„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Kristieši palīdz palestīniešu teritorijā

Tekstu tulkoja: Ilze Saulīte
Starptautiskā kristiešu vēstniecība Jeruzalemē (ICEJ) ir gandarīta pastāstīt par jauniem projektiem, caur kuriem praktiskā veidā Dieva mīlestība un rūpes tiek izrādītas Izraēlas trūcīgajiem iedzīvotājiem. Jēzus Kristus atdeva Savu dzīvību par visiem – ebrejiem, arābiem, katru tautu un etnisko grupu virs zemes, lai salīdzinātu to ar Dievu. Jēzus nāve un augšāmcelšanās ir atvērusi ceļu uz brīvību no jebkāda jūga, tajā skaitā – nabadzības. Šodien mums ir iespēja stāstīt par Dieva mīlestību ne vien ar vārdiem, bet ar pašaizliedzīgu darbu – ziedojot, dodot, palīdzot un apciemojot ļaudis, kas cieš no slimībām, vientulības un trūkuma.

Ir uzsākts jauns projekts, lai palīdzētu trūcīgajiem kristiešiem palestīniešu teritorijās. Tā kā šajā reģionā nav nekādu sabiedrības labklājības veicināšanas vai bezdarba samazināšanas programmu, trūcīgie iedzīvotāji ir atkarīgi no ģimenes locekļu un reliģisko kopienu atbalsta.

Lai atbalstītu kristiešu brāļus un māsas trūkumā, ICEJ komanda sadarbībā ar vietējām arābu draudzēm apzināja cilvēkus, kuriem nepieciešama palīdzība un devās viņus apciemot. Projektā piedalās arī uzticami ebreju partneri, kuri vēlas palīdzēt saviem kaimiņiem Betlemē un citās palestīniešu pilsētās. Ģimenēm katru mēnesi tiek piegādātas pārtikas pakas, kas pašlaik ir viņu vislielākā vajadzība.

ICEJ Atbalsta darba grupa apciemoja arābu kristiešus Betlemē un Beit Jalā, lai labāk izprastu viņu situāciju. Aiša (vārdi mainīti ar nolūku), kura koordinē uzsākto projektu palestīniešu teritorijās, noorganizēja mums tikšanos ar kādu ģimeni, kas ir jau pagurusi, vēršoties pēc palīdzības.

Nisrena un viņas meita Ranija mūs laipni uzņēma, cienāja ar tēju un cepumiem, taču ģimene atrodas tuvu izmisumam. Nisrena piedzima armēņu kvartālā Jeruzalemes vecpilsētā, bet vēlāk dzīvoja ar savu vīru 22 gadus Eiropā, kur piedzima viņu meita. Pēc laulāto šķiršanās māte un meita atgriezās mājās, lai būtu kopā ar saviem radiem.

“Eiropā man neviena nav. Es esmu tur viena. Mana ģimene dzīvo šeit”, sacīja Nisrena.

Izraēlā ir tāda politika, ka arābu iedzīvotājiem no austrumu Jeruzalemes tiek konfiscētas identifikācijas kartes, ja viņi ir dzīvojuši ārpus valsts vairāk nekā septiņus gadus bez pārtraukuma. Šis faktors ir ietekmējis arī Nisrenu un viņas meitu. Jeruzalemē atgriezties Nisrena ar meitu nedrīkstēja un arī palestīniešu pašpārvalde paskaidroja, ka viņām nav tiesību saņemt identifikācijas dokumentu, lai dzīvotu Betlemē, jo agrāk viņas dzīvojušas Jeruzalemē.

Bez identifikācijas dokumentiem cilvēki netiek pieņemti darbā. Nisrena baidās, ka viņu deportēs un nosūtīs atpakaļ uz Eiropu, ja pārbaudes laikā radīsies aizdomas.
“Es tik ļoti gribētu strādāt, palīdzēt cilvēkiem, lūgt par viņiem un studēt Bībeli”, sacīja Nisrena, – “Es jūtos tik ierobežota šeit. Es nevaru strādāt. Nevaru izbraukt, ir ļoti grūti.” Nisrena reti iziet no mājas, cenšas apmeklēt tikai draudzes dievkalpojumus.

Nisrena un viņas meita bija priecīgas par piedāvājumu tikt iesaistītas palīdzības projektā. “Tas mums ir ļoti liels atbalsts, kas nāk īstā laikā”, Nisrena pateicībā sacīja, – “Mājās mums ir viss, taču mums nepieciešami līdzekļi, lai samaksātu rēķinus un nopirktu pārtiku.”

