„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Ebreju geto ieslodzīto iznīcināšanas piemiņai/Latvijas prezidents Vējonis: Mūsu vidū bija ļaunuma pārņemti nelieši

Latvijas valsts prezidents Raimonds Vejonis. Foto: Ārlietu Ministrija

Svētdien Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), pieminot holokaustu, piedalījās Latvijas Ebreju draudžu un kopienas padomes organizētajā piemiņas brīdī Rumbulas memoriālā.

“Šodien mēs šajā neizmērojamo ciešanu vietā pieminam tos, kas tika noslepkavoti tikai tāpēc, ka bija ebreji. Tie bija gan mūsu līdzpilsoņi, gan uz šejieni no citām zemēm nogalināšanai atdzītie ebreji.

Tikai pirms pāris paaudzēm pāri Eiropai brāzās neiedomājams neprāts, kas iznīcināja cilvēcību. Tas bija dzimis it kā civilizētā un kulturālā zemē. Tas neiedomājami strauji un plaši izpletās, kā arī atnāca uz Latvijas zemi.

Šodien mēs šeit atceramies šo iznīcības laiku. Mēs pieminam šī milzīgā nozieguma – holokausta – ebreju tautas katastrofas – Shoa, neizmērojamos upurus. Holokausts izmainīja visu 20. gadsimtu un dzēsa to cerību, to iedomu, ka ar izglītību, ar apgarotību vien var vērsties pret ļaunumu un ka to var novērst. Holokausta mācība ir, ka nevar būt prāts bez sirds, zināšanas bez vērtībām, bez cilvēcīguma un garīguma. Šī vieta nevienu neatstāj vienaldzīgu. Tā katru, kas to apmeklē, izmaina uz mūžu. Šī ir dziļu skumju un arī cerības vieta vienlaicīgi, – ka šausmīgā nozieguma upuru liktenis nav bijis veltīgs. Mēs viņus zinām un pieminam. Briesmīgā kara cirstās rētas mēs dziedējam vēl šobaltdien. Karš un okupācijas salauza, sakropļoja un nogalināja daudz cilvēku.

Latvija nosoda kara izraisītājus un kara noziedzniekus. Tam nav un nevar būt attaisnojuma. Mēs nicinām un nosodām tā laikā pastrādātos noziegumus un to izdarītājus. Šiem noziegumiem pret cilvēci nav nekāda noilguma. Upuri ir pelnījuši, ka mēs ne tikai aizlūdzam par viņu dvēselēm, bet darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai nepieļautu karu un citu noziegumu atkārtošanos. Te, Rumbulā, milzīga nozieguma vietā, to sajūtam īpaši skaudri. Mēs esam vietā, kur uz mūsu zemes nodevīgi tika slepkavots. To uzspieda svešas varas. Mūsu valsts bija iznīcināta. Diemžēl bija nelieši arī mūsu vidū, kas bija ļaunuma pārņemti. Tas ir nožēlojami un nosodāmi. Okupācijas režīma vietējie kolaboranti, tai skaitā arī no noziedzīgās „Arāja komandas” ir mūsu apkaunojums un lāsts.

Noziegumiem nav attaisnojuma, tāpat kā to atbalstītājiem un izpildītājiem.  Holokausta rēta ir sāpīgi cirsta arī Latvijas miesā. Diemžēl to, kas aktīvi nostājās pret, bija maz, taču bija. Pašlaik mēs esam apzinājuši, ka ap 600 Latvijas patieso patriotu mēģināja glābt līdzcilvēkus un mēģināja mazināt nacistu vardarbību pret ebrejiem. Mūsu bija par maz, un mēs paši bijām uz iznīcības robežas, – tomēr mēs mēģinājām vērsties pret šo ļauno noziegumu. Diemžēl joprojām daudzās vietās Eiropā un pasaulē ir nemierīgi un mirst nevainīgi cilvēki. Necilvēcīgi noziegumi ir turpinājušies. Varam minēt kaut vai notikumus bijušajā Dienvidslāvijā, Ruandā un Sīrijā. Šo vardarbību izraisītāji diemžēl nav vēlējušies mācījušies no vēstures.

Viena no Otrā pasaules kara traģisko vēstures notikumu konsekvencēm bija padomju okupācijas varas īstenotā īpašumu nacionalizācija Latvijas Republikas teritorijā. Tikai atjaunojot Latvijas valsti, šī netaisnība tika pārtraukta. Nacistiskās Vācijas īstenotā holokausta rezultātā tika iznīcināta lielākā daļa Latvijas ebreju kopienas. Tās sabiedrisko un reliģisko organizāciju nekustamos īpašumus ierastajā denacionalizācijas kārtībā nav bijis iespējams atgūt. Tāpēc mūsu atjaunotās Latvijas valsts mērķis ir sniegt iespējamo atbalstu Latvijas ebreju draudzēm un kopienām vēsturisko – Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas netaisnīgo darbību seku mazināšanai. Mēs speram tālākos soļus, lai nodotu mūsu neatkarīgajā valstī atdzimušajai ebreju kopienai īpašumā to, kas pirms Otrā pasaules kara bija ebreju sabiedrisko un reliģisko organizāciju īpašums. Tās ir mūsu Latvijas ebreju kopienai svarīgas kultūras, reliģijas un sociālās iestādes.

