„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Svinīgi atklāts izdevums par ievērojamiem Latvijā dzimušiem ebrejiem – Izraēlas Valsts dibinātājiem un attīstības sekmētājiem

Foto: Latvijas vēstniecība Izraēlā

2018. gada 5. martā Telavivas kultūras centrā Enav svinīgi tika atklāts izdevums “No Latvijas līdz Vidusjūrai – Izcilie Latvijas ebreji – Izraēlas Valsts dibinātāji un attīstības sekmētāji”. Bukletā apkopoti 28 slavenu, Latvijā dzimušu ebreju dzīvesstāsti – divdesmit astoņu izcilu cilvēku biogrāfijas, kuri veikuši nozīmīgu pienesumu Izraēlas Valsts nodibināšanā un izaugsmē, un kuru vārdi ar zelta burtiem ir ierakstīti Izraēlas Valsts vēsturē,-ziņo spektrs.com/Latvijas vēstniecība Izraēlā

Starp bukletā minētajām personībām spilgtākās ir pirmais aškenazi rabīns Ābrams Īzaks Kuks (Abraham Isaac Kuk), cionisma aktīviste un viena no Telavivas dibinātājām Sara Azarjahu (Sara Azarjahu), Latvijas brīvvalsts Saeimas deputāts un Izraēlas Kneseta deputāts Mordehajs Nuroks (Rabbi Dr Mordechai Nurock), fabrikas “Laima” dibinātājs Elijahu Fromčenko (Eliyahu Fromchenko), grafikas dizaineri, Izraēlas Valsts ģerboņa un simbolu autori brāļi Gabriels un Maksims Šamiri, sestā Izraēlas prezidenta Haima Hercoga māte Sara Hercoga (Sarah Hillman Herzog) un daudzas tikpat ievērojamas personības.

Pasākumā uzstājās Moše Ārens (dzimis 1925.g.), viens no jaunatnes cionisma kustības “Beitar” dibinātājiem, bijušais Izraēlas Ārlietu un Aizsardzības ministrs, bijušais Izraēlas sūtnis ASV, kura ģimene 1939.gadā no Latvijas pārcēlās uz ASV un vēlāk apmetās uz dzīvi Izraēlā.

Vēstniece savā uzrunā augstu novērtēja lielo Latvijas un Igaunijas ebreju asociācijas, īpaši asociācijas valdes priekšsēdētāja Eli Valka pienesumu izdevuma tapšanā un uzsvēra šīs asociācijas un vēstniecības kopprojekta nozīmīgumu Latvijas plašākai un pozitīvai atpazīstamībai Izraēlā, uzsverot divu valstu gadsimtu garās vēstures pozitīvās lappuses.

Izdevuma atklāšanas pasākums iezīmēja Latvijas simtgades kultūras programmas sākumu Izraēlā un, pēc vēstnieces teiktā, ir skaista dāvana ne tikai Latvijas 100gadei, bet arī Izraēlas Valstij, kura šī gada maijā svinēs valsts dibināšanas 70. gadadienu.

Pasākumu apmeklēja vairāk nekā 200 dalībnieku – Latvijas un Igaunijas ebreju asociācijas biedri, Izraēlā rezidējošie vēstnieki, žurnālisti un, protams, liels skaits bukletā minēto ievērojamo Latvijas ebreju radinieku.

Tas ir vēsturisks un pirmreizējs notikums, kad Izraēlā tiek publicēts šāda rakstura izdevums, kurā apkopotas visas šīs nozīmīgas personības. Buklets izdots trijās valodās – ivritā, latviešu un angļu valodās.

Buklets tapis ar Latvijas un Igaunijas ebreju Asociācijas, Latvijas goda konsulu Izraēlā Saras Allalūfas (Sarah Allalouf) un Asafa Kaspi (Assaph Caspi), Latvijas Republikas vēstniecības Izraēlas Valstī un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas finansiālu atbalstu programmā “Atbalsts Latvijas diasporu un tās organizāciju veidotajiem projektiem ārvalstīs”.

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija

Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija(0)

Kādas ir valsts nelikumīgas darbības, lai paplašinātu savu ietekmi pasaulē? Moldova, kad sabruka PSRS, Gruzijā, kur bija iekšējais konflikts, miera uzturētāji no Krievijas un ar to aizstāvēšanu pamatots iebrukums Gruzijā. Ukrainā anektēt Krimu un izveidot militāro konfliktu Doņeckas un Luganskas novados. Vai tas vismaz daļēji neatgādina to, kā attīstījās notikumi pirms II pasaules kara? Nākamais

Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām

Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām(0)

Leonards Inkins: Biedrības “Latvietis” biedrs, grāmatu autors: Neizmantoto iespēju laiks: daļa. Atgriešanās, Neizmantoto iespēju laiks Smēķētāji Kāds mans draugs publicējot facebūkā dažus teikumus, par krieviem un Krieviju, ar zemtekstu – nu kā tā var, tas taču nav normāli, mani rosināja rakstīt par to, kas ir pats par sevi saprotams, kas neprasa padziļinātas izglītības un skaistus diplomus. Šeit

“Brīvības konvojs” 2022, Perona un Filmiha prognozes, kā arī Krievijas uzmākšanās nenovērtēšana

“Brīvības konvojs” 2022, Perona un Filmiha prognozes, kā arī Krievijas uzmākšanās nenovērtēšana(0)

  Sarunu “Nacionālā drošība” vada Ģenerālis Kārlis Krēsliņš, Ģenerālmajors Juris Maklakovs, Pulkvedis Raimonds Rublovskis, Marlēna Pirvica un Ekonomiste, lektore, pētniece un uzņēmēja Līga Leitāne.   YouTube/biedrība Latvietis YouTube/spektrs.com Facebook/ Demokrātijas aizsardzības biedrība, DAB   Luksemburgas Deputātu palātā 12.janvārī notika diskusija par petīciju pret vakcīnas mandātiem. Franču imunoloģijas speciālista Prof. Kristians Perons  Christiane Perronne viedoklis. Profesors Kristians Perons bija Eiropas

Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE

Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE(0)

Kārlis Krēsliņš Br.gen(atv.) Dr.habil.sc.ing   IEVADS. Pasaulē notiek daudz it kā neatkarīgu notikumu. ASV prezidenta vēlēšanas un sabiedrības sašķelšanās divās diezgan radikālās daļās, mazāk vai vairāk tas notiek arī ES valstīs un ES kopumā, pirmkārt, Lielbritānijas izstāšanās no ES, Krievijā notikušas cilvēku indēšanas gadījumi, nemieri Baltkrievija. KF prezidenta V. Putina uzruna Davosas starptautiskajā ekonomiskajā forumā un ĀM

Leonards Inkins: Maģija

Leonards Inkins: Maģija(0)

Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Bet Jānis atturēja Viņu, sacīdams: Man jāsaņem kristību no Tevis, bet Tu nāc pie manis? Bet Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Lai tas tā notiek! Tā taču mums pienākas izpildīt visu taisnību! Tad viņš to pieļāva. Pēc kristības Jēzus tūliņ izkāpa no ūdens,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.