Baltijas Starptautiskā Akadēmija maģistrante Elena Sventitskaya

1. Ievads

Labdarība – jebkuras (materiālas, finansiālas) palīdzības sniegšana personām vai organizācijām bez atlīdzības, palīdzības un pakalpojumu sniegšana tiek nodrošināta uz labdarības sniedzēja rēķina. Pētot dažādu valstu kultūras pirmsākumus nav iespējams nepievērst uzmanību sabiedrības inteliģencei, kura valsts kultūras vērtības paceļ uz augstāku attīstības līmeni.  Tie ir cilvēki ar augstiem morāles principiem, kuri nodarbojas ar labdarību un mecenātismu ne tikai aizraušanās dēļ, bet tas ir viņu dzīves princips.

Ceļš pie labdarības ved caur nodarbošanos ar uzņēmējdarbību vai biznesu. Un tieši labdarība bieži ir palīdzējusi attīstīt un stiprināt biznesu. Izpētot pasaulslavenu uzņēmēju uzņēmējdarbības attīstību mēs varam novērot, ka lielu rūpnīcu un fabriku īpašnieki veica lielu sociālo darbu un nodrošināja strādniekiem ne tikai labus dzīvošanas apstākļus, bet arī ēdnīcas, speciālas izglītības ēkas un sanatorijas strādniekiem un viņu bērniem. Gudram uzņēmējam vajadzēja izveidot labus apstākļus savam biznesam, jo lai iegūtu peļņu ir nepieciešami veseli un gudri strādnieki. Uzlabojot viņu darba un dzīves apstākļus vadītājs veicināja veselu strādnieku dinastiju izveidošanos, kur strādnieku bērni gāja vecāku pēdās strādāt tajā pašā rūpnīcā.  Un šeit saplūst ne tikai materiālais izdevīgums, bet arī morālais pienākums.  Tajā pašā laikā, rūpējoties par saviem darbiniekiem, uzņēmējs iegūst labu reputāciju un plašu atpazīstamību sabiedrībā, kas savukārt veicina darbinieku uzticamību un biznesa stiprināšanu, jo labvēlis iegūst īpašu uzticamību. «Dvēsele, kas bagātīgi svētī citus, taps stiprināta, un, kas bagātīgi veldzē citus, arī pats kļūs veldzēts.» – vēsta sena gudrība. [1]. Lielas naudas summas, kuras ir iztērētas cēliem mērķiem liecina par biznesa uzplaukumu.

2. Mīti un labdarība

Bet šeit rodas daži mīti, kuri attur mūsdienu uzņēmējus novirzīt līdzekļus labdarības mērķiem. Viens no tādiem mītiem ir, ka grūtā ekonomiskā laikā ne tikai valstī, bet visā pasaulē, uzņēmējs uzskata, ka viņam nav pietiekoši daudz līdzekļu labdarībai, un nodarboties ar šiem cēlajiem mērķiem vajag tam, kuram ir nauda. Bet labdarība, kā tika minēts definīcijā, ir ne viss piespiedu, bet labprātīga līdzekļu ziedošanaUn katra mēneša ienākumi nenosaka iespēju un vēlmi ziedotLabdarība nav bagāto liktenis, bet tā izriet no katra indivīda atbildībasDiemžēl šodien daudzi brīvprātīgie, kuri nodarbojas ar labdarību ir spiesti kompensēt valsts funkcijas, bet labdarība neattiecas tikai uz valsti, cik uz katra sabiedrības locekļa pilsonisko pienākumu.

Vel viens mīts saka, ka labdarības fondi nodarbojas ar naudas ‘’atmazgāšanu’’, lai izvairītos no nodokļiem un ja jau palīdzēt, tad uzreiz tiem, kam tas ir nepieciešams. Toties šodienas darba ritms ar lielo aizņemtību nedod iespēju nodarboties ar tiešu trūkumcietēju meklēšanu, kas galarezultātā noved pie tā, ka principā vairs nav vēlēšanās ziedot. Protams, ka mūsu līdzcilvēku neuzticībai ir pamatojums, bet tas ne pavisam nenozīmē to , ka visus kas vēlas nodarboties ar labdarību mēs varam apvainot zagšanā, naudas ‘’atmazgāšanā’’ un negodīgā līdzekļu izlietošanā.