“Par spīti grūtībām, es jūtu, ka Kunga roka ir pār mani. Es nezinu kādā veidā, bet Dievs gādā par mums. Dažreiz manā maciņā uzrodas nauda un es nezinu, no kurienes tā nākusi. Es zinu, ka Kungs ir ar mani un Viņš palīdz”, sacīja Nisrena. Kad viņa runā par ticību Dievam, Nisrenas acis staro.

“Es negribu, lai cilvēkiem būtu manis žēl. Es pateicos Dievam par visu. Ar draudzes palīdzību es esmu kļuvusi stiprāka ticībā. Es piedzīvoju Viņa klātbūtni arvien biežāk un izprotu Viņu arvien vairāk. Ar Viņu es spēju darīt visu, jo Viņš man dod spēku”, Nisrena apliecināja Rakstu vietu no vēstules Filipiešiem 4:13.

Atbalsts tika piedāvāts arī Merimai, 61 gadu vecai kundzei no Betlemes. Arī viņa silti uzņēma ICEJ darba grupu ar smaidu un draudzīgu apkampienu. Neskatoties uz grūtajiem apstākļiem, viņas ticība un prieks ir acīm redzams.

Kad Merimas māte saslima, viņai nācās pamest darbu, lai rūpētos par mammu. Taču kopš viņas vecāku nāves pirms 13 gadiem Merimai nav izdevies atrast jaunu darba vietu. Viņa dzīvo viena savas ģimenes mājā. Kaut gan viņai ir trīs brāļi, kuri arī dzīvo Betlemē, attiecības viņu starpā ir sarežģījušās, jo brāļi gribēja izlikt Merimu no mājas.
“Tādēļ, ka Jēzus ir manā pusē, viņi nespēja atņemt man mājas”, skaidroja Merima, – “Kungs aizskāra manu sirdi ar Vārdu no Jāņa evaņģēlija 3:16 un es tagad staigāju ar Viņu.”

Šī Rakstu vieta, glīti uzrakstīta arābu valodā, ir piestiprināta Merimas dzīvojamā istabā pie sienas. Merimai patīk dalīties ticībā ar saviem kaimiņiem, taču viņus tas kaitinot, kad Merima runā par Jēzu.

Merima nopelna nelielu naudiņu, izīrējot istabu savā mājā. Viņa piebilda, ka “Kungs sūta līdzekļus pa neizdibināmiem ceļiem.” Kad Aiša pateica, ka Merimai tiek piedāvāta palīdzība, lai saņemtu pārtiku, viņa bija priecīga: “Tas man būs ļoti liels atbalsts”, viņa sacīja un jautāja Aišai: “Vai es varēšu nopirkt arī dārzeņus un augļus?” Saņemot apstiprinošu atbildi, Merima pasmaidīja: “Brīnišķīgi!” Viņai arī nepieciešamas zāles, jo Merimai ir augsts asins spiediens un cukura diabēts.

“Ja man ir līdzekļi un slimnīcai ir zāles, es tās varu nopirkt. Ja nav, es zāles nevaru nopirkt,” – viņa pastāstīja. Merima ļoti reti iziet no mājas, vienīgi, kad viņu aizved uz draudzes pasākumiem. Vairākas reizes Merima ir kritusi, kādā reizē salauzusi kāju, bet citā reizē labo roku.

Aišai ir prieks koordinēt šo projektu: “Es vēlos palīdzēt cilvēkiem.” Mēs, vietējie kristieši, rūpējamies par tiem, kuri ir trūkumā un vēlamies, lai visi dzīvotu mierā.”

ICEJ pateicas par Jūsu ziedojumiem kristiešu ģimeņu atbalstam Betlemē un Beit Jalā. Jūs esat laipni lūgti turpināt atbalstīt iesākto labdarības projektu, ziedojot  www.icej.org, norādot mērķī – “palīdzība arābu kristiešiem.”

Jūsu dāvanas un lūgšanas atgādinās arābu brāļiem un māsām, ka viņi nav aizmirsti un mēs par viņiem rūpējamies.

Atbalsts drūzu iedzīvotājiem Izraēlā

Sagatavoja Estere Vieja

ICEJ palīdzības kalpošana ir aizsniegusi arī Izraēlas drūzu iedzīvotājus. Šodien Izraēlā dzīvo ap 100 000 drūzu. Vairāki tūkstoši drūzu kalpo Izraēlas armijā. Kaut gan viņus klasificē kā arābus, drūzi ir neatkarīga kopiena, kas sniedz lielu ieguldījumu Izraēlas iedzīvotāju labklājībā kopumā.

