„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

23.09.2013. Mācītājs Guntis Kalme: Pirms 777 gadiem un šodien

Vakar Latvijai un Lietuvai kopā vajadzēja svinēt baltu vienības 777. gadadienu. Tas ir vienīgais kalendārā minētais notikums, kad atzīmējam vienību ar kaimiņu tautu. Bet nebija izkārti pat valstu karogi.

1236.gada 22. septembrī lietuviešu-zemgaļu karaspēks Saules kaujā iznīcināja Zobenbrāļu ordeni. Indriķa apraksta krustnešu likteni: “kā bābas viņus apkāva/ Man žēl ir daža varoņa,/ ko tur bez pretestības sita./ Tie citi izmisumā krita/ Un mājup bēga, ko vien spēja./ Bet zemgaļi nu nekavēja/ kā vārguļus tur apsist tos”.

Ko tas mums nozīmē tagad? Vai tā nav pārāk tāla vēsture, lai ko svarīgu secinātu šodienai? Nē! Kad kārtējo reizi mūs mēģinās demagoģiski pierunāt pakļauties sveštautu spiedienam, apelējot pie pragmatisma, racionālisma utt., atgādināsim par šo notikumu. Mēs neesam bijuši gļēvuļi, kalpu dvēseles. Netapsim tādi tagad. Neaizmirsīsim arī citas senču cīņas – kuršu uzbrukumus Rīgai 1210., 1228.g., žemaišu un kuršu spožo uzvaru 1260.g. pie Durbes (lielākā kauja 13.gs. Austrumeiropā,  smagākā vācu sagrāve Latvijā; krita Livonijas ordeņa mestrs, Vācu ordeņa maršals, ap 150 bruņinieku, tūkstošiem citu krustnešu), zemgaļu un lietuviešu uzvaru pie Aizkraukles 1279.g. (krita Livonijas ordeņa mestrs, 71 ordeņa brālis), zemgaļu uzvaru pie Garozas 1287.g., utt. Saules kauja ir starp spožākajiem mūsu brīvības cīņu posmiem.

Šis uzskaitījums saka ko ārkārtīgi svarīgu. Mūsu tautas pašapziņa sākas ne tikai ar dainām, koklēm un tautas tērpiem, bet arī ar drosmi un uzvaru. Mūsu senči bija vīrišķīgi un prasmīgi cīnītāji. Jau no sava pastāvēšanas sākuma esam cīnījušies par savas tautas brīvību. Tieši ar šo atgādinājumu Baltu vienības diena ir svarīga – cik vien tālu varam ielūkoties pagājībā, – mēs esam cīnījušies!

Bet lūkosimies arī uz turpmāko. Vēsturnieks Rihards Ērglis 1936.g. rakstīja: “Ja pēc Saules kaujas uzvarētāji … būtu devušies pret vācisko Livoniju, pēdējā droši vien beigtu vilkt elpu, mazākais, uz kādu laiku. Tikai šādas tālredzības uzvarētājiem trūka. .. Viņu karavīri izklīda pa mājām.”

Raiņa nepabeigtā luga “Saules kauja” vēsta: “”Mēs uzvarējām, raugat paturēt!” Egoistiska nesaderība. Negatavība, nespēja nodibināt valsti, domāšanas trūkums.” Baltu vienība 1236. un citreiz ir bijusi tikai uz vajadzības brīdi, pēc tam katrs gājām savu ceļu.

Notikums māca zināmo atziņu, – vienībā spēks! Ko tas mums nozīmē šodien? Cik vienoti paši esam šodienas izaicinājumos? Vai protam formulēt savas kā valstsnācijas pamatvērtības – vienības garantu? Tās vajadzētu rast Satversmes sākumā. Bet tur tās nav minētas. Mums vispār nav preambulas, kas izteiktu valsts mērķi.

Citām nācijvalstīm tāda ir. Lietuvas preambula saka, ka lietuviešu tauta “cauri gadsimtiem aizstāvējusi tās brīvību un neatkarību, saglabājusi tās garu, dzimto valodu, rakstību un paražas,” Igaunija par valsts mērķi vēsta, ka tā “garantēs igauņu nācijas un tās kultūras saglabāšanu cauri laikiem,” Polija: “Pateicībā mūsu senčiem par viņu veikumu, viņu cīņu par neatkarību, kas gūta ar lieliem upuriem, par mūsu kultūru, kas iesakņota nācijas kristīgajā mantojumā.” Ungārijas Konstitūcija saka: “mēs esam lepni par mūsu priekštečiem, kas cīnījās par mūsu zemes izdzīvošanu, brīvību un neatkarību; Mēs atzīstam kristietības lomu nācijas uzturēšanā,” bet sākas ar: “Dievs, svētī ungārus!”.  Īrijas  konstitūcija tieši saista Dievu un tautu, vēstot: “Mēs, Īrijas tauta, atzīstam savus pienākumus mūsu dievišķajam Kungam, Jēzum Kristum, kurš uzturēja mūsu tēvus cauri pārbaudījumu gadsimtiem.”