2.1.AB.LV

Piemēram, 2009. gada pirmajā pusgadā ar AB.LV Sabiedriskā labuma fonda atbalstu ir noritējuši 34 projekti un pasākumi: saskaņā ar fonda programmām atbalstītas gan pazīstamu, gan arī jauno mākslinieku izstādes, ziedota nauda bērnu un jauniešu attīstības un hroniski slimo bērnu rehabilitācijas programmām. Ar jauniem darbiem papildināta Aizkraukles bankas modernās mākslas kolekcija, kas tiek veidota sadarbības ietvaros starp Aizkraukles banku, LR Kultūras ministriju, fondu un biedrību „Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs”. AB.LV Sabiedriskā labuma fonds aktīvi piedalās arī ziedošanas kultūras attīstīšanā. Izveidota īpaša grantu programma „Atbalsts nevalstisko organizāciju ziedojumu piesaistes projektiem”. Šīs programmas nolūks ir palīdzēt Latvijas labdarības organizācijām piesaistīt vietējo finansējumu, galvenokārt ziedojumus, savu mērķu īstenošanai.

Kopš 2009. gada sākumā AB.LV Sabiedriskā labuma fonds īsteno Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas Finanšu instrumentu finansētu projektu „Filantropijas attīstība 2009 –2011”. Tā mērķis — sekmēt filantropijas attīstību Latvijā, nostiprinot nevalstisko organizāciju spēju piesaistīt vietējo finansējumu un šo organizāciju veiktspēju, kā arī popularizēt zināšanas un veidot izpratni par vienu no filantropijas paveidiem — korporatīvo filantropiju.

AB.LV Sabiedriskā labuma fonds — korporatīvs labdarības fonds, kas sekmē sabiedrības un biznesa sociālo atbildību par līdzcilvēkiem un vidi, kurā darbojamies. Fonds atbalsta radošus cilvēkus un izcilas organizācijas, kas iegulda savus pūliņus un zināšanas, lai sasniegtu visai sabiedrībai svarīgus mērķus — veidotu stipru Latvijas valsti, saliedētu un pārtikušu sabiedrību. Fonda dibinātāji ir Oļegs Fiļs un Ernests Bernis.[2]

2.2. Bezpeļņas  nodibinājums  “KRAUKĻA FONDS”

Otrais piemērs Kraukļa fonds. Nodibinājums “Kraukļa fonds” krīzes laikā nodrošina trūcīgos iedzīvotājus, pirmām kārtām daudzbērnu ģimenes, ar pārtiku. Par to, kā notiek pārtikas paku sarūpēšana un sadale, stāsta fonda valdes locekle Ruta Onzule un projekta koordinatore Natālija Pundonena.

Redzot, cik daudziem cilvēkiem klājas grūti, pārtikas pakas izsniedzam ne tikai daudzbērnu ģimenēm, bet arī citiem iedzīvotājiem. Ne vienmēr labklājības līmeni nosaka dzīvokļa iekārtojums, mēbeles, situācijas ir dažādas – daudziem ir kredītsaistības, bet visiem ir vajadzīga pārtika: vai tā ir vientuļā māmiņa ar bērnu vai invalīds kopš bērnības. Galvenokārt tomēr palīdzam daudzbērnu ģimenēm, pārsvarā tās ir piecu un sešu bērnu, bet ir arī deviņu un 11, pat 13 bērnu ģimenes. Tieši lielākajai ģimenei situācija uzlabojās, un viņiem pārtikas palīdzība vairs nav nepieciešama.

Kraukļa fonds 40 sadales vietās visā Latvijā ģimenēm un personām, kurām piešķirts trūcīgā statuss, izsniedz arī Eiropas Komisijas programmas pārtikas pakas. Savukārt tās personas, kuras neatbilst trūcīgā statusam, bet kurām ir grūti apstākļi, var saņemt mūsu pārtikas pakas. Sociālie dienesti informē, arī iedzīvotāji cits citam padod šo ziņu.

Misija ir panākt, lai civēks mainītu arī savu domāšanu. Cilvēku skaits, kuriem nepieciešama palīdzība pārtikas veidā, pieaug. Turklāt brīvprātīgie vienmēr arī aprunājas ar atnākušajiem par viņu problēmām, un tas ir ļoti svarīgi. Šie cilvēki jūt, ka ir kāds, kas par viņiem raizējas, uztraucas. Pērn septembrī Kraukļa fonds nedēļā izsniedza mazāk par 200 pārtikas pakām, šogad jau 1200. Paralēli šīm pakām izsniedzam arī EK programmas pārtikas pakas, kas sastāv no auzu pārslām, četrgraudu pārslām, griķu pārslām, diviem litriem piena un piena pulvera.

