„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Dzintra Hirša: par brīvdienu piešķiršanu pareizticīgo Ziemassvētku svinēšanai

Dzintra Hirša. Foto:Timurs Subhankulovs, la.lv

SPEKTRS.COM jau brīdināja par pareizticīgo Ziemassvētku patieso nozīmi (Krusta karus nomaina ikonu karš?) Veidoklim pievienojas arī Dzintra Hirša.

Par “maigo” varu un hibrīdkaru daudz runā, taču konkrētas parādības, ko varētu attiecināt uz šiem apzīmējumiem, netiek īsti atsegtas. Tieši kultūrā un plašsaziņas līdzekļos t. s. maigā vara izpaužas visspēcīgāk, jo te visi šķēršļi, kas būtu piemērojami, tiktu nosaukti par nehumāniem, nemoderniem, sociāli bezatbildīgiem utt.,-ziņo spektrs.com/la.lv

 

Kā piemēru varu minēt Ziemassvētku pasaku, ko katru gadu stāsta “Saskaņas” deputāti, iesniedzot Saeimai priekšlikumu par brīvdienu piešķiršanu pareizticīgo Ziemassvētku svinēšanai. Liela daļa latviešu sabiedrības un arī deputātu labprāt klausās šo pasaku un vēl piebalso, ka, protams, tik “svēts” priekšlikums ir jāatbalsta. Taču…

Pirmkārt, “Saskaņa” aizmirst, ka Latvijas Satversme nosaka, ka baznīca ir šķirta no valsts, tāpēc valstij absolūti nav nekādas daļas gar konfesijām un to svētkiem. Otrkārt, vai tad latvieši neatbalsta pareizticīgo Ziemassvētkus? Atbalsta. Kā zināms, Eiropa un, protams, arī Latvija 1919. gadā sāka lietot Gregora kalendāru. Arī Latvijas Pareizticīgo baznīca no 1936. gada, kad tā kļuva no Maskavas Pareizticīgo baznīcas neatkarīga, Ziemassvētkus sāka svinēt kopā ar pārējiem Latvijas kristiešiem. Ziemeļeiropas moderno baznīcu tīklā Latvijas Pareizticīgo baznīca iekļāvās 1937. gada 22. – 27. augustā, kad Latvijas, Igaunijas un Somijas Pareizticīgo baznīcas sarīkoja kopīgu sēdi Somijā, lai vienotos par sadarbību un to seku pārvarēšanu, kas bija saistītas ar atrašanos bijušajā cariskajā impērijā, kur Baznīca administratīvi bija pakļauta cariskās impērijas valdībai, kā arī par nepieciešamību sadarboties, pārejot dievkalpojumos uz latviešu, somu un igauņu valodu. 1941. gadā Latvijas Pareizticīgo baznīca tika pievienota Maskavas Pareizticīgo baznīcai, bet par metropolītu tika nozīmēts Valsts Drošības tautas komisariāta resp. čekas aģents Voskresenskis Dmitrijs Nikolaje-vičs, saukts tēvs Sergijs. Sīkāk par šo pievienošanu raksta profersors Henrihs Strods rakstā “Metropolīts Augustīns Pētersons”.

Tātad Saeimas balsojums tikai apstiprinātu 1941. gada VDTK lēmumu un nostiprinātu okupācijas sekas, kas apzināti šķeļ Latvijas kristiešus.

Pēc 1991. gada Igaunijā atkal svin pareizticīgo Ziemassvētkus kopā ar pārējiem kristiešiem. Tāpat Somijā. Tāpēc, manuprāt, nevis valstij ir jādomā par konfesijām un to svētkiem, bet gan Latvijas Pareizticīgo baznīcai būtu jāatjauno sava neatkarība un jāļauj pareizticīgajiem svinēt Ziemassvētkus kopā ar pārējiem kristiešiem.

