„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Latvijas brīvvalsts Izglītības ministrs Kārlis Beldavs : Par Latvijas tapšanu

Foto: Vikipēdija

„Valmieras – Valmiermuižas draudzes mācītājs un vēlākais Latvijas brīvvalsts Izglītības ministrs Kārlis Voldemārs Beldavs  Būdams 4. Saeimas deputāts, Kārlis Beldavs piedzīvos zvaigžņu stundu. Visai negaidīti tiek piedāvāts izglītības ministra portfelis. Viņš, protams, pagodināts, piekrīt, lai gan amatā sabūt iznāk pavisam īsu laiku, no 1934. gada 18. marta līdz 15. maijam. Pēc valsts apvērsuma un trīs dienu iepauzēšanas, ieceļ un apstiprina jau nākamo izglītības ministru, valmieriešiem zināmo Ludvigu Adamoviču (1884.-1943.),” teikts rakstā Kārlis Beldavs: no mācītāja par ministru”. 

Kārlis Beldavs īpaši palicis Latvijas atmiņā ar savu nozīmīgo darbu liecību grāmatas sarakstīšanu par 1919. gada boļševiku upuriem – latviešu un vācu luterāņu mācītā-jiem – martīriem, asinslieciniekiem Kārlis Beldavs „Mācītāji, kas nāvē gāja” .

Kārlis Beldavs -teologs, garīgu rakstu un dziesmu autors. 1897.- 1903.g. – Valmieras apriņķa vikārs.
No 1917.7.V – 1935.15.X – Valmieras, Valmiermuižas draudzes mācītājs, arī skolotājs vidusskolās, docents teoloģijas institūtā Rīgā. Sarakstījis daudz garīga satura rakstu, kas publicēti žurnālos “Svētdienas Rīts”, “Ev.Gaisma” un iznākuši grāmatās: “Gaišas dvēseles ,”"Es nekaunos” ,”Cilvēka augstākā priekšrocība” ,”Kur izeja” u.c.  Beldavs bija komisijā, kas sagatavoja Dziesmu grāmatu ev.lut.draudzēm (1922);  kopā ar J.Ērmani izdeva garīgas dzejas antoloģiju “Dvēseles dzimtene” (1927), kurā daudz pašsacerētu dziesmu.

Darbojies luterisko draudžu Dziesmu grāmatas sastādīšanas komisijā. K. Beldavs bija Saeimas loceklis no Kristīgo nacionālās savienības, Latvijas Izglītības ministrs (18.03.1934.— 18.05.1934.). Miris 1936. gada 1. februārī, apbedīts Bēķu kapos Talsu novadā.

Mācītājs Ivars Jēkabsons par Kārli Beldavu: „Tur, kur tauta ir atsaukusies, tur jebkuros pārmaiņu laikos, cilvēki piedzīvojuši apbrīnojamas svētības. Viens no vairākkārtējiem Saeimas deputātiem un izglītības ministrs Pirmās Latvijas laikā Kārlis Voldemārs Beldavs savās atmiņās dalās par stiprinošo un atveldzējošo žēlastības laiku, kas ir vadījis mūsu tautu un tas ir Kristus. Viņš diezgan mūsdienīgi un radikāli saka:

“Daudz spožu vārdu ir sacīts par Latvijas tapšanu, bet vienu vārdu es tur neatrodu, Pestītāja vārdu. Es neatrodu to augsto tautu likteņu vārdu. Viņš ir vadījis mūsu tautas likteni tā, ka pēc ilgiem, tumšiem vergbūšanas gadiem, mēs ieguvām brīvību. Viņš ir tas, kurš svētījis mūsu varoņu asinis, jo ne vienmēr varoņi kā tādi ir spējuši glābt, taču mūsu zemi Dievs ir svētījis ar brīvību.

