„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Raivis Dzintars: Valdības krīze saistīta ar valdošās partijas sacelšanos pret savu premjeru

 

Raivis Dzintars. Foto: Ēriks Ēriksons

Sestdien, 12.decembrī, 11:00 Bauskas Kultūras centrā norisinājās ikgadējais Nacionālās apvienības kongress, lai pārvēlētu partijas izpildinstitūcijas, diskutētu par partijas darbu pašvaldībās un Saeimā, kā arī apspriestu politiskās aktualitātes,-ziņo spektrs.com

Nacionālās Apvienības kongress Bauskā pulcējis 243 delegātus. Kopumā bija 229 derīgas vēlēšanu zīmes. Par nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājiem  kongresā tika pārvēlēti Raivis Dzintars un Gaidis Bērziņš, kuri arī līdz šim ieņēma šos amatus. Līdzpriekšsēdētājus atbalstīja 223 cilvēki, bet 6 cilvēki bija pret.

Kongresā valdē ievēlētie: Eiroparlamentārietis Roberts Zīle, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks, Ogres vicemērs Egils Helmanis, kultūras ministre Dace Melbārde, partijas ģenerālsekretārs Raivis Zeltīts un Rīgas domes deputāte Ieva Holma.

Saeimas frakcijas izvirzītie pārstāvji: Ināra Mūrniece, Inese Laizāne, Edvīns Šnore, Rihards Kols, Jānis Dombrava un Imants Parādnieks.

Raivis Dzintars: Valdības krīze saistīta ar valdošās partijas sacelšanos pret savu premjeru

Foto: Ēriks Ēriksons

Šis ir laiks, kad aktīvā fāzē atgriezusies lielvalstu cīņa par ietekmi pasaulē. No vienas puses, Krievijas centieni atgūt impērijas aprises un revanšēties par PSRS ģeopolitisko zaudējumu pagājušajā gadsimtā, no otras puses, Islāma valsts un globālais terorisms, kas aizņem arvien lielāku laukumu Rietumu pasaules uzmanības telpā.
Eiropai šis laiks iezīmējas ar nekontrolēta mēroga imigrācijas krīzi, kam joprojām nav atrasti efektīvi risinājumi. Pašreizējā Eiropas mazspēja krīzes pārvarēšanā rada priekšnosacījumus konservatīvāku un nacionālāku politisko spēku izredzēm vēlēšanās. Latvijai tas nozīmē gan iespējas, jo tas vērtību ziņā var padarīt Eiropu pievilcīgāku arī Latvijas iedzīvotāju vairumam, gan nozīmīgus riskus, jo starp šīm partijām atrodami arī Krievijai ļoti lojāli politiķi.

Tikmēr Latvija ārēju apdraudējumu rezultātā spiesta aizvien lielāku vērību, tai skaitā finansiālu, pievērst drošības vajadzībām, kas vienlaikus ierobežo iespējas īstenot citus sociālekonomiskus pasākumus iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. No vienas puses, drošība tiek stiprināta, no otras – paveras iespējas valsti apdraudēt citos ceļos – ar propagandas palīdzību, ar neticības sēšanu Latvijas valstij un tās varai.

Savukārt valdības krīze iezīmējas ar politikā reti sastopamu situāciju – valdošās partijas sacelšanos pašiem pret savu premjeru, galvenokārt nolūkos pārdalīt amatus. Šis cīniņš valdošās partijas ietveros notiek, nerēķinoties ar pārējo valdības dalībnieku viedokli.

Grūtības un izaicinājumi caurauž teju jebkuru varas līmeni. Turklāt minētās problēmas nepastāv atsevišķi un atrauti. Tās ir savstarpēji cieši saistītas un mijiedarbojas. Krievija vēlas sevi redzēt kā atdzimušu pasaules lielvaru, kas gūst ilgi loloto ģeopolitisko uzvaru pār Amerikas Savienotajām Valstīm un tām lojālo Rietumu pasauli. Eiropas pamatu grīļošanās imigrācijas krīzes priekšā un terorisms kā eļļa Rietumu politisko pretrunu ugunī ir, ja ne Krievijas aktīvi veicināti pasākumi, tad pavisam noteikti tās interesēs.

