„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

14.04.2014. Nacionālā identitāte: Aleksandrs Kiršteins/Nils Ušakovs un Kremļa imperiālisms

Autors: Aleksandrs Kiršteins Rīgas domes VL-TB/LNNK frakcijas priekšsēdētājs

Aleksandrs Kiršteins,foto: delfi.lv

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs 3.aprīļa intervijā interneta portālam ,,TVNET” apgalvo, ka Krievijas rīcība, pievienojot Krimu, esot tas pats, kas latviešu nacionālistu prasība pēc Abrenes.

Ušakova kungs apgalvo, ka pēc lietas būtības un vietējo noskaņojuma Krima vienmēr esot bijusi krievu zeme, neskatoties uz Hruščova lēmumu 1954.gadā.

Te vietā nedaudz atgādināt vēsturi. Krievi nekad nav bijuši Krimas pamatiedzīvotāji. Krimā viņi parādījās tikai 1783.gadā, kad Krievijas karaspēks okupēja Krimu. Pēc Krimas ieņemšanas cara administrācija uzreiz sāka plašas represijas pret Krimas tatāriem, kā rezultātā 18. un 19.gs. bija vairāki masu emigrācijas viļņi uz Turciju, kurā tagad dzīvo ap pieci miljoni Krimas tatāru pēcnācēju.

Emigrējušo vietā ar Maskavas atbalstu Krimā sāka iespiesties slāvu kolonisti, un 1939.gadā krievi jau pārsniedza pusi no Krimas iedzīvotājiem. Pēc 1944.gada maija, kad izsūtīja visus Krimas tatārus, masveidīgi sāka ierasties armijas un čekas augstākie virsnieki kā arī kompartijas augstākās nomenklatūras pārstāvji. Viņi uzreiz ievācās Krimas tatāru vēl siltajos mājokļos ar iedzīvi, jo vietējiem iedzīvotājiem, tos izsūtot, atļāva paņemt tikai 20 kg personīgo mantu.

Lai pilnībā pabeigtu Krimas pārkrievošanu, 1944.gada jūnijā papildus vēl izsūtīja 41 854 no seniem laikiem mītošos grieķus, bulgārus un armēņus. Vietējo iedzīvotāju kapu vietas tika apgānītas, jo ienācēji izmantoja kapu pieminekļus jaunu mājokļu būvniecībai.

Brežņeva laikā no 1967. līdz 1976.gadam uz Krimu pārcēla vēl 500 000 krievvalodīgos no Voroņežas, Rostovas, Tambovas, Stavropoles un Krasnodaras apgabaliem. Tā Krima ar rāvienu kļuva krievu zeme ,,faktiski un pēc vietējo iedzīvotāju noskaņojuma”.

Krimas separātismu esot izraisījis bēdīgais autonomās republikas sociāli ekonomiskais stāvoklis, uzskata Ušakova kungs, aizmirstot pateikt, kas par to ir atbildīgs.

Prokrieviskā Krimas Augstākā Padome jau 1992.gadā pasludināja Krimu par neatkarīgu valsti un krievu valodu kā vienīgo valsts valodu. Jeļcins gan toreiz to neapstiprināja, tomēr Krima saglabāja stipru autonomiju un krievisku pārvaldi.

Rezultātā 20 gados Krima kļuva par viskriminālāko krievu apdzīvoto teritoriju pēcpadomju telpā. Alkoholisms, rekets, prostitūcija, zādzības un gaisā uzsprāgušo bandītu automobiļi kļuva par autonomās republikas ikdienu.

Tūristu skaits no 8-10 miljoniem sezonā 20 gados samazinājās līdz diviem miljoniem. Britu žurnāls ,,Economist” (1995.15.07.) konstatē: ,,Ļoti maz ir tādu krievu, kuriem būtu dziļas saknes Krimā, lai gan Krimu krievi iekaroja jau Katrīnas Lielās laikā un tā bija Krievijas sastāvdaļa līdz 1954.gadam”. Te ir daļēja līdzība ar Latviju, kurā arī daudziem iebraucējiem joprojām nav ne sakņu, ne vēlmes tādas iegūt.

Ušakova kungam varētu piekrist tikai vienā gadījumā par Abrenes un Krimas līdzību, ja viņš ar to būtu domājis Krievijas solījumu un parakstīto līgumu neievērošanu. Abos gadījumos redzam, ko vērti ir Kremļa diplomātu paraksti uz starptautiskiem līgumiem.

