„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Ebreju geto ieslodzīto iznīcināšanas piemiņai/Latvijas prezidents Vējonis: Mūsu vidū bija ļaunuma pārņemti nelieši

Latvijas valsts prezidents Raimonds Vejonis. Foto: Ārlietu Ministrija

Svētdien Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), pieminot holokaustu, piedalījās Latvijas Ebreju draudžu un kopienas padomes organizētajā piemiņas brīdī Rumbulas memoriālā.

“Šodien mēs šajā neizmērojamo ciešanu vietā pieminam tos, kas tika noslepkavoti tikai tāpēc, ka bija ebreji. Tie bija gan mūsu līdzpilsoņi, gan uz šejieni no citām zemēm nogalināšanai atdzītie ebreji.

Tikai pirms pāris paaudzēm pāri Eiropai brāzās neiedomājams neprāts, kas iznīcināja cilvēcību. Tas bija dzimis it kā civilizētā un kulturālā zemē. Tas neiedomājami strauji un plaši izpletās, kā arī atnāca uz Latvijas zemi.

Šodien mēs šeit atceramies šo iznīcības laiku. Mēs pieminam šī milzīgā nozieguma – holokausta – ebreju tautas katastrofas – Shoa, neizmērojamos upurus. Holokausts izmainīja visu 20. gadsimtu un dzēsa to cerību, to iedomu, ka ar izglītību, ar apgarotību vien var vērsties pret ļaunumu un ka to var novērst. Holokausta mācība ir, ka nevar būt prāts bez sirds, zināšanas bez vērtībām, bez cilvēcīguma un garīguma. Šī vieta nevienu neatstāj vienaldzīgu. Tā katru, kas to apmeklē, izmaina uz mūžu. Šī ir dziļu skumju un arī cerības vieta vienlaicīgi, – ka šausmīgā nozieguma upuru liktenis nav bijis veltīgs. Mēs viņus zinām un pieminam. Briesmīgā kara cirstās rētas mēs dziedējam vēl šobaltdien. Karš un okupācijas salauza, sakropļoja un nogalināja daudz cilvēku.

Latvija nosoda kara izraisītājus un kara noziedzniekus. Tam nav un nevar būt attaisnojuma. Mēs nicinām un nosodām tā laikā pastrādātos noziegumus un to izdarītājus. Šiem noziegumiem pret cilvēci nav nekāda noilguma. Upuri ir pelnījuši, ka mēs ne tikai aizlūdzam par viņu dvēselēm, bet darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai nepieļautu karu un citu noziegumu atkārtošanos. Te, Rumbulā, milzīga nozieguma vietā, to sajūtam īpaši skaudri. Mēs esam vietā, kur uz mūsu zemes nodevīgi tika slepkavots. To uzspieda svešas varas. Mūsu valsts bija iznīcināta. Diemžēl bija nelieši arī mūsu vidū, kas bija ļaunuma pārņemti. Tas ir nožēlojami un nosodāmi. Okupācijas režīma vietējie kolaboranti, tai skaitā arī no noziedzīgās „Arāja komandas” ir mūsu apkaunojums un lāsts.

Noziegumiem nav attaisnojuma, tāpat kā to atbalstītājiem un izpildītājiem.  Holokausta rēta ir sāpīgi cirsta arī Latvijas miesā. Diemžēl to, kas aktīvi nostājās pret, bija maz, taču bija. Pašlaik mēs esam apzinājuši, ka ap 600 Latvijas patieso patriotu mēģināja glābt līdzcilvēkus un mēģināja mazināt nacistu vardarbību pret ebrejiem. Mūsu bija par maz, un mēs paši bijām uz iznīcības robežas, – tomēr mēs mēģinājām vērsties pret šo ļauno noziegumu. Diemžēl joprojām daudzās vietās Eiropā un pasaulē ir nemierīgi un mirst nevainīgi cilvēki. Necilvēcīgi noziegumi ir turpinājušies. Varam minēt kaut vai notikumus bijušajā Dienvidslāvijā, Ruandā un Sīrijā. Šo vardarbību izraisītāji diemžēl nav vēlējušies mācījušies no vēstures.

