„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Komiskā augstākās tiesas sēde par pride 2006

„Pride 2006” atblāzma tiesas sēdēs, politiska rakstura, tas ir prezidentes kancelejas spiediens uz Latvijas iedzīvotājiem, par pretošanos nelikumīgo homoseksuālistu aktivitātēm.
Lai saprastu, par ko tieši tika runāts 6.martā plkst. 10: 30 Augstākājā Tiesas zālē piedāvājam detalizētu tiesas sēdes procesa izklāstu, kas izvērtās tik tiešām komiska. 

Augstāko Tiesu pārstāv: galvenais tiesnesis Valērijs Jonikans, Ilze Skultāne un Normunds Salinieks.
Apsūdzētais: Aigars Baiks
A. Baika kunga pārstāvis: Mihails Kļaviņš.
Prokurore: Ramona Bērziņa.


Tiesnesis Valērijs Jonikans: Mēs šodien izskatīsim lietu saistībā ar Aigara Baiks saukšanu pie administratīvās atbildības Kasācijas sūdzību par administratīvās apgabala tiesas 2006. gada 10. oktobra tiesas lēmuma spriedumu ar kuru nav apmierināts prokurors pat tieslietas izteikšanu administratīvā pārkāpuma lietā un materiālu nosūtīšanu Ģenerālprokuratūrai.
Šodien mēs izvērtēsim apelācijas instances tiesas spriedumu tiesiskumu, vai šis pieņemtais lēmums atbilst likumam.
(Administratīvajā procesa likumā ir 210. pants, kurā ir rakstīts, ka tiesas sēdē drīkst piedalīties TV un mēdiju pārstāvji netraucējot tiesas sēdi).
Lietas būtība: 2006.gada 22. jūlijā pie Anglikāņu ielā 2a pie Anglikāņu baznīcas sabiedriskā vietā tika veiktas huligāniskas darbības, lamāšanās ar necenzētiem vārdiem, cilvēku apmētāšana ar pārtikas produktiem un slikti smakojošām vielām. Līdz ar to A. Baiks ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss 167 pantā. Rīgas Pilsētas Centra Rajona tiesas tiesnese 2006. gada 4. augusta lēmumu atzina A. Baiku par vainīgu un sodīja viņu ar naudas sodu 50Ls apmērā. Izskatījis lietu sakarā ar A. Baika apelācijas sūdzību Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra personu valsts tiesības aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Rīgas Pilsētas Centra Rajona tiesas tiesneša 2006. gada 4. augustā lēmuma administratīvā apgabaltiesa 2006. gada 10. oktobrī spriedumu noraida A. Baika apelācijas sūdzību, bet Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra personu valsts tiesības aizsardzības virsprokurora protestu apmierināja. Un materiālus nodot Ģenerālprokuratūrai. Un spriedums pamatots ar pieņemtajiem argumentiem. Cilvēku (homoseksuālistu) apmētāšana ar cūku mēsliem citu cilvēku priekšā kā rupju acīmredzamu necieņas izrādīšanu pret (homoseksuālo) sabiedrību. Šāda darbība satur krimināllikuma 231 pantā minētās noziedzīgās nodarījuma pazīmes. Tiesnesim jāizdara secinājumi par nodarīto pazīmju esamību, taču
Administratīvās tiesas lietas ietvaros nav jāveic personas darbības kvalifikācija, bet jāvirza šo lietu uz prokuratūru un Krimināltiesas ietvaros tiks izlemts jautājums par personas saukšanu pie kriminālatbildības.
Šajā lietā ir konstatējams pierādījumu apjoms, kas ir par pamatu lietas virzīšanu uz prokuratūru taču sīkākas lietas pierādīšanas analīze administratīvās tiesas ietvaros nav veicama. Jo pierādījumu vērtēšana notiek kriminālprocesa ietvaros. Tālāk seko A. Baiks paskaidrojums.

