„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Kāpēc Dievs pieļauj terorismu

Billija Grehema meita tika intervēta Early Show programmā un Džeina Kleisone viņai uzdeva jautājumu: “Kā Dievs var pieļaut terorismu?”

Uz to Anna Grehema atbildēja: “Es ticu, ka Dievs ir dziļi apbēdināts par notiekošo tāpat kā mēs. Bet mēs gadiem ilgi esam teikuši, lai Dievs aizvācas no mūsu valdības un visbeidzot arī no mūsu dzīves. Un, tā kā Dievs nevienam nekad nav uzmācies, Viņš arī pieklājīgi ir paklausījis mūsu ieteikumam. Kā mēs varam pieprasīt Viņa svētību un aizsardzību, ja mēs visu laiku pieprasām, lai Viņš mūs atstāj vienus?”

Aplūkosim lietas pēdējo notikumu gaismā – teroristu uzbrukumos, skolu apšaudēs u.c.

Liekas, tas sākās, kad Madeline Murray O’Hare (viņa tikusi atrasta noslepkavota, līķis atrasts nesen) iesniedza sūdzību, ka viņa nevēlas, lai mūsu skolās notiktu lūgšanas. Un mēs teicām: LABI. Tad kāds teica, ka skolā labāk Bībeli nelasīt… Bībele saka, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, bet gan – mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Un mēs teicām: LABI. Tad dr.Benjamins teica, ka mums nevajadzētu pērt (iepļaukāt) savus bērnus, ja viņi neklausa un slikti uzvedas, jo tas var iedragāt viņu personību un pašcieņu (dr.Benjamins izdarīja pašnāvību). Mēs domājām, ka ekspertam taču vajadzētu zināt, un atkal teicām – LABI. Tad kāds teica direktoriem un skolotājiem – labāk neaizrādīt un nepārmest skolēniem, kad viņi ignorē likumus un taisa nepatikšanas. Direktori ieteica pasniedzējiem – labāk neaizskart skolēnus, jo mēs taču negribam, lai laikraksti sabojātu mūsu imidžu vai kādam vēl ienāktu prātā mūs iesūdzēt. (Bet ir liela atšķirība starp disciplinēšanu un sišanu, aizskaršanu un cita veida vardarbību.) Un mēs teicām: LABI. Tad kāds teica, ļausim mūsu meitām taisīt abortus, ja viņas vēlas, un pat bez vecāku ziņas. Un mēs teicām: LABI. Tad kādi no mūsu ievēlētajiem valsts vadītājiem teica, ka nav svarīgi, ko mēs darām savā privātajā dzīvē, kamēr vien mēs turpinām labi darīt savu darbu. Un, piekrītot viņiem, mēs teicām, ka ir taču vienalga, ko kāds, ieskaitot prezidentu, dara savā privātajā dzīvē, kamēr vien mums ir darbs un valstī ir stabila ekonomika. Tad kāds ierosināja – printēsim žurnālos kailu cilvēku fotogrāfijas, un to nosauca par pilnīgu, vērtīgu ķermeņa skaistuma novērtējumu. Un mēs teicām: LABI. Un tad kāds cits, izmantojot šo novērtējumu, spēra soli tālāk un publicēja kailu bērnu fotogrāfijas. Tad gāja vēl tālāk un padarīja tās pieejamas internetā. Un mēsPIEKRITĀM, sakot, ka viņiem taču ir tiesības brīvi izteikties. No izklaides indrustijas kās teica – veidosim TV šovus, kuros ir attēlota un veicināta profonācija (apgānīšana, lamāšanās), vardarbība, amorāls sekss. Tad ierakstīsim mūziku, kas vedina uz izvarošanu, narkotiku lietošanu, slepkavošanu un citām sātaniskām tēmām. Mēs teicām, tā ir tikai izklaide, tas neietekmē, neviens to neuztver nopietni, tā ka – uz priekšu! Tagad mēs paši sev uzdodam jautājumu, kāpēc bērniem nav nekāda saprašana par to, kas ir labs un kas ir ļauns, un kāpēc sirdsapziņa viņiem neliedz nogalināt svešiniekus, savus klasesbiedrus un pašiem sevi. Iespējams, ja mēs pietiekami ilgi par to domātu, mēs varētu izdomāt… Es uzskatu, ka tam ir lielāka saistība ar teicienu – “Ko sēsi, to pļausi”. “Mīļais Dievs, kāpēc Tu neizglābi to mazo meitenīti, kuru viņas klasē nogalināja?” patiesi ieinteresēti jautāja kāds students. Un atbilde bija: “Mīļais, patiesais student, Man aizliegts ieiet skolās” – Dievs. Jocīgi, cik vienkārši cilvēkiem ir nievāt Dievu, bet pēc tam brīnīties, kāpēc pasaule pārvēršas par elli. Jocīgi, ka mēs ticam visam, kas rakstīts avīzēs, bet kritiski apšaubām visu to, kas teikts Bībelē. Jocīgi, ka visi grib tikt debesīs, domājot, ka nemaz nevajag ticēt, domāt un darīt kaut ko pēc Bībeles. Jocīgi, ka kāds var teikt: “Es ticu Dievam”, bet seko sātanam, kurš arī, starp citu, tic Dievam. Jocīgi, ka mēs rīkojamies ātri, lai tiesātu citus, bet nevis lai taptu paši tiesāti. Jocīgi, ka tu vari sūtīt tūkstošiem joku caur e-pastu, bet, kad vajadzīgs nosūtīt kādu ziņu, kas atgādina par Dievu vai Jēzu, tad tiek apsvērts divreiz, vai tas tiešām vajadzīgs. Jocīgi, cik daudz neķītrību, rupjību, vulgaritātes un piedauzības plūst caur internetu, bet atvērta diskusija par Dievu skolā vai darbavietā tiek apspiesta un ierobežota. Jocīgi – ka kāds svētdienās var būt dedzīgs Kristus sekotājs, bet visu pārējo nedēļu ir pilnīgi neredzams kristietis. Tu smejies? Jocīgi, ka tu šo vēstuli daudziem neizsūtīsi, jo neesi pārliecināts, kam viņi tic, un ko viņi par tevi padomās. Jocīgi, ka es vairāk uztraucos par to, ko cilvēki par mani padomās, nevis- ko Dievs par mani domā. Iegrimi pārdomās…?””

