Ir lietas, kuras nav iespējams aprakstīt īsi. Ja tā nebūtu, tad vidusskolas vai augstskolas programma ietilptu tvitera ziņojumā. Zinām, ka tā nav. Arī šie nopietnie notikumi neietilpst vienā lapaspusē. Tāpēc saņemieties, lapaspuses būs trīs.

Šā gada 30. novembrī Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā notika lielā divdesmitnieka G20 sēde. Šai divdesmit valstu vadītāju tikšanās reizē Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Saūda Arābijas princis Mohammeds bin Salmans ļoti draudzīgi apsveicinājās, smaidot uzsita uz pleca un, kopēji pasmējušies, par viņiem vien zināmo, sēdās pie lielā galda.

Kerčas pirāts.

Pirms G20 apspriedes ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka sanāksmes laikā netiksies ar Krievijas prezidentu un Saūda Arābijas princi. Ceru, ka man lasītājiem vairs nav jāskaidro kāpēc. Īsumā. Ar Krievijas vadītāju – par notikumiem pie Krimas tilta un ar Saūda Arābijas vadītāju par žurnālista Džamala Hašogi noslepkavošanu Saūda Arābijas vēstniecībā Turcijā.

V. Putins slikto ziņu uzzināja pa ceļam uz Buenosairesu. ASV prezidents Tviterī paziņoja: « Ņemot vērā faktu, ka Krievija Ukrainai nav atdevusi kuģus un jūrniekus, esmu nolēmis, ka visām ieinteresētajām pusēm būs labāk, ka mana iepriekšplānotā tikšanās Argentīnā ar prezidentu Vladimiru Putinu tiek atcelta». Tai brīdī sabruka viss Krievijas plānotais, bija liela cerība, ka izdosies vienoties un vājināt sankcijas. Bet, nu izskatās, ka rezultāts būs pretējs.

Notika vēl trakāk! D. Tramps demonstratīvi pagāja garām V. Putinam, izliekoties, ka to neredz. Redzamajos video un foto materiālos ir labi redzama V. Putina mīmika tai brīdī. No neizpratnes līdz vilšanās.

V. Putins un Mohammeds bin Salmans cer atspēlēties «pāridarītājam». Kā viņi to darīs nezinu, bet iespējams, ka ir kāds plāns. V. Putins palīdzēs vai veicinās Saūda Arābijas attiecību pasliktināšanu gan ar ASV, gan Izraēlu. Mērķis galvenokārt ir pārtraukt šo triju valstu militāro sadarbību. Ja tā ir, tad drīz varēsiet vērot atbilstoša satura informāciju Krievijas TV un internetā. Droši vien parādīsies kādi materiāli, kuri atmaskos Izraēlas, Saūda Arābijas un ASV «patiesos» nolūkus.

Jaunajam Krievijas plānam palīdz arī tas, ka, demokrātu vadīta, sabiedriskā doma ASV izdara spiedienu uz D. Trampu, lai par žurnālista slepkavību Saūda Arābijas princis atkāpjas no valsts vadītāja amata.

Demokrāti visos iespējamos veidos traucē D. Trampam vadīt valsti, bet Krievija to izmanto.

Putins atbrauca uz šo tikšanos sliktā omā. Pēdējo dienu notikumi daudzu valstu vadītājiem lika, vismaz publiski, neizrādīt labu satikšanu ar Kerčas pirātu. Daudzi sagūstītie Ukraiņu jūrnieki jau pārvesti uz citiem Krievijas cietumiem un Krievijai pat prātā nenāk tos atbrīvot. Tieši otrādi, tā uzsver, ka Ukraina ir sarīkojusi provokāciju Kerčas šaurumā. (Par to vairāk rakstīju iepriekš). Krievijā, kā vienmēr viss ir ačgārni. Vai tad ukraiņi taranēja Krievijas kara kuģus, vai tad ukraiņi pa tiem, tiešā tēmējumā šāva?

Nu Ukraina aicina NATO karakuģus apmeklēt draudzības vizītē Ukrainu Mariupoles ostā. Lai tur nokļūtu, ir jābrauc pa tādu pašu maršrutu, kā mēģināja ukraiņu jūrnieki. Ja gadījumā šis aicinājums atradīs dzirdīgas ausis, tad mūs gaida spraigi notikumi.

Robežincidents Masļenkos.

1940. gada 15. jūnijā arī Latvija Masļenkos provocēja labsirdīgo PSRS. Tam sekoja Latvijas okupācija.

Baidos, ka līdzīgi būs arī Ukrainā. Pēc šādām provokācijām PSRS tiesību un pienākumu mantiniece rīkosies līdzīgi.

Iespējams, ka ne, bet tikai tad, ja nobīsies un Ukrainas okupācijai apstākļi būs nelabvēlīgi.

Iespējams, ka D. Trampa publiski demonstrētā attieksme ir tie apstākļi un to ietekmē mainās, arī Eiropas valstu vadītāju attieksme un tas kopumā attur Krieviju no kārtējā kara. Manuprāt, V. Putinam nav cita ceļa. Vai nu karš vai viņa un Krievijas tuvā nākotne ir ļoti apdraudēta. Ir liela varbūtība, ka karš tomēr būs. V. Putinam nav lielas izvēles.

Impērijas pastāv tikai tad, ja tās nepārtraukti karo un paplašina savas teritorijas. Arī bankas pastāv tikai tikmēr, kamēr aizdod un izsniedz kredītus. To rakstot arī mani pamet laba oma un kļūstu «bažīgs». Esmu nobažījies ne tikai par lielām kara iespējām, bet arī par to, ka šis karš neizbēgami skars arī Latviju un mani personiski.

Maskas drīz kritīs un redzēsim patieso ainu – kas ir kas.

