„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

19.08.2011. Nacionālā identitāte: Latviešu politiskajai trimdai. Ar mīlestību…

atmoda_latvija

Tautas masu politiskā atmiņa nesniedzoties tālāk par trim mēnešiem. Atskatoties uz pagājušiem divdesmit atjaunotās neatkarības gadiem, tam var tikai piekrist.

Ļoti īsi ir bijuši tie brīži vēsturē, kad latviešiem ir bijusi iespēja piedalīties savas valsts politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Divdesmit un nu jau atkal divdesmit gadi – atjaunotā valstī. Un, ja tā, tad varam patiesi lepoties, ka esam vismaz tik gudri, tomēr vienmēr jau var gribēt vairāk, spektrs.com Ieva Nikoleta Dāboliņa Rīgas Latviešu biedrības domniece.

Pavisam noteikti var gribēt, ka latviešu trimdas sabiedrība, kas dzīvojusi un attīstījusies brīvā pasaulē, būtu daudz gudrāka un spriest spējīgāka par „iezemiešiem”, kuri politisko audzināšanu ieguvuši oktobrēnos, pionieros, komjaunatnē un Latvijas Komunistiskajā partijā: „Neredzi, nedzirdi un, vislabāk, klusē. Melo un izliecies, ka tici meliem. Pielāgojies, neizcelies, ielien un uzkalpojies, tad varēsi dzīvot labi.” Mēs labi zinām, kur nokļuva tie, kas šādai audzināšanai nepakļāvās.

Uzzinot, ka Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš iestājies Pilsoniskajā savienībā (PS), kas savukārt iestājusies Vienotībā, pārņem „esmu to kaut kur jau redzējusi” sajūta.

Trimdas latviešu vēsturnieka Ulda Ģērmaņa un LNNK dibinātāja Eduarda Berklava sarakstē, kas apkopota krājumā Dialogi 2009.gadā, atrodamas abu godavīru piezīmes par bijušā PBLA Gunāra Meierovica kāri uz prezidenta krēslu. Šī krēsla dēļ Pasaules Brīvo latviešu apvienība 1993.gadā pieslējās bijušo komunistu un VDK darboņu kliķei, kas saucās Latvijas ceļš, nodrošinot to ar neierobežotiem finanšu resursiem un lielas daļas trimdas sabiedrības atbalstu. Tomēr, par spīti visām pūlēm, Gunārs Meierovics kāroto krēslu tā arī nedabūja.

Šī laikam ir visu laiku visapkaunojošākā latviešu trimdas vēstures lappuse, kuru vēl joprojām turpinām lasīt. Visapjomīgākā valsts izzagšana un atpakaļpavērsiens uz labprātīgu pārkrievošanos tika uzsākts Latvijas ceļa valdīšanas laikā. Andris Šķēle un Tautas partija ir bijuši tikai „labi iesāktā darba” turpinātāji.

Tieši šī politika novedusi pie tā, ka trimdiniekiem nav kur atgriezties, jo šodienas Latvija ar savu sociālo netaisnību, korupciju un krieviskumu cilvēkam, kas visu bērnību barots ar stāstiem par latvisku, godīgu un bagātu valsti, nav pieņemama. Pārāk daudz ir to, kas pēdējos 20 gados ir mēģinājuši atgriezties, bet atklājuši, ka Latvijai nav vajadzīgi. Šīs pašas politikas dēļ Latviju ir pametuši vēl ap 300 000 jaunu un darbspējīgu latviešu. Tik mazai tautai ar tik zemu dzimstību kā mums, tā ir nacionālā traģēdija. Vai pat strauja bojāeja.

Pilsoniskā savienība gan ir latviskākais un godīgākais Vienotības spārns, taču uz tā rēķina atkal pie varas tiks Jaunais Laiks, tai skaitā Solvita Āboltiņa, kas jau vēlēšanu naktī paziņoja, ka bez Kremļa pārstāvniecības Latvijā – Saskaņas centra – valdību veidot nebūtu ētiski. Tāpat uz PS rēķina Saeimā noteikti tiks arī kāds Sabiedrības citai politikai politiķis, piemēram, Artis Pabriks, kura „augstā profesionalitāte” ar kuru viņš pats ārkārtīgi lepojas, rezultējās ar labprātīgu Latvijas teritorijas daļas atdošanu Krievijai 2007.gadā. Arī PS līderis Ģirts Valdis Kristovskis savu ārlietu ministra amatu izkaulēja par nodevības cenu un savu pilnvaru laikā nepaveica pilnīgi neko ievērības cienīgu. Iespējas bija.

Spriežot pēc 10. Saeimas 8 pilnvaru mēnešiem un pazīstot lielāko daļu politiķu, nav sagaidāms, ka Vienotība būs latviskāka nākamajā Saeimā. Pārāk daudz Saeimas balsojumu latviešiem vitāli svarīgās lietās šajā laikā parāda šī politiskā spēka būtību. Pēc augļiem tev būs koku pazīt!