 

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Leonards Inkins: Troļļi

Leonards Inkins: Troļļi(1)

Troļļošana tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.       Reiz britu zemē iznāca kāds nedēļas laikraksts. Katru nedēļu tas priecēja lasītājus ar interesantiem rakstiem, diskusijām un

Leonards Inkins: Maģija

Leonards Inkins: Maģija(0)

Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Bet Jānis atturēja Viņu, sacīdams: Man jāsaņem kristību no Tevis, bet Tu nāc pie manis? Bet Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Lai tas tā notiek! Tā taču mums pienākas izpildīt visu taisnību! Tad viņš to pieļāva. Pēc kristības Jēzus tūliņ izkāpa no ūdens,

Leonards Inkins: kas ir valsts?

Leonards Inkins: kas ir valsts?(0)

18.11.2020. Pie Kārļa Ulmaņa. Foto: Marlēna Pirvica Bieži dzirdu, ka: valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga uc. Par to, kas ir valsts, kopš Platona ir daudz grāmatu uzrakstīts, daudz filmu uzņemts un daudz skaidrots. Bieži par valsti grāmatās paustais,

Iesniegta Pateicības vēstule Latvijas valsts vadītājiem

Iesniegta Pateicības vēstule Latvijas valsts vadītājiem(1)

Pagājušā gada 19. oktobrī jau otro reizi pēc kārtas notika viens no lielākajiem kristīgajiem pasākumiem Latvijā – Starpkonfesionālā Tautas lūgšanu sapulce „Dievs, svētī, Latviju!”. Šis pasākums, kas vieno gandrīz visus Latvijā esošos konfesiju vadītājus un ticīgos, tiek rīkots ar mērķi apvienot Latvijas draudzes kopīgā lūgšanā par valsts nākotni, kā arī iestāties par kristīgām un ģimenes

Džejs Lī Grēdijs: Kā uzlādēt garīgās baterijas jeb 7 veidi lūgšanu dzīves atjaunošanai 2020.gadā

Džejs Lī Grēdijs: Kā uzlādēt garīgās baterijas jeb 7 veidi lūgšanu dzīves atjaunošanai 2020.gadā(0)

J. Lee Grady Dž. Lī Grīds, Žurnāla Charisma līdzautors. Kristīgajā žurnālistikā viņš ir iesaistīts kopš 1981. gada. Dzimis Atlantā, Dž. Lī Grīdam un viņa sievai Deborai ir četras meitas. Vairāku grāmatu autors tostarp populārā grāmata “10 meli, ko baznīca stāsta sievietēm”. Dž. Lī Grīds ir apmeklējis 12 valstis, izaicinot draudzi atbrīvot sievietes kalpošanā un izbeigt

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.