„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Rumbulas slaktiņa gadadiena: Borisa Mafcira dokumentālā filma “Atmiņu lādes”

Boriss Mafcirs "Atmiņu lādes"

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Tā ir atmiņu stāstu filma par holokaustu bijušajā Padomju Savienībā,- ziņo spektrs.com

Filmas demonstrēšanu atklāja Izraēlas vēstniece Latvijā Lironne Bar-Sadē. Vēstniece izteica dziļu pateicību režisora ieguldījumam, lai plašā Latvijas sabiedrība varētu labāk iepazīties ar 2 Pasaules kara notikumiem, kas skāra ne tikai latviešu traģisko likteni, bet arī ebreju ciešanas.

Boriss Mafcirs "Atmiņu lādes"

Savukārt režisors Boriss Mafcirs stāstot par filmu pirms tās demonstrēšanas atzina, ka filmas, veidošanai esot, bijis divi iemesli. Pirmais iemesls: arhīva darbinieču nozīmīgā darba ieguldījums. Irina, Rita, Ļena, kā arī profesors Ferbers ir ieguldījuši milzu darbu, lai holokausta laika darbību Latvijā varētu pienācīgi dokumentēt.

Otrs iemesls: Liepājas novadā, Šķēdes kāpās notikumu fotouzņēmumi. Jo ne tikai Rumbulā masveidā tika slepkavoti ebreji, bet arī citviet, arī Liepājas tuvumā.

Nosaukumu “Atmiņu lādes” ir ierosinājis Marģers Vestermanis - muzeja „Ebreji Latvijā” izveidotājs, arī viņš dalās atmiņās filmas noslēdzošajā daļā. Filmā ir iekļautas Latvijas pilsētas, kurās norisinājās spilgtākās epizodes holokausta laikā: Prēļi, Bauska, Kuldīga, Liepāja.

Boriss Mafcirs "Atmiņu lādes"

Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. „Ja katrai aizgājušajai dvēselei mēs aizdegtu pa svecei – mums vajadzētu 25 000 sveces”, atklāj Izraēlas vēstniecības organizatori.

 

Divās dienās: 1941. gada 30.novembrī un 8.decembrī okupētajā Rīgā notika Rumbulas “akcijas” – tās ir lielākās civiliedzīvotāju masu slepkavības Latvijas vēsturē. Padomju karagūstekņu izraktajās bedrēs sadzīti, ar lodi pakausī bez žēlastības tika nošauti 25 000 Latvijas pilsoņu. Tie bija ebreji no Rīgas geto – bērni un viņu mātes, sievietes un vīrieši, veci cilvēki.

 

Brīvības piemineklis ebreju upuriem. Foto: spektrs.com

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Jura Rubeņa Jaunajā Gada novēlējums: iemantot jaunu sirdi un jaunu garu!

Jura Rubeņa Jaunajā Gada novēlējums: iemantot jaunu sirdi un jaunu garu!(0)

Juris Rubenis Brāļu draudzes Jaunā Gada izraudzītais lozungs: „Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi.” (Ecēhiēla 36:26-27) Jaunā Gada novēlējumos mēs bieži lietojam vārdu JAUNS! Piemēram, vēlējot jaunus panākumus. Kāds domātājs ir sacījis, ka satiekot kaut ko jaunu, ir tā, ka Tu

ASV prezidents Donalds Tramps atzīst Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu

ASV prezidents Donalds Tramps atzīst Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu(0)

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņojis, ka Jeruzaleme tiek atzīta par Izraēlas galvaspilsētu un atsakoties no desmitgadēm ilgās piesardzīgās Vašingtonas politikas un riskējot izraisīt jaunu vardarbības uzliesmojumu Tuvajos Austrumos. „Esmu izlēmis, ka pienācis laiks Jeruzalemi oficiāli atzīt par Izraēlas galvaspilsētu. Tā ir pareiza rīcība. Pildot vienu no saviem priekšvēlēšanu solījumiem, esmu devis arī rīkojumu Valsts

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība(0)

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču

Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: Parakstu vākšana par Kopdzīves likumu ir kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma laulībām

Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: Parakstu vākšana par Kopdzīves likumu ir kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma laulībām(0)

Likumdošanas iniciatīvai (Kopdzīves likums) ir savākuši 10 tūkstošus parakstu, informēju par to, ka šis solis ir kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma kopdzīves, tam sekojošas viendzimuma laulības un bērnu adopcijas šādā laulībā legalizāciju.  Šoreiz tā nav nekāda sazvērestības teorija. Par šādu notikumu virzības realitāti liecina Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse. Ja valsts ar šādu likumu ir

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm(1)

Ilze Eris: Mīlestības Skolas lektore. Četru bērnu mamma. Aizlūdzēja, kalpotāja. Ilze ir ieguvusi augstāko izglītību valodniecības jomā, kas palīdz viņai labāk izprast Dieva vārdu. Viņa ir arī studējusi teoloģiskās zinības. Precoties, ar ko mēs rēķināmies? Ar mīlestību. Ar uzticību. Ar to, ka dzīvosim visu atlikušo dzīvi ar šo cilvēku un viņš/viņa ar mums. Mēs rēķināmies,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.