Atšķirībā no Ukrainas Eiropas Savienībā ir būtiskas grūtības īstenot t.s. “zaļo cilvēciņu” scenāriju. Taču šeit pāri jūras un sauszemes robežām nāk cita veida cilvēciņi, pret kuriem nav iespēju piemērot 5. panta aizsardzību, bet postošas sekas tie atstāj. Vērtību un interešu ziņā sašķelta Eiropa ar būtisku un viltīgu Krievijas informatīvās telpas klātbūtni… Tas nav mūsu interesēs, bet tas notiek.

Tautas un varas atsvešinātība un pat skaidrs pretnostatījums ir būtiskākais Krievijas ģeopolitisko centienu instruments, kas Latvijā diemžēl efektīvi darbojas jau šobrīd. Tam ir daudzi cēloņi. Pirmkārt, jau pieminētie starptautiskie apstākļi – imigrācijas krīze komplektā ar terorisma draudiem grauj arī Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos Eiropas idejai. Otrkārt, drošības vajadzību izdevumi ar jūtamām negatīvām sekām citos sektoros. Treškārt, sīku un haotisku interešu dominēšana Latvijas politikas procesā. Ceturtkārt, nespēja resursu ziņā un mērķtiecībā sacensties ar pretinieku informatīvā kara laukā.

Godātie kolēģi! Atļaušos apgalvot, ka ideoloģisku partiju nozīme šādos brīžos būtiski pieaug. Lai pamatotu šo tēzi, ir vērts saprast, ko nozīmē vārdu salikums “ideoloģiska partija”.

Ideoloģija ir uzskatu sistēma, kas balstās uz ļoti skaidri definētām vērtībām. Sistēma ir sastāvdaļu kopums, kas darbojas saskaņoti atbilstoši galvenajiem uzstādījumiem. Jo neskaidrākas un izplūdušākas ir vērtības, jo sliktāk strādā sistēma. Ideoloģiska partija ir tāda partija, kuras biedriem un atbalstītājiem ir ļoti skaidri vērtību orientieri. Un tas kļūst sevišķi svarīgi sarežģītos un šķietami haotiskos brīžos. Vērtības ir atskaites punkts, pēc kā var mērīt jebkuras darbības lietderību.

Tas nebūt nenozīmē, ka ideoloģiskā partijā visi domā vienādi un visiem ir vienāds priekšstats par pareiziem lēmumiem. Tā nebūtu partija, tā būtu mašīna. Partija ir domājošu personību organizācija. Jebkura diskusija par to, kā sarežģītos apstākļos pareizi rīkoties atbilstoši mūsu vienotajām vērtībām, ir degviela, kas palīdz tikt uz priekšu. Nolemtība un viens vienīgs pareizais viedoklis nogalina iniciatīvu un atņem motivāciju domāt pašam un pašam kļūt par atbildīgu līderi savā vietā un savā laikā.

Es gribu aicināt mūs visus to ievērot. To, kurš ir vai nav mūsējais, nenosaka simtprocentīga piekrišana katrā situācijā, bet balstīšanās uz vienām un tām pašām vērtībām. Jā, tas nenovērš risku kādreiz izdarīt taktiski nepareizu izvēli, bet šāds risks tik un tā pastāv vienmēr. Jautājums ir tikai par to, vai ir visiem skaidri galvenie atskaites punkti. Mums tālu nav jāmeklē, lai redzētu, pie kādām sekām noved šķelšanās sīku domstarpību dēļ. Mūsu koalīcijas partneris mums rāda priekšā, kā darīt nevajag, un par to mums viņam ir jāsaka paldies. Mūsu, Nacionālās apvienības, saliedētības un spēka pamatā ir spēja pieņemt sīkas atšķirības mūsu vidū un pilnīga skaidrība par galvenajām vērtībām.

Protams, jāsargās ir arī no otra grāvja. Ir bīstami, ja viedokļu dažādība taktiskos jautājumos neļauj pieņemt vienotu lēmumu. Organizācijas būtība ir spēja darboties kā vienam veselumam. Neskatoties uz to, ka iekšēji atšķiramies. Kolēģi, mums ir jāapzinās, ka, jo ilgāk mēs būsim politikā un jo vairāk partijai būs uzticēta vara, jo biežāk būs brīži, kad katram no mums kaut kur var parādīties cits viedoklis, nekā partija ir rīkojusies kopumā.

