveidošanās ir oriģinālās dubultzvaigžņu sistēmas komponenšu mijiedarbības un masas apmaiņas sekas.
Zināšanai: Baltie punduri ir ļoti blīvas Saulei līdzīgas zvaigznes atliekas. To diametrs ir tuvs Zemes diametram. Kad Saulei līdzīga zvaigzne ir iztērējusi savu kodoldegvielu, tā beidz savu dzīvi, izmetot ārējos atmosfēras slāņus kosmosā. Paliek blīvs iekšējais kodols, kurš parasti ir veidots no oglekļa un skābekļa.
Viena no zvaigznēm šajā balto punduru sistēmā ir ļoti rets hēlija kodola baltais punduris, kura masa ir 10-20 procenti no Saules masas.

Viņš

Otra zvaigzne šajā sistēmā arī ir baltais punduris, kurš ir visai tipisks savas klases pārstāvis. Tas sastāv no skābekļa un oglekļa. Tā masa ir aptuveni 70% no Saules masas. Zvaigzne ir masīvāka un tās diametrs ir mazāks nekā hēlija kodola baltajam pundurim. Oglekļa-skābekļa zvaigzne izstaro aptuveni 30 reizes mazāk gaismas nekā hēlija kodola baltais punduris šajā sistēmā.
Tas tikai nozīmē, ka abi viens otru brīnišķīgi papildina un ir radīti viens otram.

Bēgošā līgava

Pundurīši sapratuši, ka labāk būt diviem nekā vienam, turpretī kāda cita tipa zvaigzne nolēmusi, jo tālāk no tādas dzīves, jo labāk.

Astonomi izpētījuši, ka no miglāja Doradus 30, netālu esošajā Lielajā Magelāna mākonī, bēg zvaigzne ar ātrumu 400 000 kilometri stundā.
Novērojumi, kas veikti ar Habla teleskopu, liecina, ka zvaigzne nolidojusi aptuveni 375 gaismas gadus no savas dzimšanas vietas – zvaigžņu kopas R136, kas atrodas 30 Doradus centrā. Šajā kopā atrodas vairākas zvaigznes, kuru masa aptuveni 100 reizes lielāka par Saules masu.

Kāpēc līgava bēg?

Tas vārēja būt iespējams, pārnovas sprādziena rezultātā dubultzvaigžņu sistēmā.
Zvaigzni no dzimšanas vietas bēgt varēja piespiest arī līdz pastāvošās daudz masīvākas zvaigznes.
Novērojumi liecina, ka bēgošā līgava ir ļoti karsta, masīva, zilgani balta zvaigzne, kas atrodas relatīvi tālu no jebkuras kopas, kurās parasti mājo šādas zvaigznes.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā(0)

Pirms dažiem gadiem SPEKTRS.COM publicēja jaunā gada pravietojumu „Jaunas lietas un vietas Tavā dzīvē.”  Taču lasītāju atsaucība bija krasi dažāda. Vieni nosodīja pašu pravieti, bet kāds lasītājs tikai gada baigās atsūtīja e-pastu ar atzinumu, ka pravietiskais vēstījums ir izprasts, tikai gada noslēguma posmā. Kaut arī pravieša uzdevums nav vēsti pasniegt saprotami, izskaidrojoši un atbilstoši pielāgojoties

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums(0)

Draudzes „Prieka vēsts” mācītājas Līgas Gleškes uzruna dievkalpojumā Jaunā Gada mijā. Kāds būs gaidāmais Jaunais Gads? Jēzus Kristus atbildētu: „Tāds, kādu Tu vēlies.” Vai gads būs izdevībām, iespējām, un finansiāli pārbagāts? Vai arī tajā neklāsies tik labi kā gribētos? Par to zina tikai Tu pats! Kāpēc? Tāpēc, ka mēs paši radām iespējas un izdarām izvēles

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība(0)

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm(1)

Ilze Eris: Mīlestības Skolas lektore. Četru bērnu mamma. Aizlūdzēja, kalpotāja. Ilze ir ieguvusi augstāko izglītību valodniecības jomā, kas palīdz viņai labāk izprast Dieva vārdu. Viņa ir arī studējusi teoloģiskās zinības. Precoties, ar ko mēs rēķināmies? Ar mīlestību. Ar uzticību. Ar to, ka dzīvosim visu atlikušo dzīvi ar šo cilvēku un viņš/viņa ar mums. Mēs rēķināmies,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.