„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Par Uldi Ģērmani mācītājs Guntis Kalme: latviešiem pieder brīvības alku, pretošanās un UZVARU vēsture!

Guntis Kalme. Foto: Ieva Holma

Šī gada 3. oktobrī Latvijas Kara muzejs un studentu korporācijas „Fraternitas Livonica” Filistru biedrība rīkoja konferenci „Piemini Uldi Ģērmani!”, kas veltīta ievērojamā latviešu vēsturnieka, rakstnieka un politiskā publicista, Latvijas vēstures grāmatas „Latviešu tautas piedzīvojumi” autora, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļa, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka Dr. Ulža Ģērmaņa 100. dzimšanas dienas atcerei. 

Mācītājs Guntis Kalme, uzruna

Vēsturnieka trīs atziņas

Pirmā un ļoti nozīmīgā simtgadnieka Dr. U.Ģērmaņa iezīme ir viņa zinātniskā godprātība. Ja viņš būtu dzīvs un aktīvs šodien, tad, visticamākais, viņu sauktu par politnekorektu. Ja politkorektums ir izdabāšana valdošajam meinstrīmam, tad U.Ģērmanis noteikti ir politnekorekts. Viņš nedomā, nerunā, neraksta valdošajiem „pa spalvai.” Tieši tāpēc viņa atziņas ir tik vērtīgas. Šodien par trijām no tām.

Vēsturi ne tikai veido politiķi, bet arī tie, kuri to raksta, kuri spēj aiz daudziem atsevišķiem notikumiem ieraudzīt to kopjēgu. U.Ģērmanis to prata.

Ko tad viņš ir paveicis? Citi mūsu vēsturnieki ir sarakstījuši daudzas biezgrāmatas, sniedzot vērtīgu un vajadzīgu informāciju; sevišķi tas sakāms par trimdas izdevniecībā „Daugava” iznākušajiem apjomīgajiem akadēmiskajiem sējumiem Latvijas vēsturē. Nevienu no tiem nav sarakstījis U.Ģērmanis. Viņam bija cits darbības lauks.

Konferences dalībnieki un viesi. Foto: Ieva Holma

Bieži šāda un līdzīga rakstura pasākumos saka: „no vēstures jāmācās!” Diemžēl visbiežāk netiek vēstīts, kas tieši. Tā paliekam ar vēstures jēlmateriālu – faktiem, skaitļiem, datiem vien. Ja no tā netiek izlobīta atbilde uz vienkāršo jautājumu „nu un tad, ka notika tas un tas?”, tad aicinājums mācīties no vēstures ir tikai retorika, moralizēšana.

U.Ģērmanis ir Latvijas vēstures pedagogs, jo spēj atbildēt pat uz šī jautājuma kāpinājumu: „kāda ir latviešu vēstures jēga?” Viens no viņa fundamentālajiem postulātiem ir: „Latviešu tautas vēsture ir stāsts par latviešu tautas nemitīgo brīvības cīņu, par lieliem upuriem un slaveniem varoņdarbiem.” Mūsu vēsture ir ne tikai pakļaušanas un okupāciju vēsture, kā mums to kādi cenšas iestāstīt daudzinot 700 gadu verdzības mītu, radot vēsturiskus mazvērtības kompleksus un pašnoniecinošas runas, bet daudz vairāk – brīvības alku, pretošanās un UZVARU vēsture! Tā ir pirmā ģērmaniskā atziņa, kas katram latvietim būtu jāiekaļ savās muguras smadzenēs, t.i., domāšanas un vērtībattieksmes refleksu līmenī.

Bet uzvaras ir jāizcīna, jo brīvība nekad nav par brīvu. Ir vajadzīgi cīnītāji, karotāji, – militārā, politiskā, un intelektuālā jomā. „Latvijas vēsture .. rāda, ka visos laikos latviešiem ir saglabājies drošu un uzticīgu cīnītāju pulks (dažreiz pat ļoti neliels). Izšķirošā brīdī tie atkal ir pacēluši savas tautas karogu un aizrāvuši sev līdzi pārējos pretī jaunām uzvarām.” Mums aizvien ir bijuši savi varoņi un vadoņi, kas kritiskā brīdī latviešu nācijas labad ir veikuši neiespējamo (vēsturnieks pats ir viens no nozīmīgākajiem mūsu nācijas pašapziņas veidotājiem). Tā ir otra būtiskā U.Ģērmaņa atziņa.

Vēsturnieks neglauda mūs pa spalvai: „nekur nav teikts vai rakstīts, ka latvietim neizbēgami ir jābūt lētticīgam.” Un paskaidro: „Mēs esam visumā ļoti darbīgi, kārtīgi un centīgi ļaudis, kas cik necik izdevīgos apstākļos spēj veikt gluži apbrīnojamas lietas. Bet mēs esam samērā vāji teorētiķi, plānotāji un vērtētāji.”

