„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Armēnijas premjers Nikols Pašinjans iesniedz Eiropas Cilvēktiesību tiesā sūdzību par 2008.gada notikumiem

Protesti Armenija 2008. Foto: Телеканал 24

Ziņas autors: Leonards Inkins

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā par Nikolo Pašinjana partiju nobalsoja vairāk nekā septiņdesmit procentu vēlētāju. Tā mēdz notikt.

Latvijā pirmajās padomju vēlēšanās par komunistiem nobalsoja vēl vairāk, arī Ziemeļkorejā cilvēki balso, bet mēs taču zinām, cik šādās vēlēšanās ir patiesas. Armēnijā izvēle bija un cilvēki izvēlējās.

Cilvēktiesību tiesa

Tikko Eiropas Padomes Cilvēktiesību tiesa sakarā ar Armēnijas pilsoņa sūdzību uzdeva jautājumus Armēnijas valdībai. Kad, sakarā ar šo sūdzību, Eiropas Cilvēktiesību tiesa saņems atbildes no Armēnijas valdības, tā lems un pieņems nolēmumu par šo sūdzību.

Īpašais stāvoklis

2008. gada februārī pašreizējais Armēnijas premjers Nikols Pašinjans aktīvi darbojās opozīcijā, un vadīja politisko apvienību «Impīčments».

Tikko bija notikušas Armēnijas prezidenta vēlēšanas un to rezultātus vara viltoja. Opozīcijas aicināta tauta izgāja ielās. Tauta protestēja pret negodīgām vēlēšanām.

Deviņi kritušie

Protesti beidzās traģiski. 2008. gada 1. martā Armēnijā vara pasludināja ārkārtēju situāciju un ieviesa izņēmuma stāvokli, (līdzīgs kara stāvoklim), policija un armija tiešā tēmējumā šāva uz demonstrantiem, bija daudz ievainoto un deviņus cilvēkus nogalināja.

Cietums

Protestu vadītāju Nikolo Pašinjanu izsludināja meklēšanā. Viņš pieteicās brīvprātīgi un viņu notiesāja uz septiņiem gadiem ieslodzījumā. Kamēr viņš atradās ieslodzījumā viņa sūdzība par šiem notikumiem nonāca Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Nebijis gadījums

Gadījums ir nebijis un unikāls, jo valdību, kura sniegs atbildes Eiropas Cilvēktiesību tiesai, vada tas pats cilvēks, kurš iesniedza sūdzību ECT! Armēnijas premjers Nikolo Pašinjans atbildēs uz ECT uzdotajiem jautājumiem, kas izriet no opozicionāra Niloko Pašinjana sūdzības.

Dzīve ir pilna pārsteigumu un nejaušību. Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē tas ir nebiji gadījums.

Sūdzības būtība

Sūdzībā pret Armēnijas valsti Nikols Pašinjans Cilvēktiesību tiesu lūdz atzīt notikušās vēlēšanas par negodīgām un atklāt patiesību par šīm vēlēšanām Armēnijā, kā arī morālo un materiālo kompensāciju par radītiem zaudējumiem. Par to, ka valsts viņu nepamatoti represēja un ierobežoja viņa, kā pilsoņa tiesības.

2018. gadā, kļūstot par Armēnijas valdības vadītāju, viņš atsauca savu prasību par materiālo kompensāciju. Nu spēkā ir tikai prasības par viltotām vēlēšanām un morālo zaudējumu. Viņš vēl aizvien pieprasa, lai tiktu atklāta, ar tiesas nolēmumu, patiesība par notikušo un nosaukt vainīgos.

Ko tiesai atbildēs Armēnijas valdība?

Pēc opozicionāra Nikolo Pašinjana prasības uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas jautājumiem atbildēs Armēnijas valdības vadītājs Nikolo Pašinjans un pildīs Eiropas Cilvēktiesību tiesas lemto par morālo kompensāciju bijušajam ieslodzītajam Nikolo Pašinjanam…

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Aleksandrs Kiršteins par labās gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai: Kompensācijas izmaksātas jau Augstākās padomes laikā

Aleksandrs Kiršteins par labās gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai: Kompensācijas izmaksātas jau Augstākās padomes laikā(0)

Saeima 13. jūnijā noraidīja partiju apvienības „Attīstībai/Par!“ (AP) rosinātā likumprojekta „Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu“ iekļaušanu darbakārtībā. Aleksandrs Kiršteins no „Nacionālās apvienības” (NA) debatēs asi kritizēja likumprojektu. Balsošanas laikā likumprojekts tika noraidīts, tomēr likumprojekts oficiāli ir iekļauts 20. jūnija Saeimas sēdes kārtībā. Saeimas

Dr. Andrejs Mūrnieks: Sociālistiskās vienādības rēgs izglītībā?

Dr. Andrejs Mūrnieks: Sociālistiskās vienādības rēgs izglītībā?(0)

Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks, biedrības “Latvijas Pedagogu dome” valdes priekšsēdētājs Izglītības reformu “karstumā” aizmirstas izrādījušās tā saucamās “novirziena” skolas. Pamatizglītības standartā, ko steidzās apstiprināt iepriekšējā valdība, šīs skolas nebija paredzētas. Ko darīt, lai kļūdu labotu? Diskutē Saeimas izglītības komisija, ministre I.Šuplinska, šo skolu skolēnu vecāki, pedagogu nevalstiskās organizācijas un ierēdņi, kuri šo kļūdu pieļāvuši. Ironiskā

Guntis Kalme par Raivja Zeltīta grāmatu DR. PAULS JUREVIČS UN LATVIEŠU TAUTAS MISIJA

Guntis Kalme par Raivja Zeltīta grāmatu DR. PAULS JUREVIČS UN LATVIEŠU TAUTAS MISIJA(0)

  29. maijā plkst. 18:30 Latvijas Kara muzejā (Smilšu iela 20, Rīga) tika svinīgi atvērta Raivja Zeltīta otrā grāmata DR. PAULS JUREVIČS UN LATVIEŠU TAUTAS MISIJA. Grāmatā ir apkopotas joprojām aktuālas latviešu nacionālkonservatīvā domātāja Paula Jureviča (1891-1981) atziņas par filozofijas uzdevumiem, marksisma briesmām, modernās Rietumu pasaules problēmām, nacionālisma būtību un latviešu tautas īpašo misiju pasaulē,

Leonars Inkins: Par Vladimira Zeļenska uzvaru prezidenta vēlēšanās Ukrainā „Dzirkstele”

Leonars Inkins: Par Vladimira Zeļenska uzvaru prezidenta vēlēšanās Ukrainā „Dzirkstele”(0)

Maz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu vēršoties pie žurnālistiem uzrunāja bijušās Padomju Savienības valstis, sakot, mēs varam! Mēs spējam nostumt malā padomju nomenklatūru un atbrīvoties no viņu virsvadības. Ja mums tas izdevās – arī jūs to spējat! Man kritiski

Nacionālā identitāte: “Uzvaras pieminekļa demontāža” izskatīšana  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā

Nacionālā identitāte: “Uzvaras pieminekļa demontāža” izskatīšana Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā(0)

Kolektīvā iesnieguma “Uzvaras pieminekļa demontāža” izskatīšana Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā (13. Saeima) un Edvīna Šnores komentārs. Materiālu filmēja un montēja Leonards Inkins.         Edvīns Šnore: Uzvaras piemineklim nav sakara ar apbedījumiem, un tas nav 1994. gada Latvijas-Krievijas vienošanās priekšmets

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.