„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Ebreju geto ieslodzīto iznīcināšanas piemiņai/Latvijas prezidents Vējonis: Mūsu vidū bija ļaunuma pārņemti nelieši

Latvijas valsts prezidents Raimonds Vejonis. Foto: Ārlietu Ministrija

Svētdien Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), pieminot holokaustu, piedalījās Latvijas Ebreju draudžu un kopienas padomes organizētajā piemiņas brīdī Rumbulas memoriālā.

“Šodien mēs šajā neizmērojamo ciešanu vietā pieminam tos, kas tika noslepkavoti tikai tāpēc, ka bija ebreji. Tie bija gan mūsu līdzpilsoņi, gan uz šejieni no citām zemēm nogalināšanai atdzītie ebreji.

Tikai pirms pāris paaudzēm pāri Eiropai brāzās neiedomājams neprāts, kas iznīcināja cilvēcību. Tas bija dzimis it kā civilizētā un kulturālā zemē. Tas neiedomājami strauji un plaši izpletās, kā arī atnāca uz Latvijas zemi.

Šodien mēs šeit atceramies šo iznīcības laiku. Mēs pieminam šī milzīgā nozieguma – holokausta – ebreju tautas katastrofas – Shoa, neizmērojamos upurus. Holokausts izmainīja visu 20. gadsimtu un dzēsa to cerību, to iedomu, ka ar izglītību, ar apgarotību vien var vērsties pret ļaunumu un ka to var novērst. Holokausta mācība ir, ka nevar būt prāts bez sirds, zināšanas bez vērtībām, bez cilvēcīguma un garīguma. Šī vieta nevienu neatstāj vienaldzīgu. Tā katru, kas to apmeklē, izmaina uz mūžu. Šī ir dziļu skumju un arī cerības vieta vienlaicīgi, – ka šausmīgā nozieguma upuru liktenis nav bijis veltīgs. Mēs viņus zinām un pieminam. Briesmīgā kara cirstās rētas mēs dziedējam vēl šobaltdien. Karš un okupācijas salauza, sakropļoja un nogalināja daudz cilvēku.

Latvija nosoda kara izraisītājus un kara noziedzniekus. Tam nav un nevar būt attaisnojuma. Mēs nicinām un nosodām tā laikā pastrādātos noziegumus un to izdarītājus. Šiem noziegumiem pret cilvēci nav nekāda noilguma. Upuri ir pelnījuši, ka mēs ne tikai aizlūdzam par viņu dvēselēm, bet darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai nepieļautu karu un citu noziegumu atkārtošanos. Te, Rumbulā, milzīga nozieguma vietā, to sajūtam īpaši skaudri. Mēs esam vietā, kur uz mūsu zemes nodevīgi tika slepkavots. To uzspieda svešas varas. Mūsu valsts bija iznīcināta. Diemžēl bija nelieši arī mūsu vidū, kas bija ļaunuma pārņemti. Tas ir nožēlojami un nosodāmi. Okupācijas režīma vietējie kolaboranti, tai skaitā arī no noziedzīgās „Arāja komandas” ir mūsu apkaunojums un lāsts.

Noziegumiem nav attaisnojuma, tāpat kā to atbalstītājiem un izpildītājiem.  Holokausta rēta ir sāpīgi cirsta arī Latvijas miesā. Diemžēl to, kas aktīvi nostājās pret, bija maz, taču bija. Pašlaik mēs esam apzinājuši, ka ap 600 Latvijas patieso patriotu mēģināja glābt līdzcilvēkus un mēģināja mazināt nacistu vardarbību pret ebrejiem. Mūsu bija par maz, un mēs paši bijām uz iznīcības robežas, – tomēr mēs mēģinājām vērsties pret šo ļauno noziegumu. Diemžēl joprojām daudzās vietās Eiropā un pasaulē ir nemierīgi un mirst nevainīgi cilvēki. Necilvēcīgi noziegumi ir turpinājušies. Varam minēt kaut vai notikumus bijušajā Dienvidslāvijā, Ruandā un Sīrijā. Šo vardarbību izraisītāji diemžēl nav vēlējušies mācījušies no vēstures.