Tas ir jāpieņem. Tā tas vienkārši ir, un citādi nevar būt. Ja mēs to neprastu pieņemt, tad ar to vājinātu savu organizāciju. Organizācijas lēmums un mūsu katra viedoklis atsevišķā situācijā nebūs vienmēr viens un tas pats. Un tomēr šis mūsu katra viedoklis gala beigās ietekmē un rada šo lēmumu. Katrs no mums pat ar vismazāko aktivitāti kaut kādā līmenī ietekmē to, kāda būs mūsu partija un kādi būs tās lēmumi. Mēs katrs esam daļa no mūsu organizācijas. Svarīga daļa.

Nacionālā apvienība ir strādājusi valdībā, kuras vairākums reizēm lēmis pretēji mūsu apvienības viedoklim. Mēs esam balsojuši par smagu budžetu, kas tapis grūtos kompromisos, un nebūt ne viss, kas budžetā paredzēts, mums šķiet simpātisks un labs. Un tomēr, piedaloties šajā procesā, esmu pārliecinājies, ka mūsu politiķi, mūsu ministri, deputāti un citi partijas pārstāvji kā atskaites punktu vienmēr paturējuši mūsu vērtības. Diskusijas par lēmumu pareizību vienmēr bijušas pakļautas šim atskaites punktam.

Kamēr citiem bija svarīgas amatpersonu algas, Nacionālai apvienībai svarīga bija bērnudārzu pieejamība un atbalsts ģimenēm. Kamēr citiem svarīga bija laba izskatīšanās Angelas Merkeles priekšā, Nacionālai apvienībai svarīga bija latviska vide, mūsu dzīvesveids un valoda. Kongresa delegātiem mapītēs ir garš saraksts ar daudzām lielākām un mazākām uzvarām, kas katra atsevišķi bieži vien var nešķist izšķiroša, bet kopumā tā veido virzienu, ko pārstāv Nacionālā apvienība. Līdzās mūsu ministru un deputātu panāktajam varētu veidot sarakstu ar to mūsu vērtībām neatbilstošo, kas nav noticis, pateicoties mūsu aktīvai klātbūtnei Latvijas politikā.

Dārgie draugi un domubiedri! Mūsu apvienības vērtības ir latviešu tauta, tās valoda, kultūra un valsts, mūsu vērtība ir ģimenes ar bērniem, kuras nodrošina tautas turpināšanos. Mūsu vērtības ir Dievs, tauta un ģimene kā latviešu kultūras avots un pamats. Skanēs savādi, bet es lepojos, ka tas Nacionālās apvienības kongresā skan pat līdz garlaicīgumam prognozējami. Jā, mēs nekad neesam pārsteiguši un nepārsteigsim ar vērtību maiņu. Tas ir paredzami un stabili, stingri un uz visiem laikiem. Mēs sargājam nevis to, kas ir īslaicīgs un gaistošs, bet gan to, kas ir cauri paaudzēm izcīnīts un laika pārbaudīts.

Mēs panācām to, ka šīs vērtības tagad ir iekaltas Latvijas Satversmē. Mēs panāksim to, ka šīs vērtības ir skaidri definētas kā mūsu izglītības sistēmas vadmotīvs. Un mēs darīsim visu no mums atkarīgo, lai šīs vērtības aizsargāt būtu motivēti arī plašsaziņas līdzekļi, nevalstiskās organizācijas, drošības iestādes un valsts vara.

Es pieļauju, ka kādam varētu šķist aktuālāk diskutēt par jaunās valdības veidošanas principiem, bet filozofisku apceri par vērtību tēmu atstāt citiem – mierīgākiem laikiem. Patiesībā šīs lietas nevar atdalīt. Ja latviska Latvija ir vērtība, tad svarīga ir cilvēku piederības sajūta Latvijai kā neatkarīgai valstij ar pašu atzītu valsts varu. Apzinoties, ka šo piederības sajūtu mēģina mērķtiecīgi graut no ārpuses, mums iespēju robežās jāpieņem tādi lēmumi, kas vēl vairāk neatsvešinātu tautu no valsts varas. Tas jāatceras, arī lemjot par nākamās valdības vadītāju.

