„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Dzintra Hirša: par brīvdienu piešķiršanu pareizticīgo Ziemassvētku svinēšanai

Dzintra Hirša. Foto:Timurs Subhankulovs, la.lv

SPEKTRS.COM jau brīdināja par pareizticīgo Ziemassvētku patieso nozīmi (Krusta karus nomaina ikonu karš?) Veidoklim pievienojas arī Dzintra Hirša.

Par “maigo” varu un hibrīdkaru daudz runā, taču konkrētas parādības, ko varētu attiecināt uz šiem apzīmējumiem, netiek īsti atsegtas. Tieši kultūrā un plašsaziņas līdzekļos t. s. maigā vara izpaužas visspēcīgāk, jo te visi šķēršļi, kas būtu piemērojami, tiktu nosaukti par nehumāniem, nemoderniem, sociāli bezatbildīgiem utt.,-ziņo spektrs.com/la.lv

 

Kā piemēru varu minēt Ziemassvētku pasaku, ko katru gadu stāsta “Saskaņas” deputāti, iesniedzot Saeimai priekšlikumu par brīvdienu piešķiršanu pareizticīgo Ziemassvētku svinēšanai. Liela daļa latviešu sabiedrības un arī deputātu labprāt klausās šo pasaku un vēl piebalso, ka, protams, tik “svēts” priekšlikums ir jāatbalsta. Taču…

Pirmkārt, “Saskaņa” aizmirst, ka Latvijas Satversme nosaka, ka baznīca ir šķirta no valsts, tāpēc valstij absolūti nav nekādas daļas gar konfesijām un to svētkiem. Otrkārt, vai tad latvieši neatbalsta pareizticīgo Ziemassvētkus? Atbalsta. Kā zināms, Eiropa un, protams, arī Latvija 1919. gadā sāka lietot Gregora kalendāru. Arī Latvijas Pareizticīgo baznīca no 1936. gada, kad tā kļuva no Maskavas Pareizticīgo baznīcas neatkarīga, Ziemassvētkus sāka svinēt kopā ar pārējiem Latvijas kristiešiem. Ziemeļeiropas moderno baznīcu tīklā Latvijas Pareizticīgo baznīca iekļāvās 1937. gada 22. – 27. augustā, kad Latvijas, Igaunijas un Somijas Pareizticīgo baznīcas sarīkoja kopīgu sēdi Somijā, lai vienotos par sadarbību un to seku pārvarēšanu, kas bija saistītas ar atrašanos bijušajā cariskajā impērijā, kur Baznīca administratīvi bija pakļauta cariskās impērijas valdībai, kā arī par nepieciešamību sadarboties, pārejot dievkalpojumos uz latviešu, somu un igauņu valodu. 1941. gadā Latvijas Pareizticīgo baznīca tika pievienota Maskavas Pareizticīgo baznīcai, bet par metropolītu tika nozīmēts Valsts Drošības tautas komisariāta resp. čekas aģents Voskresenskis Dmitrijs Nikolaje-vičs, saukts tēvs Sergijs. Sīkāk par šo pievienošanu raksta profersors Henrihs Strods rakstā “Metropolīts Augustīns Pētersons”.

Tātad Saeimas balsojums tikai apstiprinātu 1941. gada VDTK lēmumu un nostiprinātu okupācijas sekas, kas apzināti šķeļ Latvijas kristiešus.

Pēc 1991. gada Igaunijā atkal svin pareizticīgo Ziemassvētkus kopā ar pārējiem kristiešiem. Tāpat Somijā. Tāpēc, manuprāt, nevis valstij ir jādomā par konfesijām un to svētkiem, bet gan Latvijas Pareizticīgo baznīcai būtu jāatjauno sava neatkarība un jāļauj pareizticīgajiem svinēt Ziemassvētkus kopā ar pārējiem kristiešiem.

Bet, atgriežoties pie “maigās” varas instrumentiem, šajā gadījumā tas ir it kā sīkums – kalendāra jautājums – svinēt pēc vecā vai jaunā stila. Taču pat tāds sīkums šķeļ sabiedrību. Un kāpēc gan neizmantot šo instrumentu? Turklāt oponenti vēl nekaunas pārmest latviešiem, cik mēs esam neiejūtīgi, ka neuzdāvinām viņiem uz Ziemassvētkiem atslēgas no savām mājām un vēl gribam vismaz kaut daļu okupācijas seku arī likvidēt.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Leonars Inkins: Par Vladimira Zeļenska uzvaru prezidenta vēlēšanās Ukrainā „Dzirkstele”

Leonars Inkins: Par Vladimira Zeļenska uzvaru prezidenta vēlēšanās Ukrainā „Dzirkstele”(0)

Maz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu vēršoties pie žurnālistiem uzrunāja bijušās Padomju Savienības valstis, sakot, mēs varam! Mēs spējam nostumt malā padomju nomenklatūru un atbrīvoties no viņu virsvadības. Ja mums tas izdevās – arī jūs to spējat! Man kritiski

Nacionālā identitāte: “Uzvaras pieminekļa demontāža” izskatīšana  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā

Nacionālā identitāte: “Uzvaras pieminekļa demontāža” izskatīšana Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā(0)

Kolektīvā iesnieguma “Uzvaras pieminekļa demontāža” izskatīšana Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā (13. Saeima) un Edvīna Šnores komentārs. Materiālu filmēja un montēja Leonards Inkins.         Edvīns Šnore: Uzvaras piemineklim nav sakara ar apbedījumiem, un tas nav 1994. gada Latvijas-Krievijas vienošanās priekšmets

Jānis Grasbergs par Latvijas lauksaimniekiem: Mums vispirms jāpārvar neuzticēšanās barjera

Jānis Grasbergs par Latvijas lauksaimniekiem: Mums vispirms jāpārvar neuzticēšanās barjera(0)

Intervē Marlēna PIRVICA Nacionalaapvieniba.lv  Jānis Grasbergs ir Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, kas ir otra augstākā politiskā amatpersona ministrijā. Tāpat kā Zemkopības ministrs K. Gerhards no Nacionālās Apvienības arī parlamentārais sekretārs ir tiesīgs aizstāvēt ministrijas pozīciju Saeimas tribīnē. Jānis Grasbergs ir guvis politisko pieredzi kā Kocēnu novada domes deputāts. Ar Zemkopības ministriju J. Grasbergs ir saistīts jau

Viltus ziņas – vai aktuālas baznīcā?

Viltus ziņas – vai aktuālas baznīcā?(0)

Priesteri un mācītāji nav tipiskie viedokļu līderi (influenceri). Tomēr sabiedrība baznīcai uzticas daudz vairāk nekā Saeimai un valdībai. Vietējās Instagramzvaigznes ietekmes ziņā atpaliek no Latvijas populārākajiem garīdzniekiem. Tādēļ garīdzniekiem ir liela atbildība pārbaudīt – vai patiesībai atbilst sprediķos un citur paustie piemēri no dzīves un atsauces uz notikumiem sabiedrībā,-spektrs.com ziņo Lauris Krolis Daži pat saka,

Guntis Kalme: Uzvarētāju ticība

Guntis Kalme: Uzvarētāju ticība(0)

„Viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli – mūsu ticība.” (1 Jņ 5, 4). „Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1 Jn 3, 8b) Lectio: „Viņš gāja pēc Sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un Viņa mācekļi Viņam gāja līdzi. Un, tai vietā nonācis, Viņš

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.