Viena no Otrā pasaules kara traģisko vēstures notikumu konsekvencēm bija padomju okupācijas varas īstenotā īpašumu nacionalizācija Latvijas Republikas teritorijā. Tikai atjaunojot Latvijas valsti, šī netaisnība tika pārtraukta. Nacistiskās Vācijas īstenotā holokausta rezultātā tika iznīcināta lielākā daļa Latvijas ebreju kopienas. Tās sabiedrisko un reliģisko organizāciju nekustamos īpašumus ierastajā denacionalizācijas kārtībā nav bijis iespējams atgūt. Tāpēc mūsu atjaunotās Latvijas valsts mērķis ir sniegt iespējamo atbalstu Latvijas ebreju draudzēm un kopienām vēsturisko – Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas netaisnīgo darbību seku mazināšanai. Mēs speram tālākos soļus, lai nodotu mūsu neatkarīgajā valstī atdzimušajai ebreju kopienai īpašumā to, kas pirms Otrā pasaules kara bija ebreju sabiedrisko un reliģisko organizāciju īpašums. Tās ir mūsu Latvijas ebreju kopienai svarīgas kultūras, reliģijas un sociālās iestādes.

Ebreju tautas katastrofa, diemžēl ir ierakstīta arī Latvijas vēsturē. Tā ir vēsture, ko nekad neaizmirsīsim. Vēlos uzsvērt, ka vairākas Latvijas valstiskās un nevalstiskās organizācijas sadarbībā ar ebreju kopienu, starptautiskajām organizācijām, kā arī Izraēlas, ASV, Eiropas valstīm, pēta šo nežēlīgo notikumu vēsturi un rūpējas par holokausta upuru piemiņu. Latvija aktīvi darbojas Starptautiskajā holokausta piemiņas aliansē.

Mūsu Vēsturnieku komisija veiksmīgi sadarbojas arī ar pētniecisko centru un memoriālu “JADVAŠEM”. Latvijā ir divu valstu – Latvijas un Izraēlas prezidentu, atklātais ebreju glābēja Žaņa Lipkes memoriāls, kas kopā ar mūsu skolām izglīto un audzina jauno paaudzi un stāsta par šo briesmīgo laiku. Holokausta notikumi ir iekļauti Latvijas vēstures un ētikas mācību priekšmetos, skolēni pēta Rīgas geto vēsturi, kā arī kopj ebreju kapus. Mums ir memoriāli ne tikai šeit, Rumbulā, Biķerniekos vai nodedzinātās sinagogas vietā Rīgā, bet arī citās ciešanu un diemžēl, slepkavību vietās. Tas viss, lai mēs zinātu, lai neaizmirstu un lai nepieļautu. Šeit Rumbulā, nāk prātā vēl kādi viedi vārdi no Bībeles: “Bet sargies un sargi savu dvēseli, ka tu neaizmirstu to, ko tavas acis redzējušas, un ka tas neizzūd tev no sirds visās tavās mūža dienās. Un dari to zināmu saviem bērniem un saviem bērnu bērniem”. (Mozus Piektā grāmata 4:9)

Es vēlos pieminēt tos nevainīgos cilvēkus – mūsu vecāku un vecvecāku kaimiņus, draugus un klasesbiedrus, kas zaudēja dzīvības briesmīgākajā no pagājušā gadsimta noziegumiem pret cilvēci – holokaustā.

Šodien nolieksim galvu upuru piemiņai! Lai viņiem mūžīga piemiņa un miers.”

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Kas patiesībā ir JĀŅU un LĪGO KULTS?