Domājot par būtiskiem uzdevumiem jaunās valdības ietvaros, jāapzinās – valsts ir iekārojams resurss. Īpaši Latvija, kas atrodas divu pasauļu sadursmes punktā. Mūsu valstij šodien uzbrūk, to darot nevis ar ieročiem, bet citu, bieži vien pat iedarbīgāku līdzekli – ar informāciju. Šī cīņa savos pamatos ir ļoti vienkārša. Pretinieka uzdevums ir mazināt Latvijas iedzīvotāju valstsgribu, mūsu uzdevums – to stiprināt. Pretinieka uzdevums ir vājināt Latvijas piederības sajūtu Rietumu pasaulei, mūsu uzdevums – to stiprināt par spīti Rietumu kļūdām un vājībām. Pretinieka uzdevums – likt mums izšķīst īstermiņa likstās, mūsu uzdevums – motivēt cilvēkus domāt ilgtermiņā.

No šī viedokļa gribētu izcelt trīs būtiskas prioritātes Nacionālās apvienības darbībai.

Latvijas simtgade. Tie nav tikai svētku pasākumi. Tas ir notikumus, kas dod īpašas iespējas aktualizēt valstiskuma dimensiju cilvēku apziņā. Tā ir iespēja dot otro elpu mūsu gribai pēc savas tautas pašnoteikšanās. Šis notikums ir lielisks vadmotīvs gan jaunu patriotisku kino darbu uzņemšanai, sabiedriskajam pasūtījumam medijiem un dažādu sabiedrības pašiniciatīvu atbalstīšanai.

Izdarīt no mums atkarīgo, lai Latviju sasniegtu iespējami mazāks imigrantu skaits un uzturētos šeit iespējami īsāku laiku. Pie pašreizējā latviešu īpatsvara Latvijā jauna imigrācija ir ne tikai pretrunā ar latviskas Latvijas ideju, bet arī vairo iedzīvotāju negatīvo attieksmi pret Rietumiem. Jāatzīst, ka procesi ne vienmēr ir atkarīgi no Latvijas un vēl jo vairāk ne no mūsu apvienības. Tomēr jāizmanto tie rīki, kas ir mūsu rīcībā: sabiedriskais līgums ar bēgļiem, mazāki pabalsti, bēgļu informēšana par situāciju Latvijā un iespējām citās valstīs, kā arī daudzi citi pasākumi.

Cilvēkiem jāliek sajust, ka valsts soli pa solim turpina spert mērķtiecīgus soļus, atbalstot ģimenes ar bērniem. 2014. gads bija pirmais kopš atmodas laikiem, kad latvieši piedzima vairāk, nekā nomira. Tam var būt vairāki apstākļi, bet tomēr zīmīgi, ka tas pirmo reizi noticis tieši tad, kad valdība piekrita tā sauktajam Nacionālās apvienības “demogrāfijas ultimātam”.

Simtgade, mazāk imigrantu un vairāk atbalsta ģimenēm ar bērniem. Trīs svarīgas lietas, kas nozīmē, ka būs arī citas prioritātes un svarīgi darbi, bet šīs trīs es aicinātu pieņemt kā būtisku mūsu apvienības kopēju vadmotīvu katrai nodaļai, katrai amatpersonai un katram biedram.

Dārgie draugi un domubiedri!

Es gribu pateikt paldies katram no jums, kas ir darījuši savu darbu savā vietā, lai mūsu organizācija būtu stipra un augoša. Mēs joprojām savu darbu veicam ar krietni mazāku līdzekļu daudzumu, nekā mūsu konkurenti, un tas ir iespējams, tikai pateicoties jūsu ieguldījumam un jūsu uzticībai. Kura vēl partija Latvijā nelabvēlīgos laika apstākļos var sapulcēt ap 15 000 cilvēku, pārsvarā jauniešus, lāpu gājienā zem Latvijas karogiem. Tas ir pasākums, kas top ārpus parlamenta darba, bet ir viena lieliska liecība tam, kā strādā mūsu biedri. Mūsu biedri strādā idejai, kurai viņi tic. Organizācija ar šādiem biedriem var piedzīvot veiksmes un neveiksmes, bet tā ir neuzvarama ilgtermiņā.