Ebreju tautas katastrofa, diemžēl ir ierakstīta arī Latvijas vēsturē. Tā ir vēsture, ko nekad neaizmirsīsim. Vēlos uzsvērt, ka vairākas Latvijas valstiskās un nevalstiskās organizācijas sadarbībā ar ebreju kopienu, starptautiskajām organizācijām, kā arī Izraēlas, ASV, Eiropas valstīm, pēta šo nežēlīgo notikumu vēsturi un rūpējas par holokausta upuru piemiņu. Latvija aktīvi darbojas Starptautiskajā holokausta piemiņas aliansē.

Mūsu Vēsturnieku komisija veiksmīgi sadarbojas arī ar pētniecisko centru un memoriālu “JADVAŠEM”. Latvijā ir divu valstu – Latvijas un Izraēlas prezidentu, atklātais ebreju glābēja Žaņa Lipkes memoriāls, kas kopā ar mūsu skolām izglīto un audzina jauno paaudzi un stāsta par šo briesmīgo laiku. Holokausta notikumi ir iekļauti Latvijas vēstures un ētikas mācību priekšmetos, skolēni pēta Rīgas geto vēsturi, kā arī kopj ebreju kapus. Mums ir memoriāli ne tikai šeit, Rumbulā, Biķerniekos vai nodedzinātās sinagogas vietā Rīgā, bet arī citās ciešanu un diemžēl, slepkavību vietās. Tas viss, lai mēs zinātu, lai neaizmirstu un lai nepieļautu. Šeit Rumbulā, nāk prātā vēl kādi viedi vārdi no Bībeles: “Bet sargies un sargi savu dvēseli, ka tu neaizmirstu to, ko tavas acis redzējušas, un ka tas neizzūd tev no sirds visās tavās mūža dienās. Un dari to zināmu saviem bērniem un saviem bērnu bērniem”. (Mozus Piektā grāmata 4:9)

Es vēlos pieminēt tos nevainīgos cilvēkus – mūsu vecāku un vecvecāku kaimiņus, draugus un klasesbiedrus, kas zaudēja dzīvības briesmīgākajā no pagājušā gadsimta noziegumiem pret cilvēci – holokaustā.

Šodien nolieksim galvu upuru piemiņai! Lai viņiem mūžīga piemiņa un miers.”

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Latvijas valsts dibināšanas svētkos: norisināsies koncerts „Dziedam Latvijai!”

Latvijas valsts dibināšanas svētkos: norisināsies koncerts „Dziedam Latvijai!”(0)

Norisināsies Latvijas valsts dibināšanas svētkiem veltīts koncerts „Dziedam Latvijai!” Rīgas Sv. Pētera baznīcā 18. 11. 17. plkst. 14. 00 Divi kori – kultūras centra „Mazā ģilde” vīru kamerkoris FRACHORI un Latvijas izdevniecību jauktais koris „FRACHORI” – aicina uz Latvijas valsts dibināšanas svētkiem veltītu koncertu „Dziedam Latvijai!”. Koncerts notiks sestdien 18. novembrī plkst. 14. 00 Rīgas

11.11.2017. Lāčplēša dienā: Gunta Kalmes uzruna pie Brīvības pieminekļa

11.11.2017. Lāčplēša dienā: Gunta Kalmes uzruna pie Brīvības pieminekļa(0)

Par godu Lāčplēša dienai 11.11.2017. Rīgas Brāļu kapos, tika iededzinātas svecītes un norisinājās lāpu gājiens no Rīgas Brāļu kapiem līdz Brīvības piemineklim un Latviešu strēlnieku laukumam. Pie Brīvības pieminekļa – svētbrīdis ar mācītāja Gunta Kalmes uzrunu. Video: Jānis Rožkalns

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?(0)

„Visai Bībelei vijas cauri fakts, ka tad, kad tauta paklausa Dievam, tad valsts ir svētīta. Kad tauta atkāpjas no Dieva, tad tauta bauda okupāciju, lāstus, nabadzību un zaudē neatkarību.” Mārcis Jencītis Es jūs, apsveicu 18. novembra svētkos, mūsu mīļās Latvijas valsts dibināšanas dienā. Tā ir mūsu valsts proklamēšanas diena. Proklamēšana ir svinīgs paziņojums, ka mēs

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem(0)

Mūsdienu pasaulē cenšoties viens otru pārsteigt un cīnoties par labāku sniegumu, labāku rezultātu, augstākiem reitingiem un lielāku ietekmi, mēs varam arī paskriet garām kaut kam, kas var būt dažkārt svarīgāks, nekā – augstāk, tālāk un ātrāk. Dzenoties izgudrot, kaut ko jaunu, sasniedzot ātrāku progresu, ne reti par upuri liekot godpilnu konkurenci, cilvēcīgumu un cēlsirdību darbā

Leonards Inkins: Par kolektīvo stulbumu un nacionālismu

Leonards Inkins: Par kolektīvo stulbumu un nacionālismu(0)

 Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors.    Lai ko un, kā mēs darītu bieži mūsu darbībām, nav iecerēto rezultātu. Bieži nav arī iespējams panākt iecerēto. Ne tāpēc, ka darām nepareizi, vai darām slikti. Vienkārši politikā un ekonomikā rezultāts ir atkarīgs no daudziem faktoriem, kuri

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.