Kraukļa fonds nav noteicis nekādus papildu nosacījumus pārtikas paku saņemšanai, vienīgais nosacījums, saņemot EK pārtikas paku, ir trūcīgās ģimenes vai personas statuss, ko apliecina pašvaldības sociālā dienesta izsniegta izziņa. Kraukļa fonds nav arī reliģiska organizācija. Cilvēki var brīvi izvēlēties, kur saņemt savu pārtikas paku. Pārpratums noskaidrots un pamatā tam bija cilvēku savstarpējās attiecības.

Kraukļa fonds ir sabiedriskā labuma organizācija, un tas nozīmē, ka ziedotāji saņem nodokļu atlaides. Bet arī privātās personas kopā saziedojušas deviņas tonnas pārtikas. Pērn kāda sieviete, kurai Tukuma apvidū ir liels dārzs, ziedoja daudz ābolu un bumbieru – vienā reizē ap 500 kg. Vienkārši tāpat. Citā reizē privāta maiznīca piedāvāja 5000 maizes klaipu. No “Fazer” SIA un “Zelta vārpas” SIA regulāri saņemam maizi, firma “Agats A” ziedo lavašu, “Ezerkauliņi” – bez ķīmijas audzētus dārzeņus, “Adugs” no Līvāniem – cepumus. Draudze “Dieva ģimene” – naudu, lai varētu nopirkt septiņas tonnas kartupeļu.

Mūsu sabiedrības problēma ir Dieva atziņas un bijības trūkums. Tas ētikas jautājums. Bet, kā teikts Bībelē, – Dieva bijības alga ir bagātība, gods un slava. Dieva vārds mūs aicina nevis lādēt valdību, bet lūgt, lai viņu acis ir apgaismotas, prāts gaišs un sirdsapziņa tīra. Zivs sāk pūt no galvas. Bērni skatās, kā uzvedas vecāki, un no viņiem mācās. Ja tur augšā, valsts varas gaiteņos, nav Dieva bijības, arī tauta zaudē saprašanu, kas ir pareizi un kas nav.Sabiedrībā ļoti trūkst mīlestības. Pats galvenais ir cilvēkus atbalstīt, teikt labus vārdus..

Fonds negaidīti pasniedz pārtiku, un daudzi tā arī saka – kā no Dieva. Esam iecerējuši darboties tikai krīzes laikā. Kad apstākļi uzlabosies, fonds savu darbību varētu izbeigt. Kas paliks cilvēkiem – vai viņu garīgais mugurkauls nostiprinās, vai dzīves uztvere veidojas pozitīva, lai spēj ticēt sev un mīlēt savu tuvāko.[3]

3. Likumdošana un labdarība

Piemēram, ne vēlāk kā no 2010 gada ir pieņemts likums par to, ka uz izdevumu summu, kas nav saistīta ar uzņēmuma saimniecisko darbību ienākumi ir ne tikai jāpalielina līdz nodokļiem, bet arī jākondensē 1,5, kas gala rezultātā palielina peļņas nodokli. Pie tam, nepieciešams atzīmēt, ka ne visām organizācijām un vel vairāk fiziskajām  personām ir oficiāla atļauja saņemt ziedojumus. Piemēram, nav iespējams pārskaitīt līdzekļus, lai veiktu dārgu medicīnisko operāciju cilvēkam, pamatojot to  kā tiešos saimnieciskos izdevumus, tātad arī grūtāk ir ‘’atmazgāt” pārskaitīto naudu. Vel vairāk, Likums par uzņēmumu ienākuma nodokli [4] 20.1 pants. Nodokļa atlaide ziedotājiem (2) Kopējā nodokļa atlaide saskaņā ar šā panta noteikumiem nedrīkst pārsniegt 20 procentus no nodokļa kopējās summas.

Labdarības fondiem un organizācijām ir pienākums katru  publicēt atskaites par savu darbību, un katrs interisents var iepazīties kādu mērķu realizācijai ir izlietoti līdzekļi. Vel jo vairāk, ja mēs vēlamies palīdzēt ne tikai vienu reizi un pievērst sabiedrības un valsts uzmanību konkrētām problēmām, labdarības fondiem ir lielāka pieredze, iespējas un laika tādu jautājumu risināšanā.

4. Socioloģiskais pētījums: fizisku un juridisku personu ziedojumi

Socioloģiskajā pētījumā piedalījās Latvijas Republikas teritorijā reģistrēti uzņēmumi SIA (sabiedrības ar ierobežotu atbildību) ar darba pieredzi no 3 līdz 10 gadiem. Minētais laika periods ir bijis pietiekošs, lai uzņēmēji spētu ieņemt savu nišu un adoptēties darba tirgū. Pētījumā piedalījās dažādu virzienu un netto apgrozījuma uzņēmumu vadītāji

1.att. Fizisku un jiridisku personu  labdarības sadalījums.

