„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Kādēļ Pāvils rakstīja romiešiem

Sagatavoja Starptautiskās kristiešu vēstniecības pārstāvis Jurgens Buhlers
www.icej.org, tulkoja Ilze Saulīte.

Rakstot vēstuli draudzei Romā, apustulis Pāvils veltīja trīs nodaļas, lai skaidrotu Izraēlas un pagānu kristiešu attiecības. Patiesībā šī tēma vijas cauri visai vēstulei.

1.nodaļas 16.pantā Pāvils pasludina, ka evaņģēlijs ir „vispirms jūdam un arī grieķim”. 2.nodaļā viņš runā par jūda identitāti un apgraizīšanas ieguvumu. 3. nodaļā Pāvils jautā, vai ir kāds labums būt jūdam, un atbild uz to apstiprinoši.
Izraēlas tēma tiek skarta vēstulē Romas ticīgajiem vairāk nekā jebkurā citā Pāvila vēstulē Āzijas draudzēm. Rodas jautājums: kādēļ Pāvils rakstīja vairāk par Izraēlu tieši Romas draudzei? Atbildi var atrast šajā it kā nenozīmīgajā pantā: “Sveiciniet Priskillu un Akvilu, mana darba biedrus Kristū Jēzū” (Rom.16:3).

Izraidīšana no Romas

Priskilla un Akvila bija Pāvila līdzstrādnieki vairākus gadus. Apustuļu darbos mēs lasām pirmo reizi par šo dievbijīgo pāri, kad Pāvils satiek viņus grieķu pilsētā Korintā.

“Pēc tam Pāvils, aizgājis no Atēnām, nonāca Korintā. Un viņš sastapa kādu jūdu, vārdā Akvila, kas cēlies no Ponta. Tas nesen ar savu sievu Priskillu bija šeit ieradies no Itālijas, jo Klaudijs bija pavēlējis visiem jūdiem atstāt Romu” (Ap.d.18:1-2).

Šī ģimene palīdzēja Pāvilam nodibināt draudzi Korintā, kā arī devās viņam līdzi uz Efezu, kur aktīvi atbalstīja Pāvila kalpošanu, dibinot draudzes. Tāpat kā Pāvils, arī viņi bija jūdu izcelsmes Jēzus sekotāji. Apustuļu darbos mēs lasām, ka viņiem tika pavēlēts atstāt Romu, jo imperators Klaudijs bija padzinis visus ebrejus no valsts.

Romiešu vēsturnieks Suetonius apstiprina šo faktu. Agrīnās draudzes vēsturnieks Orosius šos notikumus attiecina uz 49.gadu pēc Kristus. Suetonius skaidro, ka izraidīšana notika “nemieru un nekārtību dēļ starp jūdiem Krestus kūdīšanas rezultātā”. Lielākā daļa draudzes vēsturnieku šodien piekrīt, ka tas ticis attiecināts uz Kristu. Acīmredzot, starp ebrejiem Romā izraisījās strīdi par Jēzu kā Mesiju, tāpat kā tas notika Jeruzālemē (Ap.d.8:1), Antiohijā (Ap.d.15), Ikonijā (Ap.d.14:1-7), Tesalonikā (Ap.d.17) un citviet. Taču Klaudijam trūka iecietības attiecībā uz jūdu nesaskaņām un viņš visus ebrejus izraidīja no Romas.

Starp šiem jūdiem bija arī Priskilla un Akvila, kuri aizbēga uz Korintu un tur sastapa Pāvilu. Vairākus gadus viņi kalpoja kopā, dodoties ar Pāvilu arī uz Efezu. Bet, kad Romā parādījās jaunais imperators Nero, viņš atļāva ebrejiem 54.gadā pēc Kristus atgriezties.
Priskilla un Akvila arī atgriezās Romā, un tādēļ savas vēstules beigās Pāvils lūdz viņus sveicināt.

Pirmā pagānu tautu draudze

Ebreju izraidīšana no Romas ir svarīgs faktors, lai izprastu Pāvila vēstījumu romiešu draudzei. Draudze Romā eksistēja jau ilgu laiku, pirms Pāvils tur ieradās. Tāpat kā daudzās citās draudzēs pirmajos gadu desmitos pēc Kristus, arī šeit daudzi ticīgie un, nepārprotami, lielākā daļa mācītāju bija ebreji. Viņi vislabāk izprata Rakstus, kuri tajā laikā sastāvēja tikai no Vecās derības. Klaudijam izraidot ebrejus no valsts, draudze Romā, iespējams, bija pirmā draudze, kas sastāvēja tikai no pagānu ticīgajiem. Tas noteikti bija liels izaicinājums. Visi mācītāji un vecajie, kuri katru sabatu mācīja viņus, nu bija prom.

Tomēr Svētais Gars bija arī ar romiešiem un pagānu ticīgie spēja uzturēt draudzi Romā, ka tā nesabruka. Visticamāk, ka šis laiks, kad draudze it kā auga pati par sevi, atnesa jaunu pārliecību Romas ticīgajiem, ka viņi var darboties arī bez jūdiem.

Saspīlējumi, atgriežoties Romā

Ebrejiem tika atļauts atgriezties un nav šaubu, ka radās saspīlējumi. Priskilla un Akvila bija starp tiem, kuri atgriezās un droši vien sastapa savādāku attieksmi pret viņiem. Vēsturiskais konteksts diezgan pārliecinoši uzvedina uz domām, ka Pāvils rakstīja Romas draudzei, lai savestu lietas kārtībā un atrisinātu saspīlējumus starp jaunajiem pagānu ticīgo vadītājiem un atbraukušajiem ebreju ticīgajiem.

