„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Apzeltīs Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles zvanu torņa kupolu

Foto: Guntis Rāvis stāstot par zvanu torņa kupola apzeltīšanu

Teksta autors:  Ieva Vītola

Ar Gunta Rāvja atbalstu tiek uzsākta katedrāles atjaunošanas akcijas „SVET” otrā kārta.

Līdz ar pazīstamā Krievijas ikonogrāfa Georgija Mironova unikālo sienu gleznojumu pabeigšanu Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē turpinās vērienīgie atjaunošanas darbi. Lielākās Latvijā īstenotās kultūras pieminekļu atjaunošanas akcijas “SVET” ietvaros jau pilnībā rekonstruēta dievnama fasāde, savukārt šogad plānots apzeltīt katedrāles zvanu torņa kupolu. Lai varētu uzsākt projektu, akcijas “SVET” patrons un darbu iniciators Guntis Rāvis ir veicis pirmo ziedojumu 40 000 Ls apmērā, taču lai pilnībā pabeigtu visu iecerēto ir nepieciešams sabiedrības atbalsts.

Foto: Guntis Rāvis, Metropolīts Aleksands un Jānis Zilgalvis

Ikvienam ir iespēja iesaistīties katedrāles atjaunošanas projektā un ziedot vienu latu, zvanot pa tālruņa numuru 90006288, ar pārskaitījumu Vizuālās mākslas veicināšanas fondam uz AS „SEB Banka” kontu LV28UNLA0050015883515, kā arī portālā Ziedot.lv.

Atbalstīt projektu un kļūt par gaismas kustības jeb „SVET” dalībniekiem, iedzīvotāji varēs visu projekta laiku, līdz pat septembrim.

„Šobrīd Latvijai gaisma nepieciešama vairāk nekā jelkad, tādēļ aicinu ikvienu iesaistīties un kļūt par gaismas nesēju. Esmu ļoti pateicīgs projekta mecenātam Guntim Rāvim ne tikai par ziedotajiem līdzekļiem, bet arī par iniciatīvu, vadot katedrāles atjaunošanas procesu. Latvijai ir vajadzīgi gaiši cilvēki, lai valsts spētu pastāvēt laikā, kad ir grūti ne tikai ekonomiski, bet arī garīgi,” uzsver Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs.

Foto: Metropolīts Aleksands un Guntis Rāvis prezentejot SVET nakotnes ieceres katedralē

Kupola apzeltīšana ļaus katedrāles zvanu tornim atgūt tā vēsturiski gludo formu, kādu to jau sākotnēji bija iecerējis baltvācu arhitekts Roberts Pflugs. Savukārt katedrāle iegūs Latvijas lielākajam pareizticīgo dievnamam atbilstošu veidolu.

„Katedrāle ir ne tikai pareizticīgo baznīca, bet arī viena no nozīmīgākajām Rīgas arhitektūras celtnēm, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai tā būtu skaista un reprezentabla. Mums ir daudz lietas, ar kurām varam lepoties. Turklāt Latvijas iedzīvotāju gaišums ir viena no lielākajām tautas vērtībām, kuru nedrīkstam pazaudēt,” stāsta Guntis Rāvis, SIA „Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs un akcijas “SVET” patrons.

Katedrāles atjaunošanas akcijas “SVET” otrais posms nebūs vienas dienas vai nedēļas projekts – lai realizētu kupola apzeltīšanu, būs nepieciešami deviņi mēneši. Janvārī tiek uzsākta ziedojumu kampaņa, lai jau maijā varētu veikt zvanu torņa kupola apstrādi un sagatavošanu apzeltīšanai. Lai arī darbu norisi lielā mērā noteiks arī laika apstākļi, apzeltīšanu paredzēts veikt jūlijā un augustā. Tās laikā pieredzējuši speciālisti 80 kvadrātmetru lielo zvanu torņa kupola virsmu pārklās ar īpašām, 980 proves zelta lapiņām.