Drūzi ļoti rūpējas par savām ģimenēm. Parasti vairākas paaudzes dzīvo kopā vienā mājā. Vīri pelna naudu un mūsdienās pat daudzas sievietes ir sākušas strādāt, lai palīdzētu nodrošināt nākotni saviem bērniem.

ICEJ atbalsts ir ticis novirzīts dažām drūzu skolām Galilejā datoru iegādei, skolas soliem, austiņām un grāmatām.

Drūzu skolās tiek mācīta savstarpējā cieņa, ētika, sociālā darba un sadarbības nozīme. Bērni, kuri mājās runā arābu valodā, no mazotnes mācās ebreju valodu, un vēlāk arī angļu valodu.

Viena no pilsētām, kuras skolām ICEJ ir sagādājusi datorus, ir Magara. Lielāko pilsētas iedzīvotāju daļu sastāda drūzi – 57%. Pārējie ir arābu kristieši un musulmaņi. Daudzi drūzu iedzīvotāji kalpo Izraēlas aizsardzības spēkos un strādā Izraēlas policijā. Nesen tika izveidota jauna apmetnes vieta – ciems karavīriem, kuri vairs nedienē armijā.

„Rūpējoties par karavīriem, mums arī jāgādā par to, kas viņiem dārgs – par viņu vecākiem, ģimenēm un bērniem. Tas ir vienīgais veids, kā izveidot jaunu uzticamu iedzīvotāju paaudzi”, sacīja skolas direktors. Pilsētu skolās tiek praktizētas pieredzes apmaiņas programmas, lai veicinātu bērnu vidū cieņu pret atšķirīgajiem kaimiņiem –  ebrejiem, kristiešiem un musulmaņiem.

„Tas nozīmē mums ļoti daudz, ka jūs, kristieši, mūs atbalstāt”, sacīja skolas direktors. „Es neizvēlējos būt drūzs, bet es tāds piedzimu… Tāpat ebreji paši neizvēlējās savu tautību, bet piedzima ebreji. Dievs mūs ir nolicis konkrētās kopienās un tā ir mūsu atbildība – cienīt vienam otru. Palīdzība, ko mēs saņemam no kristiešiem caur  ICEJ atbalsta darbu, māca mūsu bērniem, ko nozīmē pieņemt citus.

ICEJ palīdz arī trūkuma cietējiem Harfeišas pilsētā, kas atrodas augstienē, no kuras var redzēt robežu ar Libānu. Lielākā iedzīvotāju daļa tur ir drūzi, bet ciemā dzīvo arī katoļi (10%) un nedaudz musulmaņu. ICEJ sadarbojas ar šīs pilsētas skolu, kurā bērniem tiek mācīts, piemēram, kā uzglabāt ūdens rezerves, kas ir tik svarīgi šim reģionam. Skolēniem tiek mācīts par viņu mantojumu, kā viņu senči rūpējās par zemi.

Pie skolas durvīm plīvo liels, skaists Izraēlas karogs.

Skola ir kļuvusi par otrām mājām 370 skolēniem un 44 skolotājiem, ieskaitot vairākus kristīgos skolotājus. Skolas vadība bija ļoti pateicīga par uzdāvinātajiem datoriem un vispārējo atbalstu.

„Mēs esam aizkustināti, ka kristieši pasaulē vēlas atbalstīt izglītības darbu starp drūziem”, sacīja skolas vecāku padomes prezidents.

Alijas vēsmas 2011

Sagatavoja Hovards Flauers, ICEJ Alijas departamenta direktors

2011.gadā Starptautiskā Kristiešu Vēstniecība Jeruzalemē palīdzēja atvest mājās (uz Izraēlu) 2974 ebrejus. Tas sastāda 15% no kopējā ebreju repatriantu skaita pasaulē.

Vēstniecība atbalstīja arī „Sarkanā paklāja” programmu, kuras ietvaros mājās atgriezās 1811 ebreji no Eiropas, Lielbritānijas, Dienvidāfrikas, Latīņamerikas, Austrālijas un Tuvajiem Austrumiem.

2011. gadā dažos reģionos strauji palielinājās alija. Piemēram, Holandē, musulmaņu naidīgās ietekmes rezultātā, emigrācija uz Izraēlu palielinājās līdz 32%. Līdzīgu iemeslu dēļ alija ir pieaugusi arī no Francijas un Zviedrijas.

Dienvideiropā aliju pastiprinājusi eiro krīze, kas arī radījusi anti-semītisma draudus. Spānijā un Portugālē ebreju emigrācija uz Izraēlu palielinājusies līdz 54%.

Nopietnas finansu problēmas un antisemītisms Ungārijā 2011. gadā veicinājis alijas pieaugumu līdz 25%.