A. Baiks administratīvās apgabaltiesas 2006. gada 10. oktobra spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību un lūgumu tiesas lietu izbeigt. Jo apgabaltiesa nav objektīvi izvērtējusi lietas apstākļu kopumu tādējādi pārkāpjot administratīvā procesa likuma pārkāpjot likuma 154 pantu un administratīvo pārkāpumu kodeksu 244 pantu. Lietā esošie pierādījumi neliecina par administratīvo pārkāpumu 177. pantu A. Baika darbībās. Tāpēc tiesas spriedumu pretēji administratīvā procesa 247 pantā noteiktajam balstās uz pieņēmumiem un nepierādītajiem apstākļiem. Administratīvā apgabaltiesa izskatot lietu nav piemērojusi Administratīvā pārkāpuma kodeksa 9 pantu un nav izvērtējusi administratīvā pārkāpuma subjektīvo pusi.
Nodoms nebija traucēt sabiedrisko mieru, kā vienīgi uzsākt sarunu ar seksuālajām minoritātēm. Tā rezultātā administratīvā apgabaltiesa piemērojusi administratīvā pārkāpuma kodeksa 245. pantu, kuru nevajadzēja piemērot. Jo tiesai bija pienākums vispirms vajadzēja vērtēt un pārbaudīt administratīvā pārkāpuma esamību pazīmes un tad apstiprinoties tām būtu bijis pamats konstatēt iespējamā nozieguma pazīmes.

Tiesnesis Valērijs Jonikans: Lūdzu vārds abām no pusēm.

M. Kļaviņš: Apgabaltiesa ir pārkāpusi Latvijas Republikas administratīvo pārkāpuma kodeksa 244 pantu un 154 panta noteikumus par pierādījumu novērtēšanu, kas balstās uz vispusīgi un abjektīvi pierādītajiem pierādījumiem un apstākļiem kopumā. Nav pierādīts, ka huligāniskas darbības ir veicis tieši A. Baiks. „Varētu but iespējams” nav likumīgi. Administratīvā pārkāpuma kodeksa 9 pantu un nav izvērtējusi administratīvā pārkāpuma subjektīvo pusi.


A. Baiks: Es neredzu nekādu pārkāpumu, tajā, ka kopā ar Latvijas iedzīvotājiem stāvēju pie Anglikāņu baznīcas.

Tiesnesis V. Jonikans: Mani interesē kā šī lieta ir attīstījusies, tātad 2006. gada 6. decembrī Ģenerālprokuratūrā tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu par sīkā huligānisma veikšanu 22.jūlijā pie Anglikāņu baznīcas, kurā savācās seksuālās minoritātes. Ja tiks apmierināta Jūsu kasācijas sūdzība un lieta nonāks izskatīšanai atkārtoti atpakaļ administratīvajā apgabaltiesā tad kā šie divi procesi ies kopā, jo Ģenerālprokuratūra šo lietu no jauna skatīs no savas puses spriežot tā, ka pierādījumus sniegs Augstākajā tiesā vai Jūs nesaskatāt, ka tieši krimināltiesa būtu pietiekošs aizsardzības līdzeklis, lai varētu reāli noskaidrot visus faktus un, jo tādējādi A. Baika kungam būtu lielāka iespēja izteikties un aizstāvēties, nekā tas būtu iespējams administratīvajā tiesā.

M. Kļaviņš: Nav novērtēta situācija pilnībā. Jo līdz šim Ģenerālprokuratūra tā arī nav pierādījusi A. Baika kunga vainu un nav noskaidrots nozieguma sastāvs ne Administratīvajā tiesā ne arī tagad Augstākā tiesā, vai tāds vispār ir?

Tiesnesis V. Jonikans: A. Baika kungs, tātad Jūs iesniedzāt apelācijas sūdzību apgabaltiesā, kurā minējāt, ka nav bijuši nekādi pierādījumi par administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, nerunājot pat par kādu kriminālpārkāpumu, no tā izriet jautājums, vai administratīvajā apgabaltiesā tika noskaidroti fakti, kas liecinātu, ka ir izdarīts sīkais huligānisms, teiksim, vai tika izsaukti liecinieki, vai arī kāds bija uzrakstījis sūdzību?

