„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Rumbulas slaktiņa gadadiena: Borisa Mafcira dokumentālā filma “Atmiņu lādes”

Boriss Mafcirs "Atmiņu lādes"

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Tā ir atmiņu stāstu filma par holokaustu bijušajā Padomju Savienībā,- ziņo spektrs.com

Filmas demonstrēšanu atklāja Izraēlas vēstniece Latvijā Lironne Bar-Sadē. Vēstniece izteica dziļu pateicību režisora ieguldījumam, lai plašā Latvijas sabiedrība varētu labāk iepazīties ar 2 Pasaules kara notikumiem, kas skāra ne tikai latviešu traģisko likteni, bet arī ebreju ciešanas.

Boriss Mafcirs "Atmiņu lādes"

Savukārt režisors Boriss Mafcirs stāstot par filmu pirms tās demonstrēšanas atzina, ka filmas, veidošanai esot, bijis divi iemesli. Pirmais iemesls: arhīva darbinieču nozīmīgā darba ieguldījums. Irina, Rita, Ļena, kā arī profesors Ferbers ir ieguldījuši milzu darbu, lai holokausta laika darbību Latvijā varētu pienācīgi dokumentēt.

Otrs iemesls: Liepājas novadā, Šķēdes kāpās notikumu fotouzņēmumi. Jo ne tikai Rumbulā masveidā tika slepkavoti ebreji, bet arī citviet, arī Liepājas tuvumā.

Nosaukumu “Atmiņu lādes” ir ierosinājis Marģers Vestermanis - muzeja „Ebreji Latvijā” izveidotājs, arī viņš dalās atmiņās filmas noslēdzošajā daļā. Filmā ir iekļautas Latvijas pilsētas, kurās norisinājās spilgtākās epizodes holokausta laikā: Prēļi, Bauska, Kuldīga, Liepāja.

Boriss Mafcirs "Atmiņu lādes"

Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. „Ja katrai aizgājušajai dvēselei mēs aizdegtu pa svecei – mums vajadzētu 25 000 sveces”, atklāj Izraēlas vēstniecības organizatori.

 

Divās dienās: 1941. gada 30.novembrī un 8.decembrī okupētajā Rīgā notika Rumbulas “akcijas” – tās ir lielākās civiliedzīvotāju masu slepkavības Latvijas vēsturē. Padomju karagūstekņu izraktajās bedrēs sadzīti, ar lodi pakausī bez žēlastības tika nošauti 25 000 Latvijas pilsoņu. Tie bija ebreji no Rīgas geto – bērni un viņu mātes, sievietes un vīrieši, veci cilvēki.

 

Brīvības piemineklis ebreju upuriem. Foto: spektrs.com

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai(0)

ASV: Teksasas draudze Covenant Church vairāk nekā 4000 ģimenēm plāno ziedot naudu, lai tās varētu segt mājsaimniecību rēķinus un medicīniskos izdevumus. Ziedojumi būs vairāk nekā 10 miljonu dolāru apmērā, un daudzi ziedojumu saņēmēji būs kara veterāni,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Draudzes mācītājs Stefans Hejs (Stephen Hayes) uzsver, ka apgabalā, kurā kalpo draudze, vairs nebūs neviens cilvēks ar parādu par medicīniskajiem

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju(0)

Vairums Latvijas iedzīvotāju tic Dievam, tā liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Šogad martā iedzīvotājiem tika lūgts atbildēt, vai viņi tic Dievam, vai uzskata sevi par kristiešiem, vai arī netic Dievam,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Vairums jeb 73% respondentu atzina, ka kopumā tic Dievam, taču viņu atbildes atšķīrušās saistībā ar uzskatiem par kristietību. 43% Latvijas iedzīvotāju saskaņā

Žurnāliste uzstraucas par Baznīcu ietekmi Latvijā parakstu vākšanas laikā aicinot nepievienoties “Stambulas konvencijai”

Žurnāliste uzstraucas par Baznīcu ietekmi Latvijā parakstu vākšanas laikā aicinot nepievienoties “Stambulas konvencijai”(1)

 „Es neesmu ne par, ne pret Stambulas konvenciju,” raksta Re:Baltica žurnāliste Inga Spriņģe facebook vietnē. Taču, kur ir problēma, par kuru uztraucas žurnāliste esot galvenokārt BAZNĪCAS LIELĀ IETEKME Latvijas politikā. Izmantojot sociālo tīklu analīzi, Re:Baltica atklāja, ka nepilna mēneša laikā Latvijas baznīcas spēja mobilizēt vairāk, nekā 8000 cilvēku, kas parakstījās pret konvenciju. Baznīcas spiediena rezultātā

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis  Jēzus Kristus augšāmcelšanās piemiņas dievkalpojumā. Lieldienu rīta galvenā ziņa: kaps ir tukšs! Notikuma konteksts ir šāds: bija uzmodinātas lielas cerības – gan mācekļos, gan tautā – kuras bija sabrukušas Lielajā Piektdienā. Tukšais kaps bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Neviens to negaidīja. Pirmā reakcija bija neticība, bailes, bet arī

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis Lielās Ceturtdienas vakara dievkalpojumā, 29. martā Kāpēc mēs esam radīti? Vai varat atbildēt uzreiz. Kāda ir pirmā atbilde, kas nāk prātā? Man grūti katru tagad uzklausīt, bet gribu, lai mēģināt atbildēt sevī vai arī to izdarāt kā mājasdarbu. Gribu pateikt, ka esam radīti laimei. Ticat? Bet vai jūtaties laimīgi?

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.