„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Vitrāža Ar degsmi par brīvu Latviju. Foto: Aivars Liepiņš

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv

Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku kā pagrieziena punktu Latvijas neatkarības atgūšanā un PSRS sabrukšanā, biedrībai “Ascendum” radās ideja izveidot jaunu, ar 1991. gada notikumu tēmu sasaistītu mūsdienīgu vitrāžu, kas atrastos kreisajā pusē Marijas kapelai.

Vitrāža. Foto:rere.lv

Radošo ideju konkursā uzvarēja jaunā latviešu arhitekta Kriša Zilgalvja un mākslinieka Dzintara Zilgalvja koncepcija “Ar degsmi par brīvu Latviju”. Tā paredzēja Marijas kapelas loga ailu aizpildīt ar vitrāžu, kas būtu arī mākslinieciski augstvērtīga stikla skulptūra. Tās izveidē kopā ar mākslinieciskās idejas autoriem sadarbojās Latvijas stikla speciālisti no “AM studio”, stikla māksliniece Anda Munkevica, inženieri no starptautiski atzītās Lielbritānijas kompānijas “Arup”, kas pielikuši roku pie Sidnejas Operas, Pompidu centra Parīzē, Londonas un Tokijas olimpiskajiem objektiem. Darbā iesaistījušies arī Latvijas arhitekti Juris Rotčenkovs un Zane Deruma no firmas “JR Elements”, kā arī daudzi citu jomu eksperti no dažādām valstīm.

Vitrāža tapusi par ziedojumiem piecu gadu garumā. Šis mākslas darbs Doma baznīcā ir pirmā piemiņas zīme Latvijas brīvvalsts vēsturei.

Vitrāža. Foto:rere.lv

“Kompozīcijas pamatā ir nepārtrauktā kustībā esoša liesma. Vertikālie lielie logi ir veltīti Latvijas vēsturiskajiem novadiem, virs tā – pirmā neatkarība, otrā neatkarība, Ziemassvētki – dzimšana, Lieldienas – augšāmcelšanās. Un kompozīcijas centrā ir aplis – pilnība, kas simbolizē Dievu. Liesmu ģeometrija ir veidota, apvienojot šos simbolus, virzienā uz augšu un tiecoties uz centru. Liesmās ir iestrādātas arī ugunskura dzirkstis, kas veltītas ikvienam no mums. Īpaši pulētas dzirkstis veltītas tiem, kuri zaudēja dzīvību, aizstāvot brīvību. Bet „Ziemassvētki” un „Lieldienas” ir vienīgie simboli, kas veidoti no krāsaina stikla. Trīs apļi, centrā savienojoties, izveido lilijas zieda simbolu,” stāsta Krišs Zilgalvis.

Atšķirībā no vitrāžas tradicionālā izpratnē “Ar degsmi par brīvu Latviju” ir trīsdimensionāls tēlniecisks darbs. Krišs Zilgalvis stāsta, ka abi ar tēvu lielu uzmanību pievērsuši gaismas izpētei – tam, kā mākslas darbā izmantot dabīgo apgaismojumu. Vitrāžā atstarojas gan saules gaisma, gan apkārtējā arhitektūra, gan laika apstākļi, kopā radot savdabīgu harmoniju. Lai arī izmantots caurspīdīgs balts stikls, āra gaismu ietekmē tas ietver visu krāsu spektru, neizceļot kādu kā galveno un arī neizslēdzot nevienu no tām.

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Norisināsies konference „Reformācijas krāsas”

Norisināsies konference „Reformācijas krāsas”(0)

“Reformācijai 500″ un Rīgas reformācijas 500. gadadienas pasākumu ietvaros Latvijas Evaņģēliskā alianse š. g. 26.oktobrī rīko 2. konferenci „Reformācijas krāsas”. Konference norisināsies Rīgas Domes sēžu zālē no 10:00 līdz 16:00. Šā gada moto: „Reformācija pirms un pēc Reformācijas”. Apskatīsim Reformāciju arī kā procesu vēsturē un sabiedrībā. Nešaubīgi Reformācijas centrālais notikums bija Mārtiņa Lutera Baznīcas reformācija 1517. gadā, kam sekoja politiskā reformācija. Tomēr Reformācijas

Diskusija: Ārvalstu propagandas ietekme uz vēlēšanām

Diskusija: Ārvalstu propagandas ietekme uz vēlēšanām(0)

Šī brīža situācija Rietumu pasaulē un Latvijā ir aktualizējusi jautājumu par ārvalstu propagandu – kāda ir tās ietekme uz neatkarīgu valstu vēlēšanām? Kā demokrātiskai valstij cīnīties pret dezinformāciju un viltus ziņām? Vai vēlēšanas Latvijā varētu tikt ietekmētas no ārpuses? Uz šiem jautājumiem mēģināsim rast atbildi diskusijā jauniešu auditorijai. Piedalījās: Dr. theol. Guntis Kalme, Dr.sc.pol., LĀI

Guntis Kalme: Nezaudēt valsti informatīvajā karā

Guntis Kalme: Nezaudēt valsti informatīvajā karā(0)

Guntis Kalme, teoloģijas doktors, Lutera akadēmijas docents, mācītājs, grāmatu autors: “Durvis uz mājām”; „Pēdas” un „Latviešu karotprasme 1944-1945 desmit sarunas ar Latviešu leģionu”  Pasaulē ir vairāki tūkstoši tautu, taču ir tikai 196 valstis, tātad – tikai mazākumam ir sava valsts. Mēs, latvieši, esam starp tiem, kuriem tā ir! Mēs gan to nez kāpēc sākam uztvert

Arhibīskaps: “Dieva atziņa bija klāt pie Latvijas valsts dibināšanas”

Arhibīskaps: “Dieva atziņa bija klāt pie Latvijas valsts dibināšanas”(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis 2018. gada 14. augustā Aglonā. Pierakstīja katolis.lv Dārgie svētceļnieki! Šogad pulcējamies Aglonā īpašā kontekstā. Šis ir gads, kad svinam Latvijas simtgadi. Šis ir gads, kad pāvests Francisks ierodas pie mums kā svētceļnieks, lai stiprinātu mūsu tautā ticību un cerību, lai būtu kopā ar mums šai svarīgajā vēstures posmā. Pirms

Gudrais meklē zināšanas – nāc mācīties uz Latvijas Bībeles Centru!

Gudrais meklē zināšanas – nāc mācīties uz Latvijas Bībeles Centru!(0)

Augošas draudzes ir augošu kristiešu veidotas, apmācītu līderu vadītas, Dieva Vārdā balstītas, pasaulei liecību nesošas. Ja Tu vēlies saņemt Dieva Vārdā balstītas zināšanas, attīstīt savas kalpošanas prasmes un kļūt par vēl noderīgāku instrumentu Dievam Viņa darbā savā draudzē, tad aicinām, izaicinām un iedrošinām sākt mācības Latvijas Bībeles Centrā. Šī gada septembrī mācības sāksies sertifikāta programmā

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.