„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Vitrāža Ar degsmi par brīvu Latviju. Foto: Aivars Liepiņš

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv

Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku kā pagrieziena punktu Latvijas neatkarības atgūšanā un PSRS sabrukšanā, biedrībai “Ascendum” radās ideja izveidot jaunu, ar 1991. gada notikumu tēmu sasaistītu mūsdienīgu vitrāžu, kas atrastos kreisajā pusē Marijas kapelai.

Vitrāža. Foto:rere.lv

Radošo ideju konkursā uzvarēja jaunā latviešu arhitekta Kriša Zilgalvja un mākslinieka Dzintara Zilgalvja koncepcija “Ar degsmi par brīvu Latviju”. Tā paredzēja Marijas kapelas loga ailu aizpildīt ar vitrāžu, kas būtu arī mākslinieciski augstvērtīga stikla skulptūra. Tās izveidē kopā ar mākslinieciskās idejas autoriem sadarbojās Latvijas stikla speciālisti no “AM studio”, stikla māksliniece Anda Munkevica, inženieri no starptautiski atzītās Lielbritānijas kompānijas “Arup”, kas pielikuši roku pie Sidnejas Operas, Pompidu centra Parīzē, Londonas un Tokijas olimpiskajiem objektiem. Darbā iesaistījušies arī Latvijas arhitekti Juris Rotčenkovs un Zane Deruma no firmas “JR Elements”, kā arī daudzi citu jomu eksperti no dažādām valstīm.

Vitrāža tapusi par ziedojumiem piecu gadu garumā. Šis mākslas darbs Doma baznīcā ir pirmā piemiņas zīme Latvijas brīvvalsts vēsturei.

Vitrāža. Foto:rere.lv

“Kompozīcijas pamatā ir nepārtrauktā kustībā esoša liesma. Vertikālie lielie logi ir veltīti Latvijas vēsturiskajiem novadiem, virs tā – pirmā neatkarība, otrā neatkarība, Ziemassvētki – dzimšana, Lieldienas – augšāmcelšanās. Un kompozīcijas centrā ir aplis – pilnība, kas simbolizē Dievu. Liesmu ģeometrija ir veidota, apvienojot šos simbolus, virzienā uz augšu un tiecoties uz centru. Liesmās ir iestrādātas arī ugunskura dzirkstis, kas veltītas ikvienam no mums. Īpaši pulētas dzirkstis veltītas tiem, kuri zaudēja dzīvību, aizstāvot brīvību. Bet „Ziemassvētki” un „Lieldienas” ir vienīgie simboli, kas veidoti no krāsaina stikla. Trīs apļi, centrā savienojoties, izveido lilijas zieda simbolu,” stāsta Krišs Zilgalvis.

Atšķirībā no vitrāžas tradicionālā izpratnē “Ar degsmi par brīvu Latviju” ir trīsdimensionāls tēlniecisks darbs. Krišs Zilgalvis stāsta, ka abi ar tēvu lielu uzmanību pievērsuši gaismas izpētei – tam, kā mākslas darbā izmantot dabīgo apgaismojumu. Vitrāžā atstarojas gan saules gaisma, gan apkārtējā arhitektūra, gan laika apstākļi, kopā radot savdabīgu harmoniju. Lai arī izmantots caurspīdīgs balts stikls, āra gaismu ietekmē tas ietver visu krāsu spektru, neizceļot kādu kā galveno un arī neizslēdzot nevienu no tām.

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…(0)

Teici to Kungu, to godības Ķēniņu svētu, Dvēsele mīļā, kaut teikt Viņu cienīgi spētu! Pulkiem lai nāk, Kokles lai skandināt sāk, Visi lai slavē to Svētu! Teici to Kungu, kas visu ar gudrību rada, Tevi uz spārniem kā ērglis Viņš sargādams vada! Bēdas kad māc, Žēlīgs vēl Viņam ir prāts, Sargājot gadu pēc gada. Paldies

Rīgas GETO muzejs: Holokausta upuru piemiņai- Maršs “Dzīvo gājiens”

Rīgas GETO muzejs: Holokausta upuru piemiņai- Maršs “Dzīvo gājiens”(0)

4. jūlijā, no plkst. 09:45 līdz 11:45 norisināsies ikgadējais pasākums – Maršs “Dzīvo gājiens”, gājiens pa bijuša Rīgas geto ielām – no Vecā Ebreju kapsētas līdz sadedzinātas Horālas sinagogas memoriālam. Šis pasākums veltīts Holokausta upuru piemiņai. Šajā gājienā piedalīsies izdzīvojošo pēcnācēji un tie, kam nav vienaldzīga atmiņa par katastrofu, kas notika te, Latvijā, pirms 77 gadiem. Lai tas

Latvijas garīdzniekiem piešķirti Polijas Republikas valsts apbalvojumi

Latvijas garīdzniekiem piešķirti Polijas Republikas valsts apbalvojumi(0)

28. jūnijā Polijas Republikas prezidents Andžejs Duda vizītē Daugavpilī piešķīra valsts apbalvojumus Latvijā dzīvojošiem pilsoņiem par ieguldījumu vienotības un sadarbības veicināšanā starp tautām,ziņo spektrs.com/katolis.lv Starp apbalvotajiem bija arī Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš saņēma Polijas Republikas Nopelnu ordeņa oficiera krustu par izciliem nopelniem Baznīcas labā Austrumos, kā arī poļu kultūras un tautas tradīciju veicināšanu

Mārcis Jencītis: Uzmanību – Krievijas antisektanti!!!

Mārcis Jencītis: Uzmanību – Krievijas antisektanti!!!(3)

Raksta autors: Evaņģēlisko Kristiešu Draudzes «Kristus Pasaulei» vecākais mācītājs Mārcis Jencītis   Tuvojas vēlēšanas, un savu darbību atkal aktivizējuši antisektanti. Jāteic gan, ka darbība ir vārga, un tomēr tā nes negatīvas sekas mūsu valstij. Jau gadu simtiem Latvijas teritorijā ir bijis ieinteresēts Latvijas austrumu kaimiņš – Krievija. Latvijas tauta ir pārdzīvojusi masveida slepkavošanas, izsūtīšanas, paverdzināšanu,

Pēteris Sproģis atsauc dalību vēlēšanās un nebūs “Saskaņas” izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts

Pēteris Sproģis atsauc dalību vēlēšanās un nebūs “Saskaņas” izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts(0)

Bijušais Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis sociālajos tīklos paziņojis, ka atsauc dalību 13.Saeimas vēlēšanās, kā arī nebūs “Saskaņas” izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts. “Pateicoties par man izrādīto cieņu, es nolieku savu Valsts prezidenta kandidāta nomināciju un atsaucu savu piedalīšanos vēlēšanās. Paldies visiem par izrādīto atbalstu! Peteris Sprogis“ Šodien ir mana dzimšanas diena. Man paliek 45.

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.