Ceru, ka mūsu Latvijas tautai ir vēl palikusi balta un pateicīga dvēsele, ziņot to, kas ir palīdzējis grūtā laikā. Mēs ejam pretī reliģiozai pagrimšanai. Dziļumi pārvēršas seklumos.

Šīs subjektīvās izjūtas, kas meklē sevī pestīšanu un Jēzu uzskata, kā vienu gaišu paraugu vien, tas nav palīdzējis celt un palīdzēt grūtā nelaimes brīdī. Tas ir kā ziedoņu pali, kas izgist. Mums ir vajadzīgi mūžības avoti. Mums ir vajadzīgs Dieva Dēls.”

1 komentārs

Citi rakstiSākumlapa

Guntis Kalme: Uzvarētāju ticība

Guntis Kalme: Uzvarētāju ticība(0)

„Viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli – mūsu ticība.” (1 Jņ 5, 4). „Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1 Jn 3, 8b) Lectio: „Viņš gāja pēc Sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un Viņa mācekļi Viņam gāja līdzi. Un, tai vietā nonācis, Viņš

Leonards Inkins: „Dvēseli atdod Dievam, sevi dzimtenei, bet godu nedod nevienam.”

Leonards Inkins: „Dvēseli atdod Dievam, sevi dzimtenei, bet godu nedod nevienam.”(0)

Ir teikts: “Ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši” (Mt. 25:40). Ar šo būtu skaidrs, un domstarpību nav. Vienkāršā valodā tas nozīmē, ka ikviens, kurš ir palīdzējis, tam, kurš ir trūkumā, ir palīdzējis Man, teica Jēzus. No tā izriet, ka ikviens, kurš ir palīdzējis kaut vienam latvietim,

Iznācis tulkojums “Pāvila darbi”

Iznācis tulkojums “Pāvila darbi”(0)

Ar prezentāciju Latvijas Universitātes (LU) un Microsoft Inovāciju centrā nācis klajā LU Teoloģijas fakultātes zinātniskā asistenta Ņikitas Andrejeva tulkojums “Pāvila darbi”. Darbs tulkots no sengrieķu (koinē) valodas, un tas tapis Latvijas Bībeles biedrības un LU Teoloģijas fakultātes sadarbības rezultātā,-spektrs.com ziņo LU Teoloģijas fakultātes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Stikāne Ņikita Andrejevs prezentācijas laikā uzsvēra, ka “pirmo gadsimtu

Kaņepes Kultūras centrā apgaismotajos lasījumos uzstāsies Jānis Rokpelnis

Kaņepes Kultūras centrā apgaismotajos lasījumos uzstāsies Jānis Rokpelnis(0)

Latvijas Universitātes Teoloģijas mēneša ietvaros 25. februārī, plkst. 19.00, Kaņepes Kultūras centrā (Skolas ielā 15) norisināsies apgaismotie lasījumi “Reliģija ārpus robežām”. Lasījumos piedalīsies Jānis Rokpelnis, Ruta Štelmahere, Pēteris Draguns, Toms Treibergs un Marija Luīze Meļķe,-spektrs.com ziņo Ilze Stikāne Viens no Teoloģijas fakultātes 99. gadu jubilejas mēneša mērķiem ir izvest reliģiju un teoloģiju “pastaigāties” ārpus akadēmiskās vides,

Leonards Inkins: Nazis pret kodolieročiem (Nelieši)

Leonards Inkins: Nazis pret kodolieročiem (Nelieši)(0)

Pamācības Laikam nav neviena vīriešu kārtu un bieži vien arī sieviešu kārtu dzimuma cilvēku, kuri jaunībā nebūtu, kaut dienu nodarbojušies ar kādu no cīņas veidiem. Nav neviena, kurš nebūtu kaut pagalma līmenī mācījies atvairīt sitienu, sist tā lai krīt un, dažādus paņēmienus pret uzbrucēju ar nazi. Divdesmit pirmajā gadsimtā ir gana daudz tīmeklī dažādu video

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.