„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Inteliģences atklātā vēstule valdībai iestājoties PRET ANO migrācijas pakta parakstīšanu

Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Kučinskim,

Latvijas Republikas Ministru kabinetam,

Saeimas deputātiem

Godājamais Ministru Prezidenta kungs!

Godātie ministri un cienījamās ministres!

Godātie Saeimas deputāti un cienījamās deputātes!

Mēs aicinām Jūs iestāties PRET Apvienoto Nāciju Organizācijas vienošanos „Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” (turpmāk – Kompakts) atbalstīšanu Marokā šā gada 10. un 11. decembrī!

Ir pamatotas aizdomas, ka – Kompakts apdraud Latvijas Republikas suverenitāti valsts robežu, migrācijas, ārpolitikas un cilvēktiesību jautājumos. Nacionālo valstu tiesības lemt par savu imigrācijas politiku tiek pamazām pārnestas uz „starptautisko sadarbību un globālo partnerību”; – šis dokuments ir pirmais solis, lai pārvērstu migrāciju par cilvēktiesībām, kas stāvētu pāri nacionālo valstu likumiem un kļūtu par ierastu starptautisko tiesību praksi. Tajā nav ne vārda par nelegālās imigrācijas problēmu – tiek izšķirta tikai „regulāra” un „neregulāra” imigrācija;

Kompakts, kas it kā esot juridiski nesaistošs, tomēr var kļūt juridiski saistošs, piemēram, uzreiz pēc tā parakstīšanas Marokā, to pārstrādājot par ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju. Kompakts arī tāpat būs juridiski saistošs kā starptautisko paražu tiesību norma. Kompaktā desmitiem reižu minēti vārdi: „we commit” (no angļu val. – mēs apņemamies).Kompakts paradzēts kā juridiskais pamats parakstījušo valstu jaunas likumdošanas izstrādāšanā;

Migrācijas Kompaktā vairākkārt migrācija tiek nosaukta par viennozīmīgi pozitīvu parādību, kas veicinot “labklājību, inovācijas un ilgtspējīgu attīstību”. Tas ir ļoti vienpusīgs skatījums, kas ir pretrunā ar reāliem faktiem un to, ar ko jau šobrīd saskaras imigrācijai atvērtās valstis;

Kompakts apdraud vārda un preses brīvību, jo tiek aicināts ieviest „naida noziegumu” un „naida runas“ likumus. Paredzēta mediju profesionāļu izglītošana „par imigrācijas problēmām un terminoloģiju” un mediju „uzskatu veidošana”. Tiek runāts par valsts finansējuma atņemšanu politiskajām partijām, kuras uzdrošinās runāt par imigrācijas ierobežošanu. Tie ir tikai daži no daudzajiem punktiem, kuri, ja Kompakts tiktu atbalstīts, varētu ierobežot mūsu valsts pašnoteikšanās iespējas robežu kontroles, imigrācijas, vārda un preses brīvības, kā arī mākslinieciskās izteiksmes, zinātniskās darbības u.c. jomās. Vairākas valstis jau ir atteikušās atbalstīt Kompaktu, jo tas var nostāties pret nacionālas valsts suverenitāti.

Pat ja šīs aizdomas būtu iespējams kliedēt ar pārliecinošiem argumentiem, tas līdz šim vēl nav izdarīts. Kopš jūnija dokuments vēl pat nav laicīgi iztulkots oficiāla tulkojuma formā Latvijas Republikas valsts valodā, lai katrs varētu ar to savlaicīgi iepazīties. Tas nav publiski apspriests plašsaziņas līdzekļos. Pat ierobežotas informācijas situācijā Latvijas iedzīvotājos ir ne mazums raižu par Latvijas politiķu nodomu atbalstīt Migrācijas Kompaktu. Tā sekas var tieši skart ikvienu ģimeni Latvijā, tādēļ nav pieļaujams to atbalstīt pēkšņuma un noslēpumainības gaisotnē. Tas jau tagad cilvēkos vairo sarūgtinājumu, nedrošību un neuzticēšanos valsts pārvaldei.

Aicinām valdību izturēties atbildīgi un lemt par Globālās migrācijas Kompakta atbalstīšanu vai neatbalstīšanu tikai pēc tam, kad būs veikta dokumenta skaidra analīze un pārliecinošs, atklāts izskaidrošanas darbs, lai Latvijas tauta var saprast Kompakta būtību un izteikt savu viedokli par to!