Protams, runājot par Dievu, nevajag iedomāties “krustnešu dievu”, kam ar Jaunās Derības mīlestības un žēlastības Dievu Jēzu Kristu faktiski nav sakara ne pēc burta, ne gara. Vai kāds var iedomāties Jēzu un apustuļus zobenbrāļu rindās? Viduslaiku Drang nach Osten ekspansionisma atnestā kristietība bija formāla, ritualizēta, virspusēja, galvenokārt izmantota savtīgos nolūkos, tāpēc vietējiem sveša. Vajadzēja paiet vairākiem gadsimtiem un notikt būtiskām pārmaiņām pašā Rietumeiropā, lai reliģija atbrīvotos no varas struktūru ambīcijām. Kristīgo vēsti nozīmīgākos apjomos latviski saņēmām 16.gs., bet īpašu atsaucību tā guva 18. gs., kad no tās pašas Vācijas, Hernhūtes, to nesa ne varasvīri, bet vienkārši cilvēki, amatnieki. Latvieši tos sirsnīgi dēvēja par “vācbrāļiem.” Brāļu draudzes pieredzēja strauju izplatību un izraisīja nozīmīgu kultūras vērtību un nacionālās pašapziņas uzplaukumu. No tām cēlušies vairāki Latvijas valstsvīri, saimnieciskie un kultūras darbinieki.

Lai mudinātu tautas valstisku saliedētību uz vērtību pamata, nesenā Luterāņu Baznīcas Sinode ierosina šādu Satversmes ievadu: “Latvijas valsts pamatuzdevums ir nodrošināt latviešu tautas kā tās pamatnācijas izdzīvošanu un attīstību cauri laiku laikiem, jo Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur pilnvērtīgi var pastāvēt un uzplaukt latviešu nācija, tās kultūra un valoda. Lai to īstenotu, Latvijas valstij ir stingri jāstāv uz sava garīgā mantojuma pamata, kas īsi izteikts valsts himnā “Dievs, svētī Latviju!”. Ar to mēs atzīstam, ka gan kristīgās, gan latviešu un līvu tautas garīgās un materiālās vērtības ir būtiski veidojušas mūsu identitāti. Šo vērtību unikāls apvienojums Latvijas valsti dara piederīgu Eiropas kultūrtelpai.”

Mēs, latvieši, varam, spējam un gribam apliecināt, kas un kādēļ mēs esam kā nācija un valsts.

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Leonards Inkins: Maģija

Leonards Inkins: Maģija(0)

Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Bet Jānis atturēja Viņu, sacīdams: Man jāsaņem kristību no Tevis, bet Tu nāc pie manis? Bet Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Lai tas tā notiek! Tā taču mums pienākas izpildīt visu taisnību! Tad viņš to pieļāva. Pēc kristības Jēzus tūliņ izkāpa no ūdens,

Iesniegta Pateicības vēstule Latvijas valsts vadītājiem

Iesniegta Pateicības vēstule Latvijas valsts vadītājiem(1)

Pagājušā gada 19. oktobrī jau otro reizi pēc kārtas notika viens no lielākajiem kristīgajiem pasākumiem Latvijā – Starpkonfesionālā Tautas lūgšanu sapulce „Dievs, svētī, Latviju!”. Šis pasākums, kas vieno gandrīz visus Latvijā esošos konfesiju vadītājus un ticīgos, tiek rīkots ar mērķi apvienot Latvijas draudzes kopīgā lūgšanā par valsts nākotni, kā arī iestāties par kristīgām un ģimenes

Džejs Lī Grēdijs: Kā uzlādēt garīgās baterijas jeb 7 veidi lūgšanu dzīves atjaunošanai 2020.gadā

Džejs Lī Grēdijs: Kā uzlādēt garīgās baterijas jeb 7 veidi lūgšanu dzīves atjaunošanai 2020.gadā(0)

J. Lee Grady Dž. Lī Grīds, Žurnāla Charisma līdzautors. Kristīgajā žurnālistikā viņš ir iesaistīts kopš 1981. gada. Dzimis Atlantā, Dž. Lī Grīdam un viņa sievai Deborai ir četras meitas. Vairāku grāmatu autors tostarp populārā grāmata “10 meli, ko baznīca stāsta sievietēm”. Dž. Lī Grīds ir apmeklējis 12 valstis, izaicinot draudzi atbrīvot sievietes kalpošanā un izbeigt

Leonards Inkins: Viltus ziņas

Leonards Inkins: Viltus ziņas(0)

Sistemātisku viltus ziņu mērķis esot, manipulējot ar daļēji reāliem faktiem, mēģināt ietekmēt sabiedrības noskaņojumu, mazināt uzticību valsts institūcijām un amatpersonām, kā arī ietekmēt cilvēku prātus un sirdis. Mūsdienu informācijas karā svarīgākais esot nevis fakti, bet emocijas. Ja izdodas izraisīt sabiedrībā spēcīgas emocijas, bailes vai dusmas, pat tad ja publicētie fakti ir tikai daļēji patiesi, viltus

Leonards Inkins: Liekuļi

Leonards Inkins: Liekuļi(0)

Drīzumā nekustamo īpašumu tirgū parādīsies visnotaļ rets un ekstravagants objekts – Ilzu baznīca. (Foto: Viesite.lv) Ir gana vecs liekulības piemērs. Reiz Jēzus Kristus sestdienā sinagogā izārstēja kādu astoņpadsmit gadus vecu meiteni. Dievs ir noteicis, ka sešas dienas cilvēkam ir jānodarbojas ar laicīgām lietām, jāstrādā, jārūpējas par ģimeni, valsti un citādi, bet septītā diena jāveltī Viņam.

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.