„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Ieva Brante: Ko nozīmē Prezidenta vilcināšanās?

Andris Bērziņš. Foto: president.lv

Raksta autors: Ieva Brante, pilsoniski aktīva juriste

Valsts Prezidents Andris Bērziņš apgalvo, ka atbalsta to, ka jauno valdību veidotu Laimdota Straujuma, bet oficiāli viņas vārdu tomēr joprojām nenosauc. Savu vilcināšanos viņš skaidro ar to, ka nevar nominēt premjera amata kandidātu, jo to var darīt tikai tad, kad būs demisionējis pašreizējais Ministru kabinets. Turklāt viņš vēlas zināt, kādas ministrijas tiks uzticētas katrai no iespējamās koalīcijas partijām, kuri cilvēki būs amatos, valdības deklarācijas pamatnostādnes un vēl, un vēl.
Ar vārdu sakot, Valsts Prezidents vēlas daļēji uzņemties Saeimas funkcijas, kaut gan ne Satversme, ne arī kāds cits Latvijas likums to nenosaka. Vēl vairāk – sabiedrība tiek atklāti maldināta.
Satversmes 56.pants nosaka, ka Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts Prezidents. Satversme neparedz tiesības Valsts Prezidentam izvēlēties ministrus un to, kādu ministriju katra partija vadīs. To neparedz arī Ministru kabineta iekārtas likums.
Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 6.panta pirmo daļu Ministru prezidents vada Ministru kabineta darbu un nosaka tā galvenās politiskās vadlīnijas, kā arī nodrošina, ka tiek izstrādāta un īstenota Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību (Deklarācija) un rīcības plāns tās īstenošanai. Tātad Valsts Prezidents Deklarāciju neizstrādā, neapstiprina un arī neīsteno.
Tāpat Ministru kabineta iekārtas likuma 19.panta trešā daļa nosaka gadījumus, kad uzskatāms, ka Ministru kabinets ir atkāpies. Proti, tās pirmajā punktā noteikts, ka Ministru kabinets ir atkāpies līdz ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu uz pirmo sēdi. Tātad pašreizējai valdībai nav jādemisionē. Tas notiek automātiski. Un tas, savukāt, nozīmē, ka Valsts Prezidents Andris Bērziņš var Ministru prezidenta amata kandidātu nominēt kaut šodien.
Kāpēc tas nenotiek? Vai ZZS ir īpašas prasības un VARAM noteikti ir jānonāk viņu pārraudzībā? Vai Valsts Prezidents gaida garantijas par to, ka tiks pārvēlēts uz otru termiņu? Vai Prezidents grib būt drošs, ka viņa un ZZS, t.i., Aivara Lemberga prasības tiks izpildītas, bet gadījumā, ja Vienotība nebūs gatava šādiem kompromisiem, vēl varēs nominēt kādu no savējiem un valdību veidos ZZS, NA, LRA un NSL?

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

ASV, Kalifornija: Zaudējot 60% mēles mācītājs dzied un sludina

ASV, Kalifornija: Zaudējot 60% mēles mācītājs dzied un sludina(0)

Dāvids Džeisons (Jason David), mācītājs no Kalifornijas ir dziedātājs un sludinātājs, bet, kad vēzis skāra mēli, viņš pārvērtās par īstu cīnītāju. Mācītājs neļauj cīņā pret vēzi novērst savu uzmanību no evaņģēlija sludināšanas. “Es ticu, ka Dievs var dot jums jaunu dziesmu dziedināšanai,” -saka mācītājs Dāvids Džeisons. – „Un nākamā dziesma, kuru mēs dziedāsim, ir uzrakstīta

Baznīcai 450: Luterāņu baznīcas tornis ieguvis modernāko pulksteni Latvijā

Baznīcai 450: Luterāņu baznīcas tornis ieguvis modernāko pulksteni Latvijā(0)

Ir svētdiena, 20.augusts. Šī diena noteikti paliks Talsu luterāņu draudzes locekļu atmiņās. Ne tikai tāpēc, ka baznīca svin 450 gadu jubileju, bet arī tāpēc, ka baznīcas tornī nu tikšķ pulkstenis. Un pavisam tūlīt notiks pirmizrāde mūziklam “Vien puteklis?”  

Baltijas ceļš 2017: Par nacionālo ATMODU! Toreiz un tagad

Baltijas ceļš 2017: Par nacionālo ATMODU! Toreiz un tagad(0)

2017. gadā, 23. augustā, Esplanādē pie Raiņa pieminekļa pulcējās latvieši, lai 20:00 iedegtu svecītes un atcerētos Baltijas ceļu un latviešu 3. Atmodu!,-ziņo spektrs.com Pasākuma organizators: Nacionālā Apvienība. “Baltijas ceļš -bija akcija Baltijas valstīs, kas notika 1989. Gada 23.augustā plkst. 19.00, kad apmēram 2 miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 600 km (pēc

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā(0)

Par nacionālas valsts nozīmi 1904. gadā formulēja Miķelis Valters (Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, (1918—1919) jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.): „Tēvu zeme kā politisks jēdziens ir organizācija, kuru sauc par valsti. Šī organizācija pastāv no trim daļām: zemes, uz kuras zināma tauta dzīvo, pašas tautas un valsts varas, zem kuras

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”(0)

Materiālu sagatavoja Spektrs.com, Marlēna Pirvica. Īpaši rekomendējošs jauniešu auditorijai! 23. augustā 17:30, Latvijas Kara muzejā, Rīgā, norisināsies Raivja Zeltīta grāmatas “Par Nacionālu Valsti” atvēršana. Iepazīstoties ar gados jaunā politiķa Raivja Zeltīta autordarbu- grāmatu „Par nacionālu valsti- jaunais nacionālisms 21. Gadsimta Latvijai” rodas iespaids, ka tas varētu būt labs turpinājums cita autora politiķa Raivja Dzintara izdotajām

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.