Viena no Otrā pasaules kara traģisko vēstures notikumu konsekvencēm bija padomju okupācijas varas īstenotā īpašumu nacionalizācija Latvijas Republikas teritorijā. Tikai atjaunojot Latvijas valsti, šī netaisnība tika pārtraukta. Nacistiskās Vācijas īstenotā holokausta rezultātā tika iznīcināta lielākā daļa Latvijas ebreju kopienas. Tās sabiedrisko un reliģisko organizāciju nekustamos īpašumus ierastajā denacionalizācijas kārtībā nav bijis iespējams atgūt. Tāpēc mūsu atjaunotās Latvijas valsts mērķis ir sniegt iespējamo atbalstu Latvijas ebreju draudzēm un kopienām vēsturisko – Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas netaisnīgo darbību seku mazināšanai. Mēs speram tālākos soļus, lai nodotu mūsu neatkarīgajā valstī atdzimušajai ebreju kopienai īpašumā to, kas pirms Otrā pasaules kara bija ebreju sabiedrisko un reliģisko organizāciju īpašums. Tās ir mūsu Latvijas ebreju kopienai svarīgas kultūras, reliģijas un sociālās iestādes.

Ebreju tautas katastrofa, diemžēl ir ierakstīta arī Latvijas vēsturē. Tā ir vēsture, ko nekad neaizmirsīsim. Vēlos uzsvērt, ka vairākas Latvijas valstiskās un nevalstiskās organizācijas sadarbībā ar ebreju kopienu, starptautiskajām organizācijām, kā arī Izraēlas, ASV, Eiropas valstīm, pēta šo nežēlīgo notikumu vēsturi un rūpējas par holokausta upuru piemiņu. Latvija aktīvi darbojas Starptautiskajā holokausta piemiņas aliansē.

Mūsu Vēsturnieku komisija veiksmīgi sadarbojas arī ar pētniecisko centru un memoriālu “JADVAŠEM”. Latvijā ir divu valstu – Latvijas un Izraēlas prezidentu, atklātais ebreju glābēja Žaņa Lipkes memoriāls, kas kopā ar mūsu skolām izglīto un audzina jauno paaudzi un stāsta par šo briesmīgo laiku. Holokausta notikumi ir iekļauti Latvijas vēstures un ētikas mācību priekšmetos, skolēni pēta Rīgas geto vēsturi, kā arī kopj ebreju kapus. Mums ir memoriāli ne tikai šeit, Rumbulā, Biķerniekos vai nodedzinātās sinagogas vietā Rīgā, bet arī citās ciešanu un diemžēl, slepkavību vietās. Tas viss, lai mēs zinātu, lai neaizmirstu un lai nepieļautu. Šeit Rumbulā, nāk prātā vēl kādi viedi vārdi no Bībeles: “Bet sargies un sargi savu dvēseli, ka tu neaizmirstu to, ko tavas acis redzējušas, un ka tas neizzūd tev no sirds visās tavās mūža dienās. Un dari to zināmu saviem bērniem un saviem bērnu bērniem”. (Mozus Piektā grāmata 4:9)

Es vēlos pieminēt tos nevainīgos cilvēkus – mūsu vecāku un vecvecāku kaimiņus, draugus un klasesbiedrus, kas zaudēja dzīvības briesmīgākajā no pagājušā gadsimta noziegumiem pret cilvēci – holokaustā.

Šodien nolieksim galvu upuru piemiņai! Lai viņiem mūžīga piemiņa un miers.”