Tāpēc: “Latviešiem jāiemācās visas lietas un norises izvērtēt no latviešu un nevis svešo gudro kungu viedokļa. Mēs nedrīkstam ļaut sevi bīdīt un manipulēt svešām varām – pirmajā vieta allaž stādāmas latviešu un Latvijas intereses.” Uzdrīkstēties gribēt un būt pašiem savas vēstures subjektiem – ir trešā ģērmaniskā atziņa.

Vēsturnieka darbības laikā komunisms bija tā universālistiskā ideoloģija, kuras vārdā latviešiem prasīja atteikties no savas nacionālās pašapziņas. Šodien par tādu kļūst pārprastais politkorektums un globālisms, kura sekas jau tiek apdziedātas tautas dziesmā:

Meita rauda, māte rauda,

Kas atsauks tautu dēlu

Tautu dēls Briselē,

Sakumpušu muguriņu.

Tas nozīmē, ka trīs minētās ģērmaniskās atziņas joprojām ir būtiskas vadlīnijas Latvijas valstnācijas – latviešu pašapziņas veidošanā.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Kristīgās mūzikas autoram Kītam Getijam piešķir Britu impērijas ordeni

Kristīgās mūzikas autoram Kītam Getijam piešķir Britu impērijas ordeni(0)

Kristīgās mūzikas autors Kīts Getijs (Keith Getty) ir pirmais mūsdienu kristīgais mūziķis, kuram piešķirts Britu impērijas ordenis. Balva viņam pasniegta par godu karalienes Elizabetes II dzimšanas dienai. Apbalvošanas ceremonija notika sestdien, 17. Jūnijā,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Šo balvu Kīts Getijs saņēma par savu ieguldījumu kristīgās mūzikas radīšanā un popularizēšanā. Šī ir pirmā reize, kad tik augsta līmeņa

Kas patiesībā ir JĀŅU un LĪGO KULTS?

Kas patiesībā ir JĀŅU un LĪGO KULTS?(0)

Materiālu sagatavoja: „Dievišķā straume”. Daudzās Latvijas baznīcās simti un tūkstoši kristiešu dažādu konfesiju draudzēs gadiem ilgi lūdz par latviešu tautas atmodu. Velti lūgt, ja tu svini pagānu kulta svētkus Jāņus, tad velti tu lūdz, jo tu esi dziļi pagrimis līgo kulta okultismā. Pirmo reizi savā dzīvē vairākums latviešu piedzeras tieši Jāņos jau pusaudžu gados. Tieši

Vērmanes dārza estrādē norisināsies muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”

Vērmanes dārza estrādē norisināsies muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”(0)

Svētdien, 25, jūnijā, 16:00, Vērmanes dārza estrādē evaņģelizējoša, muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”. “Nesīsim kopā Patiesības Gaismu mūsu pilsētā un valstī. Pagodināsim Dievu sapulcē Rīgas centrā, atvedīsim cilvēkus, kuriem jādzird evaņģēlijs. Lūgsim, lai mūsu tauta atver savas sirdis Kristus mīlestībai, lai Dieva Valstība atklājas pazūdošām dvēselēm.”-stāsta pasākuma organizators Gints L Grinbergs. Atmodas sapulces notiks jūnija, jūlija un

Reformācijas 500. gadadiena: “PAZUDUŠAIS DĒLS. Burkard Waldis. 1527. Rīga”  Zīmējumu teātra izrāde

Reformācijas 500. gadadiena: “PAZUDUŠAIS DĒLS. Burkard Waldis. 1527. Rīga” Zīmējumu teātra izrāde(0)

2017. gadā Eiropas kultūrtelpā viens no nozīmīgakajiem notikumiem ir Reformācijas 500 gadu jubileja. 1517. gadā Mārtiņš Luters publicēja savas tēzes, no kurām sākās apvērsums ne tikai visā Rietumu kristīgajā baznīcā un ticības izpratnē, bet lielā mērā arī Eiropas un Pasaules kultūrā kopumā,-spektrs.com ziņo Katrīna Vastlāve. Lai atzīmētu Reformācijas 500. gadadienu, “Zīmējumu teātris” izveidojis starpdisciplināru uzvedumu “Pazudušais

Ungārija: Budapeštā ar 2000 dalībnieku piedalīšanos norisinājās zibakcija atbalstot ģimenes vērtības

Ungārija: Budapeštā ar 2000 dalībnieku piedalīšanos norisinājās zibakcija atbalstot ģimenes vērtības(0)

Vispasaules kristiešu kustība Up to Faith organizējusi zibakciju, lai pārliecinātu politiķus un pasaules līderus par sabiedrības vēlmi saglabāt tradicionālas (dabīgas) ģimenes vērtības,-ziņo spektrs.com Vairāk nekā 2000 cilvēku izgāja galvaspilsētas Budapeštas ielās un vienojās zibakcijas dejā, lai paustu savu atbalstu tradicionālas ģimenes vērtībām. “Arī mēs esam PAR STIPRU ĢIMENI un priecājamies, ka pasaulē ir daudz kristiešu

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.