„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Inteliģences atklātā vēstule valdībai iestājoties PRET ANO migrācijas pakta parakstīšanu

Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Kučinskim,

Latvijas Republikas Ministru kabinetam,

Saeimas deputātiem

Godājamais Ministru Prezidenta kungs!

Godātie ministri un cienījamās ministres!

Godātie Saeimas deputāti un cienījamās deputātes!

Mēs aicinām Jūs iestāties PRET Apvienoto Nāciju Organizācijas vienošanos „Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” (turpmāk – Kompakts) atbalstīšanu Marokā šā gada 10. un 11. decembrī!

Ir pamatotas aizdomas, ka – Kompakts apdraud Latvijas Republikas suverenitāti valsts robežu, migrācijas, ārpolitikas un cilvēktiesību jautājumos. Nacionālo valstu tiesības lemt par savu imigrācijas politiku tiek pamazām pārnestas uz „starptautisko sadarbību un globālo partnerību”; – šis dokuments ir pirmais solis, lai pārvērstu migrāciju par cilvēktiesībām, kas stāvētu pāri nacionālo valstu likumiem un kļūtu par ierastu starptautisko tiesību praksi. Tajā nav ne vārda par nelegālās imigrācijas problēmu – tiek izšķirta tikai „regulāra” un „neregulāra” imigrācija;

Kompakts, kas it kā esot juridiski nesaistošs, tomēr var kļūt juridiski saistošs, piemēram, uzreiz pēc tā parakstīšanas Marokā, to pārstrādājot par ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju. Kompakts arī tāpat būs juridiski saistošs kā starptautisko paražu tiesību norma. Kompaktā desmitiem reižu minēti vārdi: „we commit” (no angļu val. – mēs apņemamies).Kompakts paradzēts kā juridiskais pamats parakstījušo valstu jaunas likumdošanas izstrādāšanā;

Migrācijas Kompaktā vairākkārt migrācija tiek nosaukta par viennozīmīgi pozitīvu parādību, kas veicinot “labklājību, inovācijas un ilgtspējīgu attīstību”. Tas ir ļoti vienpusīgs skatījums, kas ir pretrunā ar reāliem faktiem un to, ar ko jau šobrīd saskaras imigrācijai atvērtās valstis;

Kompakts apdraud vārda un preses brīvību, jo tiek aicināts ieviest „naida noziegumu” un „naida runas“ likumus. Paredzēta mediju profesionāļu izglītošana „par imigrācijas problēmām un terminoloģiju” un mediju „uzskatu veidošana”. Tiek runāts par valsts finansējuma atņemšanu politiskajām partijām, kuras uzdrošinās runāt par imigrācijas ierobežošanu. Tie ir tikai daži no daudzajiem punktiem, kuri, ja Kompakts tiktu atbalstīts, varētu ierobežot mūsu valsts pašnoteikšanās iespējas robežu kontroles, imigrācijas, vārda un preses brīvības, kā arī mākslinieciskās izteiksmes, zinātniskās darbības u.c. jomās. Vairākas valstis jau ir atteikušās atbalstīt Kompaktu, jo tas var nostāties pret nacionālas valsts suverenitāti.

Pat ja šīs aizdomas būtu iespējams kliedēt ar pārliecinošiem argumentiem, tas līdz šim vēl nav izdarīts. Kopš jūnija dokuments vēl pat nav laicīgi iztulkots oficiāla tulkojuma formā Latvijas Republikas valsts valodā, lai katrs varētu ar to savlaicīgi iepazīties. Tas nav publiski apspriests plašsaziņas līdzekļos. Pat ierobežotas informācijas situācijā Latvijas iedzīvotājos ir ne mazums raižu par Latvijas politiķu nodomu atbalstīt Migrācijas Kompaktu. Tā sekas var tieši skart ikvienu ģimeni Latvijā, tādēļ nav pieļaujams to atbalstīt pēkšņuma un noslēpumainības gaisotnē. Tas jau tagad cilvēkos vairo sarūgtinājumu, nedrošību un neuzticēšanos valsts pārvaldei.

Aicinām valdību izturēties atbildīgi un lemt par Globālās migrācijas Kompakta atbalstīšanu vai neatbalstīšanu tikai pēc tam, kad būs veikta dokumenta skaidra analīze un pārliecinošs, atklāts izskaidrošanas darbs, lai Latvijas tauta var saprast Kompakta būtību un izteikt savu viedokli par to!

