„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Es nēsāju Tavu sirdi

Autors: Tatjana Loskutova

        „No mīlestības līdz naidam viens solis”. Zini, ir piedzīvots? Arī es to zinu. Vilšanās, meli, zaudēta cerība un nīšana par nodevību? To zinu tāpat. Arī tu aizvainoji un tagad slēpies no personīgās neģēlības, nesapratnes un zaudētās draudzības? Arī es to zinu. Noslēdzies vientulībā? Vai tomēr esi spējis piedot, salīgt mieru, sarunāties visu nakti un no jauna iemīlēt?

VIENTULĪBA

Vientulība — viens no visstiprākajiem pārbaudījumiem un sodiem. Un mēs esam tie, kuri itin bieži paši sevi nolemjam. Kāpēc nevērtējam tos, kuri ielaiž mūs savās sirdīs un nesaudzējam tos, kuri uztic arī savējās mums? Kāpēc īpaši sāpinām tieši tos, kurus mīlam? Kādreiz taču bija atklāsmes, uzticība un savstarpējās saprašanās, kas veda uz mūsu draudzības virsotni. Arī mīlestību sauc par draudzību, tikai tā ir dedzīgāka.

Viss, tas, pieder pie attiecībām, un mēs paši pieļaujam, lai tās kļūtu sarežģītas un samudžinātas. Tādēļ gribas un vienlaikus arī negribas pielaist pie sevis pārāk tuvu. Gribas, tāpēc, ka negribas būt vientuļam, aizmirstam un nemīlamam. Negribas, tāpēc, ka tieši tuvi cilvēki ievaino īpaši sāpīgi. Tie trāpa «desmitniekā» ar asu vārdu un atklātu noniecināšanu. Šausmīgi, kad tev atklāti un nepamatoti rupji izrunājās sabiedriskā vietā, tu norij gaisu no sašutuma, bet ātri nomierinies. Ar tuvajiem viss citādāk. To vārdi un darbības nokļūst sirdī, un šīs brūces var nesadzīt gadiem.. Lūk, tad vietā apzīmējums – līdz naidam viens solis.. Ar draugiem un tuvajiem mēs spējam iziet visus draudzības etapus, mācoties no kļūdām, iegūstot pieredzi un nostiprinot raksturu un drošumu. Bet varam arī neiziet… Notiek kārtējais plīsums un mēs sakām: „Diezgan!” un kas? Šķiršanās! Diemžēl šķiršanās kļuvusi tik ļoti populāra mūsu laikos. Šķiršanās ar visiem: ar vīru, bērniem, vecākiem, ar draugiem un pat ar Dievu.

Par attiecībām ar mūsu Radītāju ir īpaša saruna. Ļaudis atgrūž Viņu, pat neiepazīstot. Tiklīdz pieskaras Patiesībai, tā bēg. Bēg no nesaprašanas un atbildības. Mēra Viņa uzticību un drošumu ar cilvēciskiem mēriem. Mēs tik bieži esam pametuši kādu, un paši esam pamesti, ka ierasti domāt – Viņš mūs pametīs.. Tādēļ pamest Viņu, nav sarežģīti. Bet „Tikai Dievā nomierinās mana dvēsele.” (Ps.61:2). Sākotnēji mums neveidojas attiecības ar Viņu, un arī apkārtējiem. Vai precīzāk: mums nerodas attiecības ar apkārtējiem, tāpēc, ka nav attiecību ar Viņu.

Bieži mēs uzliekam masku, tēlojot no sevis dievbijīgu ticīgo, godprātīgu dzīvesbiedru, pieklājīgu klausītāju, savaldīgu un gādīgu vecāku. Bet iekšā — aukstums, nenoārdāma siena, aizvainojums un attālināšanās. Mazliet uzpūšot vējam — maska krīt, liekulība kļūst skaidra – naids, ļaunums un dubļi. Tas ir pretīgs ne tikai apkārtējiem, bet arī mums pašiem. Tādēļ mēs no jauna uzvelkam masku kā bruņas kļūstot ārišķīgi.