Bet, atgriežoties pie “maigās” varas instrumentiem, šajā gadījumā tas ir it kā sīkums – kalendāra jautājums – svinēt pēc vecā vai jaunā stila. Taču pat tāds sīkums šķeļ sabiedrību. Un kāpēc gan neizmantot šo instrumentu? Turklāt oponenti vēl nekaunas pārmest latviešiem, cik mēs esam neiejūtīgi, ka neuzdāvinām viņiem uz Ziemassvētkiem atslēgas no savām mājām un vēl gribam vismaz kaut daļu okupācijas seku arī likvidēt.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Izraēlas kino dienās aicina apmeklēt bezmaksas kino un ekskursiju uz sinagogu

Izraēlas kino dienās aicina apmeklēt bezmaksas kino un ekskursiju uz sinagogu(0)

Izraēlas kino dienas 21. oktobrī Izraēlas filmu dienu ietvaros kinoteātrī K.Suns pl. 15:30 būs skatāma detektīvkomēdija “Strausa sindroms” (Režisors: Amirs I. Volfs). Upē tiek atrasts kāda vecāka vīra līķis, kam uz rokas ir mistiskas izcelsmes tetovējums. Jauns policijas detektīvs uzņemas izmeklēt šo lietu. Amikams ir atradis iespēju pievienoties baisākajam klubam pasaulē: holokaustā izdzīvojušo klubam. Neraugoties

Norisināsies Dr theol R.Feldmaņa autobiogrāfijas un dzejoļu krājuma atvēršana

Norisināsies Dr theol R.Feldmaņa autobiogrāfijas un dzejoļu krājuma atvēršana(0)

Profesora Roberta Feldmaņa fonds jūs sirsnīgi aicina uz mācītāja Dr. theol. Roberta Feldmaņa autobiogrāfijas un dzejoļu krājuma “PAR SEVI UN SEV” atvēršanu 31. oktobrī pulksten 17.00 Lutera akadēmijā (Rīgā, Alksnāja ielā 3)

Polijas katoļi pulcējas uz masu lūgšanu pie valsts robežām

Polijas katoļi pulcējas uz masu lūgšanu pie valsts robežām(0)

Katoļu baznīcas pasākumā desmitiem tūkstoši cilvēku sestdien Polijā pulcējās uz valsts robežām, lai vienotos kopīgās lūgšanās. Kaut arī šis bija reliģisks pasākums, taču kritiķi tajā saskata atbalstu valdības atteikumam ielaist valstī musulmaņu imigrantus,-ziņo spektrs.com/lkr.lv  Cilvēki ar autobusiem tika nogādāti no vairāk nekā 300 baznīcām uz iepriekš izvēlētām vietām pie robežas. Vairāki priesteri atzina, ka šis

RD finansiāli atbalstīja Aleksandra Brandava vadīto Rīgas pareizticīgo kamerkori “Blagovest”

RD finansiāli atbalstīja Aleksandra Brandava vadīto Rīgas pareizticīgo kamerkori “Blagovest”(0)

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē NA deputāti Nauris Puntulis un Dainis Locis neatbalstīja finansējuma piešķiršanu Rīgas pareizticīgo kamerkora “Blagovest” dalības nodrošināšanai Āzijas un Klusā okeāna koru olimpiādē,-ziņo spektrs.com/Nacionālā Apvienība Visi pārējie komitejas locekļi vienbalsīgi atbalstīja finansējuma piešķiršanu. Atgādināsim, ka šī kora dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs ir bēdīgi slavenais GKR valdes loceklis, miljonārs,

Katalonijas šķiršanās no Spānijas. Latvijas arhibīskapu vērtējums par referenduma norisi

Katalonijas šķiršanās no Spānijas. Latvijas arhibīskapu vērtējums par referenduma norisi(0)

Portāls Tuvumā.lv veicis kriestiešu aptauju saistībā ar referendumu Katalonijā, tostarp arī viedokli izteikuši Latvijas arhibīskapi,-ziņo spektrs.com Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags: “Es tik labi nepārzinu Spānijas lietas, lai pēc būtības spriestu par Katalonijas neatkarību. Atminoties mūsu tautas pašnoteikšanās centienus, simpātijas ir katalāņu pusē, bet atceros arī savas negatīvās izjūtas pret V.Lindermaņa un I.Girsa rosināto Latgales autonomiju. Lai arī

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.