Acīmredzot arī trimdiniekos pazudusi ticība tai valsti, par kuru sapņots 50 garus okupācijas gadus un kuras dēļ parādīta tāda solidaritāte un spēja vienoties, par kuru mūs varēja apskaust visa pasaule. Par spīti mērķtiecīgajam krievu izspiedzes un graušanas darbam latviešu trimda bija vislabāk organizētā un finansētā nacionālā kopiena pasaulē – tūliņ aiz ebrejiem. Latvieši spēja ietekmēt savu mītņu zemju politiķus un politiku, lai pēc iespējas ātrāk tuvinātu Latvijas neatkarības atgūšanu.

Lielākā daļa manas paaudzes tajā laikā soļoju pionieru ierindā un neko par to visu nezināja, tomēr galvenokārt trimdinieku pūliņu dēļ mūsu bērni šobrīd var augt de iure brīvā Latvijā. Taču, lai atgūtu brīvību de facto un vietu, kur atgriezties, šodien latviešu trimdai jābūt vēl gudrākai.

Jā, arī Vienotībā ir godīgi un nacionāli atbildīgi cilvēki, tomēr kopumā tā nekad nevarēs un negribēs stingri nostāties latviešu pozīcijās, kā to ar neatlaidīgu darbu un gandrīz bez naudas līdzekļiem jau desmit gadus dara Visu Latvijai! jaunieši. Nacionālās apvienības likumu ierosinājumi 10.Saeimas laikā, nemainīgi principiālā nostāja un ideālisms ir pelnījuši trimdas latviešu atzinību un ievērību.

Šajās vēlēšanās aicinu izvēlēties jaunus un savu reputāciju neaptraipījušus politiķus. Ļoti rūpīgi jāizraugās saraksts, par kuru balsot un vēl rūpīgāk – kandidāti, kurus sarakstā atstāt. Bijušajiem komunistiem laiks atkāpties neatkarīgi no tā, vai tie krāsojas tumši vai gaiši zaļi, oranži, lillā vai karmīnsarkani.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Norisināsies konference „Reformācijas krāsas”

Norisināsies konference „Reformācijas krāsas”(0)

“Reformācijai 500″ un Rīgas reformācijas 500. gadadienas pasākumu ietvaros Latvijas Evaņģēliskā alianse š. g. 26.oktobrī rīko 2. konferenci „Reformācijas krāsas”. Konference norisināsies Rīgas Domes sēžu zālē no 10:00 līdz 16:00. Šā gada moto: „Reformācija pirms un pēc Reformācijas”. Apskatīsim Reformāciju arī kā procesu vēsturē un sabiedrībā. Nešaubīgi Reformācijas centrālais notikums bija Mārtiņa Lutera Baznīcas reformācija 1517. gadā, kam sekoja politiskā reformācija. Tomēr Reformācijas

Diskusija: Ārvalstu propagandas ietekme uz vēlēšanām

Diskusija: Ārvalstu propagandas ietekme uz vēlēšanām(0)

Šī brīža situācija Rietumu pasaulē un Latvijā ir aktualizējusi jautājumu par ārvalstu propagandu – kāda ir tās ietekme uz neatkarīgu valstu vēlēšanām? Kā demokrātiskai valstij cīnīties pret dezinformāciju un viltus ziņām? Vai vēlēšanas Latvijā varētu tikt ietekmētas no ārpuses? Uz šiem jautājumiem mēģināsim rast atbildi diskusijā jauniešu auditorijai. Piedalījās: Dr. theol. Guntis Kalme, Dr.sc.pol., LĀI

Gudrais meklē zināšanas – nāc mācīties uz Latvijas Bībeles Centru!

Gudrais meklē zināšanas – nāc mācīties uz Latvijas Bībeles Centru!(0)

Augošas draudzes ir augošu kristiešu veidotas, apmācītu līderu vadītas, Dieva Vārdā balstītas, pasaulei liecību nesošas. Ja Tu vēlies saņemt Dieva Vārdā balstītas zināšanas, attīstīt savas kalpošanas prasmes un kļūt par vēl noderīgāku instrumentu Dievam Viņa darbā savā draudzē, tad aicinām, izaicinām un iedrošinām sākt mācības Latvijas Bībeles Centrā. Šī gada septembrī mācības sāksies sertifikāta programmā

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…(0)

Teici to Kungu, to godības Ķēniņu svētu, Dvēsele mīļā, kaut teikt Viņu cienīgi spētu! Pulkiem lai nāk, Kokles lai skandināt sāk, Visi lai slavē to Svētu! Teici to Kungu, kas visu ar gudrību rada, Tevi uz spārniem kā ērglis Viņš sargādams vada! Bēdas kad māc, Žēlīgs vēl Viņam ir prāts, Sargājot gadu pēc gada. Paldies

Rīgas GETO muzejs: Holokausta upuru piemiņai- Maršs “Dzīvo gājiens”

Rīgas GETO muzejs: Holokausta upuru piemiņai- Maršs “Dzīvo gājiens”(0)

4. jūlijā, no plkst. 09:45 līdz 11:45 norisināsies ikgadējais pasākums – Maršs “Dzīvo gājiens”, gājiens pa bijuša Rīgas geto ielām – no Vecā Ebreju kapsētas līdz sadedzinātas Horālas sinagogas memoriālam. Šis pasākums veltīts Holokausta upuru piemiņai. Šajā gājienā piedalīsies izdzīvojošo pēcnācēji un tie, kam nav vienaldzīga atmiņa par katastrofu, kas notika te, Latvijā, pirms 77 gadiem. Lai tas

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.