„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Saeimas priekšsēdētāja: holokausta noziegumiem nav noilguma

Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Foto: Reinis Inkens, Saeimas Administrācija

Ebreji ir bijuši, ir un būs nozīmīga Latvijas sabiedrības daļa. Noziegumiem pret ebreju tautu joprojām nav attaisnojuma un noilguma, un mēs noliecam galvu nevainīgo upuru priekšā. To Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra otrdien, 4.jūlijā, piedaloties Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienas pasākumā,-ziņo spektrs.com/saeima.lv

Saeimas priekšsēdētāja atgādināja, ka tā ir ne tikai Latvijas, Vācijas un daudzu citu Eiropas valstu traģēdija, bet arī visas cilvēces un pasaules traģēdija.

Holokausta piemiņa un vēsturiskā izpēte ir mūsu morālā un politiskā apņemšanās. Mēs par to stingri iestājamies gan pašu mājās, gan starptautiski, sacīja I.Mūrniece.

Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Foto: Reinis Inkens, Saeimas Administrācija

Tāpat dzīva būs piemiņa par ebreju glābējiem, akcentēja Saeimas priekšsēdētāja, norādot, ka šāda liecība ir arī topošajā filmā par Žaņa Lipkes dzīvi un notikumiem Latvijā vācu okupācijas laikā. Šī nozīmīgā kinoliecība būs daļa no mūsu valsts simtgades programmas.

I.Mūrniece uzsvēra, ka mūsu augstākā atbildība ir nepieļaut karus, vardarbību un masveida slepkavību atkārtošanos. Tas ir būtiski laikā, kad Eiropā saskaramies ar grūtībām un izaicinājumiem. Ikvienam jānostājas pret naida un vardarbības kurināšanu starp tautām, reliģijām un cilvēku grupām.

4.jūlijs Latvijā ir Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Piemiņas brīdis holokausta upuriem šodien notika pie memoriāla Gogoļa ielā, Rīgā.

1941.gada 4.jūlijā pēc nacistu okupācijas varas pavēles tika nodedzināta Rīgas Lielā horālā sinagoga Gogoļa ielā un vēl četri citi galvaspilsētas ebreju dievnami. Otrā pasaules kara laikā uz Latvijas zemes savas tautības dēļ tika iznīcināti neskaitāmi cilvēki, un gandrīz 70 tūkstoši no tiem bija ebreji.

Informācijai:

Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai veltītais piemiņas brīdis notika plkst.12 Gogoļa ielā 25 – vietā, kur atradās 1871.gadā uzceltā Lielā horālā sinagoga, kuru 1941.gada 4.jūlijā pēc nacistu rīkojuma nodedzināja kopā ar tur esošajiem cilvēkiem. Pēc kara sinagogas drupas tika nojauktas un to vietā ierīkots skvērs, bet 1993.gadā tur tika izveidots memoriāls.

1 komentārs

Citi rakstiSākumlapa

Guntis Kalme par Raivja Zeltīta grāmatu DR. PAULS JUREVIČS UN LATVIEŠU TAUTAS MISIJA

Guntis Kalme par Raivja Zeltīta grāmatu DR. PAULS JUREVIČS UN LATVIEŠU TAUTAS MISIJA(0)

  29. maijā plkst. 18:30 Latvijas Kara muzejā (Smilšu iela 20, Rīga) tika svinīgi atvērta Raivja Zeltīta otrā grāmata DR. PAULS JUREVIČS UN LATVIEŠU TAUTAS MISIJA. Grāmatā ir apkopotas joprojām aktuālas latviešu nacionālkonservatīvā domātāja Paula Jureviča (1891-1981) atziņas par filozofijas uzdevumiem, marksisma briesmām, modernās Rietumu pasaules problēmām, nacionālisma būtību un latviešu tautas īpašo misiju pasaulē,

Leonars Inkins: Par Vladimira Zeļenska uzvaru prezidenta vēlēšanās Ukrainā „Dzirkstele”

Leonars Inkins: Par Vladimira Zeļenska uzvaru prezidenta vēlēšanās Ukrainā „Dzirkstele”(0)

Maz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu vēršoties pie žurnālistiem uzrunāja bijušās Padomju Savienības valstis, sakot, mēs varam! Mēs spējam nostumt malā padomju nomenklatūru un atbrīvoties no viņu virsvadības. Ja mums tas izdevās – arī jūs to spējat! Man kritiski

Nacionālā identitāte: “Uzvaras pieminekļa demontāža” izskatīšana  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā

Nacionālā identitāte: “Uzvaras pieminekļa demontāža” izskatīšana Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā(1)

Kolektīvā iesnieguma “Uzvaras pieminekļa demontāža” izskatīšana Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā (13. Saeima) un Edvīna Šnores komentārs. Materiālu filmēja un montēja Leonards Inkins.         Edvīns Šnore: Uzvaras piemineklim nav sakara ar apbedījumiem, un tas nav 1994. gada Latvijas-Krievijas vienošanās priekšmets

Jānis Grasbergs par Latvijas lauksaimniekiem: Mums vispirms jāpārvar neuzticēšanās barjera

Jānis Grasbergs par Latvijas lauksaimniekiem: Mums vispirms jāpārvar neuzticēšanās barjera(0)

Intervē Marlēna PIRVICA Nacionalaapvieniba.lv  Jānis Grasbergs ir Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, kas ir otra augstākā politiskā amatpersona ministrijā. Tāpat kā Zemkopības ministrs K. Gerhards no Nacionālās Apvienības arī parlamentārais sekretārs ir tiesīgs aizstāvēt ministrijas pozīciju Saeimas tribīnē. Jānis Grasbergs ir guvis politisko pieredzi kā Kocēnu novada domes deputāts. Ar Zemkopības ministriju J. Grasbergs ir saistīts jau

Viltus ziņas – vai aktuālas baznīcā?

Viltus ziņas – vai aktuālas baznīcā?(0)

Priesteri un mācītāji nav tipiskie viedokļu līderi (influenceri). Tomēr sabiedrība baznīcai uzticas daudz vairāk nekā Saeimai un valdībai. Vietējās Instagramzvaigznes ietekmes ziņā atpaliek no Latvijas populārākajiem garīdzniekiem. Tādēļ garīdzniekiem ir liela atbildība pārbaudīt – vai patiesībai atbilst sprediķos un citur paustie piemēri no dzīves un atsauces uz notikumiem sabiedrībā,-spektrs.com ziņo Lauris Krolis Daži pat saka,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.