ATTIECĪBU ATJAUNOŠANA

Eksistē daudz padomu, kā sakārtot attiecības. Bet tās ir sekas, nevis cēloņi. Sākt vajag ar sevi. Cēloņi dzīvo mūsu sirdī. Saprotams, ka mūsu labajiem darbiem ir robeža. Mūsu nesavtīgajai mīlestībai arī ir robeža. Mēs zinām to un tāpēc nevajadzētu par to sodit citus, bet tomēr nosodām. Pie tam vēl ļoti cietsirdīgi, paļaujoties uz saviem aizvainojumiem. Bet aizvainojumi — tā ir tā pati reakcija uz komforta zonas šķērsošanu.

Aizvainojums — tā ir čūska paslēpusies sirdī. Un viņa ir spējīga vai nu kost citus, vai arī tirdīt mūsu sirdi.

Cita reakcija – dusmas. Šīs jūtas ir spēcīgākas. Dusmas izsauc sašutumu sirdī un prātā. Savaldot šo enerģiju dodam iespēju izmaiņām. Spējot attīrīt attiecības, operatīvā ceļā un dziedināt sasāpējušās brūces.

Iespējams, dusmoties visu dzīvi un pavadīt to pa tukšo, atstājot drupas, izmētājot apsūdzības visiem līdzcilvēkiem. Dusmas — tas ir taisnīguma atjaunošanas spēka veids. Bet kāds tad ir miermīlīgais veids?

Pirmais bauslis — mīli Dievu, otrais — mīli savu tuvāko. Kāpēc tajā ir paslēpta mūsu esamības būtība? Pamēģini ar gribasspēka piepūli nodzīvot šādi kaut vai dienu.

Tu jutīsies kā aita, kuru ved uz nokaušanu, gluži kā bokseru bumbieris, bezgribas radījums. Šī izjūta uz ilgu laiku atceļ vēlēšanos darīt tamlīdzīgus eksperimentus. Bet kristietība cilvēciskai loģikai nav saprotama. Tas, kas ārīgi šķiet vājums, ar laiku iegūst spēku, kas savaldzina citu sirdis — tā ir mīlestība. Šis ceļš ir mīlestības ceļš. Mīlestība ir miermīlīga, visu piedodoša un iecietīga. Tieši tādā veidā viss tiek atjaunots.

Es izšķīros vienu reizi savā mūžā. Ar ļoti tuvu draudzeni. Bija uzbangojusi tāda attiecību  vētra, ka mūsu uzliktās maskas burtiski lidoja nost no mūsu sejām. Kārtības un komforta zona tika pārkāpta. Es neizturēju pirmā un pieteicu šķiršanos. Atgrūšana jau sen bija notikusi manā sirdī, palika tikai nokārtot formalitātes.

Tā nav taisnība, ka starp sievietēm nepastāv draudzība. Savādāk tā nesāpētu sirds, kad mēs saraujam pēdējo saskarsmes diedziņu, saraujam attiecības uz visiem laikiem.

Mums visiem piemīt īpašība aizvainoties, bet sievietēm īpaši. Viņa spēj atbildēt uz aizvainojumu ne uzreiz un bez dūru pielietojuma, bet, precīzi aprēķinot sitienu, satriecot sirdi lauskās. Mēs ievainojam draugs draugu, aizbildinoties ar sevis aizstāvēšanu. Un tas spēj nogalināt mūsu draudzību. Kaut kur pazudusi iepriekšējā vaļsirdība un dvēseliskums, bet palikusi tikai liekulība. Manā gadījumā, tas bija pretīgi. Pie tam vēl, mūsu ķilda,  saasināja attiecības starp mūsu ģimenēm.

Mēs tikām iedzītas strupceļā. Starp mums izauga siena no liela skaita aizvainojumiem un nepiedošanas, vairāku gadu garumā. Bet šī siena ieplīsa, kad tika sacīts pirmais „Piedod!”.

Dziedināšana notiek, kad notiek atklāta saruna, piedošana un laiks. Tad rodas vieta mīlestībai. Tā bija visšausmīgākā šķiršanās manā dzīvē. Kā izrādījās, daudzās manās attiecībās bija tas pats virziens. Bet nav taču obligāti nepārtraukti jāpieiet pie kraujas malas, lai redzētu, ka tur lejā — bezdibenis. Vientulības bezdibenis.