Piemēram, mēs redzam, ka Pāvils stingri piekodina pagānu ticīgos neaizmirst, ka viņu garīgās saknes ir jūdaiskas. Pat savā sveicienā vēstules sākumā viņš
atgādina, ka Jēzus “pēc miesas cēlies no Dāvida”. Bet 2.nodaļā viņš dod padomu ebrejiem, kas atgriezušies, būt vadītājiem vairāk ar savu dzīvi, nekā ar vārdiem. 14.nodaļā viņš aizskar ebreju uztura jautājumus, kuri bija saasinājušies.

Tomēr galvenā doma vēstulē ir vērsta uz to, lai pagānu ticīgie mācītos cienīt savas ticības jūdaiskās saknes. Pāvils uzsvēra, ka Dieva atpirkšanas plāns sāka īstenoties jau gadu simtiem senā vēsturē caur ebreju tautu, praviešiem un derībām. Skaidrībai viņš piemetināja, ka Mesija nebija romietis, bet gan ķēniņa Dāvida karalisko radurakstu pēctecis.

Romiešu draudze atradās konflikta situācijā starp ebrejiem un pagāniem, no kā tā arī nekad nav atveseļojusies. Galu galā mēs redzam Priskillu un Akvilu atkal Efezā, kur atkal Pāvils viņus sveicina (2.Tim.4:19). Pa to laiku, pēc vairākiem gadu desmitiem, draudze Romā kļuva par pateicīgu augsni Aizvietošanas teoloģijas kultivēšanai – vienai no vislielākajām Agrīnās draudzes ķecerībām. Marsions ir cēlies no Romas draudzes aprindām.

Viņš mācīja Romā no 137. līdz 144.gadam pēc Kristus, sludinot, ka Vecās derības Dievs ir atriebīgs un dusmīgs, bet Jaunās derības Dievs ir cita dievība – mīlestība un žēlastība. Pat dažas no Jaunās derības grāmatām bija viņam par daudz ebrejiskas. Marsions tomēr tika izraidīts no draudzes, bet viņš paņēma sev līdzi milzum daudz pagānu kristiešu. Viņa kļūdaino doktrīnu ietekme, kas balstīta ebreju atgrūšanā tādēļ, ka viņi kā tauta kopumā nepieņēma Jēzu, ir joprojām jūtama arī mūsdienās.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Guntis Kalme: Nezaudēt valsti informatīvajā karā

Guntis Kalme: Nezaudēt valsti informatīvajā karā(0)

Guntis Kalme, teoloģijas doktors, Lutera akadēmijas docents, mācītājs, grāmatu autors: “Durvis uz mājām”; „Pēdas” un „Latviešu karotprasme 1944-1945 desmit sarunas ar Latviešu leģionu”  Pasaulē ir vairāki tūkstoši tautu, taču ir tikai 196 valstis, tātad – tikai mazākumam ir sava valsts. Mēs, latvieši, esam starp tiem, kuriem tā ir! Mēs gan to nez kāpēc sākam uztvert

Arhibīskaps: “Dieva atziņa bija klāt pie Latvijas valsts dibināšanas”

Arhibīskaps: “Dieva atziņa bija klāt pie Latvijas valsts dibināšanas”(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis 2018. gada 14. augustā Aglonā. Pierakstīja katolis.lv Dārgie svētceļnieki! Šogad pulcējamies Aglonā īpašā kontekstā. Šis ir gads, kad svinam Latvijas simtgadi. Šis ir gads, kad pāvests Francisks ierodas pie mums kā svētceļnieks, lai stiprinātu mūsu tautā ticību un cerību, lai būtu kopā ar mums šai svarīgajā vēstures posmā. Pirms

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…(0)

Teici to Kungu, to godības Ķēniņu svētu, Dvēsele mīļā, kaut teikt Viņu cienīgi spētu! Pulkiem lai nāk, Kokles lai skandināt sāk, Visi lai slavē to Svētu! Teici to Kungu, kas visu ar gudrību rada, Tevi uz spārniem kā ērglis Viņš sargādams vada! Bēdas kad māc, Žēlīgs vēl Viņam ir prāts, Sargājot gadu pēc gada. Paldies

Mārcis Jencītis: Uzmanību – Krievijas antisektanti!!!

Mārcis Jencītis: Uzmanību – Krievijas antisektanti!!!(3)

Raksta autors: Evaņģēlisko Kristiešu Draudzes «Kristus Pasaulei» vecākais mācītājs Mārcis Jencītis   Tuvojas vēlēšanas, un savu darbību atkal aktivizējuši antisektanti. Jāteic gan, ka darbība ir vārga, un tomēr tā nes negatīvas sekas mūsu valstij. Jau gadu simtiem Latvijas teritorijā ir bijis ieinteresēts Latvijas austrumu kaimiņš – Krievija. Latvijas tauta ir pārdzīvojusi masveida slepkavošanas, izsūtīšanas, paverdzināšanu,

Pēteris Sproģis atsauc dalību vēlēšanās un nebūs “Saskaņas” izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts

Pēteris Sproģis atsauc dalību vēlēšanās un nebūs “Saskaņas” izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts(0)

Bijušais Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis sociālajos tīklos paziņojis, ka atsauc dalību 13.Saeimas vēlēšanās, kā arī nebūs “Saskaņas” izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts. “Pateicoties par man izrādīto cieņu, es nolieku savu Valsts prezidenta kandidāta nomināciju un atsaucu savu piedalīšanos vēlēšanās. Paldies visiem par izrādīto atbalstu! Peteris Sprogis“ Šodien ir mana dzimšanas diena. Man paliek 45.

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.