Arābu revolūciju rezultātā, kas izraisīja arī nopietnu naida vilni pret ebrejiem, no Tuvo Austrumu zemēm pagājušā gadā alija pieauga līdz 29 %.

Gandrīz puse no Venecuēlas ebreju iedzīvotājiem ir pametusi valsti un daži emigrējuši uz Izraēlu caur Kolumbiju, kurā alija sasniegusi 86%.

2011. gada pēdējais lidojums „Sarkanā paklāja” ietvaros notika decembrī, atvedot 235 imigrantus tieši Hanukas svētku laikā.

 

No lidostas jaunie repatrianti tika nogādāti Ramadas viesnīcā Jeruzalemē. Nākamajā dienā „Sarkanā paklāja” dalībniekus sagaidīja Alijas (atgriešanās vēsturiskajā dzimtenē) programmas atbalsta darbinieki no vairākām organizācijām: pašvaldībām, uzņēmumiem, pakalpojumu sniedzējiem, kuri informēja atbraukušos par dažādām iespējām: mājokļiem, darbu, skolām, banku sistēmu, apdrošināšanu, veselības aprūpi, valodas apmācību un absorbcijas programmu.

Ar Jūsu atbalstu mēs spēsim palīdzēt arī tām ebreju ģimenēm 2012. gadā, kuras dosies uz Izraēlu no visām šīm problēmu skartajām zonām pasaulē.

2012. gadā mēs īpaši vēlamies palīdzēt Etiopijas ebrejiem un Bnei Menaše kopienai Indijā. 2011. gadā 2666 Etiopijas ebreji atgriezās Izraēlā, bet 7000 Indijas ebreju joprojām gaida valdības apstiprinājumu un emigrēšanas atļauju.

Kristieši no tautām ir aicināti piepildīt savu uzdevumu – atvest mājās Izraēla dēlus un meitas (Jes.49:22). Mēs pateicamies par Jūsu lūgšanām un finansiālo atbalstu! Kopā mēs spēsim turpināt šo darbu – Izraēla izklīdināto avju sapulcināšanu.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

ASV prezidents Donalds Tramps atzīst Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu

ASV prezidents Donalds Tramps atzīst Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu(0)

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņojis, ka Jeruzaleme tiek atzīta par Izraēlas galvaspilsētu un atsakoties no desmitgadēm ilgās piesardzīgās Vašingtonas politikas un riskējot izraisīt jaunu vardarbības uzliesmojumu Tuvajos Austrumos. „Esmu izlēmis, ka pienācis laiks Jeruzalemi oficiāli atzīt par Izraēlas galvaspilsētu. Tā ir pareiza rīcība. Pildot vienu no saviem priekšvēlēšanu solījumiem, esmu devis arī rīkojumu Valsts

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība(0)

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču

Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: Parakstu vākšana par Kopdzīves likumu ir kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma laulībām

Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: Parakstu vākšana par Kopdzīves likumu ir kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma laulībām(0)

Likumdošanas iniciatīvai (Kopdzīves likums) ir savākuši 10 tūkstošus parakstu, informēju par to, ka šis solis ir kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma kopdzīves, tam sekojošas viendzimuma laulības un bērnu adopcijas šādā laulībā legalizāciju.  Šoreiz tā nav nekāda sazvērestības teorija. Par šādu notikumu virzības realitāti liecina Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse. Ja valsts ar šādu likumu ir

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm(1)

Ilze Eris: Mīlestības Skolas lektore. Četru bērnu mamma. Aizlūdzēja, kalpotāja. Ilze ir ieguvusi augstāko izglītību valodniecības jomā, kas palīdz viņai labāk izprast Dieva vārdu. Viņa ir arī studējusi teoloģiskās zinības. Precoties, ar ko mēs rēķināmies? Ar mīlestību. Ar uzticību. Ar to, ka dzīvosim visu atlikušo dzīvi ar šo cilvēku un viņš/viņa ar mums. Mēs rēķināmies,

Viktora Lapčenoka aicinājums uz labdarības koncertu ,,Mīlestības pieskāriens,, -2017

Viktora Lapčenoka aicinājums uz labdarības koncertu ,,Mīlestības pieskāriens,, -2017(0)

Dziedātājs Viktors Lapčenoks aicina uz labdarības koncertu ”Mīlestības pieskāriens”, kas notiks Rīgas Dievmātes sāpju Romas katoļu baznīcā -svētdien 2017. gada 3.decembrī plkst.: 15:00 Rīgā Pils ielā -5 Vecrīgā.      

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.