Šķiršanās dzimst sirdī

Tas ir, kā karš, atstāj pēc sevis tikai pelnus tajā vietā, kur varētu būt ziedošs dārzs — manai pieķeršanās un mīlestībai. Citu kļūdas un mans nežēlība spēj mani iznīcināt. Bet kādēļ?

Kad attiecības ar cilvēkiem ieiet strupceļā, un nav spēka ciest, manas nesavtīgās mīlestības krājumi izsīkst— mans «Es» padodas. Es piesaucu Kristu, kamēr no jauna neesmu „savārījusi ziepes”, un tas nebūtu kārtējais iemesls šķiršanai. Es to nespēju, bet Viņš var. Viņš dāvā man mīlestību, mieru un gudrību, kā iziet no kārtējā strupceļa. Es nepiedodu — Viņš piedod. Es nemīlu – Viņš mīl.

Dievs spēj to izdarīt manī. Bet kas esmu es, lai strīdētos ar Viņu? Viņš ir mans vistuvākais Draugs, un māca nevis spriest, bet gan piedot. Viņš māca pārzināt pārpratumu smalki un delikāti. Kaut arī es neesmu teicama mācekle, Viņš ir ļoti pacietīgs ar mani. Viņš dāvā man jaunas saites un nostiprina vecās tāpēc, ka par pamatu visam ir Viņš Pats.

Tāpēc lūdzu Tevi, pamēģini, nešķirieties!

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Leonards Inkins: Troļļi

Leonards Inkins: Troļļi(1)

Troļļošana tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.       Reiz britu zemē iznāca kāds nedēļas laikraksts. Katru nedēļu tas priecēja lasītājus ar interesantiem rakstiem, diskusijām un

Leonards Inkins: Maģija

Leonards Inkins: Maģija(0)

Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Bet Jānis atturēja Viņu, sacīdams: Man jāsaņem kristību no Tevis, bet Tu nāc pie manis? Bet Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Lai tas tā notiek! Tā taču mums pienākas izpildīt visu taisnību! Tad viņš to pieļāva. Pēc kristības Jēzus tūliņ izkāpa no ūdens,

Leonards Inkins: kas ir valsts?

Leonards Inkins: kas ir valsts?(0)

18.11.2020. Pie Kārļa Ulmaņa. Foto: Marlēna Pirvica Bieži dzirdu, ka: valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga uc. Par to, kas ir valsts, kopš Platona ir daudz grāmatu uzrakstīts, daudz filmu uzņemts un daudz skaidrots. Bieži par valsti grāmatās paustais,

Iesniegta Pateicības vēstule Latvijas valsts vadītājiem

Iesniegta Pateicības vēstule Latvijas valsts vadītājiem(1)

Pagājušā gada 19. oktobrī jau otro reizi pēc kārtas notika viens no lielākajiem kristīgajiem pasākumiem Latvijā – Starpkonfesionālā Tautas lūgšanu sapulce „Dievs, svētī, Latviju!”. Šis pasākums, kas vieno gandrīz visus Latvijā esošos konfesiju vadītājus un ticīgos, tiek rīkots ar mērķi apvienot Latvijas draudzes kopīgā lūgšanā par valsts nākotni, kā arī iestāties par kristīgām un ģimenes

Džejs Lī Grēdijs: Kā uzlādēt garīgās baterijas jeb 7 veidi lūgšanu dzīves atjaunošanai 2020.gadā

Džejs Lī Grēdijs: Kā uzlādēt garīgās baterijas jeb 7 veidi lūgšanu dzīves atjaunošanai 2020.gadā(0)

J. Lee Grady Dž. Lī Grīds, Žurnāla Charisma līdzautors. Kristīgajā žurnālistikā viņš ir iesaistīts kopš 1981. gada. Dzimis Atlantā, Dž. Lī Grīdam un viņa sievai Deborai ir četras meitas. Vairāku grāmatu autors tostarp populārā grāmata “10 meli, ko baznīca stāsta sievietēm”. Dž. Lī Grīds ir apmeklējis 12 valstis, izaicinot draudzi atbrīvot sievietes kalpošanā un izbeigt

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.