Mīlot Latviju,

1. Lidija Lasmane – Doroņina, pretošanās kustības dalībniece 2. Jānis Rožkalns, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, pretošanās kustības dalībnieks 3. Jānis Vanags, Latvijas Evaņģeliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps 4. Zigmars Liepiņš, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, Latvijas Nacionālās Operas valdes priekšsēdētājs 5. Māra Zālīte, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, rakstniece, dzejniece 6. Džemma Skulme, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, gleznotāja 7. Roze Stiebra, Latviešu animācijas filmu režisore un veidotāja 8. Jānis Pujats, kardināls, Romas katoļu baznīca 9. Alvis Hermanis, režisors, Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs 10. Gundars Āboliņš, aktieris, režisors 11. Viesturs Rudzītis, ārsts, psihoterapeits, rakstnieks 12. Pāvils Brūvers, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, bīskaps emeritus 13. Jānis Vēveris, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks 14. Harijs Tumans, LVU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors 15. Jānis Ūdris, rakstnieks, vēsturisko romānu autors 16. Ilze Ostrovska, Dr. Philos 17. Andris Buiķis, akadēmiķis, zinātņu doktors, politiķis 18. Aivars Hermanis, mūziķis 19. Andrejs Mūrnieks, pedagogs un mūziķis 20. Ginta Pētersone, mūziķe, JVLMA, EDMS pasniedzēja 21. Jurģis Klotiņš, mūziķis, politiķis 22. Reinis Zariņš, koncertpianists 23. Baiba Sipeniece – Gavare, TV un Radio raidījumu vadītāja 24. Ruta Štelmahere, dzejniece un gleznotāja 25. Egīls Šņore, dramaturgs 26. Anna Rancāne, dzejniece, žurnāliste 27. Ēriks Jēkabsons, mācītājs, bijušais Iekšlietu ministrs 28. Ilze Vanaga, politiķe 29. Sandra Vensko, rakstniece 30. Elita Veidemane, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, žurnāliste 31. Dr. Guntis Kalme, mācītājs, publicists 32. Pēteris Bankovskis, rakstnieks, žurnālists, mākslas zinātnieks 33. Haralds Sīmanis, komponists, mūziķis 34. Raimonds Knesis, dzejnieks, mākslinieks 35. Iveta Šimkus, dzejniece, filozofe 36. Agita Draguna, dzejniece 37. Ieva Samauska, rakstniece 38.Vladis Spāre, rakstnieks, žurnāla “Jaunā Gaita” redaktors 39. Rita Eva Našeniece, publiciste 40. Sandra Rutmane, tulkotāja 41. Silvija Brice, tulkotāja 42. Inguna Bauere, rakstniece 43. Dace Priede, rakstniece 44. Jānis Bitāns, Liepājas Sv. Annas draudzes mācītājs 45. Kristaps Bricis, tulkotājs 46. Ilgvars Gravnieks, arhitekts.

 

Raivis Zeltīts: Kas slēpjas aiz ANO migrācijas pakta?

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Viltus ziņas – vai aktuālas baznīcā?

Viltus ziņas – vai aktuālas baznīcā?(0)

Priesteri un mācītāji nav tipiskie viedokļu līderi (influenceri). Tomēr sabiedrība baznīcai uzticas daudz vairāk nekā Saeimai un valdībai. Vietējās Instagramzvaigznes ietekmes ziņā atpaliek no Latvijas populārākajiem garīdzniekiem. Tādēļ garīdzniekiem ir liela atbildība pārbaudīt – vai patiesībai atbilst sprediķos un citur paustie piemēri no dzīves un atsauces uz notikumiem sabiedrībā,-spektrs.com ziņo Lauris Krolis Daži pat saka,

Guntis Kalme: Uzvarētāju ticība

Guntis Kalme: Uzvarētāju ticība(0)

„Viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli – mūsu ticība.” (1 Jņ 5, 4). „Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1 Jn 3, 8b) Lectio: „Viņš gāja pēc Sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un Viņa mācekļi Viņam gāja līdzi. Un, tai vietā nonācis, Viņš

Leonards Inkins: „Dvēseli atdod Dievam, sevi dzimtenei, bet godu nedod nevienam.”

Leonards Inkins: „Dvēseli atdod Dievam, sevi dzimtenei, bet godu nedod nevienam.”(0)

Ir teikts: “Ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši” (Mt. 25:40). Ar šo būtu skaidrs, un domstarpību nav. Vienkāršā valodā tas nozīmē, ka ikviens, kurš ir palīdzējis, tam, kurš ir trūkumā, ir palīdzējis Man, teica Jēzus. No tā izriet, ka ikviens, kurš ir palīdzējis kaut vienam latvietim,

Iznācis tulkojums “Pāvila darbi”

Iznācis tulkojums “Pāvila darbi”(0)

Ar prezentāciju Latvijas Universitātes (LU) un Microsoft Inovāciju centrā nācis klajā LU Teoloģijas fakultātes zinātniskā asistenta Ņikitas Andrejeva tulkojums “Pāvila darbi”. Darbs tulkots no sengrieķu (koinē) valodas, un tas tapis Latvijas Bībeles biedrības un LU Teoloģijas fakultātes sadarbības rezultātā,-spektrs.com ziņo LU Teoloģijas fakultātes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Stikāne Ņikita Andrejevs prezentācijas laikā uzsvēra, ka “pirmo gadsimtu

Kaņepes Kultūras centrā apgaismotajos lasījumos uzstāsies Jānis Rokpelnis

Kaņepes Kultūras centrā apgaismotajos lasījumos uzstāsies Jānis Rokpelnis(0)

Latvijas Universitātes Teoloģijas mēneša ietvaros 25. februārī, plkst. 19.00, Kaņepes Kultūras centrā (Skolas ielā 15) norisināsies apgaismotie lasījumi “Reliģija ārpus robežām”. Lasījumos piedalīsies Jānis Rokpelnis, Ruta Štelmahere, Pēteris Draguns, Toms Treibergs un Marija Luīze Meļķe,-spektrs.com ziņo Ilze Stikāne Viens no Teoloģijas fakultātes 99. gadu jubilejas mēneša mērķiem ir izvest reliģiju un teoloģiju “pastaigāties” ārpus akadēmiskās vides,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.