A. Baiks: Godātā Tiesa, tiesas sēdē es konkrēti uzdevu šo jautājumu Ģenerālprokuratūrai, diemžēl atbildi nesaņēmu.

Tiesnesis V. Jonikans: Jautājums Ģenerālprokuratūrai, kādi ir jūsu komentāri?

Prokurore Ramona Bērziņa: Uzskatu sūdzību par noraidāmu. Jo ir pietiekami daudz pieradījumu. Viens no tiem ir, homoseksuāļu apmētāšana ar cūku mēsliem citu cilvēku klātbūtnē tas ir necieņas izrādīšana pret homoseksuālo sabiedrību. Šāda darbība satur krimināllikuma 231 panta minētā noziedziskā nodarījuma pazīmi. Tātad uzskatu, ka tiesa ir pietiekami izskatījusi esošos materiālus.

Tiesnesis V. Jonikans: Tātad apmētāšana ar mēsliem tiek uzskatīts par kriminālpārkāpuma sastāvu…(smaidiņš)
Sakiet, lūdzu, vai apgabaltiesa ir pietiekami izpētījusi šo jautājumu, jo A. Baika kungs viennozīmīgi ir teicis: „Es neesmu metis”.

Prokurore R. Bērziņa: Papildus pierādījumi netika vākti un pārbaudīti, jo tika uzskatīts, ka ar esošo pierādījumu ir pietiekami. Tika konstatēts somā maisiņš…
Un cik lielā mērā viņš ir saistīts ar šo lietu ir redzams pirmā procesa ietvaros. Un faktiski kaut kādu lietu pierādījumu pārbaudīšana nenotika.

Tiesnesis V. Jonikans: Bet ja piemēram, notiktu un izveidotos situācija, ka tiesa konstatē -viņš nav metis maisiņu un tādējādi nebūtu arī administratīvā pārkāpuma sastāva, piemēram, apmierināt viņa apelācijas sūdzību un noraidīt jūsu protestu. Tā taču arī varēja būt…
Jautājums saistībā ar kriminālprocesa likuma 25 panta 5 daļu, ja prokuratūra ir pārliecināta, ka šajā lietā ir kriminālpārkāpuma sastāvs, vai tādā gadījumā bija nepieciešama šī protesta iesniegšana par rajona tiesneša lēmumu par tā atcelšanu, jo saprotiet, ka kriminālprocesa likuma 25 panta 5 daļa pieļaujama neatkarīgi no tā vai ir administratīvais pārkāpuma sods vai nav, jūs vadāties pēc saviem kritērijiem uzsākat kriminālprocesu izmeklējiet kaut ko neatkarīgi no tā, kas tur ir patiesībā…

Prokurore R. Bērziņa: Lai uzsāktu kriminālprocesu šis administratīvais sods netraucē un tātad kriminālprocesu var uzsākt. Skatoties kriminālkodeksa 25. pantā nav pateikts kādā veidā tiek atrisināts jautājums par šo administratīvo sodu.
Tajā ir tikai teikts, ka sodot personu krimināli tiek atcelts administratīvais sods. Un diemžēl nav prakses šajā jautājumā, tādēļ tika rakstīts šis protests, jo krimināllieta netiek virzīta uz priekšu un tādēļ ir bijis zināms process kādēļ šis administratīvais sods netika atcelts.
Tā ir vienkārši prakses veidošana. Tādēļ šim administratīvajam sodam nav nekādas nozīmes.

Tiesnesis V. Jonikans: Un cik tālu ir šis 6. decembrī uzsāktais kriminālprocess, kāds šobrīd ir noteikts statuss kriminālprocesā?

Prokurore R. Bērziņa: Šī lieta atrodas tādā stadijā, ka netika noteikts statuss.

Tiesnesis V. Jonikans: Būtisks jautājums, vai A. Baiks ir aktīvi darbojies un mētājies uz cilvēkiem apgabaltiesā tomēr netika izteikts…

Prokurore R. Bērziņa: Lietā ir paskaidrojums.

