„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Dzintra Hirša: par brīvdienu piešķiršanu pareizticīgo Ziemassvētku svinēšanai

Dzintra Hirša. Foto:Timurs Subhankulovs, la.lv

SPEKTRS.COM jau brīdināja par pareizticīgo Ziemassvētku patieso nozīmi (Krusta karus nomaina ikonu karš?) Veidoklim pievienojas arī Dzintra Hirša.

Par “maigo” varu un hibrīdkaru daudz runā, taču konkrētas parādības, ko varētu attiecināt uz šiem apzīmējumiem, netiek īsti atsegtas. Tieši kultūrā un plašsaziņas līdzekļos t. s. maigā vara izpaužas visspēcīgāk, jo te visi šķēršļi, kas būtu piemērojami, tiktu nosaukti par nehumāniem, nemoderniem, sociāli bezatbildīgiem utt.,-ziņo spektrs.com/la.lv

 

Kā piemēru varu minēt Ziemassvētku pasaku, ko katru gadu stāsta “Saskaņas” deputāti, iesniedzot Saeimai priekšlikumu par brīvdienu piešķiršanu pareizticīgo Ziemassvētku svinēšanai. Liela daļa latviešu sabiedrības un arī deputātu labprāt klausās šo pasaku un vēl piebalso, ka, protams, tik “svēts” priekšlikums ir jāatbalsta. Taču…

Pirmkārt, “Saskaņa” aizmirst, ka Latvijas Satversme nosaka, ka baznīca ir šķirta no valsts, tāpēc valstij absolūti nav nekādas daļas gar konfesijām un to svētkiem. Otrkārt, vai tad latvieši neatbalsta pareizticīgo Ziemassvētkus? Atbalsta. Kā zināms, Eiropa un, protams, arī Latvija 1919. gadā sāka lietot Gregora kalendāru. Arī Latvijas Pareizticīgo baznīca no 1936. gada, kad tā kļuva no Maskavas Pareizticīgo baznīcas neatkarīga, Ziemassvētkus sāka svinēt kopā ar pārējiem Latvijas kristiešiem. Ziemeļeiropas moderno baznīcu tīklā Latvijas Pareizticīgo baznīca iekļāvās 1937. gada 22. – 27. augustā, kad Latvijas, Igaunijas un Somijas Pareizticīgo baznīcas sarīkoja kopīgu sēdi Somijā, lai vienotos par sadarbību un to seku pārvarēšanu, kas bija saistītas ar atrašanos bijušajā cariskajā impērijā, kur Baznīca administratīvi bija pakļauta cariskās impērijas valdībai, kā arī par nepieciešamību sadarboties, pārejot dievkalpojumos uz latviešu, somu un igauņu valodu. 1941. gadā Latvijas Pareizticīgo baznīca tika pievienota Maskavas Pareizticīgo baznīcai, bet par metropolītu tika nozīmēts Valsts Drošības tautas komisariāta resp. čekas aģents Voskresenskis Dmitrijs Nikolaje-vičs, saukts tēvs Sergijs. Sīkāk par šo pievienošanu raksta profersors Henrihs Strods rakstā “Metropolīts Augustīns Pētersons”.

Tātad Saeimas balsojums tikai apstiprinātu 1941. gada VDTK lēmumu un nostiprinātu okupācijas sekas, kas apzināti šķeļ Latvijas kristiešus.

Pēc 1991. gada Igaunijā atkal svin pareizticīgo Ziemassvētkus kopā ar pārējiem kristiešiem. Tāpat Somijā. Tāpēc, manuprāt, nevis valstij ir jādomā par konfesijām un to svētkiem, bet gan Latvijas Pareizticīgo baznīcai būtu jāatjauno sava neatkarība un jāļauj pareizticīgajiem svinēt Ziemassvētkus kopā ar pārējiem kristiešiem.

Bet, atgriežoties pie “maigās” varas instrumentiem, šajā gadījumā tas ir it kā sīkums – kalendāra jautājums – svinēt pēc vecā vai jaunā stila. Taču pat tāds sīkums šķeļ sabiedrību. Un kāpēc gan neizmantot šo instrumentu? Turklāt oponenti vēl nekaunas pārmest latviešiem, cik mēs esam neiejūtīgi, ka neuzdāvinām viņiem uz Ziemassvētkiem atslēgas no savām mājām un vēl gribam vismaz kaut daļu okupācijas seku arī likvidēt.

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija

Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija(0)

Kādas ir valsts nelikumīgas darbības, lai paplašinātu savu ietekmi pasaulē? Moldova, kad sabruka PSRS, Gruzijā, kur bija iekšējais konflikts, miera uzturētāji no Krievijas un ar to aizstāvēšanu pamatots iebrukums Gruzijā. Ukrainā anektēt Krimu un izveidot militāro konfliktu Doņeckas un Luganskas novados. Vai tas vismaz daļēji neatgādina to, kā attīstījās notikumi pirms II pasaules kara? Nākamais

Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām

Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām(0)

Leonards Inkins: Biedrības “Latvietis” biedrs, grāmatu autors: Neizmantoto iespēju laiks: daļa. Atgriešanās, Neizmantoto iespēju laiks Smēķētāji Kāds mans draugs publicējot facebūkā dažus teikumus, par krieviem un Krieviju, ar zemtekstu – nu kā tā var, tas taču nav normāli, mani rosināja rakstīt par to, kas ir pats par sevi saprotams, kas neprasa padziļinātas izglītības un skaistus diplomus. Šeit

“Brīvības konvojs” 2022, Perona un Filmiha prognozes, kā arī Krievijas uzmākšanās nenovērtēšana

“Brīvības konvojs” 2022, Perona un Filmiha prognozes, kā arī Krievijas uzmākšanās nenovērtēšana(0)

  Sarunu “Nacionālā drošība” vada Ģenerālis Kārlis Krēsliņš, Ģenerālmajors Juris Maklakovs, Pulkvedis Raimonds Rublovskis, Marlēna Pirvica un Ekonomiste, lektore, pētniece un uzņēmēja Līga Leitāne.   YouTube/biedrība Latvietis YouTube/spektrs.com Facebook/ Demokrātijas aizsardzības biedrība, DAB   Luksemburgas Deputātu palātā 12.janvārī notika diskusija par petīciju pret vakcīnas mandātiem. Franču imunoloģijas speciālista Prof. Kristians Perons  Christiane Perronne viedoklis. Profesors Kristians Perons bija Eiropas

Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE

Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE(0)

Kārlis Krēsliņš Br.gen(atv.) Dr.habil.sc.ing   IEVADS. Pasaulē notiek daudz it kā neatkarīgu notikumu. ASV prezidenta vēlēšanas un sabiedrības sašķelšanās divās diezgan radikālās daļās, mazāk vai vairāk tas notiek arī ES valstīs un ES kopumā, pirmkārt, Lielbritānijas izstāšanās no ES, Krievijā notikušas cilvēku indēšanas gadījumi, nemieri Baltkrievija. KF prezidenta V. Putina uzruna Davosas starptautiskajā ekonomiskajā forumā un ĀM

Leonards Inkins: Maģija

Leonards Inkins: Maģija(0)

Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Bet Jānis atturēja Viņu, sacīdams: Man jāsaņem kristību no Tevis, bet Tu nāc pie manis? Bet Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Lai tas tā notiek! Tā taču mums pienākas izpildīt visu taisnību! Tad viņš to pieļāva. Pēc kristības Jēzus tūliņ izkāpa no ūdens,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.