Akcijas pirmajā posmā 2005. gadā tika atjaunota Kristus Piedzimšanas katedrāles fasāde, kuras rezultātā katedrāle atguva tās vēsturisko izskatu. Taču katedrāles atjaunošanas darbi turpinās un pagājušā gada nogalē baznīcā no jauna radīti unikāli sienu gleznojumi. Zvanu torņa kupola apzeltīšana ir nākamais solis, lai pār Rīgu atmirdzētu katedrāles gaisma. “SVET” ir vērienīgākā līdz šim Latvijā īstenotā kultūras pieminekļu atjaunošanas akcija, kurā tiek aicināts piedalīties ikviens sabiedrības pārstāvis.

Kristus Piedzimšanas katedrāle ir arhitektūras un stabilitātes simbols, ko apmeklē ne tikai Latvijas augstākie viesi, bet ikviens, kuram nepieciešams miers un drošība. Tikai pateicoties brīnumam, katedrāle netika sagrauta un padomju laikos kļuva par neiznīcināma garīguma simbolu. Līdz ar neatkarības atjaunošanu atsāka skanēt arī katedrāles zvani.

Vairāk informācijas:
Ieva Vītola
T: 29105578
E: [email protected]

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Jurģis Klotiņš: Vai Rīgas valdošie ir godīgi pret Latvijas pensionētajiem pilsoņiem?

Jurģis Klotiņš: Vai Rīgas valdošie ir godīgi pret Latvijas pensionētajiem pilsoņiem?(0)

  VL-TB/LNNK rosinājusi liegt piemērot atvieglojumus sabiedriskajā transportā trešo valstu pilsoņiem. Likumprojektā noteikts, ka braukšanas maksas atvieglojumus varētu saņemt Latvijas valstspiederīgie, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices pilsoņi, kā arī bezvalstnieki. Pēc likumprojekta autoru domām, šādas izmaiņas motivēs cilvēkus saglabāt vai iegūt Latvijas valstspiederību, tāpat būšot pozitīva ietekme uz pašvaldību budžetiem. Rīgas domes

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: par riskiem, ratificējot Stambulas konvenciju

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: par riskiem, ratificējot Stambulas konvenciju(0)

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs saistībā ar t.s. Stambulas konvencijas ratifikāciju uzskata, ka vardarbība ir ļaunums, jo īpaši pret bērniem, sievietēm. Taču problēma t.s. Stambulas konvencijas kontekstā rodas, kad sākam iedziļināties, kas tiek saprasts ar vārdu „vardarbība”.  1)Vai piespiest ārsti pretēji savai reliģiskajai pārliecībai izdarīt abortu, t.i. nogalināt mazu neaizsargātu dzīvību nav vēl

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā(0)

Pirms dažiem gadiem SPEKTRS.COM publicēja jaunā gada pravietojumu „Jaunas lietas un vietas Tavā dzīvē.”  Taču lasītāju atsaucība bija krasi dažāda. Vieni nosodīja pašu pravieti, bet kāds lasītājs tikai gada baigās atsūtīja e-pastu ar atzinumu, ka pravietiskais vēstījums ir izprasts, tikai gada noslēguma posmā. Kaut arī pravieša uzdevums nav vēsti pasniegt saprotami, izskaidrojoši un atbilstoši pielāgojoties

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums(0)

Draudzes „Prieka vēsts” mācītājas Līgas Gleškes uzruna dievkalpojumā Jaunā Gada mijā. Kāds būs gaidāmais Jaunais Gads? Jēzus Kristus atbildētu: „Tāds, kādu Tu vēlies.” Vai gads būs izdevībām, iespējām, un finansiāli pārbagāts? Vai arī tajā neklāsies tik labi kā gribētos? Par to zina tikai Tu pats! Kāpēc? Tāpēc, ka mēs paši radām iespējas un izdarām izvēles

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.