G20.

Kamēr top šis, raksts kļūs zināms daudz vairāk, bet ceru, ka mani lasītāji priecāsies, ka visu neaprakstīšu. Pateicoties tam, raksts nepārvērtīsies par brošūru.

Apspriede sākās ar Meksikas, Kanādas un ASV vienošanās parakstīšanu par to, kā turpmāk tiks uzlabota un atvieglota tirdzniecība starp šīm valstīm.

Indijas un Japānas premjeri paziņoja, ka arī gatavo līdzīgu vienošanos ar ASV, lai uzlabotu tirdzniecības attiecības. Ja D. Tramps būs labvēlīgs pret šīm valstīm, īpaši Indiju, piešķirs kādu labvēlības režīmu Indijas, Japānas vai Dienvidkorejas precēm vienlaikus palielinot dažādus ieved maksājumus par Ķīnā ražotām precēm, tad pateicoties tam, ka Ķīnas preces kļūs dārgākas par minēto valstu, tas uzlobos šo valstu dzīves līmeni, un piebremzēs Ķīnas attīstību. Rezultātā, Ķīna kļūs miermīlīgāka sarunās ar ASV.

Veicot sarunas un, slēdzot šīs vienošanās ar Ķīnas kaimiņiem, D. Tramps vienmēr uzsver – ja turpmāk Ķīnas valdība apkaros tehnoloģiju zādzību, īpaši no ASV, tad tas divu valstu attiecības uzlabos. Ķīnai ir jāpārstāj atbalstīt Ziemeļkoreju.

Saūda Arābijas princis Mohammeds bin Salmans tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.

D. Trampam ir paredzēta nopietna saruna ar Ķīnas pārstāvjiem. Sarunas tiešām būs nopietnas, no katras puses piedalīsies divdesmit padomnieku, būs kopējas vakariņas, kuluāru sarunas un viss, kas tādās tikšanās notiek. Iespējams, ka sarunas būs veiksmīgs un ASV veicinātais saspīlējums starp Ķīnu un Indiju, Japānu un Dienvidkoreju mazināsies. Rezultātā iegūs visas iesaistītās puses, bet atkal zaudēs Krievija.

D. Tramps tiksies ar Angelu Merķeli un Turcijas prezidentu Redžepu Tajjipu Erdoganu. Šī tikšanās būs smagas, jo D. Tramps neslēpa savu negatīvo attieksmi pret migrantu uzņemšanu Eiropā, bet A. Merķele bija neapmierināta ar to, ka D. Tramps nepieļauj līdzīgu migrantu pieplūdumu ASV.

Kaut arī Turcija ir NATO valsts ASV ir aizdomas, ka līdz ko viņi uzzina, ko jaunu par NATO, tā tūlīt to uzzina arī Krievijā!

Kāds būs šo sarunu rezultāts Jūs uzzināsiet no daudziem ziņu kanāliem, šobrīd, kad rakstu rezultātu vēl nav un tikšanās vēl nav notikušas.

Vladimirs Putins visās iespējamās vietās nosodīja un citādi rāja visus tos valstu vadītājus, kuri uzdrošinājās pieņemt pret Krieviju sankcijas. Aizrādot un pārmetot viņš apzināti vairījās skatīties uz D. Trampu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons rīkojās līdzīgi. Iespējams pieklājīgāk un slēptākās formās, bet viņš nevienu nepārsteidza. Pārsteigums varbūt bija daudziem ukraiņiem, kad viņš devās pie V. Putina uz Sočiem.

Runājamo viņš bija viltīgi iepinis nesenos notikumos, ka kāda valsts ir izstājusies no Parīzes vienošanās. Tāda valsts ir tikai viena un tā ir ASV.

Teātris.

Šādas un līdzīgas tikšanās nav vieta, kur vienojās, izlemj un sāk rīkoties. Šodien, divdesmit pirmajā gadsimtā aizvien mazāk lemj un strīdas šādās tikšanās. Strīdas, lemj un vienojas iepriekš. Rodas dabisks jautājums, priekš kam tad šādas tikšanās? Priekš tam, lai par iepriekš nolemto un sarunātu uzzinātu mēs. Lai mēs uzzinātu to, ko viņi vēlas, lai mēs zinātu, lai mēs izdarītu tādus secinājumus, kādi ir vēlami lēmējiem.

Piedāvāt, apspriest un strīdēties izmantojot daudzos palīgus, un tehniskos līdzekļus ir vieglākais ceļš. Bet vairumam iesaistīto ir vēlētāji, partiju iekšējās intrigas un labvēlīgi vai noraidoši noskaņoti žurnālisti. Tāpēc mums tiek pasniegtas izrādes, kurās galvenajās lomās ir valstu vadītāji.

Ko mums rāda šī izrāde? To, ka Krievijas militāra agresija ir, realitāte un pasaule saprot, ka, ja Krievija uzbruks Ukrainai, tad tas nebūs tikai lokāls konflikts. Karā ieraus visu pasauli. Karu nevēlas neviena valsts. Tāpēc, kā prot tā ierāda Krievijai vietu. Turpmāk redzēsim, cik patiesi un nopietni viņi šo galveno uzdevumu pildīs, cik viņu starpā būs nodevības un, cik prognozējama un savaldāma izrādīsies mežonīgā Krievija.

Brāķis.

Šodien, lokāli kari vairs nav iespējami un arī kodolkari. Ja sāksies kodolkarš, tad jāapzinās, ka no katrām ASV izšautajām simts raķetēm trīs nokritīs pašā ASV teritorijā, no katrām simts Krievijā izšautajām raķetēm desmit nokritīs Krievijas teritorijā. Tāds ir brāķa procents, un tāds būs brāķa rezultāts.