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Vērtēs piedāvātos grozījumus “mājas-kuģa” radīto neskaidrību novēršanai

Vērtēs piedāvātos grozījumus “mājas-kuģa” radīto neskaidrību novēršanai(0)

Sabiedrībā plaši apspriestā tēma par Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krasta kāpās uzbūvēto atpūtas māju “kuģis”, ieguvusi atsevišķu politiķu uzmanību, pēc tam, kad lielāko sabiedrības neizpratni izsauca ziņa, par 2013. gadā tiesā pierādīto, ka tas ir kuģis. Savukārt Administratīvā rajona tiesa nāca klajā ar paziņojumu, ka “Tiesā pēc būtības netika vērtēts jautājums par to,

Genderisms: Kristiešu vecāki zaudē meitas apgādību, atsakoties atbalstīt viņas depresīvo pretējā dzimuma “pāriešanu”

Genderisms: Kristiešu vecāki zaudē meitas apgādību, atsakoties atbalstīt viņas depresīvo pretējā dzimuma “pāriešanu”(0)

2018. gada 14. Februārī, Kolumbusa Administratīvā centra, Ohaio štata valdības iestādes piespiedušas vecākus atteikties no viņu meitas tiesiskās aizbildniecības, kad māte un tēvs, iebilda par meitas lēmumu identificēt sevi par “zēnu” un pāriešanu “vīrietī”. – ziņo spektrs.com/LifeSiteNews  Hamiltonas apgabala darba un ģimenes aprūpes dienests izņēma no ģimenes 17 gadus vecu pusaudzi, kura saskaņā ar tiesas

Norisnāsies lekcijas: Islāms un Eiropa/Kā orientēties reliģiju daudzveidīgajos piedāvājumos?

Norisnāsies lekcijas: Islāms un Eiropa/Kā orientēties reliģiju daudzveidīgajos piedāvājumos?(0)

Šo sestdien 17. februārī ir iespēja noklausīties divas lekcijas LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultatē - Jūrmalas gatvē 76 - par reliģiju izpratnes tematiku. To rīko Kultūras pedagogu biedrība. Viena – no pl. 10. 00; otra – no pl. 12. 00. Lektori: LU prof. L. Taivans, LU docents A. Mūrnieks. Pietiekšanās vai nu pa tālruni: 2 5915 978 (Valērijai) vai

Labklājības ministrs Reiris tiekoties ar Latvijas pilsoņiem: “Tā nav mana problēma, tā ir bērnu problēma…”

Labklājības ministrs Reiris tiekoties ar Latvijas pilsoņiem: “Tā nav mana problēma, tā ir bērnu problēma…”(1)

Otrdien, 6.februārī, plkst.18:00, Kara muzejā, norisinājās tikšanās ar Labklājības ministru Jāni Reiru. Tikšanās laikā bija iespējams uzdot jautājumus Jānim Reiram un noklausīties viņa uzstāšanos par dažādiem jautājumiem gan labklājības politikas jomā, gan arī par citām politiskajām aktualitātēm,-ziņo spektrs.com Burtiski izgāzusies labklājības ministra Reira tikšanās ar tautu jautājumu sadaļā uzreiz pēc Reira prezentācijas. Klātesošie apbēra ministru ar aktuālajiem jautājumiem, uz

Publisko lekciju cikls “Domāsim kopā – Latvijai!” – 2018. gadā “Mazajā ģildē”

Publisko lekciju cikls “Domāsim kopā – Latvijai!” – 2018. gadā “Mazajā ģildē”(0)

Atsākas publisko lekciju cikls „Domāsim kopā!” Latvijas 100 gadu jubilejas gadā tas būs veltīts tikai Latvijas tematikai. Tādēļ tā nosaukums mainīts: “Domāsim kopā – Latvijai!” Tas nozīmē – uzklausīsim viedokļus, spriedīsim un domāsim par Latviju, Latvijas labā! Lai tas nāk par labu mūsu valstij – Latvijai! Noskaidrosim un vēlreiz pārrunāsim nozīmīgākos faktorus Latvijas kultūrā un

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.