Vasara. Laulību laiks. Līgavainis un līgava sajūsmu pilnām sirdīm ar baltām lentām un ziediem klātā automašīnā trauc pa Latvijas ielām un garāmgājēji tos pavada priecīgām gavilēm. Vakara stundā, kad viens otram pateikuši „jā” uz mūžu, veras tur augtu debesīs un vēro zvaigznes. Tik līdzīgas viena otrai, bet tomēr tik atšķirīgas. Interesanti vai zvaigznes arī precas?

Kalifornijas universitātes (University of California, Santa Barbara (UCSB)) astrofiziķu grupai ir izdevies atklāt divus baltos pundurus aptumsuma dubultzvaigžņu sistēmā. Balto punduru izpēti ar Faulkes Ziemeļu teleskopu veica Džastins Steinfāds (Justin Steinfadt).
Tika pamanīts zvaigznes NLTT 11748 īslaicīgi aptumsumi. Šī zvaigzne ir viens no retajiem ļoti zemas masas hēlija kodola baltajiem punduriem. Vairāku fotogrāfiju secība atklāja, ka atsevišķos attēlos zvaigzne kļūst blāvāka. Steinfāds secināja, ka negaidītais atklājums ir ļoti svarīgs. Zinātniekiem izdevās novērot 3 minūšu garus aptumsumus divas reizes 5,6 stundu laikā.
Šīs nakts laikā zinātnieki izmērīja NLTT 11748 Doplera nobīdi, zinot, ka tā riņķo ap masīvāku, bet daudz blāvāku balto punduri.

Foto: Steve Howell/Pete

Viņa

Zinātniekiem šķitis pārsteidzoši kā mainās zvaigznes ātrums tikai dažu minūšu laikā. Astrofiziķu atklājums ir svarīgs papildinājums zināšanām par baltajiem punduriem.
Zinātnieki uzskata, ka šādas dubultzvaigžņu sistēmas, kurā ir ļoti nelielas masas hēlija baltais punduris, izveidošanās ir oriģinālās dubultzvaigžņu sistēmas komponenšu mijiedarbības un masas apmaiņas sekas.
Zināšanai: Baltie punduri ir ļoti blīvas Saulei līdzīgas zvaigznes atliekas. To diametrs ir tuvs Zemes diametram. Kad Saulei līdzīga zvaigzne ir iztērējusi savu kodoldegvielu, tā beidz savu dzīvi, izmetot ārējos atmosfēras slāņus kosmosā. Paliek blīvs iekšējais kodols, kurš parasti ir veidots no oglekļa un skābekļa.
Viena no zvaigznēm šajā balto punduru sistēmā ir ļoti rets hēlija kodola baltais punduris, kura masa ir 10-20 procenti no Saules masas.

Viņš

Otra zvaigzne šajā sistēmā arī ir baltais punduris, kurš ir visai tipisks savas klases pārstāvis. Tas sastāv no skābekļa un oglekļa. Tā masa ir aptuveni 70% no Saules masas. Zvaigzne ir masīvāka un tās diametrs ir mazāks nekā hēlija kodola baltajam pundurim. Oglekļa-skābekļa zvaigzne izstaro aptuveni 30 reizes mazāk gaismas nekā hēlija kodola baltais punduris šajā sistēmā.
Tas tikai nozīmē, ka abi viens otru brīnišķīgi papildina un ir radīti viens otram.

Bēgošā līgava

Pundurīši sapratuši, ka labāk būt diviem nekā vienam, turpretī kāda cita tipa zvaigzne nolēmusi, jo tālāk no tādas dzīves, jo labāk.

Astonomi izpētījuši, ka no miglāja Doradus 30, netālu esošajā Lielajā Magelāna mākonī, bēg zvaigzne ar ātrumu 400 000 kilometri stundā.
Novērojumi, kas veikti ar Habla teleskopu, liecina, ka zvaigzne nolidojusi aptuveni 375 gaismas gadus no savas dzimšanas vietas – zvaigžņu kopas R136, kas atrodas 30 Doradus centrā. Šajā kopā atrodas vairākas zvaigznes, kuru masa aptuveni 100 reizes lielāka par Saules masu.

Kāpēc līgava bēg?

Tas vārēja būt iespējams, pārnovas sprādziena rezultātā dubultzvaigžņu sistēmā.
Zvaigzni no dzimšanas vietas bēgt varēja piespiest arī līdz pastāvošās daudz masīvākas zvaigznes.
Novērojumi liecina, ka bēgošā līgava ir ļoti karsta, masīva, zilgani balta zvaigzne, kas atrodas relatīvi tālu no jebkuras kopas, kurās parasti mājo šādas zvaigznes.