Mīlot Latviju,

1. Lidija Lasmane – Doroņina, pretošanās kustības dalībniece 2. Jānis Rožkalns, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, pretošanās kustības dalībnieks 3. Jānis Vanags, Latvijas Evaņģeliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps 4. Zigmars Liepiņš, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, Latvijas Nacionālās Operas valdes priekšsēdētājs 5. Māra Zālīte, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, rakstniece, dzejniece 6. Džemma Skulme, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, gleznotāja 7. Roze Stiebra, Latviešu animācijas filmu režisore un veidotāja 8. Jānis Pujats, kardināls, Romas katoļu baznīca 9. Alvis Hermanis, režisors, Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs 10. Gundars Āboliņš, aktieris, režisors 11. Viesturs Rudzītis, ārsts, psihoterapeits, rakstnieks 12. Pāvils Brūvers, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, bīskaps emeritus 13. Jānis Vēveris, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks 14. Harijs Tumans, LVU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors 15. Jānis Ūdris, rakstnieks, vēsturisko romānu autors 16. Ilze Ostrovska, Dr. Philos 17. Andris Buiķis, akadēmiķis, zinātņu doktors, politiķis 18. Aivars Hermanis, mūziķis 19. Andrejs Mūrnieks, pedagogs un mūziķis 20. Ginta Pētersone, mūziķe, JVLMA, EDMS pasniedzēja 21. Jurģis Klotiņš, mūziķis, politiķis 22. Reinis Zariņš, koncertpianists 23. Baiba Sipeniece – Gavare, TV un Radio raidījumu vadītāja 24. Ruta Štelmahere, dzejniece un gleznotāja 25. Egīls Šņore, dramaturgs 26. Anna Rancāne, dzejniece, žurnāliste 27. Ēriks Jēkabsons, mācītājs, bijušais Iekšlietu ministrs 28. Ilze Vanaga, politiķe 29. Sandra Vensko, rakstniece 30. Elita Veidemane, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, žurnāliste 31. Dr. Guntis Kalme, mācītājs, publicists 32. Pēteris Bankovskis, rakstnieks, žurnālists, mākslas zinātnieks 33. Haralds Sīmanis, komponists, mūziķis 34. Raimonds Knesis, dzejnieks, mākslinieks 35. Iveta Šimkus, dzejniece, filozofe 36. Agita Draguna, dzejniece 37. Ieva Samauska, rakstniece 38.Vladis Spāre, rakstnieks, žurnāla “Jaunā Gaita” redaktors 39. Rita Eva Našeniece, publiciste 40. Sandra Rutmane, tulkotāja 41. Silvija Brice, tulkotāja 42. Inguna Bauere, rakstniece 43. Dace Priede, rakstniece 44. Jānis Bitāns, Liepājas Sv. Annas draudzes mācītājs 45. Kristaps Bricis, tulkotājs 46. Ilgvars Gravnieks, arhitekts.

 

Raivis Zeltīts: Kas slēpjas aiz ANO migrācijas pakta?

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Leonards Inkins: Totālā kontrole jeb zemūdenes „Losharik” MISIJA

Leonards Inkins: Totālā kontrole jeb zemūdenes „Losharik” MISIJA(0)

Daudz ir dzirdēts par sazvērestībām un ir pat tāds ironisks apzīmējums – sazvērestību teorijas. Vai tiešām jūs domājat, ka sazvērestības nekad nav notikušas? Teiksiet ir, bet tas bija sen un vairs nav taisnība. Jautāšu kāpēc, jūs uzskatāt, ka sazvērestības kādreiz bija, un šodien vairs ne? Kāpēc? Atbilde – tāpēc, ka es tā domāju, tāpēc, ka

Aleksandrs Kiršteins par labās gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai: Kompensācijas izmaksātas jau Augstākās padomes laikā

Aleksandrs Kiršteins par labās gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai: Kompensācijas izmaksātas jau Augstākās padomes laikā(0)

Saeima 13. jūnijā noraidīja partiju apvienības „Attīstībai/Par!“ (AP) rosinātā likumprojekta „Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu“ iekļaušanu darbakārtībā. Aleksandrs Kiršteins no „Nacionālās apvienības” (NA) debatēs asi kritizēja likumprojektu. Balsošanas laikā likumprojekts tika noraidīts, tomēr likumprojekts oficiāli ir iekļauts 20. jūnija Saeimas sēdes kārtībā. Saeimas

Dr. Andrejs Mūrnieks: Sociālistiskās vienādības rēgs izglītībā?

Dr. Andrejs Mūrnieks: Sociālistiskās vienādības rēgs izglītībā?(0)

Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks, biedrības “Latvijas Pedagogu dome” valdes priekšsēdētājs Izglītības reformu “karstumā” aizmirstas izrādījušās tā saucamās “novirziena” skolas. Pamatizglītības standartā, ko steidzās apstiprināt iepriekšējā valdība, šīs skolas nebija paredzētas. Ko darīt, lai kļūdu labotu? Diskutē Saeimas izglītības komisija, ministre I.Šuplinska, šo skolu skolēnu vecāki, pedagogu nevalstiskās organizācijas un ierēdņi, kuri šo kļūdu pieļāvuši. Ironiskā

Guntis Kalme par Raivja Zeltīta grāmatu DR. PAULS JUREVIČS UN LATVIEŠU TAUTAS MISIJA

Guntis Kalme par Raivja Zeltīta grāmatu DR. PAULS JUREVIČS UN LATVIEŠU TAUTAS MISIJA(0)

  29. maijā plkst. 18:30 Latvijas Kara muzejā (Smilšu iela 20, Rīga) tika svinīgi atvērta Raivja Zeltīta otrā grāmata DR. PAULS JUREVIČS UN LATVIEŠU TAUTAS MISIJA. Grāmatā ir apkopotas joprojām aktuālas latviešu nacionālkonservatīvā domātāja Paula Jureviča (1891-1981) atziņas par filozofijas uzdevumiem, marksisma briesmām, modernās Rietumu pasaules problēmām, nacionālisma būtību un latviešu tautas īpašo misiju pasaulē,

Leonars Inkins: Par Vladimira Zeļenska uzvaru prezidenta vēlēšanās Ukrainā „Dzirkstele”

Leonars Inkins: Par Vladimira Zeļenska uzvaru prezidenta vēlēšanās Ukrainā „Dzirkstele”(0)

Maz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu vēršoties pie žurnālistiem uzrunāja bijušās Padomju Savienības valstis, sakot, mēs varam! Mēs spējam nostumt malā padomju nomenklatūru un atbrīvoties no viņu virsvadības. Ja mums tas izdevās – arī jūs to spējat! Man kritiski

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.