Man ir regulāri tā iespēja un gods piedalīties latviešu leģionāru un nacionālo partizānu saietos. Saņemot biedru sveicienus, sirmie vīri un sievas teic vārdus “Gods kalpot Latvijai”. Tas, kā viņi pasaka šos vārdus, kāds iekšējs spēks un strāvojums nāk līdzi šiem vārdiem, neskatoties uz gadu nastu un rūgto pieredzi… Tu dzirdi un saproti, ka to saka uzvarētāji. Jautājums ir tikai, cik ilgs laiks paies. Bet viņu taisnība uzvarēs.

Draugi un domubiedri! Ir tikai jautājums, cik ilgs laiks paies. Mēs uzvarēsim. Un uzvarēs tāda Latvija, kādu to vēlamies atstāt saviem bērniem!

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

ASV, Kalifornija: Zaudējot 60% mēles mācītājs dzied un sludina

ASV, Kalifornija: Zaudējot 60% mēles mācītājs dzied un sludina(0)

Dāvids Džeisons (Jason David), mācītājs no Kalifornijas ir dziedātājs un sludinātājs, bet, kad vēzis skāra mēli, viņš pārvērtās par īstu cīnītāju. Mācītājs neļauj cīņā pret vēzi novērst savu uzmanību no evaņģēlija sludināšanas. “Es ticu, ka Dievs var dot jums jaunu dziesmu dziedināšanai,” -saka mācītājs Dāvids Džeisons. – „Un nākamā dziesma, kuru mēs dziedāsim, ir uzrakstīta

Baznīcai 450: Luterāņu baznīcas tornis ieguvis modernāko pulksteni Latvijā

Baznīcai 450: Luterāņu baznīcas tornis ieguvis modernāko pulksteni Latvijā(0)

Ir svētdiena, 20.augusts. Šī diena noteikti paliks Talsu luterāņu draudzes locekļu atmiņās. Ne tikai tāpēc, ka baznīca svin 450 gadu jubileju, bet arī tāpēc, ka baznīcas tornī nu tikšķ pulkstenis. Un pavisam tūlīt notiks pirmizrāde mūziklam “Vien puteklis?”  

Baltijas ceļš 2017: Par nacionālo ATMODU! Toreiz un tagad

Baltijas ceļš 2017: Par nacionālo ATMODU! Toreiz un tagad(0)

2017. gadā, 23. augustā, Esplanādē pie Raiņa pieminekļa pulcējās latvieši, lai 20:00 iedegtu svecītes un atcerētos Baltijas ceļu un latviešu 3. Atmodu!,-ziņo spektrs.com Pasākuma organizators: Nacionālā Apvienība. “Baltijas ceļš -bija akcija Baltijas valstīs, kas notika 1989. Gada 23.augustā plkst. 19.00, kad apmēram 2 miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 600 km (pēc

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā(0)

Par nacionālas valsts nozīmi 1904. gadā formulēja Miķelis Valters (Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, (1918—1919) jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.): „Tēvu zeme kā politisks jēdziens ir organizācija, kuru sauc par valsti. Šī organizācija pastāv no trim daļām: zemes, uz kuras zināma tauta dzīvo, pašas tautas un valsts varas, zem kuras

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”(0)

Materiālu sagatavoja Spektrs.com, Marlēna Pirvica. Īpaši rekomendējošs jauniešu auditorijai! 23. augustā 17:30, Latvijas Kara muzejā, Rīgā, norisināsies Raivja Zeltīta grāmatas “Par Nacionālu Valsti” atvēršana. Iepazīstoties ar gados jaunā politiķa Raivja Zeltīta autordarbu- grāmatu „Par nacionālu valsti- jaunais nacionālisms 21. Gadsimta Latvijai” rodas iespaids, ka tas varētu būt labs turpinājums cita autora politiķa Raivja Dzintara izdotajām

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.