Iepriekš SPEKTRS iepazīstināja lasītājus ar mācītāju Sandeju Adeladžu un viņa grāmatām par finasēm, un rakstu: Kā iegūt finasiālu brīvību? savulaik ir vērsies pie Jušenko glābt valsti no sabrukuma, kā arī par to, ka draudze „Dieva vēstniecība” uzsākusi ekskluzīvā dievnama celtniecību, taču tagad jaunas ziņas politiskā jomā.

        Ukraina: 2.jūnijs internetkonference

Par tēmu:

1. 14 gadu laikā draudze “Dieva Vēstniecība” ir kļuvusi par vislielāko harizmātu draudzi Eiropā.

2. Kāpēc Leonīds Černoveckis atkal uzvarēja Kijevas mēra vēlēšanās?

3. Aktīvā draudzes “Dieva Vēstniecība” loma Kijevas sabiedriskā un politiskā dzīvē.

Informācijai: Sandejs Adeladža – vecākais draudzes “Dieva Vēstniecība” mācītājs.

“Dieva Vēstniecība”– nav dogmatiska draudze. Tā vispirms ir izglītības, gudrības un saprašanās skola, kurā paceļ cilvēku gara stāvokli un padarot tos par dzīvē spējīgiem. Cilvēki šajā draudzē- izglītojas, un kļūst par spējīgiem spriest arī par sabiedriski politiskiem jautājumiem”, – tādā veidā Sandejs Adeladža izskaidro draudzes panākumus.

Konferences dalībniekus samulsināja jēdziena „baznīca” un „politika” savienojums. Viņi jautāja: „Vai nav pretrunīgi jēdzieni un kā tas skan Bībeles kontekstā, un kā uz to skatās pats Dievs?” Mācitājs S. Adeladža atbildēja: „Politika nevar būt pretrunā ar Bībeles kontekstu, tāpēc, ka pats Dievs ir radījis politiku, tāpat kā visu redzamo un neredzamo, viss ir Viņa radīts”.

Attiecībā par Kijevas mēra, Leonīda Černovecka uzvaru, S. Adeladža sacīja: „Viņš iesēdās mēra krēslā, esot turīgs cilvēks. Viņš nevar atteikties no darba algas, starp citu viņa alga tiek pārskaitīta uz Kijevas maznodrošināto fondu. Lai Dod Dievs, ka visi mūsu politiķi būtu tādi kā L. Černoveckis”. Tika uzdots jautājums: „Kādi pasākumi draudzē tika veikti, lai atbalstītu L. Černovecki , un kāda tieši ir panākumu recepte?”, Mācītāja atbilde: „Nekāda lielā noslēpuma nav. Pirmkārt – nepieciešams kļūt par ticīgu cilvēku, kurš lasa Bībeli un iet uz draudzi. Otrkārt – ar saviem darbiem jāparāda, ka Jūs patiesi mīlat cilvēkus. Tādā veidā citi redzēs jūsos Kristus līdzību, un pat aģitācija nebūs vajadzīga, cilvēki tāpat redzēs kas jūs esat un spēs novērtēt un balsos”.

Konferences laikā bija uzdoti arī tādi jautājumi, kā, piemēram, kāpēc mācītājs Sandejs Adeladža nesludina savā dzimtenē, bet tieši Ukrainā? Un kāpēc vispār bija tāda nepieciešamība uzturēties Ukrainā? Vēl kāds teica: „Atradies te Afraukrainis, lai atgriežas uz savu plantāciju Nigērijā!”. Mācītājs mierīgā tonī izteica nožēlu, ka šim cilvēkam, kurš tā runā vispirms būtu jāizkļūst no sava kolhoza. Viņš teica: „Dogma, kura uzbāžas ar masu informāciju līdzekļu palīdzību ir kropla. Stereotipiskā domāšana un pēc komunisma periods ir dziļi iedragājis tautas domāšanu. Jāņem vērā arī tautas mentalitāte – ka, ja kāds nav komunists, tad tas ir tautas ienaidnieks un diversants.

Skanēja arī labi vārdi, piemēram,: „Liels paldies, par Jūsu titānisko darbu Ukrainā! Daudzcietušā Ukraina ir redzējusi glābiņu Jūsu dēļ! Pateicamies, ko Jūs palīdzat daudziem mūsu valsts bērniem atbrīvoties no narkotiskās atkarības!”

Lielu ziņkārību izsauca jautājums par baznīcas finansiālo pusi: „Vai tā ir taisnība, ka draudzes locekļi dod desmito tiesu un cik naudas ir draudzes kasē? Mācītājs aicināja interesentus vērsties nodokļu inspekcijā, kurā tiek deklarēti jebkuri ienākumi. Attiecībā par desmito tiesu S. Adeladža minēja piemēru no Bībeles „Lai labā roka nezina, ko dara kreisā”.