Latvijas Krievijas miera līgumā 1920.gadā Krievija uz mūžīgiem laikiem atteicās no jebkādām pretenzijām nākotnē pret Latviju, bet Ukrainas gadījumā 1994.gadā, parakstot Budapeštas vienošanos kopā ar ASV un Lielbritāniju, garantēja Ukrainas teritorijas nedalāmību apmaiņā pret Ukrainas atteikšanos no kodolieročiem.

Pavisam komiska izklausās Nila Ušakova taisnošanās par SC apkaunojošo sadarbības nepieciešamību ar Putina “Vienoto Krieviju”, jo tā nodrošinot tūrisma attīstību Rīgā un kravas ostā. Vai tiešām Ušakova kungs cer iestāstīt, ka tūristu skaitu nosaka Putina personīgā labvēlība, nevis rubļa kurss, kura kritums par 25% no gada sākuma strauji pārsvītro Krievijas vidusšķiras pārstāvju cerības uz ārzemju ceļojumiem?

Kas attiecas uz kravu attīstību Rīgas ostā, nopietnāk būtu analizēt, kā to ietekmēs straujā investīciju un iedzīvotāju naudas aizplūšana no Krievijas. Vai Rīgas brīvostas valdes loceklim tā vietā, lai attaisnotu sadarbību ar Putina partiju, nebūtu labāk meklēt citas alternatīvas kravu plūsmām Rīgā? Vai Ušakova kungs tiešām tic, ka Krimas okupācija un Krievijas pasu dalīšana Ukrainas iedzīvotājiem, ignorējot starptautiskās sabiedrības viedokli, neizraisīs jaunu sankciju vilni pret Krieviju?

Nila Ušakova amata pienākumi paredz viņam pārstāvēt Rīgas pašvaldību attiecībās ar valsti un starptautiskajām organizācijām, tāpēc mums visiem nopietni jāpārdomā, kādu signālu 21.gadsimtā sūta pasaulei cilvēks, kas atbalsta Krievijas valdības izplatītos vēstures viltojumus un nespēj nosodīt Ukrainas teritorijas prettiesisku pievienošanu Krievijai?

Līdzīga ziņa

VIDEO Kas notiek Ukrainā? „Atklāti par patiesību” raidījumā Einars Semanis un Aleksandrs Kiršteins

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

“Cīņai sveiks!”: Jaunlatvieši pret Brāļu draudzēm jeb hernhūtiešiem
Balsošana 2019: parakstīšanai atvērts likums atjaunot pilsoņu tiesības lemt pašiem

Balsošana 2019: parakstīšanai atvērts likums atjaunot pilsoņu tiesības lemt pašiem(0)

No 2019.gada 20.septembra līdz 2020.gada 19.septembrim visās 119 pašvaldībās atvērts vēlētāju parakstīšanai likums – atcelt ierobežojumus tautas tiesībām (atcelt 2012. gada gozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”). Parakstīt var klātienē pašvaldību izpilddirekcijās/pagastu pārvaldēs pie notāriem un internetā – Latvija.lv ar interneta bankas vai eParaksts pieeju. Aicinām ikvienu pilsoni izmantot savas tiesības un iesaistīties – pastāstīt līdzcilvēkiem

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)(0)

Ar vērienīgu kaujas šaušanu noslēdzas militārās mācības “Sudraba bulta 2019”, ziņo „Latvijas armija”, kuru laikā pirmo reizi visa apvienotā 12 valstu karavīru,  (vairāk nekā 3000 karavīru), brigāde devusies operācijā reālajā vidē – ārpus Ādažu poligona. Pēc vingrinājuma tika parakstīti dokumenti, kas darbam NATO operācijās sertificē apvienoto Lietuvas, Latvijas un Igaunijas jeb Baltijas bataljonu.    Kārlis

Leonards Inkins: Objektīvā realitāte

Leonards Inkins: Objektīvā realitāte(0)

Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors. Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd, rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt šobrīd spējat būt objektīvi, pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā

Kārlis Krēsliņš: Budžeta pieņemšana, atkritumu sāga un partiju finansēšanas plāns

Kārlis Krēsliņš: Budžeta pieņemšana, atkritumu sāga un partiju finansēšanas plāns(0)

Patlaban norisinās budžeta pieņemšanas laiks. Sarunas starp Saeimas deputātiem noritējušas visas vasaras garumā ņemot vērā, ka piecām partijām ir dažādas intereses un lai tās apvienotu vienkopus un izstrādātu budžetu, kas oktobrī jāiesniedz Saeimā process nav vienkāršs. Sadale notiek ar 130-150 miljoniem eiro. Kopīgi jāvienojas par lielāku nodokli azartspēlēm, mazāks pieaugums pašvaldību finansēšanā, bezdarbnieku pabalstu samazināšana

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.