 Socioloģiskais  pētījums starp mazā un vidējā biznesa firmām Latvijā liecina, ka ziedot trūkumcietējiem vēlas 100% uzņēmēju. Uzsākot jebkuru finansiālo darbību uzņēmējs rēķinās ar peļņu, tātad intuitīvi paceļas jautājums par peļņas izlietojumu. Neskatoties uz to, ka visi respondenti norāda uz to, ka ir samazinājušies ienākumi, lielākā daļa uzņēmēju ir saglabājuši vēlēšanos ziedot. Tas pierāda to , ka zemu ienākumu līmenis nav šķērslis tam, lai savu iespēju robežās palīdzētu grūtībās nonākušiem līdzcilvēkiem. Tomēr tiešu līdzdalību labdarībā kā juridiskas personas pieņem ne vairāk kā 20% respondenti.  Tajā pašā laikā cilvēki ziedo daudz vairāk kā fiziskas personas. Tas atbrīvo viņus no problēmām, kas saistītas ar  likumdošanas izpēti, papildus papīra darbu, kas saistīts ar atskaišu sagatavošanu un papildus nodokļiem, kuri ir jāmaksā juridiskajām personām, kas samazina vēlēšanos piedalīties labdarības un sociālos mērķos. Veiksmīgi uzņēmēji ir tie, kuri māk veidot pareizus  ieguldījumus.  Jo viens miljons ir nauda un viens santīms arī ir nauda Ienākošo finansiālo līdzekļu daudzums ir gudru investīciju rezultāts un uzņēmēji, kuriem ir liela pieredze biznesā, un kuri sasniedzot līmeni, kad viņiem ir iespēja un vēlēšanās nodarboties ar labdarību, cenšas būt rūdīti, izrēķinot ne tikai ieguldījuma summu, bet arī izdevumi, kas ir saistīti ar nodokļiem. Pēc pētījuma rezultātiem 30% uzņēmēju nevēlas piedalīties labdarības akcijās publiski, jo nevēlas piesaistīt caur to uzmanību savam biznesam. Sakarā ar nekompetences un informācijas trūkumu respondenti nenovērtē labdarības fondu darbu, līdz ar to arī līdzdalību labdarības pasākumos. Tas viss negatīvi ietekmē mūsdienu sabiedrības kultūru. Rezultātā mums pieder šodiena. Sabiedrība, kura neredz līdzcilvēku vajadzības – degradē. Krīt ekonomiskais līmenis, jo mūsu bagātība neatrodas mūsu makā, bet mūsu prātā. Ko cilvēks iesēs, to viņš arī nopļaus. [5] Mēs ļoti labi saprotam to, ka lai varētu savākt ražu ir nepieciešams laicīgi iesēt sēklu, pēc tam rūpēties par asnu un tikai pēc noteikta laika mēs varam novākt ražu Viss darbs no mums prasa laiku un spēku, jo sēšanas un pļaušanas likumu  nav atcēlis. Laimīgu sabiedrību veido laimīgi cilvēki, bet cilvēki nevar būt laimīgi pa katrs atsevišķi pa vienam, viņi dalās mīlestībā un laimē ziedojot savu laiku, spēkus un naudu caur ko saņem gandarījumu un kļūst piepildīti ar laimes sajūtu un bagātību.

Nobeigums

Labdarība un uzņēmējdarbība mūsdienu sabiedrība atrodas medaļas vienā pusē. Katras valsts sociālā dzīve ne tik daudz attēlo valsts rūpes, cik daudz tā parāda katra indivīda atbildību. Uzņēmējdarbības un biznesa attīstības līmenis vistiešākajā veidā ir atkarīgs  no vadītāja personīgajām īpašībām , kuras veicina ne tikai finansiālo līdzekļu peļņu, bet arī piesaista cieņu pret darbiniekiem, rūpes par tuvāko, labsirdību un uzupurēšanos. Uzņēmējs, kurš piedalās sabiedrības labdarības dzīvē kļūst par tās pilntiesīgu locekli, kas attīsta sabiedrības morāli un kultūru. Biznesa attīstība vistiešākajā veidā ir atkarīga ne tikai no darba, bet morālajām attiecībām.

Literatūra:

1.Kanoniska Bībele, Salamana pamācības.11:25.

2.http://www.ab.lv/lv/press/actual/date/2009/07/31/363

3.http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/sociala.palidziba/?doc=81573

4.Likums par uzņēmumu ienākuma nodokli. Publicēts:Vēstnesis 32 01.03.1995

5. Kanoniska Bībele, Galatiešiem 6:7