Kas patiesībā ir JĀŅU un LĪGO KULTS?(0)

Materiālu sagatavoja: „Dievišķā straume”. Daudzās Latvijas baznīcās simti un tūkstoši kristiešu dažādu konfesiju draudzēs gadiem ilgi lūdz par latviešu tautas atmodu. Velti lūgt, ja tu svini pagānu kulta svētkus Jāņus, tad velti tu lūdz, jo tu esi dziļi pagrimis līgo kulta okultismā. Pirmo reizi savā dzīvē vairākums latviešu piedzeras tieši Jāņos jau pusaudžu gados. Tieši

Vērmanes dārza estrādē norisināsies muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”

Vērmanes dārza estrādē norisināsies muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”(0)

Svētdien, 25, jūnijā, 16:00, Vērmanes dārza estrādē evaņģelizējoša, muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”. “Nesīsim kopā Patiesības Gaismu mūsu pilsētā un valstī. Pagodināsim Dievu sapulcē Rīgas centrā, atvedīsim cilvēkus, kuriem jādzird evaņģēlijs. Lūgsim, lai mūsu tauta atver savas sirdis Kristus mīlestībai, lai Dieva Valstība atklājas pazūdošām dvēselēm.”-stāsta pasākuma organizators Gints L Grinbergs. Atmodas sapulces notiks jūnija, jūlija un

Reformācijas 500. gadadiena: “PAZUDUŠAIS DĒLS. Burkard Waldis. 1527. Rīga”  Zīmējumu teātra izrāde

Reformācijas 500. gadadiena: “PAZUDUŠAIS DĒLS. Burkard Waldis. 1527. Rīga” Zīmējumu teātra izrāde(0)

2017. gadā Eiropas kultūrtelpā viens no nozīmīgakajiem notikumiem ir Reformācijas 500 gadu jubileja. 1517. gadā Mārtiņš Luters publicēja savas tēzes, no kurām sākās apvērsums ne tikai visā Rietumu kristīgajā baznīcā un ticības izpratnē, bet lielā mērā arī Eiropas un Pasaules kultūrā kopumā,-spektrs.com ziņo Katrīna Vastlāve. Lai atzīmētu Reformācijas 500. gadadienu, “Zīmējumu teātris” izveidojis starpdisciplināru uzvedumu “Pazudušais

Ungārija: Budapeštā ar 2000 dalībnieku piedalīšanos norisinājās zibakcija atbalstot ģimenes vērtības

Ungārija: Budapeštā ar 2000 dalībnieku piedalīšanos norisinājās zibakcija atbalstot ģimenes vērtības(0)

Vispasaules kristiešu kustība Up to Faith organizējusi zibakciju, lai pārliecinātu politiķus un pasaules līderus par sabiedrības vēlmi saglabāt tradicionālas (dabīgas) ģimenes vērtības,-ziņo spektrs.com Vairāk nekā 2000 cilvēku izgāja galvaspilsētas Budapeštas ielās un vienojās zibakcijas dejā, lai paustu savu atbalstu tradicionālas ģimenes vērtībām. “Arī mēs esam PAR STIPRU ĢIMENI un priecājamies, ka pasaulē ir daudz kristiešu

“Debesjums vēstījums”: Dimitera kundze Līga savus 60 atzīmē ar vēstījuma izplatīšanu

“Debesjums vēstījums”: Dimitera kundze Līga savus 60 atzīmē ar vēstījuma izplatīšanu(0)

Pareizticīgais dziesminieks, Līgas mīļotais vīrs Kaspars Dimiters maija sākumā nosvinēja 60. Jubileju, tagad pienākusi kārta arī sievai. Kaspara Dimitera laulātā draudzene, sasniedzot 60 gadu slieksni, caur portālu Kasjauns.lv/spektrs.com vēršas ar paziņojumu “Debesjums vēstījums”. Tostarp Līga nozīmīgo pasākumu atzīmēja arī ar grāmatas “Ielūgums uz dzīvi”  un albuma laišanu tautās. Svētki noritēja Cēsu pils parkā. “Debesjums vēstījums” (atstājam

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.