Tiesnesis V. Jonikans: Paskaidrojums, ka meta uz cilvēkiem… tātad ir jābūt konkrētas personas izvirzītai apsūdzībai…bet vai apgabaltiesa ir pierādījusi, ka tieši šī persona meta?

Prokurore R. Bērziņa: Šīs tiesas ietvaros nebija nepieciešams pierādīt.

Tiesnesis V. Jonikans: Ja nav pierādīts administratīvais pārkāpums un konstatēts, ka ir izdarīts huligānisms, tad kā var sodīt un izvirzīt krimināllietu?
Ludzu Baika kungs, jums ir iespēja aizstāvēties.

A. Baiks: Godātā tiesa, gribu teikt to, ka protokolā bija teikts, ka es lietoju necenzētus vārdus, bet mana kristīgā pārliecība to neatļauj un to darījis neesmu, turklāt policija aicināja man braukt uz iecirkni, kā lieciniekam, jo es redzēju kā nežēlīgi sita vienu mācītāju, bet no liecinieka kļuvu par vainīgo. Un nekādu maisiņu es neesmu metis.

Tiesnesis V. Jonikans: Lūdzu prokurore vārds jums.

Prokurore R. Bērziņa: Vai viņš ir metis maisiņu vai nav tas ir pierādāms tikai kriminālprocesa ietvaros!

Tiesnesis V. Jonikans: Tiesas spriedumu Jūs saņemsiet kancelejā 4. aprīlī.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Jurģis Klotiņš: Vai Rīgas valdošie ir godīgi pret Latvijas pensionētajiem pilsoņiem?

Jurģis Klotiņš: Vai Rīgas valdošie ir godīgi pret Latvijas pensionētajiem pilsoņiem?(0)

  VL-TB/LNNK rosinājusi liegt piemērot atvieglojumus sabiedriskajā transportā trešo valstu pilsoņiem. Likumprojektā noteikts, ka braukšanas maksas atvieglojumus varētu saņemt Latvijas valstspiederīgie, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices pilsoņi, kā arī bezvalstnieki. Pēc likumprojekta autoru domām, šādas izmaiņas motivēs cilvēkus saglabāt vai iegūt Latvijas valstspiederību, tāpat būšot pozitīva ietekme uz pašvaldību budžetiem. Rīgas domes

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: par riskiem, ratificējot Stambulas konvenciju

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: par riskiem, ratificējot Stambulas konvenciju(0)

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs saistībā ar t.s. Stambulas konvencijas ratifikāciju uzskata, ka vardarbība ir ļaunums, jo īpaši pret bērniem, sievietēm. Taču problēma t.s. Stambulas konvencijas kontekstā rodas, kad sākam iedziļināties, kas tiek saprasts ar vārdu „vardarbība”.  1)Vai piespiest ārsti pretēji savai reliģiskajai pārliecībai izdarīt abortu, t.i. nogalināt mazu neaizsargātu dzīvību nav vēl

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā(0)

Pirms dažiem gadiem SPEKTRS.COM publicēja jaunā gada pravietojumu „Jaunas lietas un vietas Tavā dzīvē.”  Taču lasītāju atsaucība bija krasi dažāda. Vieni nosodīja pašu pravieti, bet kāds lasītājs tikai gada baigās atsūtīja e-pastu ar atzinumu, ka pravietiskais vēstījums ir izprasts, tikai gada noslēguma posmā. Kaut arī pravieša uzdevums nav vēsti pasniegt saprotami, izskaidrojoši un atbilstoši pielāgojoties

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums(0)

Draudzes „Prieka vēsts” mācītājas Līgas Gleškes uzruna dievkalpojumā Jaunā Gada mijā. Kāds būs gaidāmais Jaunais Gads? Jēzus Kristus atbildētu: „Tāds, kādu Tu vēlies.” Vai gads būs izdevībām, iespējām, un finansiāli pārbagāts? Vai arī tajā neklāsies tik labi kā gribētos? Par to zina tikai Tu pats! Kāpēc? Tāpēc, ka mēs paši radām iespējas un izdarām izvēles

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.